Vakar, 25. oktobrī,  — Republikas diena

Ikrams Adirbekovs, Kazahstānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, vispirms gribu jūs lūgt īsi formulēt, ko šī valsts svētku diena nozīmē Kazahstānas valstij un Kazahstānas tautai.

— Kazahstānas valstiskās neatkarības pamati tika likti 1990. gada 25. oktobrī, kad mūsu Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju par valstisko suverenitāti tiesisko pamatu tam, lai Kazahstānas Republikas prezidents Nursultans Nazarbajevs 1991. gada 16. decembrī parakstītu Konstitucionālo likumu "Par Kazahstānas Republikas valstisko neatkarību". Vēl pēc četrām dienām, būdami jau suverēna republika, mēs atzinām Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu neatkarību. Gribu uzsvērt, ka plašā demokrātiskā kustība jūsu valstīs deviņdesmito gadu sākumā daudzējādi sekmēja arī mūsu neatkarības sasniegšanu.

— Esiet, lūdzu, tik laipns un komentējiet jaunākos politiskos un ekonomiskos notikumus jūsu valstī?

— Pašlaik Kazahstāna Vidusāzijas reģiona valstu vidū izceļas ar dinamisku attīstību. Mēs turpinām īstenot plaša mēroga reformas, kas skar gan ekonomiku, gan arī politiku. Neapšaubāmi, finansu un ekonomiskā krīze, kas skāra daudzas valstis, lika arī mums izdarīt zināmas korektūras mūsu attīstībā. Pērnā gada septembrī tika radīta ekonomiskās politikas padome, kas rūpīgi analizē situāciju un nodrošina stingru tirgus ekonomikas kursu. Tolaik vajadzēja izlīdzināt situāciju reālās ekonomikas sektorā, vienkāršot un liberalizēt nodokļu sistēmu, minimalizēt licencēšanas un uzņēmējdarbības procedūras, kā arī mazināt sociālo spriedzi reģionā. Visu kontroles pasākumu rezultāta stāvoklis rūpniecībā, sākot ar otro pusgadu, sāka izlīdzināties. Piemēram, laikā no jūnija līdz augustam rūpnieciskā ražošana salīdzinājumā ar maiju pieauga par 5,5 procentiem. Pozitīvas tendences iezīmējās arī lauksaimniecībā. Zemkopji izaudzējuši labu ražu, kas dos nozīmīgu ieguldījumu valsts kopējā ekonomiskajā situācijā. Jūtami uzlabojusies arī nodokļu iekasēšana — laikā no jūnija līdz augustam nodokļos tika ievākts vairāk nekā 30 miljardu tengu. Salīdzinājumam — šī gada pirmajā ceturksnī tikai 18 miljardi. Aktīvi tiek īstenota mikrokreditēšanas programma, kas ļauj šogad mūsu valstī strādāt jau 352 mazā un vidējā biznesa uzņēmumiem, kuros nodarbināts pusotrs miljons cilvēku. Valstī joprojām ir labvēlīgs investīciju klimats. Par to liecina kaut vai amerikāņu sabiedrības "Chevron" vēlēšanās palielināt savu daļu naftas sektorā, iegūstot kaut vai 5 procentus no kopuzņēmuma "Tengiz Chevron" akcijām. (Šī uzņēmuma akcionāri jau ir "Mobil", "Kazahoil" un "Lukoil". Zināms arī šī uzņēmuma partneru lēmums nākamajos četros gados kopuzņēmumā papildus ieguldīt 3 miljardus dolāru.

Runājot par politiskajiem notikumiem, es gribētu uzsvērt, ka pēdējos divpadsmit mēnešos Kazahstāna pārdzīvojusi nozīmīgas vēsturiskas pārmaiņas. 1999. gada janvārī mūsu valstī notika pirmās prezidenta vēlēšanas ar alternatīvu pamatu un tās apliecināja kazahstāniešu augsto uzticības pakāpi Kazahstānas Republikas prezidentam Nursultanam Nazarbajevam. Septembrī notika Kazahstānas parlamenta augšpalātas —Senāta — vēlēšanas, kurās vairāk nekā 5 tūkstoši vēlētāju no 212 vietējās pašpārvaldes institūcijām pārvēlēja 16 augšpalātas deputātus, t.i., pusi no visiem senatoriem. Pavisam senātā ir 39 locekļi — katru no 14 Kazahstānas apgabaliem pārstāv divi deputāti. Nesen, 10.oktobrī, sekmīgi notika arī parlamenta apakšpalātas Medžlisā vēlēšanu pirmā kārta, kas noritēja pēc jaunas sistēmas, kad par 67 vietām cīnījās 559 kandidāti. Vēlēšanu norisei sekoja vairāk nekā divi simti EDSO atsūtītu starptautisko novērotāju. Tas, kā zināms, ir galvenais kritērijs, lai vēlēšanas tiktu atzītas par demokrātiskām. Vēlēšanu norisei sekoja arī vairāk nekā 23 tūkstoši vietējo novērotāju, no tiem daudzi bija beiguši īpašus mācību kursus starptautiskās struktūrās, piemēram, ASV Tautas demokrātijas institūtā, Starptautiskajā vēlēšanu sistēmu fondā un citās institūcijās. Bija ieradušies arī novērotāji no Baltijas reģiona. Gribu atzīmēt, ka vēlēšanu pirmās kārtas priekšvakarā Valsts prezidents vērsās pie tautas, īpaši uzsverot vietējo un starptautisko novērotāju lomu vēlēšanu atklātības procesa nodrošināšanā.

— Kā jūs raksturotu Kazahstānas un Latvijas divpusējās attiecības?

— Potenciāls mūsu valstu abpusēji izdevīgām attiecībām ir nozīmīgs. Kā zināms, aktīvs dialogs starp mūsu valstīm aizsākās jau 1994. gada decembrī, kad notika Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Kazahstānā. Kazahstānas un Latvijas tikšanās augstākajā līmenī apliecināja abu pušu centienus pēc tālākas sadarbības attīstības, kā arī nepieciešamību paplašināt mūsu attiecību juridisko bāzi. Tagad Kazahstānai un Latvijai jau parakstītas deviņas vienošanās, starp tām arī vienošanās par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību.

Mums ir solīda vienošanos pakete transporta nozarē. Piemēram, pērn Latvijas toreizējā sakaru ministra Viļa Krištopana vizītes laikā Kazahstānā abas puses parakstīja piecas vienošanās par Latvijas ostu izmantošanu Kazahstānas kravu apstrādāšanai un transportēšanai, par tranzīta kārtību, par starptautiskajiem auto pārvadājumiem, par gaisa satiksmi un sadarbību dzelzceļa transportā.

Dialogs par tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību aktīvi turpinājies arī šogad. Maijā vizītē Latvijā bija mūsu valsts ieņēmumu ministra pirmais vietnieks R.Alijevs. Viņa vadītajai delegācijai Rīgā bija sarunas ar Latvijas satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu, kuru laikā tika vēlreiz apliecināts augstais Kazahstānas un Latvijas sadarbības potenciāls tranzītā un izteikta ieinteresētība veidot kopīgus transporta projektus, pārkraujot Kazahstānas kravas Latvijas ostās un terminālos. Delegācijas locekļiem bija saruna arī ar Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministru, to rezultātā tika parakstīts protokols un sadarbības memorands. Tika panākta arī vienošanās paātrināt konvencijas par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas parakstīšanu. R.Alijevs tikās arī ar valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Andreju Sončiku un citām Latvijas amatpersonām. Jūlija sākumā Latvijā vizītē bija Kazahstānas Tirdzniecības un rūpniecības palātas priekšsēdētājs H.Rakiševs.

Savukārt Kazahstānu oktobrī apmeklēja Latvijas naftinieku delegācija, ko vadīja Rietumu cauruļvadu sistēmas prezidents Jānis Blažēvičs. Delegācija piedalījās 7. starptautiskajā Kazahstānas naftas un gāzes rūpnieku konferencē, tās izstādē bija arī stends par akciju sabiedrību "Ventspils nafta".

J.Blažēvičam bija vairākas tikšanās ar "Kazahoil" un "Kazahtransoil" pārstāvjiem, kuru laikā apspriestas iespējas transportēt Kazahstānas naftu caur Latviju.

Jāatzīmē arī pozitīvā divpusējās tirdzniecības apjoma pieauguma tendence. Mūsu abpusējās tirdzniecības apjoms, pēc 1998. gada datiem, sasniedza 40 miljonus ASV dolāru, gandrīz divreiz pārsniedzot analoģisku 1997. gada apjomu — 27 miljonus dolāru. Galveno Kazahstānas eksporta apjomu joprojām veido ogles, metāla velmējumi, kokvilna un labība. Savukārt mūsu importa lielāko apjomu no Latvijas veido autorūpniecības, pārtikas un farmaceitiskās rūpniecības produkcija, kā arī radioaparatūra. Dažādās nozarēs, ieskaitot tranzītu, attīstās abu valstu privātuzņēmēju sadarbība. Par to liecina arī mūsu biznesmeņu aktīvā līdzdalība dažādos investīciju projektos Baltijas valstīs. Piemēram, firma "Naval Invest", kas pārstāv Kazahstānas intereses, iegādājusies 45 procentus Latvijas valsts Rīgas ostas stividorkompānijas "Rīnūži" akciju. Savukārt Kazahstānas tirgū aktīvi strādā Latvijas Tirdzniecības centrs, kura akciju 70 procenti pieder Latvijas Attīstības aģentūrai. Akciju sabiedrībai Almati ir savs reģionālais birojs, kā arī noliktavu telpas. Šī akciju sabiedrība pārstāv sešdesmit Latvijas ražotāju produkciju un regulāri piedalās Almati starptautiskajās izstādēs. Arī daudzas citas Latvijas firmas interesējas par sadarbības iespējām ar partneriem Kazahstānā.

Abas puses turpina paplašināt Kazahstānas un Latvijas attiecību juridisko bāzi. Tiek sagatavota parakstīšanai vienošanās par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem, par investīciju veicināšanu un aizsardzību, par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, par sadarbību sakaru un muitas nozarēs, vienošanos pakete par konsulārajiem jautājumiem, kā arī sadarbības protokols starp abu valstu ārlietu ministrijām.

— Vai jums ir kāds novēlējums mūsu valsts iedzīvotājiem?

— Jaunās tūkstošgades priekšvakarā es gribētu visiem jūsu laikraksta lasītājiem, kā arī visai draudzīgās Latvijas tautai novēlēt mieru, labklājību un uzplaukumu. Domāju, 1999. gada nogalē svētku noskaņu izjutīs arī Latvijas politiķi. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju konferencē Helsinkos tiks pieņemti svarīgi lēmumi, kas daudzējādā ziņā noteiks jūsu valsts nākotni.

Kazahstānas Republikā ir 17,2 miljoni iedzīvotāju, taču teritorijas ziņā (2 717 300 kvadrātkilometri) tā ir viena no lielākajām Āzijas valstīm. Iedzīvotāju blīvums Kazahstānā ir viens no zemākajiem pasaulē — 6 cilvēki uz kvadrātkilometru. Pēc ANO datiem, Kazahstānas iedzīvotāju skaits ik gadu vidēji pieaug par pusprocentu. Iedzīvotāju sastāva ziņā Kazahstāna ir samērā jauna valsts — 29,8% kazahstāniešu ir jaunāki par 14 gadiem. Mūža vidējais ilgums Kazahstānā sievietēm ir 74, vīriešiem — 65 gadi. Ekonomikā aktīvi iesaistījušies 60,5% sieviešu un 76,1% vīriešu. Pilsētās dzīvo 60% kazahstāniešu, urbanizācijas temps — vidēji 1,2% gadā. Savukārt laucinieku īpatsvars Kazahstānā ik gadu samazinās vidēji par pusprocentu.

Lielu postu Kazahstānas dabai, sākot ar piecdesmitajiem gadiem, nodarīja padomju impērijas īstenotā neskarto zemju apgūšanas kampaņa. Ekoloģisku kaitējumu Kazahstānai joprojām nodara arī no padomju režīma laikiem mantotais Baikonuras kosmodroms, ko tagad saskaņā ar starpvalstu līgumu turpina izmantot Krievija. Taču valsts bagātajiem dabas resursiem joprojām ir būtiska nozīme Kazahstānas ekonomikā. Valsts nacionālais kopprodukts deviņdesmito gadu vidū bija 2 048 miljoni dolāru jeb 120 ASV dolāru caurmērā uz katru iedzīvotāju. Izglītībai Kazahstānas valdība atvēl 5% no nacionālā kopprodukta.

Kazahstāna kopš 1992. gada 2. marta ir ANO locekle. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kazahstānu nodibinātas 1992. gada 30. decembrī.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"