Svaru kausos — paveiktais un darāmais

Turpinājums  no 1.lpp.

Tieslietu ministrs Valdis Birkavs piektdien, 22. oktobrī, preses konferencē par pirmajām 100 dienām savā ministra darbībā

Par ļoti svarīgu panākumu V.Birkavs atzīmēja faktu, ka pirmoreiz Tiesnešu mācību centra pastāvēšanas laikā valsts budžeta projektā paredzēti līdzekļi tā darbībai. Protams, 40 100 latu neesot liela summa, tomēr ar to spēšot nodrošināt mācību procesu, tiesa, jācenšoties vienlaikus panākt arī tā dēvēto donoru līdzekļu piesaistīšanu.

— Ir beigusies diskusija par Satversmes tiesu, manuprāt, ar pozitīvu rezultātu. Diskutēts par to, lai paplašinātu Satversmes tiesas tiesības. Galvenais — lai arī iedzīvotājiem, personām būtu iespējams atbilstošas lietas iesūdzēt šajā tiesā, kas līdz šim nebija, — gandarījumu pauda tieslietu ministrs.

Lai klātienē iepazītos ar tiesu darba organizāciju, tiesnešu un personāla darba apstākļiem, tieslietu ministrs apmeklējis Cēsu, Tukuma, Talsu, Kuldīgas, Liepājas, Rēzeknes, Dobeles, Jelgavas rajona tiesu, Kurzemes un Latgales apgabaltiesu, kā arī gandrīz visas pārraudzības un pārziņas iestādes minētajās pilsētās un Rīgā. Sagatavots arī Zvērinātu tiesu izpildītāju likumprojekts.

Trešā prioritāte ministrijai un tās vadītājam bijusi un ir korupcijas novēršana. Šajā jomā uzsākts pētījums par korupcijas izplatību, tās cēloņiem un novēršanas pasākumiem tiek izstrādāta koncepcija par jauna Korupcijas novēršanas likuma projekta izveidi un papildināta Korupcijas novēršanas programma; piešķirts finansējums Korupcijas novēršanas padomes (KNP) sekretariāta izveidošanai; tiek sagatavots likumprojekts par pievienošanos Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijai. Pēc nesen notikušās KNP sēdes sagatavoti priekšnoteikumi, lai padome uzsāktu praktisku darbu. Nedaudz aizkavēta tās darbības plāna apstiprināšana. Tā kā oktobrī notiks konkrēti pasākumi un lai tajos izteiktos priekšlikumus ievērotu, plāns tiks apspriests un pieņemts tuvākajā laikā.

Ceturtais nozīmīgākais uzdevums, kura īstenošanā strādājis ministrs un viņa vadītā Tieslietu ministrija, ir sabiedrības integrācija.

— Kad es izvirzīju šo prioritāti, īsti neapjautu, kāda būs mana atbildība par šo procesu. Tagad, kad Ministru kabinetā akceptēta valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcija un man tiek uzticēts vadīt Sabiedrības integrācijas padomi (tiesa gan, dokuments vēl nav parakstīts, jo samazināja locekļu skaitu), jāsāk izstrādāt rīcības programmu.

Par piekto prioritāti — Tieslietu ministrijas sistēmas reorganizāciju — runājot, V. Birkavs atzīmēja uzsākto plānveida sadarbību ar ES dalībvalstīm, pirmām kārtām ar Ziemeļvalstīm, kā arī ar ASV un Kanādu, lai paplašinātu Tieslietu ministrijas, tās pārraudzības un pārziņas iestāžu starptautisko sadarbību un piesaistītu finansiālo atbalstu Latvijas tieslietu sistēmai. Tieslietu ministrijā izveidotajam Eiropas lietu departamentam jānodrošina mūsu likumu sakārtošana atbilstoši ES standartiem. Tam jāstrādā ar perspektīvu uzdevumu — pievienošanos ES brīvības, drošības un taisnīguma telpai. Tas, pēc ministra domām, jāveic četru līdz piecu gadu laikā, jo šis uzdevums ir sarežģīts.

Saskaņā ar sodu izciešanas sistēmas reorganizācijas plānu sagatavoti priekšnoteikumi Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārņemšanai Tieslietu ministrijas pārraudzībā. V.Birkavs atzīmēja IeM darbinieku izpratni un atsaucību iekšējo reformu konsekventā īstenošanā. Izlemts uzstādīt 28 jaunus datorus ieslodzījuma vietās un to saslēgšanu ar Tieslietu ministriju.

Preses konferencē tieslietu ministrs akcentēja arī veicamos uzdevumus līdz 1999.gada beigām. Tie ir: likumdošanas metodoloģijas rokasgrāmatas izdošana; Tieslietu ministrija sāk veidot metodoloģisko nodaļu, kur pašlaik pieņemts viens cilvēks; starptautisko privāttiesību likumprojekta izstrādāšana; Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības nostiprināšana tieslietu jomā (Reikjavīka, 3.novembris); Latvijas iestāšanās Starptautiskajā tiesu izpildītāju asociācijā (26.novembris); Zvērinātu tiesu izpildītāju likumprojekta un Civilprocesa likuma grozījumu projekta iesniegšana Ministru kabinetā; lietu piekritības maiņa un slodzes izlīdzināšana tiesās; jaunā Kriminālprocesa projekta iesniegšana MK; vienotās informatīvās sistēmas izveidošana visās apgabaltiesās; valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatu sistēmas sagatavošana; jauna Korupcijas novēršanas likumprojekta koncepcijas un korupcijas novēršanas programmas izstrādāšana; tiks pabeigts pētījums par korupcijas izplatību un tā novēršanas pasākumiem Latvijā; Pilsonības un nacionālo lietu pārvaldes, kā arī Garīgo lietu pārvaldes izveidošana; pēc Valsts valodas likuma pieņemšanas tiks ieviests latviešu valodas prasmes pārbaudes jaunais modelis, lai paaugstinātu valsts valodas statusu; Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārņemšana Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Kas nav padarīts? Uz paša uzdoto jautājumu V.Birkavs atbildēja ar secinājumu, ka daudz kas virzoties pārāk lēni. Teiksim, budžeta projektā gan paredzēti līdzekļi, piemēram, Tiesnešu mācību centram, vēl citām sīkākām vajadzībām, taču ar pašreizējo finansējumu nevarot panākt lūzumu tieslietu jomā. Bijusi vēlme veikt pārkārtojumus tiesu piesēdētāju statusā, izdarīt to līdz vēlēšanām, taču ne viss iecerētais īstenots. Tempu dēļ neizdevies panākt, lai izdarītu izmaiņas juridisko personu reģistrā, taču līdz gada beigām domājot to paveikt.

— Esmu iecerējis panākt, lai vismaz 2001.gadā tieslietas un arī iekšlietas kļūtu par valdības pirmo prioritāti. Te gan vajadzīgi ilglaicīgi ieguldījumi. Bet, ja to neizdarīs tuvākajos gados, tad šis apstāklis var kļūt par nopietnu šķērsli Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību, — teica tieslietu ministrs. Viens no lielākajiem pasākumiem, lai aktivizētu juristus un juridisko domu, 2000. gada14.janvārī iecerēts sasaukt Latvijas juristu trešo forumu.

Pēc tam V.Birkavs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, kā ministrs vērtē sabiedrības integrācijas programmas koncepciju un iebildumus par tā saturu, ko nupat izteikušas dažas politiskās partijas, tieslietu ministrs teica: — Sabiedrības integrācijas programmas koncepcijas izstrādē piedalījušies aptuveni 80 dažādu ekspertu, tās apspriešanā iesaistījās 26 000 cilvēku, izteikti un apkopoti daudzi ierosinājumi. Taču tēvzemieši pēdējā brīdī ieraudzīja iespēju politiski profilēt un uzstāja ievērot dažas prasības. Ministru kabinets nolēma, lai šīs prasības apspriež Integrācijas padome, kas tikko izveidota. Domāju, ka galvenais ir nevis izmaiņas koncepcijā, bet gan rīcības plāna izstrādāšana. Var jau būt, ka šāds koncepcijas vai rīcības plāna projekts jāapspriež Saeimā, bet vai tas vajadzīgs? Atbildot uz jautājumu, vai tik drīz jau jāizdara grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā tikai šī gada martā, V.Birkavs piebilda, ka izmaiņas tajā būs jāizdara arī turpmāk, jo mūsu stratēģiskais uzdevums pievienoties Eiropas tiesību telpai prasa intensīvu sadarbību, procesuālo normu piemērošanu un salīdzināšanu, to, kā mūsu tiesu nolēmumus atzīst citās valstīs un kā mēs atzīstam citu valstu tiesu nolēmumus.

Žurnālisti interesējās gan par Uzņēmumu reģistra darbības paplašināšanu, pārņemot partiju un arodbiedrību reģistrēšanu, veidojot vienotu personu reģistru, kā arī par finansējumu ieslodzījuma vietu pārņemšanai un reformu veikšanai cietumos. Tieslietu ministrs atzina, ka nauda nav atvēlēta ne cietumu profesionālās apsardzes veidošanai, ne parādu nomaksai. Godīgi būtu, ja IeM šos iekrājušos parādus par ieslodzījumu vietām samaksātu, nevis nodotu Tieslietu ministrijas pārraudzībā ar šo parādu nastu... Problēmas var radīt finansu trūkums kompensācijām par nepamatoti notiesātajām personām. Taču likums par to ir jāpilda, un nauda valdībai būs jāpiešķir.

V.Birkavs atbildēja arī uz citiem jautājumiem, paužot pārliecību aktīvi turpināt darbu arī otrā simta un tām sekojošo dienu ritumā.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

Izglītības un zinātnes ministre Silva Golde vakar, 25. oktobrī, preses konferencē par pirmajām 100 dienām savā ministra darbībā

Turpinājums no 1.lpp.

Plānojot uzlabojumus augstākās izglītības sistēmā, tiek domāts ne tikai par iespējām augstā līmenī iegūt visdažādākās specialitātes, bet arī par pašiem pamatiem — iespējām studēt ar vienādiem starta nosacījumiem.

Domājot par kādas problēmas atrisināšanu, jāskatās plašā mērogā un perspektīvā, jāapzinās, kas ir dažādu neatrisinātu problēmu un jautājumu pamatā. Katra nesakārtotība ir saistīta ar kādu citu, un jānovērš, protams, ir visas. Tomēr mēs nedrīkstam rīkoties haotiski. Jāsāk novērst cēloņus, nevis nodarboties ar seku ārstēšanu.

Šī informatīvā materiāla nosaukums ir "100 darbi 100 dienās", un ar prieku jāatzīst, ka pirmajās 100 valdības darba dienās izglītībā ir paveikts daudz vairāk par 100 darbiem. Šeit ir apkopoti paši būtiskākie veikumi un notikumi.

Es vēlos, lai Latvijā iegūtā izglītība būtu vērtība katra indivīda acīs, lai ar tās iegūšanu būtu apmierinātas visas iesaistītās puses — valsts, pašvaldības, pedagogi, audzēkņi, viņu vecāki. Es vēlos, lai Latvijā iegūtā izglītība būtu brīvi konvertējama valūta citu valstu izglītības sistēmās. Šie un citi nospraustie mērķi prasa aktīvu, taču izsvērtu rīcību. Domāju, ka šī valdība sava darba pirmajās 100 dienās ir pierādījusi sevi kā rīcības valdību, par kuru nebūs iespējams teikt — "Ar muti Rīgā, ar darbiem — aizkrāsnē".

23.10.1999. Ministre Silva Golde

Stratēģiski svarīgākais

1. Uzsākts vispārējs izglītības sistēmas sakārtošanas process.

2. Izstrādāta un Ministru kabinetā aizstāvēta pedagogu darba samaksas reformas programma.

3. Sagatavota informācija Saeimas deputātiem par reālo situāciju izglītības sistēmā.

4. Uzsākta augstākās izglītības reforma.

5. Uzsākts darbs studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas sakārtošanai.

6. Tiek izstrādāta izglītības attīstības programma 4 gadiem.

7. Sagatavota un Eiropas Komisijai iesniegta informācija par finansējuma sadalījumu Asociācijas padomes lēmuma projekta sagatavošanai par nosacījumiem, kādi jāievēro Latvijai, piedaloties Kopienas programmās Socrates II, Leonardo II un Youth for Europe.

8. Sagatavoti un īpašo uzdevumu ministram sadarbībai ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām iesniegti projektu pieteikumi PHARE 2000 programmai.

9. Nodrošināta lietišķo pētījumu pieteikumu sagatavošana 2000.gadam.

10. Uzsākts LU un LMA apvienošanas process.

11. LU un LMA reorganizācijas komisija nobalsojusi par trīs iespējamiem augstskolu apvienošanas priekšlikumiem, kas līdz 30.novembrim tiks iesniegti MK tālākai izskatīšanai.

12. Lai novērstu pastāvošo netaisnību augstākās izglītības finansēšanā un iespējās to iegūt, izveidota darba grupa augstākās izglītības finansēšanas modeļu izstrādei.

13. Uzsākts darbs pie Sporta attīstības koncepcijas. Izveidotas darba grupas, noorganizēts ievadseminārs un darba grupu tikšanās koncepcijas projekta apspriedei un izstrādei.

14. MK izskatīta un pieņemta zināšanai Jaunatnes sporta koncepcija.

15. Turpinās datortehnikas un programmatūras piegāde izglītības iestādēm LIIS projekta ietvaros.

16. Turpinās mācību iestāžu apgāde ar datoriem un printeriem skolvadības darbības nodrošināšanai.

17. Veikts Latviešu valodas apguves valsts programmas starptautiskais audits. Nodrošināta papildus starptautiskā donoru finansējuma audits. Nodrošināta papildus starptautiskā donoru finansējuma piesaiste valodas kursu programmas realizācijai vairāk nekā USD 700 000 apmērā.

18. Tiek apkopoti Latvijas mācību iestāžu pedagogu viedokļi par centralizētajiem valsts eksāmeniem. Norisinās darbs centralizēto valsts eksāmenu un pārbaudes darbu kvalitātes un konfidencialitātes nodrošināšanai.

19. Saņemta valdības garantija Rīgas Juridiskās augstskolas ēkas rekonstrukcijai nepieciešamajam kredītam, kas ļauj uzsākt remontdarbus.

20. Noslēdzies Latvijas skolu jaunatnes VIII dziesmu un deju svētku sagatavošana 1.posms. Izstrādāta vienota skolēnu pašdarbības kolektīvu programma, izveidota svētku mākslinieciskā padome, kura akceptējusi svētku koncertus u.c. norises. Izveidota svētku izpilddirekcija, kur uzsākusi savu darbu. Uzsākta gatavošanās Baltijas jūras valstu jaunatnes festivālam, kurš notiks Latvijas skolu jaunatnes VIII dziesmu un deju svētku ietvaros.

21. Lai nodrošinātu visiem bērniem un jauniešiem vienādas iespējas iesaistīties interešu izglītības programmā, ir uzsākta reforma interešu izglītības finansēšanā – pāreja no interešu izglītības iestāžu uz interešu izglītības finansēšanu.

22. Uzsākta izglītības iestāžu audzināšanas darbības sistematizēšana.

23. IZM vadības sēdē akceptēta "Koncepcija audzināšanas darbībai pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs".

24. Ar šā gada 1.septembri atbilstoši Izglītības likumam un Vispārējās izglītības likumam ir uzsākta pāreja uz izglītības programmu principu. Ieviestas pamatizglītības programmas mazākumtautību skolās – četri bilingvālās pamatizglītības modeļi. Vidējā izglītībā ir veikta pāreja no mācību priekšmetu brīvās izvēles uz izglītības programmu piedāvājumu četros virzienos.

25. Turpinās augstskolu programmu akreditācija-kvalitātes kontrole.

26. Tiek izstrādāts Valsts innovatīvās attīstības politikas vadlīnijas.

27. Izveidots un sekmīgi darbību uzsācis Studiju fonds.

28. Veikta Profesionālās izglītības reģionālās pārvaldes modeļa izstrāde.

29. Veikta Profesionālās izglītības atbalsta iestādes - profesionālās izglītības centra – attīstības stratēģijas izstrāde.

30. Veikta Rīgas IZM pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija un plāna izveide. Plāna projekts apspriests profesionālās izglītības iestāžu vadītāju padomē. Uzsākta projekta 1.posma realizācija.

31. Izstrādāts Koledžu izveides plāna projekts, kas paredz reorganizēt vidējās speciālās izglītības iestādes. Projekts apspriests profesionālās izglītības iestāžu vadītāju padomē.

32. Sadarbībā ar Profesionālās izglītības centru uzsākta Valsts profesionālās izglītības standartu projektu izstrāde.

33. Profesionālās izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm un profesionālās kvalifikācijas līmeņiem atbilstošu izglītības programmu ieviešana. Izglītības programmas (līdz augstākajai izglītības pakāpei) ir izstrādātas un ieviestas IZM, ZM, KM un KM pārziņā esošajās izglītības iestādēs.

34. Veikta profesionālās izglītības iestāžu pedagogu pedagoģiskā izglītošana – līdzdalība Latvijas-Lietuvas un Ziemeļvalstu projektā.

35. Uzsākta nelikumīgas maksas iekasēšanas mācību iestādēs novēršana.

Informācija

35. Izdota Latvijas Antidopinga komisijas sagatavotā informācija par sportā aizliegtajām vielām un metodēm.

36. Saņemtas izglītības statistiskās novērošanas programmas–pārskati no Latvijas vispārizglītojošām skolām 1999./2000.m.g. sākumā. Veikta pirmatnējā pārbaude un pārskatu datu precizēšana.

37. Apkopota informācija par vispārizglītojošajās mācību iestādēs strādājošiem pedagogiem pensijas vecumā un neaizstājamiem pedagogiem.

38. Veikts darbs IZM sadarbības ar masu saziņas līdzekļiem uzlabošanai.

39. Apkopota informācija par studentu uzņemšanu augstskolās 1999/2000 ak.g.

40. IZM Izglītības informācijas birojs rīkojis informatīvu izstādi "Jauni mācību līdzekļi jaunā mācību gadā".

41. Apkopota operatīvā informācija par kopējo skolēnu skaitu 1.-12.klasēs, kas uzsākuši mācības 1999./2000.m.g.

42. Apkopota un precizēta informācija par Latvijas mācību iestāžu inženiertehnisko stāvokli. Izsūtītas vēstules pašvaldību vadītājiem, kuru pašvaldībās, saskaņā ar sākotnēji IZM rīcībā bijušajiem VDI, pašvaldību būvvalžu un IZM datu bāzes datiem, ir avārijas vai kritiskā stāvoklī esošas skolas.

Sadarbība

43. Turpinot darbu pie normatīvās bāzes pilnveides jaunatnes politikā, uzsākta sadarbība ar Saeimas frakcijām. Diskusijā "Jaunatnes politikas attīstība Latvijā" piedalījās Saeimas frakciju un atbildīgo ministriju pārstāvji un vienojās par "Valsts jaunatnes politikas koncepcijas" kā pamatdokumenta jaunatnes politikā izstrādi.

44. Notikusi aktīva sadarbība ar LIZDA – viedokļu apmaiņa, tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem Latvijas rajonos, piedalīšanās LIZDA Padomes ārkārtas sēde par pedagogu darba samaksas jautājumiem.

45. Notikusi sadarbība ar Latvijas izglītības pārvalžu vadītājiem.

46. IZM vadošie darbinieki tikušies ar skolu valžu pārstāvjiem un izglītības inspektoriem, lai pārrunātu pedagogu darba samaksas palielināšanas iespējas 2000.gadā.

47. Veikta aktīva sadarbība ar LSA. Notikusi vienošanās par regulārām tikšanās reizēm, informācijas un viedokļu apmaiņu un sadarbību izglītības sistēmas sakārtošanai.

47. Veikta sadarbība ar LZA.

48. Uzsākta sadarbība ar sporta speciālistiem.

49. Uzsākta sadarbība ar LPS Izglītības komisiju.

Tiesību akti, plāni

50. Izstrādāts un apstiprināts Valdības deklarācijas izpildes plāns un IZM galveno uzdevumu izpildes plāns otrajam pusgadam.

51. Sagatavots, aizstāvēts un MK pieņemts 2000.gada valsts budžeta projekts izglītībai.

52. Saeimā pieņemti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka IZM tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu klases nokomplektēšanai.

53. Sagatavoti un iesniegti priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"".

54. Izstrādāts MK noteikumu projekts "Izglītības iestāžu reģistrācija".

55. Sagatavots izskatīšanai MK noteikumu precizētais projekts "Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība".

56. Saeimā pieņemts IZM sagatavotais likums "Par Asociācijas Padomes lēmumu par Latvijas līdzdalības noteikumiem un nosacījumiem Kopienas pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un rezultātu demonstrēšanas programmās (182/1999/EC (1998-2002)) un pētniecības un apmācības programmās (1998-2000), (1999/64/Euroatom (1998-2002))".

57. Sagatavots iesniegšanai Saeimā Pieaugušo izglītības likuma jauns variants.

58. Izdots MK rīkojums Nr.282 "Par Rīgas Aviācijas universitātes kā valsts dibinātas augstskolas likvidāciju". Izveidota RAU likvidācijas komisija.

59. Izdots MK rīkojums "Par Latvijas Universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas reorganizāciju". Izveidota LU un LMA reorganizācijas komisija.

61. Izdoti MK Noteikumi "Grozījumi MK 1997.gada 15.jūlija noteikumos Nr.251 "Studējošo kreditēšanas noteikumi".

62. Izdots MK rīkojums "Par valsts kredīta studējošajiem dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem".

63. Izdoti MK noteikumi "Grozījumi MK 1999.gada 9.marta noteikumos nr.86 "Studiju kreditēšanas noteikumi".

64. MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā".

65. MK iesniegti Grozījumi MK noteikumos "Kārtība, kādā valsts sedz mācību maksu studējošajiem augstskolās"".

66. Iesniegšanai MK komitejā tiek gatavots MK noteikumu projekts "Noteikumi par stipendijām".

67. MK akceptēti noteikumi "Privātprakses pedagogu sertificēšanas kārtība".

68. Iesniegšanai MK komitejā tiek gatavots MK noteikumu projekts "Augstskolu akreditācijas noteikumi".

69. Valsts Kancelejā iesniegts MK noteikumu projekts "Par vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas kārtību".

70. Izdoti MK noteikumi "Izglītības programmu licencēšanas kārtība".

Līgumi, vienošanās, protokoli

71. Noslēgts Pasaules Bankas kredīta līgums investīciju projektam "Izmaksu efektivitātes palielināšana un izglītības kvalitātes paaugstināšana Latvijas izglītības iestādēs". Apstiprināti Ministru kabineta notikumi par projekta finansēšanas kārtību. Uzsākta projekta ieviešanas struktūras izveide.

72. Izstrādāts Zviedrijas-Latvijas sporta sadarbības līguma projekts klubu un federāciju darbības uzlabošanai.

73. Parakstīts Eiropas Savienības-Latvijas Asociācijas padomes lēmums par Latvijas līdzdalības noteikumiem un nosacījumiem Kopienas pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un rezultātu demonstrēšanas programmās (182/1999/EC (1998-2002)) un pētniecības un apmācības programmās (1998-2000), (1999/64/Euroatom (1998-2002))".

74. Parakstīts Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgums par sadarbību kultūrā un izglītībā.

75. Ar Čehijas Republikas Izglītības, jaunatnes un sporta ministrijas ekspertēm saskaņota "Vienošanās starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Čehijas Republikas Izglītības, jaunatnes un sporta ministriju par sadarbību izglītībā un zinātnē 1999.-2001.gadam" projekts. Vienošanos plānots parakstīt Rīgā Čehijas Republikas izglītības, jaunatnes un sporta ministra vizītes laikā š.g. 1.novembrī.

76. MK apstiprināts parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Ēģiptes Arābu Republikas valdības līgums par sadarbību izglītībā un zinātnē.

77. Vācijā, Gautingā, parakstīts starpministriju sadarbības protokols jaunatnes politikā starp Vačijas Federālo Ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes ministriju un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju 2000.un 2001.gadā.

78. Parakstīts līgums par sešu ārvalstu donoru piešķirto papildus finansējumu Latviešu valodas apguves valsts programmai.

Semināri, tikšanās, pasākumi

79. IZM Akadēmiskās informācijas centrs un Eiropas padome organizējusi semināru par diplomu savstarpējo atzīšanu un augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanu.

80. Ministre piedalījusies vairāku jaunu skolu atklāšanas svinībās - Skangales muižas galvenās ēkas un skolas ēkas iesvētīšanas ceremonijā, Tīnūžu un Mazozolu skolu atklāšanas un mācību gada sākuma svinīgajos pasākumos.

81. Ministre un IZM vadošie darbinieki piedalījušies Lietuvas Studentu apvienības organizētajā konferencē "Alma Mater 2000" Viļņā.

82. Ministre Viļņā tikusies ar Lietuvas izglītības ministru.

83. Dalība ikgadējā izglītības darba vadītāju augusta apspriedē.

84. Dalība Brīvības pieminekļa Atjaunošanas fonda pasākumā, veltītā skolām, kas ziedojušas pieminekļa atjaunošanai.

85. Ministre sveikusi skolotājus, vecākus, skolēnus, izglītības darbiniekus 1.septembrī un skolotāju dienā.

86. IZM Sporta pārvalde piedalījusies Eiropas Padomes Sporta informācijas centra Clearing House darbības koordinēšanā un Eiropas sporta informācijas politikas izstrādāšanā un īstenošanā.

87. Rīgā notikusi 3.Latvijas-Vācijas Jauktās kultūras komisijas sēde.

88. Latvijas līdzdalības Eiropas Savienības 5.Ietvara pētniecības un tehnoloģijas attīstības programmā nodrošināšana. Jūlija beigās tika parakstīts Asociācijas Padomes lēmums, kas nozīmē, ka sākot ar š.g. 1.augustu Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu 5.Ietvara programmas dalībnieci. Latvijas zinātniekiem gan universitātēs, gan institūtos, gan mazos un vidējos uzņēmumos ir nodrošinātas plašas iespējas konkursa kārtībā piedalīties starptautiskos pētniecības projektos, kā arī pieteikt un koordinēt šādus projektus pašiem.

89. Latvijas līdzdalība Eiropas Savienības INTAS programmā. Latvijas iesaistīšanās pilnā mērā 5.ietvara programmā dod tiesības pieteikt sadarbības projektus arī INTAS programmā un tādiem pašiem nosacījumiem kā ES dalībvalstis.

90. Notikusi Latvijas-Vācijas starpvaldību jauktās komisijas sēde, kurā parakstīts sēdes protokols par sadarbību starp Vāciju un Latviju kultūrā un izglītībā.

91. Notikušas tikšanās ar IZM, ZM, KM, LM pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagogiem par Profesionālās izglītības likuma ieviešanas nosacījumiem.

92. PIAP aģentūra sadarbībā ar Eiropas izglītības fondu organizējusi semināru par sagatavošanos darbam ar Eiropas Sociālo fondu valsts amatpersonām.

93. IZM Jaunatnes interešu izglītības nodaļa sadarbībā ar Labklājības ministrijas Narkoloģijas centru organizējusi semināru "Atkarība-biopsihosociāla un ģimenes problēma".

94. IZM Pedagogu izglītības atbalsta centrs un Vispārējās izglītības departaments organizējis konferenci izglītības iestāžu vadītājiem un skolu valžu speciālistiem "Mācību process apvienotajās klasēs".

95. IZM Sporta pārvaldes vadītājs piedalījies Sporta konferencē Maltā.

96.Ministre veikusi regulāras vizītes Latvijas rajonu mācību iestādēs. Apmeklēts Saldus, Dobeles, Daugavpils, Cēsu, Valmieras, Gulbenes, Ogres rajons.

97. Ministre piedalījusies IVI pārbaudē Šampēteru pamatskolā Rīgā.

98. Ministre aicinājusi vecākus informēt par nelikumīgas skolas naudas iekasēšanu mācību iestādēs.

Ministrijas ritmu sakārtošana

99. IZM norit institucionālais audits ministrijas darba un struktūras efektivitātes novērtēšanai.

100. Veikta ministrijai likumdošanā noteikto funkciju un ministrijas nolikumā, struktūrvienību nolikumā fiksēto un veikto funkciju atbilstības analīze. Uzsākts darbs un izstrādāti priekšlikumi ministrijas struktūras pilnveidei. Uzsākts darbs pie jauna ministrijas nolikuma projekta izstrādes.