Uzņēmumu reģistra dienesta informācija Nr.1-4-139080/id

Rīgā 2007.gada 8.novembrī

Par politisko organizāciju (partiju) statūtiem

 

Ievērojot likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 48.pantu, nosūtām publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” politisko organizāciju (partiju) – partija “PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un partija “LPP/LC” – statūtus.

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja R.Gorbunova-Meisīte

 

 

Partija “PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”

Reģistrēta politisko organizāciju reģistrā 2007.gada 19.oktobrī ar Nr.40008120059

Statūti

Apstiprināti PCTVL apvienošanās kongresā 2007.gada 19.maijā

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Partija “PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ir politiskā organizācija, kura darbojas brīvprātības un atklātības garā un apvieno Latvijas iedzīvotājus, lai sasniegtu kopīgus programmā nospraustos mērķus. Partija tiek izveidota reorganizācijas kārtībā, apvienojoties partijām “Līdztiesība” un “Brīva izvēle tautu Eiropā”, kuras pirms tam ietilpa Politisko organizāciju apvienībā “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un ir šo abu partiju un politisko organizāciju apvienības tiesību un saistību pārņēmēja.

1.2. Partijas pilns nosaukums ir “PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, saīsināts nosaukums – PCTVL (turpmāk tekstā – partija).

1.3. Partijas simboliku apstiprina partijas Kongress, un viens no tās pamatelementiem ir bites attēls.

1.4. Partijas mērķis ir atjaunot līdztiesību un sociālo taisnīgumu visās dzīves jomās un, īstenojot šo uzdevumu, veidot demokrātisku un multikulturālu Latvijas Republiku.

1.5. Partija darbojas, pielietodama visas likumīgās metodes, tai skaitā: piedalās visu līmeņu vēlēšanās, strādā likumdošanas un izpildvaras institūcijās, organizē tiešas darbības akcijas, sniedz iedzīvotājiem tiesisku palīdzību, vēršas Latvijas un starptautiskajās instancēs.

1.6. Partija darbojas Latvijas Republikas teritorijā.

1.7. Partijas juridiskā adrese: Rūpniecības ielā 9, Rīga.

2. Partijas biedri, partijas biedru kandidāti, partijas atbalstītāji un asociētie partijas biedri

2.1. Partijas biedri, partijas biedru kandidāti un partijas atbalstītāji

2.1.1. Par partijas biedriem var kļūt 18 gadu vecumu sasniegušie Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī Latvijas teritorijā dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi, kuri atzīst partijas Statūtus un Programmu un nav citu politisko partiju biedri. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu LR pilsoņu skaits partijas biedru vidū sastāda ne mazāk par pusi no partijas biedru skaita.

2.1.2. Par partijas biedra kandidātu var kļūt jebkura persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu. Kandidāta stāžs, kura termiņš ir noteikts 12 nedēļas, var tikt pagarināts ar mērķi ievērot Statūtu 2.1.1.punkta noteikumus. Partijas Valde (turpmāk tekstā – Valde) var saīsināt kandidāta stāžu, ņemot vērā kandidāta iepriekšējo aktīvo darbību, kuru viņš veica, būdams partijas atbalstītājs.

2.1.3. Par partijas atbalstītāju var kļūt jebkura persona, kura ir gatava sekmēt partijas programmas mērķu īstenošanu.

2.1.4. Partijas biedriem triju mēnešu laikā tiek izsniegta apliecība, kuras parau­gu apstiprina Valde.

2.2. Uzņemšana partijā

2.2.1. Uzņemšanu partijas biedra kandidātos iniciē Teritoriālā organizācija vai Valde pēc tam, kad saņemts personas rakstveida pieteikums, iesniegta Valdes apstiprinātā parauga anketa un divu partijas biedru rakstveida rekomendācijas.

2.2.2. Jautājumu par uzņemšanu partijas biedra kandidātos izlemj nākamajā kopsapulcē, kas seko pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Teritoriālajā organizācijā. Septiņu dienu laikā dati par uzņemšanu tiek nodoti partijas Valdei.

2.2.3. Teritoriālās organizācijas atteikumu uzņemt partijas biedra kandidātos vai pieteikuma izskatīšanas termiņa novilcināšanu var rakstiski pārsūdzēt Valdē, kuras tuvākajā sēdē pieņemtais lēmums ir galīgs.

2.2.4. Kandidāta termiņa laikā nākamais partijas biedrs piedalās pārrunās, kuru mērķis pārbaudīt, kā viņš zina partijas Statūtus un Programmu. Pēc kandidāta termiņa beigām Teritoriālās organizācijas sapulcē notiek atklāta balsošana par partijas biedra kandidāta uzņemšanu partijā. Ja sapulce neapstiprina kandidātu par partijas biedru, tad viņš var palikt par partijas atbalstītāju vai arī viņa partijas biedra kandidāta stāžs var tikt pagarināts uz termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

2.2.5. Savā pirmajā sēdē pēc tam, kad ir saņemts Teritoriālās organizācijas lēmums par uzņemšanu partijas biedros, Valde apstiprina šo lēmumu, reģistrējot datus par partijas biedru partijas biedru Reģistrā, vai arī motivēti atceļ šo lēmumu.

2.2.6. Valdes atteikumu uzņemt partijas biedros var rakstiski pārsūdzēt Domē.

2.3. Partijas biedra pienākumi

2.3.1. Atzīt un ievērot partijas Statūtus un Programmu.

2.3.2. Piedalīties Teritoriālās organizācijas darbībā, apmeklēt sapulces.

2.3.3. Pildīt Teritoriālās organizācijas sapulces, Valdes, Valdes līdzpriekšsēdētāju, Domes priekšsēdētāja un partijas Kongresa uzdevumus. Partijas biedram ir tiesības atteikties pildīt uzdevumu tikai svarīgu iemeslu dēļ.

2.3.4. Gadījumā, ja mainās dati, kas tiek iekļauti partijas biedru Reģistrā, septiņu dienu laikā rakstiski informēt par to Teritoriālo organizāciju un Valdi.

2.3.5. Propagandēt un izskaidrot partijas programmas mērķus, uzdevumus un pašreizējo politiku.

2.3.6. Piedalīties vēlēšanu kampaņās.

2.3.7. Maksāt biedru naudu, pārskaitot to uz partijas norēķinu kontu bankā, Valdes noteiktajos apmēros un termiņos.

2.3.8. Sniegt atbalstu citiem partijas biedriem.

2.3.9. Atturēties no publiskiem izteikumiem, kas varētu kaitēt partijas interesēm. Iekšējā partijas polemikā nepieļaut partijas biedru cieņas aizskaršanu un pazemošanu.

2.3.10. Piedalīties partijas amatpersonu un pārvaldes institūciju vēlēšanās.

2.3.11. Piedalīties deputātu kandidātu atlases procedūrā.

2.4. Partijas biedra tiesības

2.4.1. Vēlēt un tikt ievēlētam par partijas Kongresu un konferenču dalībnieku, partijas pārvaldes institūcijās un partijas amatos.

2.4.2. Paust savu viedokli jautājumos, kas attiecas uz partijas darbību.

2.4.3. Piedalīties jebkuras darba grupas darbībā, ja dalību šajā grupā neierobežo speciāls Valdes lēmums.

2.4.4. Ar padomdevēja tiesībām piedalīties partijas Kongresos, konferencēs un Domes sēdēs.

2.4.5. Būt klāt Valdes un citu partijas struktūrvienību sēdēs, ja notiek viņa personālās lietas vai viņa iniciēto jautājumu izskatīšana.

2.4.6. Saņemt informāciju par partijas institūciju, amatpersonu un deputātu darbību.

2.4.7. Pretendēt uz iekļaušanu partijas sarakstos visu līmeņu vēlēšanās.

2.4.8. Izstāties no partijas vai uz laiku apturēt savu dalību partijā, rakstiski informējot par to Valdi. Pēc tam, kad ir beidzies termiņš, uz kuru ir apturēta dalība partijā, tā tiek atjaunota, iesniedzot rakstveida pieteikumu.

2.5. Kandidāta tiesības un pienākumi

Uz partijas biedru kandidātiem tiek attiecinātas visas partijas biedru tiesības un pienākumi, kurus nosaka Statūtu 2.3., 2.4.punkts, izņemot 2.3.7., 2.3.10., 2.3.11., 2.4.1., 2.4.7.punktu.

2.6. Partijas atbalstītāju tiesības

2.6.1. Saņemt informāciju par partijas darbu.

2.6.2. Piedalīties partijas Teritoriālās organizācijas darbībā, pasākumos un akcijās, ar padomdevēja tiesībām piedalīties deputātu kandidātu kandidatūru apspriedē.

2.6.3. Paust savu viedokli par partijas biedru un partijas deputātu darbību.

2.6.4. Izvirzīt priekšlikumus par partijas uzdevumu īstenošanu.

2.6.5. Ar darba grupas piekrišanu piedalīties darba grupu darbā.

2.7. Asociētie partijas biedri

2.7.1. Par asociēto partijas biedru var kļūt pilnībā vai daļēji partijas Programmu atbalstošas sabiedriskās organizācijas vai citas juridiskās personas pārstāvis.

2.7.2. Iespējami divi asociētās piederības veidi:

– partijas asociētā biedra piedalīšanās atklātajās Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām;

– asociēto partijas biedru dalība partijas Teritoriālo organizāciju darbā ar partijas atbalstītāju tiesībām;

– pieļaujama asociētās piederības veidu apvienošana.

2.7.3. Asociētā piederība partijai tiek noformēta ar divpusēju līgumu, kuru no partijas puses noslēdz Valde, bet no sabiedriskās organizācijas vai citas juridiskās personas puses – tās pārvaldes institūcija.

2.8. Sankcijas attiecībā pret partijas biedriem un kandidātiem

2.8.1. Ja partijas biedrs nepilda Statūtu 2.3.p. noteiktos pienākumus vai veic partiju diskreditējošas darbības, Teritoriālā organizācija var izteikt viņam aizrādījumu, pārcelt viņu partijas biedra kandidāta statusā uz termiņu, kas nepārsniedz gadu, paziņojot par to Valdei. Teritoriālās organizācijas lēmumu partijas biedrs pusgada laikā var rakstiski pārsūdzēt Valdē, kuras lēmums ir galīgs.

2.8.2. Ja Valde konstatē pārkāpumus, kas minēti Statūtu 2.8.1.p., kā arī noteikumu pārkāpumus, kas minēti Statūtu 2.1.1.p., tā ir tiesīga ar 2/3 klātesošo biedru balsu vairākumu pārcelt partijas biedru partijas biedra kandidāta statusā uz termiņu, ne ilgāku par gadu, izteikt viņam rājienu vai arī izslēgt no partijas. Valdes lēmumu pusgada laikā var rakstiski pārsūdzēt Domē.

2.8.3. Ja tiek konstatēti sistemātiski Statūtu 2.3.2.p. pārkāpumi, Valde pēc atbilstoša Teritoriālās organizācijas iesnieguma saņemšanas vai pēc pašas iniciatīvas un vadoties no rezultātiem, kas panākti, mēģinot sazināties ar partijas biedru, pieņem lēmumu par viņa izstāšanos no partijas, svītrojot viņa datus no partijas biedru Reģistra. Valdes lēmumu pusgada laikā var rakstiski pārsūdzēt Domē.

3. Partijas Teritoriālās organizācijas

3.1. Partijas biedri var apvienoties Teritoriālās organizācijās pēc savas dzīvesvietas vai darbavietas. Lēmumu par partijas Teritoriālās organizācijas izveidošanu pēc tam, kad ir saņemts iesniegums no trijiem vai vairāk partijas biedriem, pieņem Valde.

Teritoriālās organizācijas darbojas saskaņā ar šiem Statūtiem un Valdes apstiprinātajiem nolikumiem. Nepieciešamības gadījumā ar Valdes lēmumu var tikt izveidotas vairākas vienas Teritoriālās organizācijas nodaļas. Teritoriālajām organizācijām nav juridiskās personas statusa.

3.2. Teritoriālā organizācija

3.2.1. Izstrādā un īsteno darba virzienus un plānus, balstoties uz partijas Programmu un ņemot vērā vietējās īpatnības.

3.2.2. Nodrošina partijas vadības institūciju lēmumu īstenošanu.

3.2.3. Statūtos noteikto pilnvaru ietvaros:

– nodarbojas ar partijas biedru un biedru kandidātu uzņemšanas un darba uzskaites jautājumiem;

– piemēro organizācijas biedriem soda sankcijas;

– kontrolē biedru naudas vākšanu.

3.2.4. Iesniedz apspriešanai priekšlikumus partijas vadības institūcijās.

3.2.5. Informē sabiedrību par partijas darbību.

3.2.6. Savā teritorijā organizē vēlēšanu kampaņas.

3.2.7. Saskaņā ar Valdes apstiprinātajām kvotām ievēl:

– partijas Kongresu un konferenču delegātus;

– Domes locekļus.

3.2.8. Izvirza:

– kandidātus Valdes līdzpriekšsēdētāju un Domes priekšsēdētāja amatiem;

– deputātu kandidātus attiecīgajā vēlēšanu apgabalā.

3.3. Teritoriālās organizācijas vadības institūcija ir kopsapulce.

3.3.1. Kopsapulce pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros ar balsu vairākumu, ja sapulcē piedalās ne mazāk kā puse organizācijas biedru. Kopsapulces lēmumi tiek protokolēti un protokolu divu nedēļu laikā nosūta Valdei. Kopsapulce tiek sasauk­ta ne retāk kā reizi ceturksnī.

3.3.2. Teritoriālā organizācija ievēl vadītāju uz vienu gadu, kā arī tā var ievēlēt organizācijas biroju. Vadītāju var atstādināt no amata pirms termiņa ar Valdes lēmumu vai arī ar organizācijas partijas biedru balsu vairākumu. Organizācijas vadītāja atstādināšanas procedūras iniciatoriem nedēļu pirms sapulces sasaukšanas ir pienākums par to informēt Valdi, pamatojot vadītāja atstādināšanas iemeslus. Šajā gadījumā sapulce ir pilntiesīga, tikai klātesot Valdes pārstāvim.

3.3.3. Organizācijas vadītājs

– sasauc un vada sapulces;

– organizē ikdienas darbu Teritoriālajā organizācijā;

– pārstāv organizāciju Valdē un atbilstošā līmeņa varas struktūrās;

3.3.4. Tiesības sasaukt sapulci ir arī partijas Valdei vai Teritoriālās organizācijas biedriem, ja to ierosina ne mazāk kā 1/3 no šīs organizācijas biedriem.

3.4. Valdes un Teritoriālo organizāciju savstarpējās attiecības

3.4.1. Valde izstrādā tipveida nolikumu par Teritoriālās organizācijas darbu.

3.4.2. Valde savas kompetences ietvaros dod rīkojumus, kuri Teritoriālai organizācijai obligāti jāpilda.

3.4.3. Nepieciešamības gadījumā Valde sasauc Teritoriālās organizācijas ārkārtas sapulci un var nozīmēt par tās vadītāju kādu no Valdes locekļiem.

3.4.4. Valde atceļ Teritoriālās organizācijas lēmumus, kas neietilpst tās kompetencē vai kaitē partijas interesēm.

3.4.5. Valde atstādina no amata Teritoriālās organizācijas vadītāju gadījumā, ja viņš nepilda savus pienākumus, kas paredzēti Statūtu 2.3., 3.3.p.p., vai arī par citām viņu diskreditējošām darbībām.

3.4.6. Valde pieņem lēmumu par Teritoriālās organizācijas likvidēšanu un pieņem lēmumu par tās biedru pārcelšanu uz citu Teritoriālo organizāciju gadījumos, ja:

– organizācijas biedru skaits sarūk mazāk par 3 cilvēkiem;

– sistemātiski tiek pārkāpti Statūti;

– tiek nodarīts nopietns kaitējums partijai.

3.4.7. Saskaņā ar Statūtu 3.4.4.–3.4.6.p.p. Valdes lēmumi tiek pieņemti ar 2/3 klātesošo biedru balsu vairākumu. Lēmumus var pārsūdzēt Domē. Lēmumu pārsūdzēšanas fakts neaptur šo lēmumu darbību.

4. Partijas Kongress

4.1. Partijas Kongress (pārstāvju sapulce) ir augstākā partijas lēmējinstitūcija, kas ir tiesīga pieņemt jebkurus lēmumus, kas nav pretrunā ar likumu, tai skaitā arī tādus, kas ir Valdes un citu partijas institūciju kompetencē.

4.2. Tikai Kongresa kompetencē ietilpst:

– pieņemt grozījumus Statūtos un partijas Programmā;

– pieņemt lēmumus par partijas darbības pārtraukšanu, partijas reorganizāciju un iestāšanos politiskās apvienībās;

– ievēlēt partijas Valdes līdzpriekšsēdētājus un locekļus, kā arī Revīzijas komisijas locekļus;

– izskatīt Valdes atskaiti par darba periodu starp Kongresiem;

– izskatīt Revīzijas komisijas atskaiti.

4.3. Kongress tiek sasaukts ne retāk kā reizi gadā. Kongresa rīkošanas vietu, laiku un pārstāvības normas, kā arī darba kārtības projektu nosaka Valde un paziņo par to ne vēlāk kā mēnesi pirms Kongresa sasauk­šanas.

Ārkārtas Kongress tiek sasaukts pēc Valdes lēmuma, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 Valdes locekļu, partijas Dome vai 1/10 daļa partijas biedru.

4.4. Kongresā ar lemšanas balsstiesībām piedalās:

– Teritoriālo organizāciju delegāti saskaņā ar Valdes noteiktajām pārstāvības kvotām, kas noteiktas tā, lai Kongresā piedalītos visu Teritoriālo organizāciju pārstāvji un ņemot vērā Teritoriālo organizāciju biedru skaitu;

– Kongresa delegāti pēc ieņemamā amata: visu līmeņu partijas deputāti, Valdes un Revīzijas komisijas locekļi.

4.5. Kongress ir pilntiesīgs pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk nekā puse delegātu. Lēmumi, kas nav saistīti ar amatpersonu ievēlēšanu, tiek pieņemti, atklāti balsojot ar Kongresā klātesošo delegātu balsu vairākumu, izņemot jautājumus, kas saistīti ar grozījumiem vai papildinājumiem Statūtos un partijas Programmā, vai jautājumā par partijas likvidēšanu – šajos gadījumos lēmumus pieņem ar 2/3 Kongresā klātesošo delegātu balsu vairākumu. Ja to pieprasa vismaz 1/3 no Kongresā klātesošajiem delegātiem, tiek rīkota aizklāta balsošana.

4.6. Amatpersonas, kuras ievēl Kongresā, ir šādas:

– trīs Valdes līdzpriekšsēdētāji un Domes priekšsēdētājs;

– 17 Valdes locekļi;

– 5 Revīzijas komisijas locekļi.

Visu amatpersonu pilnvaru termiņš – viens gads.

Revīzijas komisijas locekļi nevar būt Valdes locekļi.

Nolikumus par amatpersonu vēlēšanām izstrādā Valde, ņemot vērā šādus ierobežojumus:

4.6.1. Kandidātus Valdes līdzpriekšsēdētāju un Domes priekšsēdētāja amatiem izvirza Teritoriālās organizācijas vai ne mazāk kā desmit Kongresa delegāti.

Valdes locekļu kandidātus no vēlēšanu apgabaliem (pa vienam no katra apgabala) izvirza Teritoriālās organizācijas. Ne mazāk kā 3 delegāti, kas pārstāv Teritoriālās organizācijas, kas ietilpst vēlēšanu apgabalā, var izvirzīt kandidatūru Kongresā.

Pārējos Valdes un Revīzijas komisijas locekļu kandidātus var izvirzīt jebkurš Kongresa delegāts.

4.6.2. Revīzijas komisijas locekļi tiek ievēlēti, atklāti balsojot, ja 1/3 Kongresa delegātu nepieprasa citu balsošanas veidu.

Pārējās kandidatūras tiek ievēlētas, aizklāti balsojot, šādos gadījumos:

– ja ir alternatīvas kandidatūras;

– ja to pieprasa vismaz viens Kongresa delegāts.

4.6.3. Balsošana notiek vairākos etapos:

1) par Valdes līdzpriekšsēdētāju amatu kandidātu un Domes priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstiem (divi neatkarīgi saraksti, katrā no tiem ir atšķirīgas personālijas); par Valdes locekļu kandidātiem no vēlēšanu apgabaliem sarakstiem (5 neatkarīgi saraksti, katrā no tiem ir atšķirīgas personālijas);

2) par 12 Valdes vakanto amatu kandidātu sarakstiem.

4.6.4. Par ievēlētiem tiek uzskatīti kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu salīdzinājumā ar citiem kandidātiem, kas balotējās tam pašam amatam. Vēlēšanu rezultāti tiek apstiprināti, Kongresa delegātiem balsojot.

Nepieciešamības gadījumā tiek rīkotas papildu vēlēšanas, tajā skaitā arī ar atkārtotu kandidātu izvirzīšanu, kā arī vēlēšanas, kas apvienotas ar nākamajiem balsošanas etapiem.

5. Reģionālās konferences

5.1. Laika posmā starp Kongresiem, ar mērķi iesaistīt partijas biedrus aktuālu jautājumu apspriešanā, tiek rīkotas reģionālās konferences.

5.2. Konferences rīkošanas vietu, laiku, pārstāvības kvotas, kā arī konferences darba kārtības projektu nosaka Valde, saskaņodama to ar šī reģiona Teritoriālajām organizācijām. Par Konferenci Teritoriālo organizāciju biedrus informē ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sasaukšanas.

5.3. Nepieciešamības gadījumā Konferences tiek sasauktas ar Valdes lēmumu, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 Valdes locekļu, 1/3 Teritoriālo organizāciju partijas biedru no viena vēlēšanu apgabala vai 1/10 daļa partijas biedru, kas ietilpst attiecīgā vēlēšanu apgabala Teritoriālajās organizācijās. Gadījumā, ja konferences sasaukšanu iniciē Teritoriālās organizācijas, tās, informējot par to Valdi, nosaka konferences rīkošanas laiku, pārstāvības kvotas, kā arī darba kārtības projektu.

6. Partijas Valde un tās struktūrvienības

6.1. Valde ir partijas izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv partiju laika posmā starp Kongresiem.

6.1.1. Valdes sastāvā ietilpst trīs līdzpriekšsēdētāji, Domes priekšsēdētājs un vēl 17 Valdes locekļi.

Valdes līdzpriekšsēdētāji pārstāv partiju katrs atsevišķi. Pārējie Valdes locekļi pārstāv partiju kopīgi ar citiem valdes locekļiem.

6.1.2. Valdes sēdēs, izņemot slēgtās sēdes, ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Revīzijas komisijas locekļi, kā arī asociētie Valdes locekļi:

a) Eiropas Parlamenta un Saeimas deputāti;

b) Teritoriālo organizāciju vadītāji;

c) asociēto organizāciju pārstāvji;

d) partijas Domes locekļi;

e) partijas biedri, ja tiek lemti jautājumi, kurus tie iniciējuši, vai arī jautājumi, kas ar viņiem ir tieši saistīti;

f) izpildsekretārs.

Ar Valdes atļauju Valdes sēdēs var piedalīties arī citi partijas biedri.

6.1.3. Parasti Valde tiek sasaukta reizi mēnesī. Valdes ārkārtas sēdes tiek sasauk­tas triju dienu laikā, ja to pieprasa viens no līdzpriekšsēdētājiem, partijas Dome, ne mazāk kā ¼ Valdes locekļu vai ¼ Teritoriālo organizāciju.

Ja tiek sasaukta kārtējā Valdes sēde, darba kārtība un informatīvie materiāli tiek nosūtīti Valdes locekļiem, tajā skaitā asociētajiem Valdes locekļiem. Valdes sēdes darba kārtība tiek izvietota internetā, lai ar to varētu iepazīties arī pārējie partijas biedri.

Valdes sēdes tiek protokolētas. Balsošanas rezultāti par Valdes pieņemtajiem lēmumiem tiek fiksēti sēdes protokolā, fiksējot katra Valdes locekļa balsojumu. Teritoriālās organizācijas tiek informētas par Valdes lēmumiem nedēļas laikā pēc Valdes sēdes. Jebkurš partijas biedrs ir tiesīgs iepazīties ar sēdes protokoliem.

Valdes lēmumi tiek pieņemti, atklāti balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu, ja ir kvorums, ne mazāks par ½ Valdes locekļu, un ja Statūtos nav noteikts citādi.

Personas ar padomdevēja tiesībām, kuras piedalās Valdes sēdē Statūtos noteiktā kārtībā, bauda visas Valdes locekļa tiesības (jautājumu iniciēšana un apspriešana, informācijas saņemšana u.c.), izņemot balsošanas tiesības.

6.1.4. Valdes kompetencē ietilpst

6.1.4.1. Lemt jautājumus, kas saistīti ar personālu:

– ievēlēt Biroja locekļus;

– iecelt izpildsekretāru un apstiprināt Sekretariāta sastāvu;

– apstiprināt deputātu kandidātu sarakstu.

6.1.4.2. Lemt par sabiedriski politiskiem jautājumiem:

– organizēt Kongresu lēmumu izpildi un partijas Programmas īstenošanu;

– izveidot darba grupas un pārtraukt grupu darbību, noklausīties atskaites par šo grupu darba rezultātiem un izvirzīt darba grupu vadītājus;

– partijas vārdā paust publiskus paziņojumus;

– sagatavot partijas Kongresus un konferences;

– apstiprināt priekšvēlēšanu sarakstus;

– apstiprināt priekšvēlēšanu programmas partijas Programmas ietvaros.

6.1.4.3. Lemt partijas organizatoriskos jautājumus:

– izdarīt nepieciešamos grozījumus partiju Reģistrā un partijas biedru Reģistrā;

– apstiprināt partijas budžetu, pašreizējo izdevumu, kas pārsniedz 200 latus, atskaites, kā arī partijas darbinieku sarakstus un viņu darba algas;

– kontrolēt biedru naudas un ziedojumu vākšanu;

– lemt jautājumus par piederību partijai saskaņā ar Statūtu 2.p.;

– koordinēt Teritoriālo organizāciju darbību saskaņā ar Statūtu 3.p.;

– uzņemt un atsaukt asociētos biedrus.

6.1.4.4. Lemt citus jautājumus, kas neietilpst ekskluzīvā Kongresa kompetencē.

6.2. Partijas Birojs

Partijas Biroja sastāvā ietilpst Valdes līdzpriekšsēdētāji, Domes priekšsēdētājs un vēl trīs Valdes locekļi, kurus, aizklāti balsojot, ievēl pirmajā Valdes sēdē.

Parasti Birojs sanāk vienu reizi nedēļā un pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, ja ir kvorums, ne mazāk par ½ no Biroja sastāva.

Birojs sagatavo materiālus Valdes sēdēm, un tam ir tiesības pieņemt publiskus paziņojumus partijas vārdā.

6.3. Partijas Sekretariāts

Partijas Sekretariāts sagatavo materiālus, kas nepieciešami Valdes sēdēm organizatoriskos jautājumos (6.1.4.3.p.). Sekretariāta darbību vada izpildsekretārs.

6.4. Valdes līdzpriekšsēdētāji

Valdes līdzpriekšsēdētājs:

– sasauc un rotācijas kārtībā vada Valdes un Biroja sēdes;

– pārstāv partiju un pauž partijas viedokli masu informācijas līdzekļos;

– paraksta partijas dokumentus un lēmumus;

– dod partijas biedriem uzdevumus un piešķir pilnvaras šo uzdevumu pildīšanai.

Tiesības dot partijas biedriem uzdevumus un piešķirt pilnvaras šo uzdevumu pildīšanai ir arī Domes priekšsēdētājam.

7. Partijas Dome

7.1. Dome ir partijas reprezentatīva un kontrolējoša institūcija.

7.2. Domes sastāvā ietilpst:

– Valdes locekļi;

– visu līmeņu partijas deputāti;

– partijas biedri, kurus ievēl no Teritoriālajām organizācijām atbilstoši Valdes noteiktajām kvotām.

7.3. Teritoriālās organizācijas pārstāvošo Domes locekļu vēlēšanas notiek mēneša laikā pēc partijas Kongresa sasaukšanas. Domes pirmajā sēdē, atklāti balsojot, tiek ievēlēts priekšsēdētāja vietnieks.

7.4. Domi sasauc Domes priekšsēdētājs vai tā prombūtnes laikā viņa vietnieks. Dome sanāk ne retāk kā trīs reizes gadā. Par Domes sanākšanas laiku, vietu un sēdes darba kārtību tiek ziņots ne vēlāk kā 14 dienas pirms sēdes. Domes sēdes ir atklātas visiem partijas biedriem.

7.5. Domes ārkārtas sēdes tiek sasauk­tas 2 nedēļu laikā pēc Domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai Valdes iniciatīvas, kā arī ja to pieprasa ne mazāk kā ¼ Domes locekļu vai 1/10 partijas biedru. Domes ārkārtas sēdes sasaukšanas iniciatoriem ir jāpaziņo par sēdes laiku, vietu un darba kārtības projektu ne vēlāk kā 7 dienas pirms sēdes.

7.6. Domes priekšsēdētājs vada Domes sēdes un ir atbildīgs par sēdes darba organizēšanu. Viņa prombūtnē sēdes vada viņa vietnieks.

7.7. Partijas PCTVL Dome

7.7.1. Kontrolē Statūtu un Programmas ievērošanu, kā arī Kongresa lēmumu īstenošanu partijas darbā;

7.7.2. Apspriež partijā un sabiedrībā aktuālus jautājumus, pieņem par tiem rekomendācijas Kongresam, Valdei un citām partijas struktūrvienībām;

7.7.3. Uzklausa Teritoriālo organizāciju un deputātu atskaites par padarīto darbu;

7.7.4. Piedāvā Valdei piemērot pamudinājuma un soda pasākumus, piedāvā jaunas personālijas iecelšanai amatos un izmaiņas personāla jomā;

7.7.5. Nepieciešamības gadījumā iniciē partijas ārkārtas Kongresa sasaukšanu, piedāvājot tā darba kārtības projektu un Kongresa vadītajā (vai vadītāju) kandidatūru(-as);

7.7.6. Izskata sūdzības par Valdes lēmumiem. Gadījumā, ja sūdzība tiek atzīta par pamatotu, uzdod Domes izveidotajai darba grupai sagatavot attiecīgu Kongresa lēmuma projektu;

7.7.7. Rekomendē Valdei pārskatīt strīdīgus lēmumus.

7.8. Domes sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse Domes locekļu. Domes lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Aizklāta balsošana tiek rīkota, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 klātesošo Domes locekļu.

8. Revīzijas komisija

8.1. Revīzijas komisijas locekļus 5 cilvēku sastāvā ievēl uz vienu gadu partijas Kongress saskaņā ar Statūtu 4.6.p. Komisijas loceklis vienlaicīgi nevar būt arī valdes loceklis.

8.2. Revīzijas komisija:

– kontrolē partijas un partijas Valdes saimniecisko un finansiālo darbību;

– ne retāk kā reizi gadā veic atbilstošas pārbaudes;

– rekomendē Valdei zvērināta revidenta kandidatūru;

– sniedz atskaiti partijas Kongresam.

8.3. Revīzijas komisija savā pirmajā sēdē ievēl priekšsēdētāju uz vienu gadu. Komisija sanāk uz sēdēm ne retāk kā vienu reizi trijos mēnešos un pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, ja sēdē ir klāt ne mazāk kā trīs komisijas locekļi. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

8.4. Revīzijas komisijas locekļi ar padomdevēja tiesībām piedalās partijas Valdes sēdēs saskaņā ar Statūtu 6.1.2.p.

8.5. Revīzijas komisija ir tiesīga pieprasīt no Valdes un citām partijas institūcijām visus dokumentus, kas saistīti ar partijas saimniecisko un finansiālo darbību.

9.Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība

9.1. kandidātu izvirzīšanas procedūru un termiņus, kā arī kandidātu sarakstus visu līmeņu vēlēšanām apstiprina Valde, ievērodama šo Statūtu noteiktos ierobežojumus.

9.2. Partijas deputāta kandidāts parasti ir partijas biedrs. Lēmumu par kandidāta, kas nav partijas biedrs, iekļaušanu sarakstā pieņem Valde individuāli par katru kandidātu. Valdes lēmums ir spēkā, ja tas ir pieņemts ar 2/3 klātesošo balsu vairākumu.

9.3. kandidātu atlases kritērijus izstrādā Valde, sekojot šādiem principiem:

– kandidāta politiskā kompetence un profesionālā pieredze;

– kandidāta prasme aizstāvēt savu viedokli;

– kandidāta personīgais ieguldījums partijas darbā;

– kandidāta popularitāte sabiedrībā un partijā;

– kandidāta partijas stāža ilgums;

– latviešu valodas prasme (Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem – angļu un citu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasme);

9.4. Tiesības izvirzīt kandidātus un apspriest kandidātu personālijas ir partijas biedriem, biedru kandidātiem un partijas atbalstītājiem. Šīs tiesības tiek īstenotas Teritoriālo organizāciju sapulcēs, kā arī Valdes sēdēs.

9.5. Kandidātus pašvaldību vēlēšanām izvirza attiecīga Teritoriālā organizācija. Valdei ir tiesības piedāvāt Teritoriālai organizācijai savas kandidatūras. Par sarakstu tiek rīkota atklāta reitinga balsošana, kurā piedalās attiecīgās organizācijas partijas biedri.

Valdei ir tiesības izdarīt grozījumus kandidātu sarakstos, kurus iesniedza Teritoriālās organizācijas (izsvītrot kandidātus, pievienot kandidātus, grozīt kandidātu secību sarakstos), pieņemot lēmumus ar 2/3 klātesošo Valdes locekļu balsu vairākumu. Attiecīgie motivētie Valdes lēmumi 7 dienu laikā tiek nodoti Teritoriālai organizācijai.

9.6. Kandidātus Saeimas vēlēšanām katrā no vēlēšanu apgabaliem izvirza šā vēlēšanu apgabala Teritoriālā organizācija saskaņā ar Statūtu 9.5.p. pirmo daļu. Valde var noteikt kvotas Teritoriālās organizācijas izvirzīto kandidātu skaitam.

Valde sastāda kandidātu kopsavilkuma sarakstus katrā no vēlēšanu apgabaliem, nepieciešamības gadījumā pievienojot kandidātus. Saskaņā ar Valdes lēmumu var tikt sasaukta reģionālā konference, lai apspriestu kandidātu kopsavilkuma sarakstu. Valde var arī nosūtīt kandidātu kopsavilkuma sarakstu Teritoriālai organizācijai, lai tā atkārtoti sarīkotu reitinga balsošanu.

Galīga visu sarakstu par katru vēlēšanas apgabalu apstiprināšana notiek saskaņā ar Statūtu 9.5.p. otro daļu.

9.7. Kandidātus Eiropas Parlamenta vēlēšanām izvirza Teritoriālās organizācijas, nododot to sarakstus valdei. Valde sastāda kandidātu kopsavilkuma sarakstu, pievienojot vai izsvītrojot kandidātus. Par kandidātu kopsavilkuma sarakstu tiek rīkota atklāta reitinga balsošana, kurā piedalās Valdes locekļi.

10. Partijas saimnieciskā un finansiālā darbība

10.1. Lai īstenotu Statūtos nospraustos mērķus un uzdevumus, partija saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību iegādājas kustamo un nekustamo īpašumu un veido finanšu resursus.

10.2. Partijas finanšu resursus sastāda:

– biedru nauda;

– ziedojumi;

– ienākumi no pašas partijas saimnieciskās darbības;

– citi finansiālie avoti, kas ir saskaņā ar likumu.

10.3. Lēmumus par partijas īpašuma izmantošanu un partijas finansiālo līdzekļu izlietošanu, kā arī par biedru naudas apmēriem un maksāšanas kārtību pieņem Valde saskaņā ar Statūtos paredzēto kārtību.

10.4. Teritoriālo organizāciju pasākumu finansēšanas jautājumus parasti lemj, ņemot vērā to, lai pilnībā tiktu kompensēta šīs organizācijas savāktā biedru nauda.

11. Partijas likvidācija

11. Partija savu darbību izbeidz ar Kongresa lēmumu.

11.1. Partijas pašlikvidāciju veic saskaņā ar Kongresa lēmumu iecelta likvidācijas komisija trīs likvidatoru sastāvā. Likvidācijas komisija nodod partijas dokumentus valsts arhīvā glabāšanā, pārdod partijas mantu, iekasē no debitoriem partijai pienākošās summas, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas.

11.2. Pašlikvidācijas procesā atlikušo naudu un mantu likvidācijas komisija nodod institūcijai, kuru norādījis Kongress. Atlikušo naudu un mantas nevar sadalīt partijas biedriem.

11.3. Likvidācijas komisija par partijas likvidāciju likumos noteiktajos termiņos paziņo attiecīgajām valsts reģistru iestādēm.

Partijas “PCTVL –
Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” līdzpriekšsēdētājs un dibinātāju pilnvarotais pārstāvis J.Sokolovskis

 

 
 

Partija “LPP/LC” 

Reģistrēta politisko organizāciju reģistrā 2007.gada 2.novembrī ar Nr.40008120631

Statūti

Apstiprināti partijas LPP/LC kongresā Rīgā 2007.gada 25.augustā

I. Vispārīgie noteikumi

1. Partija  “LPP/LC”

Partija “LPP/LC” (turpmāk tekstā – Partija) ir politiska partija, kas apvieno Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, kuri atzīst tās programmatiskos mērķus un pamatprincipus un vēlas piedalīties to īstenošanā.

Partija “LPP/LC” ir Latvijas Pirmās partijas, partijas “Latvijas Ceļš”, partijas “Mēs savam novadam” un partijas “Vidzemes apvienība” tiesību un saistību pārņēmēja.

2. Partijas juridiskais statuss

Partija ir juridiska persona. Tai ir Partijas kongresa apstiprināta simbolika, savs zīmogs un norēķinu konti bankās.

3. Partijas darbības teritorija

Partija darbojas Latvijas teritorijā, kā arī ārpus tās, vietās, kur ir izveidotas partijas grupas vai nodaļas. Partijas centrālais birojs atrodas Rīgā.

4. Partijas programmatiskie mērķi un pamatprincipi

4.1. Partija LPP/LC uzskata, ka brīvība un atbildība ir savstarpēji saistīti un nešķirami jēdzieni.

4.2. Partija LPP/LC atzīst ģimeni par sabiedrības nozīmīgāko vērtību, personību veidojošu vidi, kurā tiek iedibinātas garīgās un morālās vērtības, turpinātas dzimtas un tradīcijas.

4.3. LPP/LC iestājas par neatkarīgu, suverēnu un nacionālu Latvijas valsti kā vienīgo brīvas attīstības iespēju visai Latvijas tautai – latviešiem un mazākumtautībām.

4.4. Partija LPP/LC uzskata, ka cilvēka drošība ir priekšnoteikums savai, savas ģimenes un valsts labklājībai.

4.5. LPP/LC uzskata, ka tikai atbalsts uzņēmējdarbībai un ieguldījumi jaunu zināšanu apguvē nodrošinās līdzsvarotu visas valsts teritorijas, pilsētu un lauku ekonomisko attīstību, investīciju piesaisti, cilvēku labklājību, darba algas un valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu.

4.6. Partija LPP/LC iestājas par kristīgas un vispārcilvēciskas politikas īstenošanu Latvijā, kas veicinās mūžīgo vērtību – brīvības un atbildības, ģimenes, cilvēka dzīvības, tēvzemes mīlestības, goda, cilvēka tiesību, līdztiesības, iecietības, cieņas, līdzjūtības, patiesības un miera – nostiprināšanu sabiedrībā.

II. Piederība partijai

5. Partijas biedri un biedra kandidāti

Par Partijas biedru vai biedra kandidātu var kļūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis neatkarīgi no tautības, dzimuma un reliģiskās piederības, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un atzīst Partijas programmu un ievēro šos statūtus (turpmāk – Statūti).

6. Partijas Goda biedri

6.1. Par Partijas Goda biedru var kļūt ikviena persona, kura devusi lielu ieguldījumu Partijas attīstībā un Latvijas valstiskuma nostiprināšanā.

6.2. Pamatojoties uz Partijas valdes ieteikumu, Partijas Dome lemj par Partijas Goda biedra nosaukuma piešķiršanu. Partijas Domes lēmumu apstiprina kārtējais Partijas kongress.

6.3. Partijas Goda biedri nemaksā biedra naudu. Partijas Goda biedri ir tiesīgi ar padomdevēja tiesībām piedalīties Partijas Domes sēdēs un kongresos.

7. Partijas biedra kandidāta statuss

7.1. Pamatojoties uz personas iesniegumu un divu Partijas biedru rakstveida ieteikumu, Partijas nodaļa lemj par personas atzīšanu par Partijas biedra kandidātu (turpmāk – kandidāts), ja persona iemaksājusi Statūtu 14.1.punktā minēto iestāšanās naudu. Par pieņemto lēmumu nodaļa rakstveidā informē Partijas valdi. Ja nodaļa nolemj neatzīt personu par Partijas biedra kandidātu, tad tai ir tiesības griezties Partijas valdē ar rakstveida iesniegumu, kuru valde izskata savā tuvākajā sēdē, un tās lēmums ir galīgs.

7.2. Kandidāta statuss personai ir ne mazāk kā trīs mēnešus no dienas, kad nodaļa pieņēmusi lēmumu par personas atzīšanu par Partijas biedra kandidātu.

7.3. Kandidātam ir pienākums darboties Partijas biedru grupā vai nodaļā, kura ir lēmusi par viņa atzīšanu par Partijas biedra kandidātu, un aktīvi piedalīties Partijas rīkotajos pasākumos.

7.4. Kandidātam ir tādas pašas tiesības kā Partijas biedram, izņemot tiesības tikt ievēlētam Partijas institūcijās un amatos, vēlēt Partijas institūcijas un amatpersonas, kā arī piedalīties balsošanā Partijas kongresos un konferencēs.

7.5. Kandidāts var kļūt par Partijas biedru Statūtu 8.punktā noteiktajā kārtībā.

8. Partijas biedru uzņemšana

Pēc Statūtu 7.2.punktā minētā termiņa izbeigšanās Partijas biedru nodaļa lemj par ieteikšanu Partijas valdei uzņemt kandidātu Partijā. Pamatojoties uz nodaļas lēmumu, kandidāta uzņemšanu Partijā apstiprina Partijas valde.

9. Partijas biedra pienākumi

Partijas biedra pienākumi ir:

9.1.pildīt Partijas programmu, ievērot Statūtus, pildīt kongresu, Domes un Partijas valdes lēmumus;

9.2. iesaistīties kādā no Partijas grupām vai nodaļām un aktīvi piedalīties Partijas rīkotajos pasākumos;

9.3. regulāri reizi mēnesī maksāt biedra naudu Statūtu 14.1. punktā noteiktajā kārtībā;

9.4. sniegt Partijas biedriem politisku atbalstu atbilstoši Statūtiem un programmai;

9.5. sniegt konsultācijas citiem Partijas biedriem, ja biedrs ir ievēlēts amatā no Partijas saraksta vai ir valsts amatpersona, vai ieņem vadošu amatu Partijas, valsts vai pašvaldības iestādēs vai sabiedriskajās organizācijās.

10. Partijas biedra tiesības

Partijas biedra tiesības ir:

10.1. tikt ievēlētam Partijas institūcijās un amatos, vēlēt Partijas institūcijas un amatpersonas, kā arī piedalīties balsošanā Partijas   kongresos;

10.2. Partijas kongresos un Domes sēdēs izteikt savu viedokli par jebkuru izskatāmo jautājumu;

10.3. piedalīties Partijas valdes un Domes sēdēs, ja konkrētajā gadījumā valde vai Dome nav pieņēmusi lēmumu par slēgtas sēdes norisi;

10.4. tikties un saņemt nepieciešamās konsultācijas no jebkura Partijas biedra, kas ir ievēlēts amatā no Partijas saraksta vai ir valsts amatpersona vai ieņem vadošu amatu Partijas, valsts vai pašvaldības iestādēs vai sabiedriskajās organizācijās;

10.5. iepazīties ar visiem Partijas institūciju lēmumiem, saņemt informāciju par Partijas izvirzītu un ievēlētu vai ieceltu amatpersonu darbību;

10.6. iesniegt Partijas valdei priekšlikumus un ierosinājumus;

10.7. jebkurā laikā izstāties no Partijas Statūtu 11.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;

10.8. uz laiku apturēt savu darbību Partijā, ja tā nav savienojama ar dienesta vai amata pienākumu pildīšanas nosacījumiem, kā arī personīgu iemeslu dēļ, Statūtu 12.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;

10.9. tikt iekļautam Partijas deputātu kandidātu sarakstos Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās.

11. Izstāšanās no partijas

11.1. Partijas biedrs ir tiesīgs jebkurā laikā izstāties no partijas, par to paziņojot Partijas nodaļai, kurā reģistrējies un darbojas Partijas biedrs.

11.2. Partijas biedra iesniegumu nodaļa apstiprina, par to informējot Partijas valdi viena mēneša laikā. Partijas biedrs no partijas ir izstājies ar brīdi, kad attiecīgā Partijas nodaļa ir apstiprinājusi iesniegumu par izstāšanos no partijas.

12. Darbības apturēšana

12.1. Statūtu 10.8.punktā minētajos gadījumos Partijas biedrs ir tiesīgs apturēt savu darbību partijā, par to rakstveidā paziņojot tai Partijas nodaļai, kurā reģistrējies un darbojas Partijas biedrs. Paziņojumā jānorāda laika periods, uz kuru biedrs aptur savu darbību Partijā, un darbības apturēšanas iemesls.

12.2. Partijas nodaļa izskata Partijas biedra iesniegumu un lemj par ieteikšanu Partijas valdei apstiprināt Partijas biedra darbības partijā apturēšanu. Pamatojoties uz nodaļas lēmumu, Partijas biedra darbības  apturēšanu Partijā apstiprina Partijas valde. Partijas biedrs savu darbību Partijā ir apturējis ar brīdi, kad Partijas valde ir pieņēmusi lēmumu.

12.3. Darbības apturēšanas termiņu var pagarināt vai darbību Partijā var atjaunot pirms termiņa tikai ar Partijas biedra rakstveida iesniegumu.

13. Izslēgšana no partijas

13.1. Partijas biedru no Partijas izslēdz Partijas valde pēc sava, nodaļas vai Ētikas komisijas ierosinājuma šādos gadījumos:

1) ja viņš ir iestājies citā partijā;

2) piedalās citu politisko spēku priekšvēlēšanu kampaņā;

3) ja Partijas biedrs ir deputāts un deputāta amatā nepilda partijas programmu un/vai balso pret partijas pieņemtajiem lēmumiem;

4) vairāk nekā sešus mēnešus nav maksājis biedra naudu;

5) darbojas pret Partijas lēmējinstitūciju pieņemtajiem lēmumiem;

6) personiski finansiāli vai materiāli atbalstījis citas politiskās partijas (organizācijas);

7) ja partijas biedrs ar savu rīcību ir diskreditējis Partiju, pārkāpis Statūtus vai ētikas normas.

13.2. Par partijas biedra izslēgšanu lemj Partijas valde, pieaicinot attiecīgās nodaļas pārstāvi, kurš ir tiesīgs paust nodaļas viedokli.

III. Biedru nauda

14. Biedru nauda

14.1. Biedru naudas apjomu un maksāšanas kārtību nosaka Partijas valde, pieņemot attiecīgu lēmumu.

14.2. Partijas biedri maksā biedru naudu no brīža, kad Partijas valde ir apstiprinājusi attiecīgās nodaļas lēmumu par uzņemšanu Partijā.

14.3. Partijas biedra kandidāti maksā biedru naudu no brīža, kad attiecīgā nodaļa vai Partijas valde (saskaņā ar Statūtu 7.1.punktu) pieņēmusi lēmumu par personas atzīšanu par Partijas biedra kandidātu.

14.4. Biedru nauda nav jāmaksā par laika periodu, kurā Partijas biedrs Statūtos noteiktajā kārtībā ir apturējis savu darbību Partijā.

14.5. Ar Partijas valdes lēmumu Partijas biedrs var tikt atbrīvots no biedru naudas maksāšanas.

IV. Partijas uzbūve

15. Partijas struktūrvienības

15.1.Partijā darbojas biedru grupas un nodaļas, kas tiek veidotas pēc teritoriālā principa, un Ētikas komisija.

15.2. Ikviens Partijas biedrs un Partijas biedra kandidāts atbilstoši savai dzīves vai darbības vietai reģistrējas un darbojas kādā no Partijas teritoriālajām struktūrvienībām.

16. Grupu un nodaļu izveides pamatprincipi

16.1. Vienā Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā (rajonā, novadā, lielajā pilsētā, pagastā) var darboties viena Partijas biedru nodaļa, kurā var ietilpt vairākas Partijas biedru grupas.

16.2. Ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā darbojas tikai viena Partijas biedru grupa un tajā nav Partijas biedru nodaļas, tad pēc šīs grupas ierosinājuma Partijas valde var lemt par nodaļas statusa piešķiršanu šai struktūrvienībai. Ja pēc tam administratīvajā teritorijā izveidojas jauna grupa vai grupas, sākotnēji izveidotā grupa zaudē nodaļas statusu un visas grupas apvienojas nodaļā.

17. Partijas biedru grupa

17.1. Apdzīvotā vietā, kur dzīvo vai darbojas vismaz trīs Partijas biedri, pēc šo biedru iniciatīvas var izveidot Partijas biedru grupu (turpmāk – grupa). Grupas dibināšanas iniciatori iesniedz rakstveida iesniegumu attiecīgās teritoriālās nodaļas valdei, kura apstiprina grupas izveidošanu.

17.2. Ikviena grupa ietilpst attiecīgajā teritoriālajā nodaļā, ja tāda administratīvajā teritorijā darbojas. Attiecīgās teritoriālās nodaļas valdē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām šai nodaļā ietilpstošajām grupām.

17.3. Grupu vada grupas vadītājs. Grupas vadītāju ievēl grupas kopsapulce  aizklātā balsošanā uz vienu gadu. Par ievēlētu skaitās tas kandidāts, kurš vēlēšanās ieguvis visvairāk balsu.  Grupas vadītājs par grupas darbību ne retāk kā vienu reizi gadā sniedz atskaiti attiecīgās teritoriālās nodaļas valdei.

17.4. Grupas augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce. Kopsapulci sasauc grupas vadītājs ne retāk kā reizi mēnesī. Kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk par pusi no attiecīgās grupas biedriem. Lēmumus tajā pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, balsojot atklāti vai aizklāti. Aizklāta balsošana notiek, vēlot grupas vadītāju vai ja tā nolemj kopsapulce. Ja balsojot balsis sadalās līdzīgi, tad izšķirošā ir grupas vadītāja balss.

17.5. Grupa paziņo attiecīgās teritoriālās nodaļas valdei par grupas darbības izbeigšanu, ja grupas biedru skaits kļūst mazāks par trim vai ja grupa ir apvienojusies ar citu grupu. 

18. Partijas biedru nodaļa

18.1. Partijas biedru nodaļa (turpmāk – nodaļa) tiek izveidota, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā darbojas vismaz divas grupas, vai Statūtu 16.2.punktā noteiktajā gadījumā.

18.2. Nodaļas augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce. Nodaļa izveido valdi Statūtu 18.7.punktā noteiktajā kārtībā.

18.3. Nodaļas kopsapulci sasauc nodaļas vadītājs vai valde ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Tā ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk par pusi no attiecīgās nodaļas biedriem.

18.4. Nodaļas kopsapulce ir tiesīga:

1) pieņemt lēmumu par nodaļas dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju;

2) ievēlēt nodaļas vadītāju, tā vietnieku, valdi;

3) ieteikt apstiprināšanai partijas valdē kandidātus attiecīgās pašvaldības vēlēšanām;

4) iesniegt apstiprināšanai Partijas valdē priekšlikumus par koalīciju veidošanu ar citu partiju pašvaldības frakcijām;

5) izskatīt nodaļas lēmumus, ja Partijas valde ir tos apturējusi un nosūtījusi nodaļai atkārtotai izskatīšanai;

6) lemt par citiem svarīgiem nodaļas darbības jautājumiem.

18.5. Nodaļas darbu vada nodaļas vadītājs. Nepieciešamības gadījumā kopsapulce var lemt arī par nodaļas vadītāja vietnieka ievēlēšanu.

18.6. Nodaļas vadītāju ievēl nodaļas kopsapulce aizklātā balsošanā uz vienu gadu. Par ievēlētu skaitās tas kandidāts, kurš vēlēšanās ieguvis visvairāk balsu. Nodaļas vadītājs atbild par partijas politikas vienotu izpratni nodaļas biedru vidū un partijas vadības lēmumu izpildi un partijas programmas un darbības popularizēšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Par veikto darbu nodaļas vadītājs ne retāk kā vienu reizi gadā pēc Partijas valdes pieprasījuma sniedz atskaiti Partijas valdei.

18.7. Nodaļas valdi ne mazāk kā piecu cilvēku sastāvā, izņemot Statūtu 16.2.punktā minētos gadījumus, ievēl nodaļas kopsapulce aizklātā balsošanā uz vienu gadu. Nodaļas vadītājs ir valdes priekšsēdētājs. Ja kāds no valdes locekļiem izstājas no valdes, viņa vietā stājas valdes locekļa kandidāts, kurš pēc saraksta nākamais vēlēšanās ieguvis visvairāk balsu.

18.8. Nodaļas valde:

1) nodrošina Partijas kongresu un Domes lēmumu izpildi;

2) izskata jautājumu par Partijas biedru uzņemšanu vai izslēgšanu no Partijas un darbības Partijā apturēšanu;

3) organizē pašvaldību vēlēšanu kampaņu.

18.9. Nodaļas valdes sēdes sasauc ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Valde ir lemt­tiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no valdes locekļu kopskaita.

18.10. Nodaļas koordinators pilda nodaļas izpildinstitūcijas funkcijas. Nodaļas vadītājs izvirza Partijas valdei apstiprināšanai nodaļas koordinatora kandidatūru. Partijas valde apstiprina nodaļas koordinatoru.

18.11. Nodaļas koordinators:

1) organizē nodaļā ietilpstošo grupu darbību;

2) nodrošina informācijas apmaiņu starp Partijas Centrālo biroju un nodaļas biedriem;

3) nodrošina biedru naudas iekasēšanu un uzskaiti;

4) organizē nodaļas finanšu darbību un ik mēnesi Partijas Valdes noteiktā kārtībā iesniedz Partijas Centrālajam birojam finanšu atskaites dokumentus;

5) noformē nodaļas valdes un kopsapulču sēžu protokolus;

6) organizē uz vietas Partijas kampaņas un citus Partijas valdes akceptētus publiskus pasākumus;

7) veic citus nodaļas vadītāja uzdotos pienākumus.

18.12. Nodaļas koordinators ir tieši pakļauts nodaļas vadītajam un Partijas ģenerālsekretāram.

18.13 Nodaļas vadītājs vienlaicīgi var pildīt arī nodaļas koordinatora pienākumus.

19. Ētikas komisija

19.1. Partijā darbojas Ētikas komisija, ko veido pieci Partijas biedri, kurus ievēl Dome aizklātā balsošanā uz vienu gadu. Ētikas komisijas priekšsēdētāju Ētikas komisijas locekļi ievēl no sava vidus.

19.2. Par Ētikas komisijas locekli var būt tikai persona, kas nav citā Partijas vadības vai izpildinstitūcijas sastāvā.

19.3. Ētikas komisija:

1) pēc nodaļas, Partijas biedra, Partijas valdes, Domes vai pašas komisijas iniciatīvas izvērtē Partijas biedru rīcību, kas diskreditē Partiju, pārkāpj Statūtus vai ētikas normas;

2) ierosina Partijas valdei izskatīt jautājumu par Partijas biedra izslēgšanu, ja tā atzīst Partijas biedra izdarīto partijas Statūtu vai ētikas normu pārkāpumu;

3) piedalās Partijas valdes sēdēs pie jautājumu izskatīšanas par biedru izslēgšanu no Partijas.

19.4. Ētikas komisijai ir tiesības iepazīties ar jebkuru informāciju, kas skar izskatāmo jautājumu. Ētikas komisijai ir pienākums uz savu sēdi uzaicināt Partijas biedru, kura rīcība tiek izskatīta, paskaidrojumu sniegšanai.

19.5. Ētikas komisija taisa motivētu rakstveida lēmumu, kuram ir rekomendējošs raksturs.

20. Interešu grupas

20.1. Pie Partijas pastāv jaunatnes organizācija, kurai ir juridiskas personas tiesības. Jaunatnes organizācijas darbības pamatprincipiem un uzdevumiem jāatbilst Partijas programmatiskajiem mērķiem un pamatprincipiem.

20.2. Partijā ir Sieviešu klubs, kurā uz līdzīgu interešu pamata ir apvienojušās Partijas biedres, kandidātes un/ vai atbalstītājas. Kluba  darbības pamatprincipi, organizatoriskā struktūra un vadība ir noteikta Sieviešu kluba nolikumā, kuru pieņem un apstiprina apvienojušos biedru sapulcē. Sieviešu kluba darbības pamatprincipiem un uzdevumiem jāatbilst Partijas programmatiskajiem mērķiem un pamatprincipiem.

20.3. Partija atbalsta jaunu interešu grupu (klubu), kas apvieno Partijas biedrus, biedru kandidātus un atbalstītājus kopīgu interešu realizēšanai, veidošanos. Interešu grupu darbības pamatprincipiem un uzdevumiem jāatbilst Partijas programmatiskajiem mērķiem un pamatprincipiem. Par interešu grupas izveidošanu grupa rakstveidā informē Partijas valdi, kas apstiprina interešu grupas izveidošanos. Šo grupu sanāksmes tiek izsludinātas un tās ir atklātas visiem Partijas biedriem un atbalstītājiem.

V. Partijas vadības institūcijas

21. Partijas vadības institūcijas

21.1. Partijas vadības institūcijas ir kongress, Dome, revīzijas komisija, valde, Partijas līdzpriekšsēdētāji, Partijas priekšsēdētāja vietnieki, Partijas ģenerālsekretārs.

21.2. Partijas valde no sava vidus var ievēlēt ne vairāk kā divus Partijas priekšsēdētāja vietniekus.

22. Partijas kongress

22.1. Partijas kongress (turpmāk – kongress) ir augstākā Partijas lēmējinstitūcija. Kongresi notiek ne retāk kā reizi gadā, tos sasauc Partijas valde.

22.2. Partijas valdei ir pienākums sasaukt ārkārtas kongresu divu nedēļu laikā no brīža, kad tā saņēmusi vismaz vienas trešdaļas Partijas biedru parakstītu iesniegumu. Ja tas netiek izdarīts, tad kongress divu nedēļu laikā jāsasauc  revīzijas komisijai un papildus izvirzītajiem kongresā tiek izskatīts jautājums par valdes pienākumu nepildīšanu.

22.3. Kongresa delegātu izvirzīšanas kārtību un kvotas (normas) no Partijas nodaļām, grupām nosaka Partijas valde un apstiprina Partijas Dome.

22.4. Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no izvirzītajiem kongresa delegātiem. Kongresā bez balsstiesībām var piedalīties jebkurš Partijas biedrs.

22.5. Lēmumus kongresā pieņem ar reģistrēto delegātu balsu vairākumu. Lēmumus kongresā pieņem atklātā balsošanā, izņemot gadījumos, kad tiek vēlēts Partijas priekšsēdētājs, Partijas valde un revīzijas komisija, un ja kongress tā nolēmis.

22.6. Vēlot valdi un revīzijas komisiju, par ievēlētām uzskatāmas tās kandidatūras, kuras saņēmušas visvairāk balsu. Ja vairāki kandidāti ieguvuši vienādu balsu skaitu un nav iespējams noteikt, kurš no viņiem uzskatāms par ievēlētu, notiek atkārtota balsošana tikai starp vienādu balsu skaitu ieguvušajiem kandidātiem.

22.7. Tikai kongress ir tiesīgs:

1) pieņemt lēmumu par Partijas dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju;

2) pieņemt un grozīt Partijas statūtus un programmu;

3) apstiprināt Partijas Saeimas priekšvēlēšanu programmu un Partijas valdes iesniegto deputātu kandidātu sarakstu Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanām, kā arī izslēgt no saraksta jebkuru deputātu kandidātu Saeimas vēlēšanām;

4) ievēlēt partijas priekšsēdētāju, valdi, revīzijas komisiju;

5) apstiprināt revīzijas komisijas pārskatu par Partijas valdes finansiālās un saimnieciskās darbības lietderību un likumību;

6) apstiprināt Partijas vadības un izpild­institūciju pārskatu par savu darbību.

Kongress var pieņemt lēmumus arī par jebkuru citu jautājumu, kas ir Domes vai Partijas valdes kompetencē.

23. Partijas Dome

23.1. Kongresu starplaikos Partijas augstākā lēmējinstitūcija ir partijas Dome (turpmāk – Dome). Domi sasauc Partijas valde ne retāk kā vienu reizi trijos mēnešos.

23.2. Lēmumus domnieki pieņem ar klātesošo biedru balsu vairākumu, balsojot atklāti vai aizklāti. Aizklāta balsošana notiek gadījumos, kas paredzēti Statūtu 23.3. punkta 2.,3.,5. un 6. daļā.

23.3. Dome:

1) nosaka kārtību, kādā tiek sagatavots Saeimas deputātu kandidātu saraksts;

2) apstiprina Partijas kandidātus Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas amatpersonu, ministru un citiem Partijas valdes noteiktiem amatiem;

3) pieņem lēmumus par parlamentāro koalīciju veidošanu ar citu partiju Saeimas frakcijām;

4) apstiprina Partijas biedru pārstāvības kvotas Partijas kongresam;

5) ievēlē Ētikas komisijas locekļus;

6) apstiprina Partijas ģenerālsekretāru;

7) regulāri uzklausa Partijas vadības atskaites par Partijas politikas īstenošanu programmā noteikto mērķu sasniegšanā;

8) ievērojot Partijas programmas un priekšvēlēšanu programmas pamatnostādnes, izlemj citus svarīgus Partijas darbības taktikas jautājumus;

9) izskata Partijas nodaļu lēmumus, ja arī pēc tā apturēšanas un atkārtotas izskatīšanas nodaļas kopsapulcē nodaļa ir paudusi atšķirīgu no Partijas valdes nostāju.

23.4. Domes sēdes vada Partijas līdzpriekšsēdētājs un tajās ar balsstiesībām piedalās:

1) Partijas valdes locekļi;

2) nodaļas vadītāji un koordinatori;

3) Jauniešu, Sieviešu un citu klubu, kas izveidoti saskaņā ar Statūtu 20.3.punktu, vadītāji;

4) visu līmeņu deputāti, kuri ievēlēti no Partijas sarakstiem.

Citi Partijas biedri Domes sēdēs piedalās ar padomdevēja balsstiesībām.

23.5. Partijas Dome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no 23.4.punktā noteiktajām personām. Ja, balsojot par kādu jautājumu, balsis sadalās līdzīgi, tad izšķirošā ir partijas priekšsēdētāja balss, bet tā prombūtnes laikā – Partijas priekšsēdētāja vietnieka balss.

24. Revīzijas komisija

24.1. Revīzijas komisiju septiņu Partijas biedru sastāvā ievēlē kongress uz diviem gadiem.

24.2. Revīzijas komisija no sava vidus ievēlē revīzijas komisijas priekšsēdētāju.

24.3. Revīzijas komisijas lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo locekļu balsu vairākumu.

24.4. Revīzijas komisija:

1) revidē Partijas grāmatvedību ne retāk kā reizi gadā;

2) kontrolē un pārbauda Partijas valdes un nodaļu finansiālās un saimnieciskās darbības lietderību un likumību, kā arī sniedz par to pārskatus kongresam;

3) pārrauga, kā Partijas amatpersonas, Dome, valde, nodaļas un grupas ievēro Statūtus.

25. Partijas valde

25.1. Kongresu un Domes sēžu starplaikos Partiju vada un pārstāv Partijas valde (turpmāk – valde).

25.2. Valde:

1) nodrošina Partijas programmas un Partijas kongresu, Domes lēmumu izpildi;

2) apstiprina Partijas budžetu, Centrālā biroja un citu darbinieku štatu sarakstu un atalgojuma apmēru, apstiprina Partijas algoto darbinieku kandidatūras;

3) koordinē no Partijas deputātu sarakstiem ievēlēto amatpersonu darbību, sniedz viņiem metodisku un politisku atbalstu;

4) apstiprina kandidātus attiecīgās pašvaldības vēlēšanām (pēc attiecīgās nodaļas ieteikuma);

5) apstiprina koalīciju veidošanu ar citu partiju attiecīgās pašvaldības frakcijām (pēc attiecīgās nodaļas ieteikuma);

6) atbild par Partijas finanšu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtību;

7) sniedz pārskatu kongresam par Partijas darbību un finansiālo stāvokli;

8) apstiprina vēlēšanu kampaņas stratēģiju un taktiku, kā arī pārrauga vēlēšanu kampaņas gaitu;

9) izskata Partijas biedru rīcību pēc Ētikas komisijas priekšlikuma;

10) lemj par biedru izslēgšanu no Partijas;

11) iesniedz Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apstiprināšanai kongresam;

12) valdes sēdē ne retāk kā vienu reizi gadā uzklausa ikvienas teritoriālās nodaļas vadītāja atskaiti par darbu nodaļā;

13) aptur, nosūtot atkārtotai izskatīšanai, Partijas nodaļas lēmumus, ja tie ir pretrunā ar Partijas programmu, kongresu, Domes vai Partijas vadības lēmumiem vai Statūtiem;

14) sasauc Partijas nodaļas kopsapulci, ja valde tā nolēmusi;

15) nepieciešamības gadījumos izveido komiteju(-as);

16) nosaka Partijas biedru un biedru kandidātu biedru naudas apjomu un maksāšanas kartību;

17) pieņem lēmumus par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu.

25.3. Ja Partijas biedra rīcība ir bijusi pretrunā Statūtiem un/vai Partijas lēmēj­institūciju pieņemtajiem lēmumiem, valde var izteikt Partijas biedram brīdinājumu. Pēc Ētikas komisijas ierosinājuma valde var lemt par šādu Partijas biedra tiesību ierobežošanu:

1) tiesību atņemšana izvirzīt savu kandidatūru Partijas vadības, revīzijas un citās pārstāvniecības institūcijās;

2) tiesību atņemšana tikt izvirzītam Partijas apstiprinātos deputātu kandidātu sarakstos Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās.

25.4. Valdes sastāvā  ir 28 valdes locekļi. Valdes priekšsēdētājs ir Partijas līdzpriekšsēdētājs. Ja no valdes izstājas kāds no ievēlētajiem valdes locekļiem, viņa vietā stājas valdes locekļa kandidāts, kurš pēc saraksta nākamais vēlēšanās ieguvis visvairāk balsu.

25.5. Kongress saskaņā ar Partijas līdzpriekšsēdētāju ierosinātajām kandidatūrām ievēl valdes locekļus un apstiprina valdes sastāvu uz diviem gadiem.

25.6. Valdes sēdes sasauc ne retāk kā divas reizes mēnesī. Valde ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļu kopskaita. Valde lēmumus pieņem atklātā balsošanā ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Ja balsojumā valdes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss, bet viņa prombūtnes laikā – Partijas priekšsēdētāja vietnieka balss.

Valdes sēdes lēmumus un protokolus paraksta sēdes vadītājs un protokolists.

25.7. Valde var no savu locekļu vidus izvirzīt Partijas sekretāru politiskajos, ārlietu un citos jautājumos un noteikt viņu funkcijas.

26. Partijas līdzpriekšsēdētājs

26.1. Partijas kongress ievēl divus partijas līdzpriekšsēdētājus atklātā balsošanā uz diviem gadiem. Partijas  līdzpriekšsēdētājs pilda Partijas priekšsēdētāja funkcijas.

26.2. Partijas līdzpriekšsēdētājs:

1) organizē un vada Partijas politikas veidošanu un īstenošanu atbilstoši Partijas programmatiskajiem mērķiem un uzdevumiem;

2) bez īpaša pilnvarojuma pauž Partijas politisko viedokli, pārstāv Partiju attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī fiziskajām personām Latvijā un ārvalstīs;

3) vada kongresus, Domes un valdes sēdes, ja minētās institūcijas nav tam īpaši pilnvarojušas citu personu vai personas;

4) paraksta kongresu un Domes lēmumus;

5) paraksta Partijas finanšu un saimnieciskos dokumentus;

6) pieņem darbā un atbrīvo no darba Partijas algotos darbiniekus.

26.3. Vēlot Partijas līdzpriekšsēdētājus, par ievēlētām uzskatāmas tās divas kandidatūras, kuras saņēmušas visvairāk balsu.

27. Partijas priekšsēdētāja vietnieks

27.1. Partijas valde var ievēlēt no sava vidus ne vairāk kā divus Partijas priekšsēdētāja vietniekus.

27.2. Partijas priekšsēdētāja vietnieks:

1) aizvieto Partijas līdzpriekšsēdētājus un pilda to pienākumus Partijas līdzpriekšsēdētāju prombūtnes laikā;

2) atbild par valdes un Partijas organizatoriski saimnieciskās darbības nodrošināšanu, paraksta Partijas finanšu un saimnieciskos dokumentus;

3) bez speciālas pilnvaras pārstāv Partiju attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī fiziskajām personām Latvijā un ārvalstīs;

4) pilda citus Domes, valdes vai Partijas priekšsēdētāja dotus uzdevumus.

28. Partijas ģenerālsekretārs

28.1. Partijas ģenerālsekretāru (turpmāk – ģenerālsekretārs) pēc Partijas priekš­sēdētāja ieteikuma apstiprina valde. Ja šī persona nav no ievēlēto valdes locekļu vidus, nākošā Partijas Dome apstiprina ģenerālsekretāru par Partijas valdes locekli. Šajā gadījumā Partijas valdes locekļa balss­tiesības ģenerālsekretārs iegūst ar brīdi, kad Dome ir apstiprinājusi ģenerālsekretāru par valdes locekli.

28.2. Partijas ģenerālsekretārs:

1) vada Centrālā biroja darbu;

2) atbild par savstarpēji saskaņotu Partijas Centrālā biroja, grupu un nodaļu darbību;

3) paraksta Partijas finanšu un saimnieciskos dokumentus;

4) pilda citus Domes, valdes, Partijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka dotus uzdevumus.

29. Partijas Centrālais birojs

29.1. Partijas Centrālais birojs (turpmāk – centrālais birojs) ir Partijas valdes izpildinstitūcija un tas atrodas Rīgā.

29.2. Centrālo biroju vada ģenerālsekretārs. Ģenerālsekretārs ir tieši pakļauts Partijas līdzpriekšsēdētājam.

29.3. Centrālais birojs:

1) organizē valdes, kongresu un Domes lēmumu izpildi;

2) atbild par informācijas apmaiņu starp Partijas valdi un Domi un nodaļām (grupām);

3) organizē Partijas publiskos pasākumus;

4) atbild par Partijas mājas lapas aktualizēšanu;

5) administrē un regulāri atjauno Partijas biedru, biedru kandidātu un atbalstītāju datu bāzi;

6) apkopo un vienu reizi mēnesī iesniedz Partijas valdei informāciju par biedru naudu iekasēšanu un izlietošanu;

7) veic Partijas saimniecisko darbību apstiprinātā budžeta ietvaros;

8) sagatavo un savlaicīgi iesniedz atskaites kompetentām valsts institūcijām;

9) atbild par Partijas lietvedību.

30. Finanšu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtība

30.1. Lai partija varētu pildīt savus uzdevumus un sasniegt paredzētos mērķus, tai likumos un citos tiesību aktos noteiktā kārtībā ir tiesības iegūt kustamo un nekustamo īpašumu un veidot finanšu resursus.

30.2. Partijas “LPP/LC” finanšu resursus veido:

– biedru naudas un iestāšanās naudas;

– fizisko personu nauda un citu finanšu līdzekļu un mantas dāvinājumi (ziedojumi);

– ienākumi, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība;

– citi finansēšanas avoti, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas).

30.3. Par partijas “LPP/LC” mantas un finanšu līdzekļu izlietošanu un izmantošanu lēmumus pieņem valde.

VI. Informācijas aprite

31.1. Informācijas aprite starp Centrālo biroju un Partijas biedriem, nodaļām notiek elektroniskā formā, izņemot gadījumos, kad valde noteikusi citādi.

31.2. Partijas kongresā, Domē un valdē pieņemtie lēmumi tiek ievietoti Partijas mājas lapā un/vai nosūtīti nodaļu koordinatoriem ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā pēc to pieņemšanas.

31.3. Dokumentu un informācijas aprites kārtību Partijā reglamentē Partijas Lietvedības instrukcija, ko apstiprina valde.

VII. Partijas darbības izbeigšana

32.1. Lēmumu par Partijas darbības izbeigšanu pieņem Partijas kongress ar ne mazāk kā divām trešdaļām balsstiesīgo klātesošo balsīm. Vienlaikus kongress pieņem lēmumu par Partijas finanšu līdzekļu un mantas izlietošanas kārtību.

32.2. Lēmumu par Partijas darbības izbeigšanu Partijas valde triju dienu laikā paziņo attiecīgā reģistra turētājam.

VIII. Īpašie noteikumi

33.1. Partija “LPP/LC” var lietot Latvijas Pirmās partijas, partijas “Latvijas Ceļš”, partijas “Mēs savam novadam” un partijas “Vidzemes apvienība” simboliku, kā arī atļaut Latvijas Pirmās partijas, partijas “Latvijas Ceļš”, partijas “Mēs savam novadam” un partijas “Vidzemes apvienība” simbolikas izmantošanu citām personām.

Partijas LPP/LC līdzpriekšsēdētāji: 

A.Šlesers

I.Godmanis

 

 

Partijas logo apstiprināts partijas LPP/LC kongresā Rīgā 2007.gada 25.augustā.

Partijas LPP/LC līdzpriekšsēdētāji: 

A.Šlesers

I.Godmanis