Par Latvijas Zinātņu akadēmijas rudens ražu

Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulce vakar, 22.novembrī, bija ar svētku noskaņu. Kā atzīmēja LZA prezidents Juris Ekmanis, pēc tradīcijas vadoties, mēs godinām LZA augstākā apbalvojuma – Lielās medaļas – ieguvējus, ievēlam jaunus akadēmijas locekļus un lūdzam zinātnes sabiedrību noteikt, kuri desmit labākie zinātnes sasniegumi raksturos aizvadāmo 2007.gadu.

Savukārt, spriežot no zinātnes organizācijas viedokļa, nosaucami būtu pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā, jaunievēlētā Latvijas Zinātnes padome un tās piecas ekspertu komisijas, sekmīgi iesāktā sagatavošanās ES struktūrfondu apguves jaunajam etapam, Ministru kabinetam iesniegtais zinātniski tehnoloģiskās attīstības plāns līdz 2013.gadam, izveidotā Nacionālās attīstības padome, Rīgā notikusī Baltijas Intelektuālās sadarbības XI konference un Letonikas II kongress Liepājā, Rīgā un Daugavpilī.

Vienlaikus LZA prezidents izteica cerību, ka, mainoties valdībām, labie sākumi saglabāsies un attīstīsies. Jo Latvijas nākotne ir jāsaista ar zinātnes radošo spēku attīstību, ir jāpanāk, lai mūsu zinātnieki ārzemēs iegūtu pieredzi, bet to izmantotu, dzīvojot un strādājot Latvijā. Tajā pašā laikā, lai Latvijā attīstītos spēcīga zinātnes vide, jāveido zinātnes izcilības centri. Un tādēļ ir nepieciešama divu ministriju – Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministrijas – darbības koordinācija vienas programmas, inovāciju programmas izstrādē. Un jāizbeidz nomācošā, bezgalīgā atskaišu rakstīšana, kas atrauj no radošā darba izcilākos zinātniekus – projektu un grantu vadītājus.

Bet izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža, atzīstot LZA kā izcilu ministrijas sociālo partneri, sniedza zinātnieku auditorijai plašu pārskatu par ministrijas paveikto šogad un iecerēm 2008.gadā. Uzteicami, ka Latvijas zinātnes darbs, izvirzītās prioritātes saskan ar Eiropas zinātnes attīstības virzību. Atvēlot zinātnei katru gadu līdz 2013.gadam Ls 30 milj., tiek domāts par novēršamām problēmām – cilvēku resursu deficītu, finansējumu pieaugumu grantiem fundamentālajos pētījumos, struktūrfondu apguvi, kā arī par inflācijas radītajām sekām. Tie ir mūsu izaicinājumi, atzina ministre. Bet izaicinājumus, kā zināms, pieņem, lai uzvarētu.

Un tā – svētki… 2007.gada LZA Lielā medaļa piešķirta Robertam Evarestovam (Krievija, Sanktpēterburga) par būtisku ieguldījumu un aktīvu līdzdalību cietvielu kvantu ķīmijas skolas izveidošanā Latvijā. Laudatio Robertam Evarestovam teica akadēmiķis Ivars Tāle. R.Evarestovs (1937) studējis Pēterburgas Valsts universitātes Fizikas fakultātē (1955–1960), un līdz šim laikam viņa vienīgā darbavieta ir Sanktpēterburgas Valsts universitāte – sākumā Fizikas fakultātē, tad – universitātes zinātņu prorektora amatā, bet kopš 1999.gada viņš ir Kvantu ķīmijas nodaļas vadītājs, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (2003). Roberts Evarestovs ir izstrādājis vairākus modernus kursus pasaules teorētiskajā fizikā un kvantu ķīmijā. Tāpēc likumsakarīga bija laureāta akadēmiskā lekcija “Cietvielu kvantu ķīmija: Sanktpēterburga – Rīga.” Plašo ievadu, raksturojot savu saikni ar Rīgu un uzteicot zinātkāro, lielo skolēnu saimi LU Cietvielu fizikas institūtā, profesors norunāja perfektā latviešu valodā, bet to lekcijas daļu, kas attiecas uz profesionālajām lietām, sniedza klausītājiem dzimtajā krievu valodā, taču uz ekrāna redzamie attēli bija ar parakstiem un komentāriem angļu valodā. Svarīgi, ka sadarbība turpinās un drīzumā rezumēsies jaunas grāmatas veidā.

Otra 2007. gada LZA Lielā medaļa piešķirta Viktoram Hausmanim par ievērojamu ieguldījumu latviešu dramaturģijas un teātra vēstures izpētē. Spilgtu Laudatio V.Hausmanim sacīja LZA korespondētājlocekle (un tagad jau zināms – Baltijas asamblejas balvas laureāte; Red.) Silvija Radzobe. “Mēs katru dienu darām darbu, kas mums sagādā prieku” – tā savulaik, 90.gadu sākumā, zinātnes “grūtajos laikos”, teicis Viktors Hausmanis. Un tiešām, literatūrzinātne un teātra zinātne V. Hausmaņa zinātniskajā darbā ir devušas lieliskus rezultātus. Viņš ir piedalījies Raiņa Kopoto rakstu (30 sējumos) zinātniskā izdevuma sagatavošanā, ir atzīts Raiņa daiļrades pētnieks, viņa kontā ir monogrāfijas: “Rainis un teātris” (1965), “Raiņa daiļrades process” (1971), “Raiņa dramaturģija” (1973), “Rainis mūsdienu teātrī” (1990). Viņš pētījis arī citu latviešu rakstnieku daiļradi: “Dramaturgs Harijs Gulbis” (1980), “Rūdolfa Blaumaņa dramaturģija” (1984), “Ādolfs Alunāns” (1988), “Mārtiņš Zīverts” (2003), “Anšlavs Eglītis” (2005). V.Hausmaņa vadībā sagatavota “Latviešu literatūras vēsture” (1–3, 1998–2001). Viņš sarakstījis pētījumu par latviešu trimdas drāmu “Kas tie tādi – trimdas lugu rakstītāji”, kā arī monogrāfijas “Latviešu drāma: 20.gadsimta pirmā puse” (2004; kopā ar B.Kalnaču), “Latviešu drāma: 20.gadsimta otrā puse” (2006; kopā ar B. Kalnaču). V.Hausmanis sagatavojis izdošanai Mārtiņa Zīverta lugas (“Lugas”, 1988; “Kamerlugas”, 1989), sastādījis kopš 2002.g. izdoto Zīverta lugu izlasi, Anšlava Eglīša romānus un lugas, Ādolfa Alunāna lugas, latviešu trimdas autoru lugas (2 sējumos) u.c. V.Hausmaņa pētījumi par latviešu teātri ietver monogrāfijas par režisori Felicitu Ertneri, aktrisēm Liliju Ēriku, Lilitu Bērziņu, Almu Ābeli, Veltu Līni, pētījumu “Vecās Jelgavas aktieri” (2001), enciklopēdiju “Latviešu aktieri trimdā” (1996)... “Mans draugs kopš bērnības ir bijis teātris, Zinātņu akadēmijā es strādāju 50 gadus, un šis ir mans augstākais apbalvojums,” atzinās V.Hausmanis laureāta akadēmiskajā lekcijā “Teātris un drāma – mūsu līdzgaitnieki gadu ritumā”. Koncentrēta teātra vēstures kursa izklāstā viņš aizvadīja klausītājus no Ādolfa Alunāna līdz mūsdienām, liekot aizdomāties par mūžseno jautājumu – ko mēs, skatītāji, gūstam no teātra dažādos laikos un to maiņās.

Un beigās – jaunu LZA locekļu vēlēšanas, kas papildināja akadēmijas sastāvu ar īstenajiem locekļiem (akadēmiķiem): Dr.sc.comp. Andri Ambaini (1975), Dr.habil.philol. Ilgu Jansoni (1958), Dr.habil.sc.ing. Leonīdu Ribicki (1947), Dr.habil.chem. Andri Zicmani (1941); korespondētājlocekļiem: Dr. habil. phys. Jāni Spīguli (1950), Dr. habil.sc.comp. Juri Borzovu (1950), Dr.biol. Uldi Kalnenieku (1957), Dr.pharm. Maiju Dambrovu (1968), Dr.chem. Valerjanu Kausu (1954), Dr.arch. Jāni Zilgalvi (1955), Dr.biol. Edīti Kaufmani (1956) un Dr.habil.chem. Tatjanu Dižbiti (1949); ārzemju locekli Dr.philol. Alekseju Andronovu (1972); goda locekļiem: režisoru Alvi Hermani (1965) un dzejnieku Leonu Briedi (1949).

Bagāta Latvijas Zinātņu akadēmijai ir šī rudens “raža”.

Ilga Tālberga, LZA Zinātniskā sekretariāta informācija