Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi.

Vakar vakarā Latvijā ieradās oficiālā Igaunijas parlamenta delegācija. Šorīt man ir tas gods stādīt jums priekšā un dot vārdu uzrunai manam kolēģim, Igaunijas parlamenta prezidentam Tomasam Savi. Lūdzu, Savi kungs! (Aplausi.)

T.Savi

(Igaunijas parlamenta prezidents). Godātais kolēģi, Latvijas Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti un viesi!

Man ir liels gods runāt šīs augstās auditorijas priekšā Latvijas tautai tik svarīgā laikā. Jaunās tūkstošgades tuvošanās ir piemērots brīdis, lai atzītu: mazliet mazāk nekā pirms tūkstots gadiem ir sācis veidoties liktenis, kas mūs izveidojis tādus, kādi esam šodien, un noteicis mūs kā daļu no Eiropas, tās kultūras, ekonomikas, kristīgām tradīcijām un vēstures.

Domājot par Baltijas jūru un tās krastos dzīvojošo cilvēku likteņiem, tajā skaitā par Igauniju un Latviju, reiz kāds skolotājs brīnījies: vai nav apbrīnojami, ka lielāko daļu Igaunijas vēstures var mācīties no Latvijas vēstures mācību grāmatas — vai otrādi? Patiešām, kas vēl, ja ne pagātnes kopējie pagriezienu mirkļi — karš un miers, savienību slēgšana un tirdzniecības ceļu veidošana, smagie zaudējumi un rūgtie okupācijas gadi un kopīgais ceļš atpakaļ uz neatkarību — var vairāk tuvināt tautas.

Godātie kolēģi! Atļaujiet man uz mirkli atskatīties vēsturē.

Latvijas galvaspilsēta Rīga vairāku gadsimtu garumā ir bijusi senās Livonijas, līdz ar to arī Dienvidigaunijas centrs. Rīgas tirgus bija pazīstams gan Igaunijas zvejniekiem, gan zemniekiem, Rīga ir bijusi izglītības iegūšanas vieta — pareizticīgajā garīgajā seminārā ir mācījušies Igaunijas neatkarības pamatlicēji Jāns Poska un Konstantins Pētss. Lielākā daļa mūsu gadsimta sākuma arhitektu un inženieru ieguva izglītību Rīgas Politehnikumā. Simboliski, ka vissvarīgākā Igaunijas — Latvijas izglītības iestāde — Cimzes seminārs — atradās tieši robežpilsētā Valkā. Rīgā bijusī Livonijas luterāņu superintendatūra virzīja garīgo dzīvi arī Igaunijas pusē, un mūsu apgaismotāji mācītāji O.V.Māzings un J.H. Rozenplenters izjuta izteiktu Rīgas atbalstu. Mūsu nacionālās dzejas pamatlicējam Kristianam Jākam Petersonam Rīga bija dzimtā pilsēta.

Savukārt Igaunijas pilsēta Tartu un tās vēsturiskais "Universitas Tartuensis" ir bijuši izglītības devēji latviešiem. Pirmās studentu organizācijas, kurām bija noteicošā loma Latvijas nacionālajā kustībā un nācijas izveidošanā, dibinātas tieši Tartū.

Šodiena apliecina, ka Igaunija un Latvija ir palikušas tuvas arī savos mūsdienu centienos un mērķos.

Latvijas pēdējo gadu panākumi gan politikā, gan ekonomikā ir jūs ievirzījuši starp tiem, kuri tuvākajā laikā gatavojas aktīvi iekļauties Eiropas Savienības paplašināšanas procesā. Atļaujiet šeit jūs no visas sirds apsveikt ar Eiropas Komisijas pirms nedēļas izteikto ieteikumu aicināt Latviju (kopā ar Lietuvu, Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Maltu) pie sarunu galda ar Eiropas Savienību vēl šajā gadsimtā. Saistībā ar kultūrvēsturisko saikni Igaunija no laika gala ir bijusi mērķtiecīga Latvijas atbalstītāja un neapšaubāmi ir arī tagad, kad mums ir līdzīgi mērķi. Tie nav tukši vārdi — stipra un stabila Latvijas Republika kā draugs un partneris Igaunijas valstij un tautai ir ļoti vajadzīgi.

Latvijas panākumi noteikti ir arī mūsu panākumi. Tā vārdā esam pastāvīgi izteikuši gatavību dalīties savā pieredzē, ko esam ieguvuši divos pēdējos gados Eiropas Savienības paplašināšanas sarunu gaitā.

Abām mūsu valstīm — Latvijai un Igaunijai ir priekšā liels darbs, lai integrētos mūsdienu Eiropā. Tas nozīmē jaunus pienākumus gan pret savām tautām, gan pret Eiropas Savienību un tās nākotni. Lielo un mazo valstu pārstāvēšana Eiropas struktūrās, to tiesību un pienākumu līdzsvarošana, lēmumu pieņemšanas mehānisms — tas viss un daudz kas cits ir tas, par ko domā to valstu politiķi un politologi, biznesmeņi un diplomāti, kuri jau ietilpst Eiropas Savienībā. Katrs Eiropas Savienības ierindas pilsonis uzdod parastus cilvēcīgus jautājumus: vai mana šodienas darbavieta būs droša arī rīt, kāda dzīve sagaida manus bērnus, vai es varu uzticēties likumiem, no kā ir atkarīgs mans bizness un pensija? Un jautā arī to, kas notiek tad, kad Eiropas Savienībai pievienojas tautas, kuras, gan pret savu gribu, ar padomju okupācijas nežēlīgo roku, ir izrautas gadu desmitiem no Eiropas mājas, pie kuras tās vēsturiski pieder?

Sadarbība starp mūsu valstīm līdz šim ir bijusi par piemēru visām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Īpaši redzamus rezultātus esam guvuši sadarbībā aizsardzības jomā.

Nosaukšu šeit tikai "Baltbat", "Baltron" un "Baltdefcol". Ņemot vērā Igaunijas un Latvijas otro būtisko centienu — kļūt par NATO dalībniecēm, minētā kopīgā darbība ir īpaši svarīga, pierādot mūsu centienu nopietnību un pastāvīgi pieaugošo gatavību būt tuvākajā nākotnē ne tikai drošības patērētājam, bet arī tās piedāvātājam.

Tātad, pārfrāzējot prezidenta Džona Kenedija domu un pielāgojot to mums: nedomāsim tikai par to, ko Eiropas Savienība var dot mums, bet par to, ko mēs varam dot Eiropas Savienībai.

Protams, turpinās arī mūsu sadarbība politikā, ekonomikā un kultūrā, šīm jomām radīto līgumu bāzes tiek nepārtraukti paplašinātas. Mums ļoti stingri jāievēro esošie līgumi, jo tur, uz kurieni mēs tiecamies, mūs citādi nesaprastu, pat nerunājot par līdzvērtību. Neapšaubāmi, mēs atrodamies pie tiem pašiem ceļiem, kas kopā veido "Via Baltica". Te es domāju pierobežas pagastu kopīgos pasākumus, arī tūrismu.

Pēdējos gados ir manāma mūsu cilvēku iekapsulēšanās savās problēmās, un tas ir visādi saprotams. Cilvēku savstarpējās attiecības ir ļoti būtiskas. Esmu pārliecināts, ka abu valstu ekonomiskie panākumi atvedīs daudzus Igaunijas iedzīvotājus pie Rīgas Doma un Latvijas iedzīvotājus Tallinas vecpilsētā. Kaimiņi, kas jūtas sveši, vienmēr ir nožēlojami.

Mīļie kolēģi! Kā teicis igauņu nacionālās kustības dižgars Jakobs Kurts, raksturojot igauņu tautas centienus: ja mēs nevaram kļūt lieli ne spēkā, ne skaitā, tad mums jākļūst lieliem garā. Ticu, ka Latvijas tauta to pašu var teikt arī par sevi. Ar šo domu beidzu. Godātie kolēģi, saskanīgi darbojoties, garā lieliem kļūstot, lai daudz spēka mums visiem! (Aplausi.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 21.oktobra sēdes darba kārtību. Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Cienījamie kolēģi, es lūdzu drusku nomierināties un ieņemt savas vietas, jo mums jāizskata darba kārtība.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. 10 deputāti lūdz 21.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu " Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā" . Deputātiem nav iebildumu. Iekļaujam sēdes darba kārtības beigās.

10 deputāti lūdz šā gada 21.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projekta "Par deputāta Jāņa Gaigala atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas". Deputātiem iebildumu nav. Iekļaujam sēdes darba kārtības beigās.

10 deputāti lūdz Saeimas šā gada 21.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Gaigala ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Iekļaujam Saeimas sēdes darba kārtības beigās. Līdz ar to izmaiņas sēdes darba kārtībā ir apstiprinātas un sākam izskatīt izsludināto darba kārtību.

Vispirms par saņemtajiem likumprojektiem. Saņemti ir septiņi likumprojekti. Vispirms likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" . Iesniedzis Ministru kabinets. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Neviens par ne pret runāt nevēlas. Tā kā deputāti neiebilst, nododam Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosakām, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais iesniegtais likumprojekts, kuru arī ir iesniedzis Ministru kabinets, ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu " Grozījumi likumā "Par cukuru"", nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Neviens uzstāties nevēlas. Deputāti neiebilst. Nododam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais iesniegtais likumprojekts ir deputātu Gundara Bērziņa, Razminoviča, Ģīļa, Kārļa Greiškalna un citu deputātu iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām" . (Starpsauciens: "Nosaukt visu!") Visi deputāti nav nosaukti? Lūdzu! Tātad: Kārlis Greiškalns un tālāk ir deputāti Edgars Zalāns, Jānis Esta, Aivars Tiesnesis, Oskars Spurdziņš, Juris Dalbiņš un Jēkabs Sproģis. Tātad pieteikušies ir viens runāt par, viens pret. Vispirms ir pieteicies deputāts Dobelis runāt pret. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Savādi jau skan paši vārdi šajā dokumentā "svītrot vārdus "16.martu" un kaut kur pārcelt. Vai tiešām mums kārtējo reizi ir jānoplicina savs vēsturiskais mantojums un kaut kas no mūsu vēstures ārā ir jāizsvītro? Vai tiešām jūs vēlaties visas ar latviešu karavīru cīņām un uzvarām un cīņām saistītās dienas sabāzt vienā dienā vienkopus? Paldies Dievam! Mums taču pagaidām vēl ir valsts atceres dienas. Lūdzu, iegaumējiet to! 22.jūnijs, par kuru jūs varbūt nezināt, ir Varoņu piemiņas diena un tā ir veltīta Cēsu kauju varoņiem. Tā ir Latvijas valsts atceres diena. Ir 11.augusts — Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Arī veltīta mūsu karavīriem. Diena, kurā Latvijā 1920.gadā slēdza miera līgumu ar savu lielāko ienaidnieku — ar Krieviju.11.novembris — arī diena, kas saistīta ar noteiktām cīņām un uzvarām. Tieši 11.novembrī latviešu karavīri atbrīvoja Rīgu no vācu un krievu algotņiem bermontiešiem. 16.martu izvēlējās paši latviešu leģionāri. Tā ir viņu diena. 6.Saeima uzskatīja šo dienu par pietiekami svarīgu, lai arī to izceltu kā valsts nozīmes atceres dienu. Bet kā var svītrot pašu dienu un kaut kur pārcelt?

Jā, es saprotu, latviešu leģionāri joprojām daudziem nepatīk tieši tāpēc, ka viņi ir kopā ar nacionālajiem partizāniem vienīgie, kas nomazgāja 1940.gada kaunu, kas nomazgāja ar komunistu asinīm šo kaunu, kas cīnījās pret šā komunistiskā mēra nesējiem, un šajās cīņās, kā jūs labi zināt, viņi parādīja savu varonību. Jā, viņu ceļš pēc tam bija sāpju un ciešanu vīts. Un acīmredzot tieši tāpēc atkal ir latviešu leģionāri tie, kuriem šodien ir jācieš. Nevis Cēsu kauju varoņi, nevis cīnītāji pret bermontiešiem, bet tieši latviešiem, bet tieši latviešu leģionāri, jo viņu liktenis bija vistraģiskākais. Kam tas šodien ir vajadzīgs? Kam bija vajadzīgs aiztikt šo 16.martu? Kam ir vajadzīga šī pārāk lielā tieksme vienkārši, godīgi sakot, klanīties kaut kādiem mistiskiem patriotiem, kaut kādiem mistiskiem padomniekiem no Austrumiem vai Rietumiem. Ziniet, šī svītrošana man atgādina to, kā 60.gados mēģināja izsvītrot Līgo svētkus. Cilvēki vienalga tos atzīmēja. Es ticu, ka visi, kam ir svēti latviešu leģionāri, atcerēsies 16.martu, un, vienalga, to svinēs. Ar šo svītrošanu jūs panāksiet tikai to, ka šajā dienā būs daudz vairāk cilvēku, nekā bija pagājušoreiz.

Un tomēr es aicinu izprast šo nepieciešamību saglabāt šo mūsu pagātnes mantojumu. Nupat igauņu kolēģis mums teica — ja mēs neesam lieli skaitā, tad vismaz vajadzīgs būt stipriem garā. Baidoties no savas vēstures, atsakoties no savām dienām, svītrojot tās, mēs nekādā gadījumā nebagātinām savu vēsturi. Mēs to tikai noplicinām. Un tāpēc apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nevar atbalstīt šādu lēmumu un ir nolēmusi balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Dobeļa kungs? Par vēlas runāt Atis Slakteris.

A.Slakteris

(TP). Prezidij, cienījamie kolēģi! Latvija karu ir zaudējusi, par visiem kara noziegumiem ir atbildīga Latvijas valsts, latviešu tauta. Tāds iespaids rodas par Latvijas valsti katru gadu vienu reizi pēdējo gadu laikā. LPSR vēstures mācību grāmatā man bija jālasa tādi teikumi, ka Bauskas rajonā pirmais sociālistiskā darba varonis — mans vecaistēvs — Jānis Slakteris ir sēdējis vācu koncentrācijas nometnē un viņš tāpēc ir labais. Dažas lappuses tālāk man jālasa, ka manas vecāsmātes brālis Vilis Janums, SS pulkvedis, latviešu leģionārs, "Daugavas vanagu" pirmais priekšsēdis, ir viens no lielākajiem latviešu tautas nodevējiem. Turpat blakus kopā ar manu tēvu strādāja viņa draugs — Jēkabs Bīskaps. Viņš iegāja mežā tajā laikā, kad nāca vācieši, iegāja mežā tajā laikā, kad nāca krievi, iegāja mežā tad, kad viņu gribēja vest uz Sibīriju, un tad, kad bija jānāk no meža ārā, aiznesa kukuli čekistam malkas vezuma veidā, un pat īsti par to jāatbild nebija, un bija kārtīgs un cienījams cilvēks. Tas bija toreiz. Tagad ir šodiena. Ko mēs esam piedzīvojuši neatkarīgajā Latvijas valstī? Mūsu vidū sēž deputāts Juris Dalbiņš, kurš ir represēts no iepriekšējās Saeimas, (Starpsauciens: "Par ko?") Dobeļa kungs, par to, ka viņš ir gājis 16. martā kopā ar leģionu. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Es arī gāju.") Bet jūs pieļāvāt to. Tad pēc īsa brīža tika noteikta atceres diena. Tagad ir atsevišķi cilvēki, kuri runā par to, ka tā ir svēta lieta. Īstenībā tā bija izteikta politiska konjunktūra. Un mēs esam padarījuši savu valsti, savus pilsoņus par pagātnes ķīlniekiem.

Tautas partijas frakcija ilgi domāja, kā rīkoties. Nenoliedzami, ka 11. novembris — Lāčplēša diena — ir pieņemama diena visiem. Ne mums būs vērtēt, to vīru piemiņu, to triju vīru piemiņu, kuri visi trīs jau ir apglabāti. Mums ir jādomā par nākotni, par valsti. Tautas partijas frakcijas vadība tajā skaitā vakar apspriedās ar Valsts prezidenti par to un saņēma viņas atbalstu šajā ziņā.

Cienījamie kolēģi! Dažādi urrā patrioti bļaus, ka vieni bija labāki, ka tie ir tie īstie svētki, citi teiks, ka tie bija grēcinieki. Patiesībā skatīsimies nākotnē, domāsim par valsti, un ir laiks pielikt punktus, vajadzīgos akcentus un nomierināties un kopā skatīties nākotnē. (Starpsauciens: "Vislabākais ir izsvītrot!") Lūdzu atbalstīt Tautas partijas iesniegto dokumentu.

Sēdes vadītājs.

Paldies Slaktera kungam. Viens ir izteicies pret, viens izteicies par. Balsosim par to, lai iesniegto likumprojektu nodotu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteiktu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par —72, pret — 14, atturas — 1. Likumprojekts nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam"" , iesniedzis Ministru kabinets. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Neviens uzstāties nevēlas… Es atvainojos. Vēlas. Pirmais pieteicies ir Māris Vītols. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols

(TP). Godāto Prezidij, cienījamie kolēģi, Saeimas deputāti! Finansu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā izskatīšanai likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam"", kurš ietver sevī šādas izmaiņas, kādēļ ir nepieciešams šoreiz grozīt un veikt šīs izmaiņas šīgada budžeta likumā. Pirmkārt, valdība vēlas, ņemot vērā to, ka būs mazāki ieņēmumi no privatizācijas nekā šogad budžetā bija plānots saistībā ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas pirmās kārtas ieņēmumu plānošanu nākamajā gadā, kā arī to, ka nav veikti paredzētie darījumi ar valsts akciju sabiedrības "Ventspils nafta" akcijām, valdība ierosina samazināt ieņēmumus no privatizācijas 33,7 miljonu latu apmērā, vienlaicīgi samazinot šo summu kā iemaksas valsts pamatbudžetā.

Otrkārt, saistībā ar vienošanos un ar likumā paredzētajām normām valdība ierosina palielināt dotāciju pašvaldībām par 2,85 miljoniem latu, tādējādi kompensējot pašvaldībām iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozes daļas neizpildi, un kas ir svarīgi un kas arī ir kā motivācija šo grozījumu steidzamai izskatīšanai — tiek notiekti papildu izdevumi budžetā saistībā ar tautas nobalsošanu par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", kur ir nepieciešami 822 tūkstoši latu šī referenduma sarīkošanai, un šie izdevumi budžetā nebija plānoti. Tādējādi šos grozījumus būtu nepieciešams izskatīt kā steidzamus un šodien arī lemt vēlāk par to pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt nodošanu komisijām!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Vītola kungs! Tātad Vītola kungs izteicās par. Vēlas izteikties Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partijas frakcija. Bojāra kungs, jūs vēlaties izteikties pret, kā es saprotu?

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Izskatot grozījumus 1999. gada budžetā, protams, tie ir jāveic. Nu, bet ja mēs veicam grozījumus, tad tiem arī ir jābūt objektīviem. Tikko jūs redzējāt, kā mēs noziedojām Jēkabpils cukurfabriku. Neviens nepainteresējās, kas tad notiks ar tiem sezonā strādājošajiem 600 cilvēkiem, kā viņi tagad iztiks, ja viņiem iztikas līdzekļu vairāk nav, neviens arī nav domājis par to, ka tur pastāvīgi strādā 250 cilvēku. Arī tas neinteresē. Neinteresē arī tas, ka ap 160 ģimeņu paliek ziemā bez apkures, jo cukurfabrikas siltuma centrāle nestrādās un tad dzīvokļi nesaņem apkuri. Un jautājums tālāk netiek risināts.

Un nākamais. Neviens arī nedomā par to, ka lauksaimnieki Daugavas kreisajā pusē bija orientēti uz to, ka viņi audzē cukurbietes, tās nodod un attiecīgi nopelna sev naudiņu, lai tādā veidā varētu uzturēt savas lauku saimniecības. Kas notiek tālāk? Tālāk notiek tas, ka mēs mierīgi noziedojam pusotra miljona latu, kurus mēs neredzam izmaiņās budžetā, lai šīs cukurbietes ieartu zemē. Un, esot uz sanāksmi Jēkapils cukurfabrikā, kur bija sabraukuši visi cukurbiešu audzētāji, man vajadzēja redzēt tribīnē cilvēku 50 gadu vecumā, kurš ar asarām acīs pateica, ka viņš zaudē 16 000 latu. Un neviens nedomā par to, ka cukurbiešu audzētāji ir paņēmuši kredītu, lai iepirktu sēklas, minerālmēslojumus, attiecīgus agregātus, un ka tagad viņi ir bankrota priekšā. Jo viņi nenopelna tos grašus, ko nomaksās par to, ka iemet zemē cukurbietes, viņi nenopelna to naudu, kuru viņi varēja nopelnīt, ja viņi būtu nodevuši par to cenu, ko maksā cukurfabrika par pieņemtajām cukurbietēm. Tad viņi būtu atmaksājuši kredītu. Tātad mēs apzināti lauksaimniekus iedzinām kredītu parāda jomā, un patiesībā viņu saimniecības aizies ūtrupē. Un es neredzu šeit arī izmaiņas, ka ar Latvijas valdības svētību Privatizācijas aģentūra noziedo 6 miljonus dolāru, lai uzturētu Daugavpils sintētisko šķiedru rūpnīcu. Tāds lēmums ir pieņemts. Diemžēl šinī labojumā mēs neredzam. Kāpēc? Tāpēc, ka protams, aģentūra, izvēloties stratēģiskos investorus, kārtējo reizi ir iekritusi, un, protams, 2 300 cilvēkus atstāt bez darba nevar. Tātad ir jāglābj gods.

Tas, protams, ir labi, ka viņi izglābj tos cilvēkus atkal no kārtējās katastrofas. Bet ja jau mēs ziedojam vienam 6 miljonus, otrā bezjēdzīgā lietā ieliekam pusotra miljona, tad, es domāju, tos 300 000 varēja noziedot cukurfabrikas tālākai darbībai, lai tā varētu strādāt. Diemžēl tas netika novērtēts, un nezinu, kādu apsvērumu dēļ mēs iznīcinājām vienu no mūsu ražotnēm. Tā ka tagad mēs varam atcerēties Kārļa Ulmaņa vārdus, kurš pateica, ka Latvijā ir jābūt trijām cukurfabrikām. Un tām ir jāstrādā, un tās strādā. Diemžēl mēs iznīcinām, sāksies deficīts cukuram. Mēs atveram ceļu kontrabandai, un mēs atveram ceļu ievest importa cukuru. Tāpēc šo likumprojektu atbalstīt tādā veidā nevar.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Bojāra kungs! Viens ir izteicies par, viens deputāts izteicies pret. Lūdzu balsosim par likumprojekta, par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"" nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 11, atturas — 11. Likumprojekts nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Nākamais likumprojekts — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Alkohola aprites likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Neviens izteikties nevēlas. Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Ir pieprasīta steidzamība. Es atvainojos, šeit kolēģis man aizrādīja, bet tā tomēr ir kļūda. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais likumprojekts — Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Neviens par vai pret runāt nevēlas. Deputāti neiebilst pret nodošanu komisijai. Likumprojekts nodots komisijai. Visi iesniegtie Saeimas Prezidijā likumprojekti komisijām ir nodoti.

Nākamais darba kārtības jautājums "Informācija par atvaļinājumiem" . Saeimas Prezidijs apstiprinājis deputāta Jāņa Lejas iesniegumu — lūdzu man piešķirt šī gada 21.oktobrī bezalgas atvaļinājumu.

10 deputāti — Burvis, Baldzēns, Jānis Čevers, Kalniņš, Salkazanovs, Grīgs, Leons Bojārs, Stašs, Ādamsons ierosina ieslēgt šīsdienas Saeimas darba kārtībā kā 45.jautājumu "Grozījumi "Likumā par ostām"". Izslēgt? Piedodiet, izslēgt! Es atvainojos! Izslēgt. Izteikties par šo jautājumu vēlas deputāts Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad principā mēs ķersimies pie budžeta likuma paketes, un faktiski sākušās lielās mīlestības dienas Saeimā. Tagad mēs visi runāsim, kā mēs mīlam skolotājus, pensionārus, bērnus, velns viņu zina, ko. Kā mēs viņus mīlam, gribam, bet nevaram viņiem visiem palīdzēt. Grozījumi "Likumā par ostām" runā par Finansu ministrijas mīlestību pret slīkoņiem Latvijas atbildības zonā teritoriālajā jūrā un kontinentālajā šelfā. Kāpēc? Ar šo grozījumu, kas šodien tiek piedāvāts, Latvijas jūras administrācijai tiek noņemts viss finansējums, neko nepiedāvājot pretī. Plānotie 2000.gada izdevumi Latvijas jūras administrācijai bija apmēram 2 miljoni, ieguldījumi attīstībai — 425 000 latu, Latvijas valsts atbildības zonā veidotā globālā sakaru sistēma prasītu 615 000 latu, un arī kredīta ņemšana prasa 2 miljonus 473 tūkstošus latu.

Tātad kopā Latvijas jūras administrācija šinī gadā bija plānojusi kuģošanas drošības nodrošināšanai Latvijas ūdeņos 5 518 200 latu. Tātad principā nav veikts nekas no nepieciešamajām rīcībām, lai varētu šodien šādu pēc būtības pareizu likuma grozījumu atbalstīt, jo nav noteiktas izmaiņas Jūras kodeksā, kas veic Latvijas jūras administrācijas restrukturizāciju. Absolūti nav noteikts, kas pārņems kredīta saistības, kas tālāk virzīs nepieciešamos projektus ilgtermiņa iestrādēm.

Ko tas nozīmē? Jautājumā par globālās jūras sakaru sistēmas infrastruktūru 1999.gadā tika ieguldīti 300 000 latu. Šogad bija jāiegulda 615 000 latu. PHARE fonds dod vienu miljonu. Tātad, ja mēs apturam šodien šo finansējumu jūras administrācijai, vienu miljonu mēs neņemam no PHARE programmas un jau ieguldītie 300 tūkstoši tiek izmesti. Principā ir jārunā par to, ka Latvijas valdībai ir ļoti nenopietna attieksme pret kuģošanas drošību, tātad pret Latvijas valsts prestižu. Principā ļoti nenopietna attieksme pret tranzītbiznesu un principā arī pret valsts budžetu. Un tāpēc lūdzu jūs šodien atbalstīt mūsu priekšlikumu izņemt no izskatīšanas likumprojektu, kurš kopā ar citiem grozījumiem būtu pamatots un pat nepieciešams, bet šobrīd tas var būt tikai kaitīgs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vēlas runāt pret deputāte Aija Poča, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Poča

(LC). Cienījamie sociāldemokrāti, kas iesniedz šo priekšlikumu par izslēgšanu no darba kārtības! Šis likumprojekts šobrīd ir budžeta paketes likumprojekts. Mēs esam rēķinājušies par tā izskatīšanas grafiku, lai mēs varētu pieņemt budžetu kopumā. Ja tiešām jums ir priekšlikumi, ir noteikts pietiekami ilgs laiks uz otro lasījumu, tās ir divas nedēļas, kur jūs varat šos, jūsuprāt, pamatotos priekšlikumus likumprojektā iestrādāt, un, diskutēsim, tas ir otrais lasījums. Diskutēsim, bet šobrīd izslēgt no darba kārtības — tas būtu vienkārši nekorekti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Počas kundze! Viens deputāts ir izteicies par, viens deputāts izteicies pret. Balsosim par desmit deputātu — Burvja, Baldzēna, Čevera, Kalniņa, Salkazanova, Grīga, Bojāra, Staša, Bērziņa un Ādamsona ierosinājumu — izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības 45.jautājumu — "Grozījumi "Likumā par ostām"". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 53, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir desmit deputātu iesniegums — lēmuma projekts "Par deputāta Ivara Godmaņa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas" . Bet sakarā ar to, ka deputāts Jānis Gaigals ir savu parakstu atsaucis, šis jautājums nav izskatāms.

Nākamais darba kārtības jautājums ir desmit deputātu iesniegums — lēmuma projekts "Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Bet deputāts Jānis Gaigals ir atsaucis savu parakstu arī zem šī iesnieguma, tādēļ jautājums nav izskatāms.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu ārlietu ministram. Lūdzu komisijas pārstāvi.

I.Geige

(LC) . Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija 13.oktobra sēdē izskatīja vienpadsmit deputātu iesniegto pieprasījumu ārlietu ministram "Par Ministru kabineta noteikumu nr.174 "Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos" atbilstību Latvijas starptautiskām saistībām" . Deputāti savā sēdē noklausījās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra sniegto informāciju šajā jautājumā. Jums arī ir izdalīts dokuments nr.1106c, kurā ir Ārlietu ministrijas skaidrojums, tāpat komisijas sēdē noklausījās arī informāciju, ko sniedza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Zītara kungs un Valsts valodas centra pārstāvis. Uzklausot šo informāciju un apspriežot šo pieprasījumu, deputāti konstatēja, ka nav pretrunu starp Latvijas Republikas un Polijas Republikas 1992.gada 1.jūlijā parakstīto līgumu "Par draudzību un sadarbību", kas ir ratificēts Augstākajā padomē tā paša gada decembrī, un 1996.gada 14.maijā Ministru kabineta noteikumiem nr.174. Īsi atgādināšu par būtiskāko. Līguma 15.2.pantā ir noteikts, ka līgumslēdzējas puses atbalstīs pasākumus, kas ļauj realizēt minoritāšu tiesības. Arī lietot vārdus un uzvārdus, ievērojot dzimtās valodas pareizrakstību un izrunu. Nr.174 noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos attiecas tikai uz valsts, respektīvi, uz latviešu valodā izdotajiem dokumentiem. Noteikumi nereglamentē vārdu un uzvārdu rakstību un lietošanu citās valodās. Tāpat tie neattiecas uz vārdu un uzvārdu rakstību un lietošanu privātajā saziņā un mutvārdu formā. Latvijas poļi savā valodā brīvi var lietot vārdus un uzvārdus, ievērojot dzimtās valodas pareizrakstību un izrunu. Līguma tekstā nav norādīts, ka 15.pants attiektos uz poļu personu vārdu lietošanu latviešu valodā.

Tātad nav juridiska pamata prasībai uzskatīt minēto pantu par pamatu pastāvošo personu vārdu rakstības normu pārskatīšanai. Papildus ir jāņem vērā arī tas, ka Ministru kabineta noteikumos nr.174 3.punkts paskaidro, ka personu vārdi un uzvārdi ir oriģinālā formā, pēc personas vēlēšanās var ierakstīt pasē īpašā spiedogā, ailē "īpašas atzīmes" 14.lappusē, kā to paredz noteikumu par Latvijas pilsoņu pasēm 6.punkts. Un tas ir iespējams gan tikai tad, kad šīs personas vārda un uzvārda oriģinālforma ir ierakstīta agrāk kādos izdotajos personas dokumentos, kas uzrādāmi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā. Izvērtējot komisijas sēdē iegūto informāciju, deputāti nolēma, ka šādā veidā formulēts pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu, Mitrofanova kungs!

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Runājot par mūsu frakcijas pieprasījumu sakarā ar valdības noteikumu neatbilstību līgumam ar Polijas Republiku, vispirms es gribu pateikties Ārlietu ministrijai par sagatavoto nopietno rakstisko atbildi. Mēs uzskatām, ka šī atbilde var sekmēt tālāko diskusiju par Latvijas mazākumtautību tiesību īstenošanu, bet diemžēl šis ministrijas dokuments nevar pielikt punktu vienai no diskusijas sāpīgām tēmām — sarunai par iespēju lietot mazākumtautu vārdus un uzvārdus oriģinālformā. Ko mēs esam izlasījuši atbildē? Saskaņā ar noteikumu par Latvijas pilsoņu pasēm 6.pantu ir tiesības pases noteiktajā lappusē uzrādīt vārdu un uzvārdu oriģinālformā. Jā, protams, tādas iespējas gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem patlaban pastāv, bet līgumā ar Poliju ietverta norma paredz, ka abas valstis atbalstīs pasākumus, kas ļautu lietot vārdus un uzvārdus, ievērojot dzimtās valodas pareizrakstību un izrunu. Acīmredzot pases neobligātais ieraksts un uzvārda oficiālā lietošana dzīvē ir divas atšķirīgas lietas. Mazākumtautību, tajā skaitā poļu vārdu lietošana, Latvijā nav nodrošināta, un tas neatbilst starptautisko līgumu garam un burtam.

Otra problēma ir saistīta ar to, ka tuvākajā nākotnē pat šodienas niecīgās tiesības saglabāt savus vārdus un uzvārdus mums var pazust tīri tehniski, objektīvo iemeslu dēļ. Valsts institūcijas gatavojas aizvietot iekšzemes lietošanai Latvijas pases ar identifikācijas kartītēm. Mūsuprāt, solis ir prātīgs un pilnīgi atbalstāms, izņemot vienu detaļu — identifikācijas kartītē nav paredzēti nekādi ieraksti, izņemot vārdu, uzvārdu latviešu atveides formā un personas kodu, tas ir viss. Mūsu frakcijai nav nekādu morālu tiesību piekrist Pieprasījumu komisijas negatīvam atzinumam par mūsu pieprasījumu. Mūsuprāt, valdībai ir jāievēro starptautiskie līgumi un jārespektē mazākumtautību intereses. Mēs ceram, ka valdība atradīs laiku, lai izstrādātu atbilstošus noteikumus par vārdu un uzvārdu lietošanu. Ar to mēs aicinām kolēģus no citām frakcijām, kuri nav vienaldzīgi pret šo problēmu, atbalstīt mūsu iniciatīvu balsojumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs pieteicies neviens vairāk nav. Debates beidzam. Balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu. Es atvainojos! Balsosim par Saeimas deputātu Jāņa Jurkāna, Jakova Plinera, Pāvela Maksimova, Martijana Bekasova, Borisa Rastropirkina, Aleksandra Golubova, Jura Sokolovska, Igora Solovjova, Aleksandra Bartaševiča, Andreja Klementjeva un Borisa Cileviča iesniegto pieprasījumu ārlietu ministram Indulim Bērziņam. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 64, atturas — 11. Iesniegtais pieprasījums ir noraidīts.

Uzsākam iesniegto likumprojektu izskatīšanu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas šā gada 15. septembra sēdē izskatīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" un pieņēma lēmumu atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu šodienas Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Lūdzu komisijas pārstāvi. Es atvainojos, otrais lasījums. Lūdzu referentu!

A.Seile

(TB/LNNK) . Cienījamie deputāti, strādāsim ar dokumentu 1029a. Šis ir otrais lasījums, un tā kā Saeima ir atbalstījusi tā steidzamību, tātad arī galīgais lasījums. Sākam izskatīt pa priekšlikumiem.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Salkazanovs, un zināmā mērā līdzīgs tam ir arī 2.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija šos priekšlikumus par sertifikācijas terminu skaidrojumiem nav atbalstījusi un izstrādājusi savu redakciju, kas ir 3.priekšlikumā. Aicinu noraidīt 1. un 2.priekšlikumu un atbalstīt 3.priekšlikumu! Izteikties vēlas deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir viena nesaprotama lieta. Te ir uzlikta rezolūcija, ka dokuments nolikts uz galda tieši pirms sēdes. Tā kā pildspalva pieder Kārlim Leiškalna kungam un par cik labojumi nav iesniegti 72 stundas pirms sēdes, iznāk diezgan interesanta lieta.

Tagad par noraidījumu 5.pantā. Par cik mēs pieņēmām doto likumu, un tas galvenokārt attiecas uz pārtikas produktiem, kurus mēs visus izlietojam, ir rūpīgi jāizstrādā dotais likumprojekts, lai mūsu tirgū un mūsu iedzīvotājiem neienāktu nezināmas izcelsmes vai nekvalitatīvi produkti. Tāpēc mans priekšlikums par atbilstības novērtēšanu un reglamentārā sfērā attiecas uz produktiem un procesiem. Process, tas ir produktu ražošana, un tam ir jābūt sertificētam — jebkuram gaļas uzņēmumam vai konditorijas uzņēmumam, katram lielam vai mazam ceham, kurš strādā, ir jābūt sertificētam. Kā var pārdot un realizēt produkciju tas uzņēmums, kurš nav sertificēts? Tālāk — pakalpojumi. Arī pakalpojumiem ir jābūt sertificētiem. Tā izmaiņa, kuru piedāvā komisija, nav pilnīga, un tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Bojāra kungs! Vārds referentei Seiles kundzei.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Bojāra kungs nedaudz kļūdījās, viņš sāka runāt par savu 5.priekšlikumu, bet mēs vēl apspriežam 1., 2. un 3.priekšlikumu. Šajā priekšlikumā mēs runājam tikai par to, ka nevar būt sertificētājs atkarīgs tikai no ražotāja un patērētāja, var būt arī vēl citas personas, no kurām viņš var būt atkarīgs. Tāpēc mēs vienkārši pasakām, ka sertificētājs ir neatkarīgs.Es aicinu atbalstīt šo 3.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds iebilst pret komisijas atzinumu par 1.priekšlikumu? Neviens neiebilst. Vai kāds iebilst pret komisijas 2.priekšlikumu? Neiebilst. Par 3.komisijas priekšlikumu. Atbalstīt 3.komisijas priekšlikumu. Iebildumu nav. Tātad atbalstām komisijas 3.priekšlikumu. Lūdzu tālāk!

A.Seile

. Paldies! 4.priekšlikums, iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Tas ir šis priekšlikums, par kuru Bojāra kungs nupat runāja. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo gluži vienkārši pārtikas atbilstības novērtēšanu nosaka citi speciāli likumi. Ir likums "Par pārtikas apriti". Tāpēc es aicinu noraidīt 4. deputāta Bojāra iesniegto priekšlikumu. Deputāti atbalsta komisijas viedokli. (Starpsauciens: "Balsot! Nav vērts!") Lūdzu balsot! Ieslēgt balsošanas režīmu! Tātad balsojam par 4. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 56, atturas — 21. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais ir 5.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Bojārs, un viņš ir sapratis, ka šajā likumā netiek runāts par pārtiku un dzīvnieku barību. Un komisija daļēji ir atbalstījusi šo priekšlikumu, izsakot precizētā redakcijā un skaidri pasakot, ka atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību nosaka citi likumi. Aicinu atbalstīt 6.priekšlikumu, ja neviens neiebilst pret 5.priekšlikuma daļēju atbalstīšanu.

Sēdes vadītājs.

Es precizēju, Seiles kundze pārteicās. 5.priekšlikums bija deputāta Salkazanova iesniegtais. Bojārs pirms tam jau par to izteicās. Tātad komisija lūdz atbalstīt 6.priekšlikumu, kurā ir daļēji ņemti vērā 5.priekšlikuma izteikumi. Deputāti neiebilst. Lūdzu tālāk!

A.Seile.

7.priekšlikums, iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

8.priekšlikumu iesniedzis deputāts Lujāns. Tas precizē Ministru kabineta noteikto kārtību. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Seile.

Komisija ir precizējusi visu šā panta redakciju, iestrādājot arī Lujāna priekšlikumu, un aicina atbalstīt savu izstrādāto 9.priekšlikumu.

Nākamais priekšlikums — 10.lappusē ir redakcionāls precizējums, kas attiecas uz 13.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Seile.

Arī 14.pantā valodnieki ir izdarījuši nelielu redakcionālu precizējumu, kas nemaina panta būtību.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Seile.

10.priekšlikumu, kas atrodas 13.lappusē, ir iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile.

Pārejam pie pārejas noteikumiem, atbildīgā komisija ir izstrādājusi 11.priekšlikumu, nosakot laiku un kārtību, kādā Ministru kabinetam ir jāiesniedz saistībā ar šo likumu nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi un grozījumi citos likumdošanas aktos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile.

Paldies! Tātad atliek balsot par likumprojektu kā steidzamu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Seiles kundze. Tātad vispirms balsojam par steidzamību. Es atvainojos, es kļūdījos. Tātad steidzams tas jau bija. Balsojam par likuma pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 11. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" pieņemts otrajā, galīgajā lasījumā.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" , trešais lasījums. Lūdzu, atbildīgās komisijas pārstāvis Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Jāizskata 101. priekšlikums. 1. — Juridiskā komisija ierosina aizstāt 1. pantā dažus vārdus ar piedāvātajiem formulējumiem. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

2. priekšlikums — atbildīgā komisija ierosina izteikt 1. panta 1. daļu piedāvātajā redakcijā. Aicinām atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

3. priekšlikums — deputāti Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina izslēgt 1. panta 2. daļā vārdus "kā arī saimnieciskās darbības". Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

4 priekšlikums — Juridiskais birojs ierosina izteikt 1. panta 2. daļu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija ir noraidījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

5. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 1. pantu ar jaunu 3. daļu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Jābalso. Deputāti prasa balsot, frakcija "Latvijas ceļš" prasa balsot. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 36, atturas — 12. Juridiskās komisijas 5. priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš.

Nākamais — 6. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 2. pantā. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš.

7. priekšlikums jāskata kontekstā ar 8. priekšlikumu. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina izteikt 2. pantu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts. Atbildīgā komisija piedāvā savu 2. panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

9. priekšlikums. Deputāti Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina papildināt 6. panta 2. daļu ar jaunu tātad redakciju. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

10. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 6. panta 3. daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

11. priekšlikums. Deputāti Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina izslēgt 6. panta 4. daļu. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

12. priekšlikums. Deputāts Linards Muciņš ierosina aizstāt 6. pantā vārdu "kārto" ar vārdu "ved". Konsultējoties ar Saeimas redaktoriem, priekšlikums nav pieņemts

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

13.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 6. panta 4. daļu ar vārdiem "un dzīvesvietas adrese". Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu, pavērojiet atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

14. priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 6. panta 4. daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par 14. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 12, atturas — 2. Atbildīgās komisijas 14. priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš.

15. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 7. panta 1. daļas pirmajā teikumā vārdus "arī tad, ja statūtos ir noteikta atšķirīga biedru nauda vai iestāšanās nauda". Atbalstīts daļēji. Lūdzu pavērot 18. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

16. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 7. panta 1. daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš.

17. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 7. panta pirmās daļas otrajā teikumā. Priekšlikums atbalstīts. Lūdzu paskatīties nākošajā lappusē 7.1. panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

18. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 7. panta pirmās daļas pirmo teikumu piedāvātajā redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

19. priekšlikums. Deputāts Imants Burvis iesniedzis priekšlikumu, kas izraisīja ļoti plašas debates komisijā, un mēs saņēmām vairākus ekspertu atzinumus, proti, deputāts Imants Burvis ierosina papildināt 7. pantu ar piedāvāto redakciju. Konceptuāli priekšlikums ir pieņemts, un šī norma ietverta 16. panta 3. daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

J.Lagzdiņš.

20. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 7.1. prim pantu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

21. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 8. panta otro punktu ar piedāvāto redakciju. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Lagzdiņš.

22. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 8. panta otro punktu. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

23. priekšlikums. Deputāts Imants Burvis ierosina izteikt 8. panta 9. punktu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta Imanta Burvja priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

24. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 9. panta pirmajā teikumā vārdu "vai" ar vārdu "un". Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

25. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 9. panta 1. daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

26. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 9. panta 1. daļu ar piedāvāto redakciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

27. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 9. panta otro daļu. Komisija to atbalstīja precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Rasnačs vēlas izteikties par šo priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu sēdes vadītāju sekot tāpēc, ka es biju pieteicies vienā no priekšlikumiem. Un ziņotāju es lūgtu ziņot lēnāk, lai varētu izsekot šiem pieteikumiem. Jo mēs jau vienam pieteikumam esam pārskrējuši pāri.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ņemsim vērā.

J.Lagzdiņš.

28. priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

27. priekšlikums.

J.Lagzdiņš.

Vēlreiz atkārtoju Rasnača kungam. Tātad 27. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 9. panta otrajā daļā izteikt 1. punktu šādā redakcijā: "Kas sakrīt vai atveido tādas organizācijas vai grupas nosaukumu vai simboliku, kas saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla spriedumu atzīta par noziedzīgu". Atbildīgā komisija to atbalstīja precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Lagzdiņš.

28. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 9. panta otrās daļas 2.punktu. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

29. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 9. panta otrās daļas 3. punktu piedāvātā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

30.priekšlikums — atbildīgā komisija ierosina izteikt 9.panta otrās daļas 5.punktu piedāvātā redakcijā. Aicinātu atbalstīt arī jūs!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

31.priekšlikums — deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina papildināt 9.panta otro daļu ar 6.apakšpunktu piedāvātā redakcijā. Gribētu, godātie kolēģi, atgādināt, ka par šo problēmu mēs arī debatējām tad, kad likumprojekts tika izskatīts iepriekšējā, otrajā lasījumā. Un noraidījām līdzīgu attiecīgo deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu vēlas izteikties deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu, Ranača kungs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ziņotājs nedaudz kļūdījās. Pagājušajā, otrajā lasījumā bija iesniegts priekšlikums ar Satversmē minēto vārdu salikumu. Tātad runa bija par tikumības normu neievērošanu, un toreiz komisijas arguments noraidīšanai bija tāds, ka tas ir ļoti plaši interpretējams jēdziens un ka nevajadzētu dot ierēdņiem tik plašas tiesības interpretēt tādu jēdzienu, kurš te būtu ielikts šajā punktā. Iesniedzēji to ņēma vērā un, apkopojot to terminoloģiju, kas ir saistīta ar šo jēdzienu Latvijas likumos, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan Krimināllikumā, gan arī citos likumos, izvēlējās optimālu apzīmējumu, un tas varētu būt tāds "kas pauž necieņu pret citas juridiskas personas nosaukumu vai simboliku vai pazemo citu fizisko personu godu un cieņu, vai ceļ tām neslavu". Pagājušajā reizē mēs pietiekoši daudz stāstījām par precedentiem tieši sabiedrisko organizāciju reģistrācijas procesā, ka tās izmanto citu organizāciju simbolikas elementus un pievieno šiem elementiem visdažādākos brīnumus.

Man gribētos jautāt arī ziņotājam, ja viņam būtu jāreģistrē konkrēta sabiedriskā organizācija ar viņa vārdu un uzvārdu un ar kādu viņa necieņu apliecinošiem vārdiem. Pieņemsim, Ministru prezidenta Andra Šķēles nelabvēļu organizācija vai kaut kas tamlīdzīgs. Labi, mēs tagad dzīvojam demokrātiskā valstī. Pieļausim to. Tad pieļausim visu. Bet tad pēc tam neprotestēsim, ka uz krucifiksiem tiek kārti visādi brīnumi virsū, neprotestēsim pret daudzām citām lietām. Šis ir un paliek baltais plankums, kurš ir neatrisināts. Un, ja šāds pants nebūs, tādā gadījumā jebkurš ierēdņa atteikums reģistrēt organizācijas ar šādiem īpatnējiem nosaukumiem nebūs pamatots.

Es biju arī pieteicies runāt par šī panta 1.punktā minēto par iestādēm. Es jums varu minēt, ka tas, ka šis likums tik lēni tiek pieņemts, principā ir jau novedis pie interesanta precedenta. Mums tagad Latvijā ir Labklājības ministrija, un mums tagad Latvijā ir arī Labklājības partija. Mums Latvijā būs Tieslietu ministrija, Tieslietu partija, Iekšlietu ministrija, Iekšlietu partija un tā tālāk. Protams, mēs par to varam diskutēt. Ir Tautas saskaņas partija un Tautas partija. Es tikai nesaprotu, kāpēc Tautas partiju mēs toreiz reģistrējām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Rasnača kungs! Tātad jūs prasiet balsojumu par šo punktu? Tātad lūdzu balsosim par 31. — deputāta Rasnača un deputāta Kuduma iesniegumu. Lūdzu, komisijas vārdā grib runāt vēl deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP) . Godātie kolēģi! Tātad šajā pantā, par kuru debatēs uzstājās kolēģis Rasnačs, ir runa par to, kādām prasībām ir jāatbilst reģistrējamo sabiedrisko organizāciju nosaukumiem. Šajā pantā ir noteikti zināmi ierobežojumi, zināmas prasības, un, ja mēs pieņemtu šo redakciju, tad iznāk tā, ka ir aizliegti tādu sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumi un simbolika, kas pauž necieņu pret citas juridiskās personas nosaukumu, simboliku vai pazemo citu fizisko personu godu, cieņu vai ceļ tām neslavu.

Sakiet lūdzu, kā nosaukums var celt neslavu, vienas sabiedriskas organizācijas nosaukums var celt neslavu citai sabiedriskai organizācijai? Neslavu var celt tikai viena persona cita personai saskaņa ar mūsu spēkā esošajiem likumiem, un arī šādas darbības ir sodāmas. Tad jājautā, sakiet lūdzu, jūsu partijas nosaukums ir "Tēvzemei un Brīvībai". Šis nosaukums ir iekalts mums visiem zināmā Brīvības piemineklī. Tāda gadījumā var būt problēmas arī ar attiecīgo partiju nosaukumiem. Es domāju, ka līdz šim mūsu valstī nav bijusi problēma, reģistrējot sabiedriskas organizācijas, politiskas organizācijas. Šī problēma vienkārši ir izdomāta. Un tādēļ arī atbildīgā komisija, uzklausot attiecīgos ekspertus, tomēr šo priekšlikumu noraidīja ar lielu balsu pārsvaru.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Balsojam par 31. — deputāta Rasnača un deputāta Kuduma ierosinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 53, atturas — 17. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš.

32.priekšlikums — Juridiskā komisija ierosina izteikt 10.pantu piedāvātā jaunā redakcijā. Godātie kolēģi deputāti! Godāto sēdes vadītāj! Šis priekšlikums būtu jābalso pa daļām, jo atbildīgā komisija ir pieņēmusi visas daļas, atskaitot ceturto daļu, kas ir nākošajā lapaspusē. Tādēļ atbildīgās komisijas vārdā es ierosinu šo priekšlikumu, ja nepiekrīt komisijas piedāvātai redakcijai, balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam balsot pa daļām? Lūdzu balsot! Ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par 32. — Juridiskās komisijas priekšlikumu un komisijas priekšlikumu — balsot pa daļām šajā priekšlikumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 3, atturas — 11. Komisijas priekšlikums balsot pa daļām ir pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Atbildīgās komisijas vārdā es aicinātu pieņemt Juridiskās komisijas priekšlikumu par 10.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu atbildīgās komisijas vārdā pieņemt Juridiskās komisijas priekšlikumu par 10.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikumu par 10.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Tātad Juridiskās komisijas priekšlikums un atbildīgās komisijas priekšlikums par trešo daļu ir noraidīts?

J.Lagzdiņš.

Godāto sēdes vadītāj! Trešā daļa ir pieņemta. Ceturtā daļa ir noraidīta.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, tātad par trešo daļu komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Vai deputāti neiebilst? Paldies! Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Komisija noraidīja Juridiskās komisijas priekšlikumu par 10.panta ceturto daļu, jo Juridiskā komisija ierosina, ka notariāli jāapliecina pilnvarotas personas paraksts zem protokola, kas apliecina organizācijas dibināšanu. Šo priekšlikumu noraidīja, aicinu arī jūs noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Muciņš prasa balsot. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par komisijas priekšlikumu par Juridiskās komisijas 32.priekšlikumu ceturto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 53, atturas — 15. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu par 10.panta piekto daļu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

33.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 11.pantu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

34.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina precizēt 12.panta trešo daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

35.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 13.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā — reģistrāciju atsaka. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam.

J.Lagzdiņš.

36.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.panta pirmās daļas pirmo rindkopu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

37.priekšlikums. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina izteikt 13.panta pirmās daļas pirmo apakšpunktu piedāvātā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

38.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 13.panta trešajā daļā. Atbildīgā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

39.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 14.panta pirmajā daļā vārdus "desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas". Atbildīgā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

40.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt 14.panta otro daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

Atbildīgā komisija ierosina izteikt tātad ar 41.priekšlikumu 14.panta piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

42.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 15.panta otro un trešo daļu. Priekšlikums daļēji ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

43.priekšlikums. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina izteikt 15.panta trešo daļu piedāvātā redakcijā. Kolēģu piedāvātā ideja ir atbalstīta un iekļauta 15.1.panta pirmās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

44.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 15.1.pantu piedāvātā redakcijā. Šajā pantā ir iekļauts arī iepriekšējais Dzintara Rasnača un Dzintara Kuduma priekšlikums. Aicinātu arī jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

Līdz ar to ir arī atbalstīts nākamais, es atvainojos, atbildīgā komisija ierosina ar 45.priekšlikumu izteikt 15.1.panta ceturto daļu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

46.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 16.pantā vārdus "spēkā esošajiem likumdošanas aktiem" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem".

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

47.priekšlikums. Deputāti Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina redakcionāli precizēt 16.panta otro daļu. Priekšlikums daļēji ir atbalstīts. Lūdzu izskatīt nākamo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

48.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 16.panta otrās daļas... Es atvainojos, papildināt 16.panta otro daļu ar jaunu 5.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

49.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 16.pantu ar jaunu trešo daļu jums redzamā redakcijā. Aicinātu jūs vienbalsīgi atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

50.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 16.panta trešajā daļā vārdus "kļūt par publisko tiesību subjektu un". Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

51.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 16.panta ceturtajā daļā esošos terminus ar jauniem. Atbildīgā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

52.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta līdzšinējā 13.panta tekstu precizētā redakcijā. Labajā pusē jūs redzat, kādi precizējumi ir izdarīti. Aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

53.priekšlikums. Deputāti Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina izslēgt 18.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "kas nav sistemātiski vai ilgstoši". Šajā normā ir runa par ārkārtīgi smagu un ilgi diskutētu problēmu, atbildīgā komisija atbalstīja šo kolēģu priekšlikumu daļēji, ņemot vērā Juridiskās komisijas nākamo 54.priekšlikumu. Aicinu arī jūs iet pa šo ceļu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

54.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 18.panta 3.pantā vārdus "vai ilgstoša".

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

55.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 19.panta pirmo daļu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts, precizējot atsevišķas normas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

56.priekšlikums. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina izteikt 20.panta pirmo daļu piedāvā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

57.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš.

58.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 27.pantā vārdus "sabiedriskā organizācija" ar vārdiem "sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienības" (attiecīgajā locījumā). Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

59.priekšlikums. Deputāts Imants Burvis ierosina izteikt 28.pantu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums noraidīts, jo šī problēma, ko iesaka reglamentēt Imants Burvis, ir reglamentēta citos pantos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

60.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 28.panta nosaukumu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Lagzdiņš.

61.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina daudzos likuma pantos, sākot ar 28.pantu, aizstāt vārdus "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs vai Tieslietu ministrija" ar vārdiem "sabiedrisko organizāciju reģistrs vai politisko organizāciju reģistrs" attiecīgajā locījumā. Atbildīgā komisija, izprasot Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra atzinumu, atbalsta šādu Juridiskās komisijas pozīciju. Aicinātu tā darīt arī jūs!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta komisijas pozīciju.

J.Lagzdiņš.

62.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

63.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātā redakcijā. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

64.priekšlikums. Deputāts Imants Burvis ierosina izteikt 32.pantu piedāvātā redakcijā. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

65.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 32.panta pirmajā daļā vārdus "ar citu nosaukumu". Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

66.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no likumprojekta 33.pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

67.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 36.pantu ar trešo daļu ar teikumu piedāvātā redakcijā. Aicinātu arī jūs to darīt!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

68.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 37.pantā izteikt 1.punktu, pievienojot tam 6.punktu piedāvātajā redakcijā. Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

69.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 37.panta 5.punktu precizētā redakcijā. Aicinātu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

70.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 37.punktu ar jaunu otro daļu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Cienījamie kolēģi! Mēs esam strādājuši pusotru stundu, un pēc darba kārtības ir paredzēts pārtraukums uz pusstundu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, lūdzu divi paziņojumi. Pirmais paziņojums — Aija Poča vēlas teikt.

A.Poča

(LC). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu sapulcēties Sarkanajā zālē uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Počas kundze! Vidiņa kungs arī vēlas sniegt paziņojumu.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Lūdzu čečenu atbalsta grupas locekļus sapulcēties uz piecām minūtēm Baltajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Arī Ražuka kungs vēlas teikt paziņojumu.

R.Ražuks

(LC). Baltijas asamblejas Latvijas delegācija tiekas ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Ārlietu komisijas sēžu zālē tagad.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies Jānis Urbanovičs, Boriss Cilēvičs, Jānis Leja, Kristiāna Lībane, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Jānis Straume. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"". Atbildīgās komisijas vārdā — vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš

(TP) . Godātie kolēģi deputāti! 71.priekšlikums. Deputāte Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina papildināt 37.pantu ar otro daļu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

72.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 38.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

73.priekšlikums. Deputāte Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina izteikt 39.panta pirmo daļu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu skatīt iepriekšējo — 38.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

74.priekšlikums. Deputāte Inese Birzniece un Guntis Dambergs ierosina izslēgt 39.panta otro daļu. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš.

75.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 42.panta otro daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Tālāk ir divi priekšlikumi. Frakcija "Latvijas ceļš" ir iesniegusi šo priekšlikumu un Juridiskais birojs. Tātad abi priekšlikumi ir iesniegti dažādā, ja tā varētu teikt, formā. Bet pēc būtības ir analogi. Ja jūs atceraties, godātie kolēģi, tad, izskatot otrajā lasījumā grozījumus likumā "Par sabiedriskajām organizācijām", likumā tika iekļauta norma, kas nosaka, ka politiskas organizācijas ir tādas, kuras nodibina ne mazāk kā 1000 Latvijas pilsoņu. Šāda norma tika pieņemta, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Frakcija "Latvijas ceļš" un Juridiskais birojs ierosina šo normu svītrot no likumprojekta teksta. Atbildīgā komisija, izskatot šos abus priekšlikumus, atbalstīja, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir vairākumā to partiju deputāti, kuri ir pret šādu dibinātāju skaita palielināšanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Latvijā lēnām veidojas sabiedrība, kurā ir noteikti politiskie uzskati, kurā ir noteikts politiskais spektrs, kurā ir tomēr noteikti arī daudz maz sadalījums. Šeit mūsu viedokļi daudzos jautājumos, protams, politiski atšķiras. Neko tur nevar darīt, bet tā nu tas ir. Tā ir tā dzīves patiesība, un šodien daudz maz mēs ejam uz priekšu šinī jautājumā. Kā jūs redzat, katrās Saeimas vēlēšanās arī arvien skaidrāk izpaužas zināma pilsoņu grupas attieksme, un šinī brīdī šis priekšlikums samazināt no jauna šo biedru skaitu ir neloģisks. Tāpēc, ka tā atkal ir atgriešanās pie vecās kārtības. Tieši lai novērstu valsts sadrumstalotību, lai novērstu visādus mēģinājumus dibināt kaut kādas sīkas partijiņas, kaut kādas, kā jau mums te ir bijušas neizdevušos vadonīšu partijiņas. Tieši tāpēc ir nepieciešams, lai būtu nākotnē partijas, kuras balsta pietiekoši liels biedru skaits un kurās tiešām var redzēt kaut kādu nopietnu darbību un kaut kādu patstāvību. Ja mēs turpināsim šādā veidā neko nemainīt, ja mēs šo partiju sistēmu faktiski vienkārši pataisām par kaut ko tādu vispārīgi izplūdušu, tas traucēs mūsu valsts attīstībai. Jo katrās jaunās pašvaldību, Saeimas vēlēšanās dzims un mirs atkal visādi sīki veidojumi, un tomēr ir ļoti grūti saprast, kāpēc partijas, kurām ir pietiekoša politiskā pieredze, pietiekoši ilgstoša darbība, no jauna grib atgriezties pie vecās sistēmas.

Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir veidojusies ilgstoši, veidojusies no vairākiem politiskiem grupējumiem, no vairākām politiskām organizācijām, un mēs labi zinām šo ceļu. Tieši tāpēc mēs esam centušies veidot savu noteiktu pārliecību un tomēr balstīties uz noteiktu atbalstītāju loku. Mēs esam konservatīva partija, un mēs skaidri apzināmies, kurā vietā mēs apmēram atrodamies politiskajā spektrā. Un tieši tāpēc arī citām partijām, kas šeit ir Saeimā, acīmredzot būtu vēlams redzēt daudzmaz savu vietu. Var jau pretendēt uz tiem kaimiņiem, var jau kaut ko mēģināt no viņa dabūt kārtējas vēlēšanās, tas ir cits jautājums. Bet politiskai pārliecībai un vēlētāju lokam — tiem ir jābūt pietiekoši stabiliem. Līdz ar to es kategoriski noraidu jebkurus mēģinājumus veidot atkal no jauna visādus veidojumus, kuriem reizēm pat nosaukumus ir grūti izdomāt, pēc vairākkārtīgiem mēģinājumiem tas izdodas. Es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu. Es aicinu saglabāt, lūk, šo tūkstoti, jo tad var runāt par nopietnu politisku organizāciju. Aicinu balsot pret šiem priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Ivars Godmanis vēlas runāt debatēs? Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Man šķiet, ka atbildīgā komisija kaut kur ir pieļāvusi nelielu kļūdu, bet tā laikam ir atrisināma. Būtība ir tāda. 43.pants ir noteikti jāskata kopsakarībā ar 47.pantu. Ja 43.pants nosaka jēdzienu un darbības pamatmērķi, tad 47.pants savukārt nosaka reģistrācijas un darbības papildu noteikumus. 43.pants — spēkā esošā redakcijā ir 200 paraksti. Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir 1000. Savukārt 47.pantā nez kāpēc tas 1000 nebija iesniegts uz otro lasījumu. Tātad paliek pretruna. Sanāk tā, ka vajadzīgs ir 1000, bet pietiek ar 200 pa dažādiem pagastiem un pilsētām savāktiem parakstiem. Problēmas risinājums, protams, turpmāk ir ietverts arī ar paziņojumiem "Latvijas Vēstnesī". Tātad tiek nodrošināta partijas dibināšanas publicitāte. Tas ir viens.

Otrs — ir tālāk minēts, ka zvērinātā notāra apliecinājumam ir jābūt. Tas ir arī otrs nosacījums, lai nebūtu šādu te viltotu partiju dibināšana. Bet tomēr šī pretruna it kā paliek. Tāpēc ir rūpīgi jāpadomā, ja mēs nebalsojam par 1000, tad paliek spēkā 200. Ja balsojam par 1000, tad nopietni jādomā par to, kā mēs balsosim par 47. pantu. Katrā ziņā es domāju, ja 43.pantā paliek tas tūkstotis, tad tas nebūs pretrunā ar 47. panta 500 nepieciešamajiem notāra apliecinātajiem parakstiem. Tad tas nebūs pretrunā. Bet ja būs otrādi, ja šeit paliks tikai 200, tad ar to 500 var sanākt pretrunas. Paldies! Tā ka es domāju, ka tomēr par šo tūkstoti būtu jābalso. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jevgēnija Stalidzāne — Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne

(JP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Runājot par šo tūkstoti, es noteikti gribētu pret to iebilst. Mēs, Jaunā partija, pret to iebilstam. Ne tāpēc, ka mums nebūtu šo tūkstoš biedru, šos tūkstots biedrus nokomplektēt nav grūti, ja partija aktīvi darbojas, tas ir ļoti vienkārši. Bet mēs esam pret aiz tāda iemesla, ka Satversme paredz pavisam kaut ko citu. Satversme paredz, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska valsts, ka Latvijā suverēnā vara pieder tautai. Un, ja mēs gribam, ja Satversmē mums ir ierakstīts, ka Latvijā vara pieder tautai, tādā gadījumā mēs nedrīkstam tautas izvēli tik vienkārši ierobežot. Pie tāda nosacījuma, protams, ir ļoti izdevīgi. Pie šāda nosacījuma tautai netiek dota nekāda izvēle.

Ja mēs noteiksim šos tūkstots biedrus kā obligātus, tādā gadījumā cik Latvijā vispār būs šo partiju un kāda tautai tad būs izvēle. Un vēl jo vairāk. Ja mēs sakām, ka mums ir ļoti stabilas, ilglaicīgas partijas un tā tālāk, bet es gribētu teikt, ka arī tautai ir ļoti daudz iebildumu pret šīm ilglaicīgajām, it kā stabilajām partijām, jo, daudzus gadus strādājot šajā Saeimā, ir pieņemti ļoti daudzi prettautiski lēmumi, ir izdarīts ļoti daudz tieši prettautiskas rīcības, un tāpēc noteikt to, ka var partija veidoties tikai tad, ja ir tūkstots biedru, mēs varam arī nonākt pie šā veca varianta, kad bija vienpartijas sistēma. Diez vai mums to vajadzētu atļauties. Un es negribētu uzskatīt, ka mūsu tauta būtu tik dumja, kura nepratīs izvērtēt vienas, otras vai trešās partijas iepriekšējo rīcību un arī viņas rīcības spēju tālāk. To arī pierādīja šīs Saeimas vēlēšanas, kad startēja tik ļoti daudzas partijas, bet tauta savu izvēli izdarīja. Es domāju, ka šie tūkstots biedri galvenokārt tiek mēģināti noteikt tāpēc, lai izslēgtu šo iespēju, ka ir tomēr cilvēki, kas atbalsta arī šīs mazākskaitlīgās partijas. Es uzskatu, ka tas ir ļoti negodīgi pret mūsu cilvēkiem. Mūsu cilvēki paši ir spējīgi izlemt.

Otrām kārtām. Ja mēs sakām, ka šīm politiskajām partijām pieder tāda politiskā vara un tā tālāk, tad vēl jo vairāk tautai ir jādod šī kontrole, kontrolēt, kā tad šīs partijas savu politisko varu ir izmantojušas iepriekšējās un visās citās savās darbībās, un pēc tam tad var izlemt, par kuru partiju tauta vairāk balsos. Un kura partija būs ar godprātīgu savu darbu pierādījusi, pret to arī īpaši nebalsos.

Tāpēc katrā ziņā Jaunā partija iestājās pret šiem tūkstots biedriem. Bet vēlreiz es saku, ka ne tāpēc, ka mēs nevarētu… ka mums nebūtu šo tūkstoš biedru. Elementāri viņi mums būs… (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nav un nebūs!") Nu, elementāri, Dobeļa kungs.

Sēdes vadītājs.

Inese Birzniece — "Latvijas ceļa" frakcijas deputāte.

I.Birzniece

(LC). Godājamie deputāti! Es gribu atgādināt jums dažus tekstus, ko dažas partijas grib šodien aizmirst, ka tādi eksistē. Sāksim ar Latvijas Republikas Satversmes 99. pantu: ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Tur nav teikts, ka jābūt tūkstoš cilvēku. 102. pantā Latvijas Republikas Satversmē — ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Tur nav teikts — ka tūkstoš cilvēku tikai var būt. Ir tāda lieta, ko es zinu, ka dažas partijas, varbūt "Tēvzemei un Brīvībai", grib aizmirst, ka ir spēkā, Latvijā ir ratificēta Eiropas cilvēktiesību konvencija, un tur ir Eiropas cilvēktiesību tiesas lēmums, kas interpretē arī līdzīgu pantu: 10. pants un 11. pants, kas ir daudz maz identiski ar šiem Latvijas Republikas Satversmes pantiem.

Es gribu vienīgi pateikt, ka "Latvijas ceļš" ir par izslēgšanu, pret šo ierobežojumu, jo mēs esam pilnā pārliecībā, ka Satversmes tiesā mēs vinnēsim un tiks atcelts šis pants, ja tas tiks paturēts. Es tikai arī gribētu pateikt: man liekas, ka katra politiskā organizācija iesāk savu dzīvi kā viena cilvēka doma, ka ir vajadzīga tāda partija, un tad sāk runāt ar otru. Un jūs padomājiet, kā lai politiskā organizācija tiktu līdz tūkstots biedriem, ja nevarēs reģistrēties pirms tūkstots biedru līmenim. Jo tad tā būs nelikumīga politiskās organizācijas darbība — mēģināt savākt tūkstoš biedru. Vai tas nav ļoti iedomīgi no jūsu puses, tās partijas, kas tagad grib atbalstīt otrā lasījuma redakciju, ka jūs esat pareizie pārstāvji, jūs baidāties konkurences? Jūs negribat jaunu veidojumu. Pavasarī bija kļūdaini minēta otrā lasījuma laikā Vācija. Kad mēs ar vienu grupu bijām Vācijā, es tieši prasīju Kristīgo demokrātu partijas pārstāvim, kāds ir likums. Viņiem ir vajadzīgi 7 cilvēki, lai dibinātu partiju. Jā, viņiem ir cits mehānisms, ka tur vajag zināmu skaitu, lai parakstītu petīciju, lai varētu piedalīties vēlēšanās. Bet viņiem bija vairāk nekā 35 partijas, kas piedalījās Bundestāga parlamenta vēlēšanās. Tātad ļoti nekorekti ir minēt Vāciju kā piemēru. Tātad es esmu ļoti mierīga par savu izpratni un manas partijas izpratni par demokrātiju un zinu, ka tā uzvarēs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, — otro reizi.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Daudzas partijas, sevišķi vienas, kuras pārstāvji te runāja, gāja ar lozungu — vienot, nevis šķelt. Šis vienotības lozungs gan bija tiem, kuri mazāk par to runāja, bet vairāk darīja. Runāja par to Jaunā partija, bet Jaunā partija vēl nav apvienojusies ne ar vienu. Nerunāja par to sociāldemokrāti, bet sociāldemokrāti spēja vienoties un apvienoties. Divas dažādas sociāldemokrātu partijas spēja apvienoties un uzlabot, vienkāršot vēlētāju izvēli. Tāpat arī bija ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kur sākumā bija daudz un dažādu partiju, pēc tam apvienojās un vienkāršoja šo situāciju tīri no demokrātijas viedokļa.

Atgādināsim tātad par Igauniju, Igaunijā tas pats tūkstotis ir minimālais, un Igaunijā, cik man ir zināms, varbūt kāds var precizēt, ir 18 politiskās partijas. Es domāju, ka tā ir pietiekoši plaša izvēle vēlētājiem.

Ja runā par starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, te jautājums ir tāds: kā tos interpretē un piemēro. Un te es gribētu uzsvērt, ka tieši tajās valstīs, kuras ir pievienojušās šiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem un ir pamatā tos izstrādājušas, tieši reducējās, samazinās šo partiju skaits. Samazinās tieši uz vēlētāju izvēles pamata. Tā ir Vācijā, tā ir Lielbritānijā, šajās lielvalstīs. Arī daudzās citās Eiropas valstīs. Tā ir normāla situācija, un mēs tāpat kā igauņi un lietuvieši šo situāciju atbalstām un stimulējam ar šīm izmaiņām likumos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Škapars, Tautas partijas deputāts.

J.Škapars

(TP). Godātie kolēģi! Parlamenta spēks sastāv stiprā pozīcijā un stiprā opozīcijā. Un es domāju, ka šodien pārāk daudz tiek runāts par to, cik mēs gribam būt demokrātiski, dibinot aizvien jaunas un jaunas partijas. Mēs redzam šo demokrātiju tikai daudzajās partijās, un it īpaši, ja to var izdarīt viens, divi un trīs cilvēki. Tur mēs redzam vislielāko demokrātiju. Pašreiz tās mums ir 43, iespējams, ka es jau esmu atpalicis no šī skaitļa un šis skaitlis jau ir stipri lielāks.

Es šo cīņu par mazajām partijām, par pilnīgi brīvu izvēli atceros jau vismaz savus deviņus, desmit gadus. Mums bija šīs vēlēšanu grupas, kas izgāja pilnīgi brīvi, kas salasījās pie Vanšu tilta un vienā dienā nodibināja partiju, otrā dienā jau gāja vēlēšanu cīņā, pārliecināja, viņiem piemeta kaut kāda banka kapitālu, un viņi varēja apstrādāt savu vēlētāju.

Es domāju, ka mūsu spēks ir ļoti nopietnās, ļoti spēcīgās, labi organizētās, visu Latviju aptverošās partijās. Es domāju, ka pašreizējās partijas, vairākas no tām ir raksturīgas ar to, ka tās atrodas Rīgā un ka tās būtībā realizē tikai šeit šauru grupu intereses.

Man šķiet, ka izšķirošais būtu, lai mūsu partijas izveidotos tādas, kas varētu būt pārstāvētas ar ļoti spēcīgām organizācijām visā valstī, ka tās varētu izskaidrot, kas pašreiz notiek mūsu sabiedrībā, kā mēs dzīvojam un kādi ir mūsu patiesie procesi mūsu sabiedrībā.

Redziet, es domāju, ka no lielām partijām, ar 6000 biedriem un vairāk, ir vispirms tie, kas negrib, lai atrastos spēcīga konkurence pašā partijā, lai mums atrastos spēcīgas reģionālās organizācijas, kas grib vadīt šo visu no vienota centra. Tā mēs iedomājamies šo demokrātiju.

Tagad vēl viens jautājums attiecībā uz cilvēktiesībam. Partiju lielumam nav nekāda sakara ar cilvēktiesībām. To mums vajadzētu pilnīgi perfekti apzināties, ka tieši lielas partijas varēs realizēt šīs cilvēktiesības Latvijā. Tieši lielas un izvērstas partijas. Tāpēc es domāju, ka mūsu nākotnes jautājums ir konsolidēt politiskos spēkus un izveidot ļoti nopietnus politiskos spēkus.

Šeit brīdina par to, ka no tā var izveidoties viena partija. Nekas tamlīdzīgs nevar notikt. (Starpsauciens: "Var, var!") Es domāju, ka tieši no vairākām līdzvērtīgām partijām, tādām, kas spēj savā starpā konkurēt, es domāju, ka no tām var izveidoties spēcīga institūcija, kas varētu strādāt Latvijas valsts labā.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man kā neatkarīgam deputātam ir nedaudz vieglāk runāt. Es nepiederu ne pie vienas partijas un laikam arī nepiederēšu, bet nu, kas to lai zina, nākotnē varbūt pie kādas frakcijas mēģināšu pieslieties. Redziet, šeit runā par demokrātiju un pret demokrātiju. Bet, cienījamie kolēģi, jūsu programmās visās ir rakstīts, ka jūs esat par demokrātiju. Es uzskatu, ka šis vienkārši ir demokrātijas ierobežojums. Es arī saprotu, ka jūs, cienītā Tautas partija, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, esiet satraukušies par iespējamajiem rezultātiem 8.Saeimā. Jā, jūsu pulkstentiņš ir nospiests. Jūs neizbēgami zaudēsiet, pieminiet manus vārdus, ko šodien es saku. Neizbēgami zaudēsiet, jo šī prettautiskā politika, ko jūs vedat, tā tiešām ir prettautiska politika. Lielā mērā, es nesaku, ka galīgi visa, bet lielā mērā.

Es zinu, ka jūs gribat vienu lielu partiju, pareizāko, izcilāko, dižāko, gudrāko, jums ir vadonis, kurš jau iedomājies sevi vadoņa lomā, ar tādu rāmu skatienu, bet nu nebūs lemts tam liktenim piepildīties. Es domāju, ka arī zemnieki veiks savu lomu, jo jūsu politika, it sevišķi pret zemniecības nacionālajām partijām, ir tomēr nežēlīga. Tā nedrīkst darīt! Nedrīkst darīt! Zemnieki savu vārdu vēl sacīs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Rasnača kungs, es jūs neredzu! Varbūt nevajag izprast tik triviāli to, kas bija rakstīts Jaunās partijas priekšvēlēšanu kampaņā un pie kā mēs arī pieturamies: "Vienot, nevis šķelt!"

Vienot nozīmē ne tikai apvienoties ar kādu. Mūs jau mēģināja apvienot ar absolūti visām partijām, izņemot varbūt pašu kreiso bloku, lai mūsu partija varētu būt vienas vai otras partijas piedēklis, kas izrādījās pilnīgi netaisnīgi.

Ja mēs runājam par vēlētāju izvēles uzlabošanu, tad patiešām vislabākais uzlabojums ir tikai viena partija, bet šī pieredze jau mums ir bijusi, un mēs zinām, kur noved vienpartiju sistēma. Es domāju, ka vispareizāk un vispareizāko izvēli izdarījusi igauņu tauta, tas ir, demokrātiskas vēlēšanas. Kāpēc liegt cilvēkiem piedalīties demokrātiskā procesā, jo jebkura no partijām, kas atrodas pašreiz Saeimā, ir deklarējusi, ka mēs gribam būt demokrātiski, jo galvenais Eiropas Savienības nosacījums ir demokrātiska valsts. Bet mums jau nav brīnums par to, ka dažas no koalīcijas partijām deklarē pašreiz šo demokrātijas ierobežojumu. Tas pilnīgi labi parādās valdības pieņemtajos lēmumos, tāpēc es aicinu visus deputātus pārdomāt vēlreiz, kas ir demokrātija, un balsot par demokrātiju šajā valstī.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Nupat noskanēja no Ingrīdas labi teikts, kur noved vienpartiju sistēma. 1934. gada 15.maijs parādīja, pie kā noved liela sīkpartiju, personīgo kabatu partiju sistēma. Tas bija ļoti nopietns pārbaudījums Latvijas demokrātijas attīstībai. Manā skatījumā, varbūt mēs varētu šodien apzināties, ka mēs esam nogājuši kādu etapu. Teiksim, nosacīti, demokrātiskas spēles etapu. Parasti pirmajā etapā parādās daudzas interešu grupas, kuras sevi nosauc par partijām.

Atjaunotajā Latvijā tāds periods bija no 1989. līdz kādam 1995. gadam, un tas bija normāli, ka Latvijā bija ļoti daudzas mazas partijas, jo cilvēki vēl nebija apzinājuši viens otru, faktiski tikai sāka veidoties politiskie spēki, tāpēc šodien acīmredzot ir tas brīdis, kad ir jāpāriet pie otrā etapa. Rainis to apzīmē: "Tas spēks, ko neredz pilienā... " Acīmredzami tiešām šo spēku saplūšana lielākās partijās ir objektīvi nepieciešama.

Trešais etaps. Tas varbūt būs tas gājiens, kur paliks vispār ļoti maz partiju. Viena partija nebūs nekad, par to nevajag satraukties. Kāpēc tas būtu vajadzīgs? Škapara kungs jau runāja par nepieciešamo iekšpartijas konkurenci. Rasnača kungs pamatoti slavēja sociāldemokrātus par to, ka, ilgi ejot uz apvienošanos, mēs tomēr to veicām. Tomēr veicām. Vēl jau nav pilnībā paveikts līdz galam. Ir ļoti daudz sociāldemokrātiskas grupas, partijas, kas, godīgi sakot, agri vai vēlu nonāks pie sociāldemokrātiem kā pie klasiskas partijas. Šajā situācijā kāpēc būtu nepieciešama partiju skaita samazināšana, bet partiju struktūru palielināšana? Ja jūs esat pamanījuši, katra partija deklarē savu vietu politiskajā arēnā — liberālā, konservatīvā, sociāldemokrātiskā.

Bet ir viena ļoti liela problēma. Visas konservatīvās un liberālās partijas pirms vēlēšanām kļūs sociāldemokrātiskas savos solījumos. Šodien vadošais un virzošais spēks valdošajā koalīcijā — Tautas partija, iesniedza budžeta projektu, kuru daudzi žurnālisti izvērtē kā kreisu budžeta projektu. Tas vienkārši nozīmē to, ka mēs vēl visi mācāmies no dzīves, ka mēs vēl neesam noteikuši, kuras ir kreisās partijas, kuras ir labējās partijas, un tāpēc šis process, protams, nav mākslīgi jāpaātrina. Un tanī pašā laikā šodien jau ir nākamais solis, ka mazām grupām, maz ietekmīgām grupām ir jākļūst par lielām partijām. Cita ceļa tām nebūs.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Es pilnībā piekrītu, godātais priekšsēdētāj, cienījamās dāmas, godātie kungi, Tautas partijas vadonisma garam. Pilnībā visam tam piekrītu. Es piekrītu, un es jau, otrajā lasījumā izskatot šo jautājumu, teicu, ka patiesībā tam skaitlim jāatbilst tam, kas bija Latvijas Republikā, nē, LPSR laikā, kad vismaz 20 tūkstoši partijas biedru ir — puse no latviešiem, puse no krieviem, viena daļa no zemniekiem, otra daļa no strādniekiem un tamlīdzīgi. Un es jau Škapara kungam lūdzu izdarīt nelielas izmaiņas Satversmē. Un Satversmē pie 2.panta mēs varētu labot, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, ko realizē vienīgā, pareizā partija. Iedomājieties, cik labi, cik vienoti, cik nesadrumstaloti, kā piepildīts Rainis. Burvja kungs, kā mēs piepildītu Raini, viena pati partija.

Otrs, protams, būtu jālabo 5.pants, un Saeima sastāv no simts partiju un bezpartejiskā bloka priekšstāvjiem. 5.pantā mums šis ir jāieraksta, jo nevarētu jau parlamentu ievēlēt kā no vienīgās partijas. Tautas priekšstāvība nav vajadzīga, jo visa tauta vienojās ar partijas idejām — darbam slava un tamlīdzīgi. To mēs varējām labot. Neapšaubāmi, mums jālabo arī otrajā daļā ierakstītā norma, es pateikšu precīzi, tas man liekas 102.pantā, un jāsaka tā. Un, tikko tas būs izdarīts, es ar sirdi un dvēseli atbalstīšu daudz lielāku skaitli — 20 000 partijas biedru ir jābūt, un, ja nav, tad vispār nav vajadzīgs parlaments. Priekš kam mums parlaments, pietiek ar vienu cilvēku, kas izlemj Latvijas likteņus. Iedomājieties, viens, pats ar sevi, viņš strīdās tikai naktī, dienā viņam ir tikai viena patiesība, kā viņš saka, tā būs, tā mēs visi darīsim, paklausīsim un tikai lielajos valsts svētkos, un nav svarīgi, vai tas ir 7. vai 18., 1., vai 11., mēs dosimies gar pili manifestācijā. Sauksim: "Sveiks, Saulvedi! Tu vienīgais gudrais, un paldies Dievam, ka tu no mums noņēmi tās partijas, jo viņas tikai šķēla latviešu tautu. Neļāvi tām apvienoties vienā pilienā, kā teica Rainis. Un tam ierakstam ir jābūt tā: Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, tas ir DOSAAF, pažarnieku brīvprātīgajā biedrībā, komjaunatnē, mazpulkā un visās citās, un politiskā partijā, bez daudzskaitļiem, priekš kam mums vajag politiskās partijas? Un varbūt mums ir tiesības vienoties vadonī. Iedomājieties, cik mēs katrs stiprs sajutīsimies, vienojoties vienā cilvēkā. Nekādas šaubas, taisns ceļš uz uzvaru, nosprausts mērķis, mērķu sasniegumi, par vadoni mēs varam iecelt šeit jebkuru, protams, no vietējām partijām. Gundar Bērziņ, es jau jums šo posteni vienreiz piedāvāju, uz turieni mēs jūs varētu virzīt, ja tam piekritīs Šķēles kungs, jo Šķēles kunga vadonība šobrīd ir lielākā līmenī, augstāk pacelta, un jūs vēl tikai cīnāties par šo vienīgā līdera vietu. Var jau arī pagaidīt. Ķīnā Dens Sjaopins ilgi gaidīja, Mao aizgāja, viņš nokļuva viņa vietā, iedomājieties, sākas šī vienpersoniskā lielās Ķīnas reforma. Divas sistēmas — viena valsts, stingra partija, brīva uzņēmējdarbība, un publiski nāvessodi visiem tiem, kas nepiekristu, stadionos. Tauta ir vienota, tauta priecājas, jo iedomājieties, šķeltnieki tiek nošauti, nošauti publiski visiem par brīdinājumu. Škapara kungs, ierakstiet 20 tūkstošus un manis ieteiktos labojumus, un ar abām rokām es nospiedīšu. Mums bija viena partija, un jūs zināt cik gāja labi, atnāca Tautas fronte un visu saķēpāja. Un saķēpāja ne tāpēc, ka atnāca Tautas fronte, bet tāpēc, ka izveidojās interfronte.

Sēdes vadītājs.

Aija Poča, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Poča

(LC). Cienījamie kolēģi! Protams, pēc sava kolēģa Leiškalna kunga spožās runas īstenībā man nebija vērts šeit nākt. Un tomēr es gribēju izteikt savu viedokli. Es izvēlējos "Latvijas ceļu" tāpēc, ka tas bija par personas brīvību, un kas galu galā ir personas brīvība? Tā ir tiešām personas brīvība — dibināt mūsu interešu grupas, kā teica, pažarnieku pulciņus un citas biedrības, mājsaimnieču biedrības un tamlīdzīgi, bet tā ir arī mana personas brīvība piedalīties partijas veidošanā un dibināšanā.

Un kāpēc mums ir nepieciešamas partijas, kuras varētu rasties nākotnē? Es negribu šeit runāt par šobrīdi. Daudzi mēģina reducēt šīs problēmas uz "Latvijas ceļu". Lūk, "Latvijas ceļam" nav šo tūkstoš biedru. Tā nav "Latvijas ceļa" problēma, tā ir tiešām, kā šeit minēja, sabiedrības demokrātijas problēma. Ja nu tiešām nākotnē mūsu valsts pārvaldē, mūsu politiskajā sistēmā noiet greizi, tad kāpēc nedot iespēju cilvēkiem, radošiem, brīviem cilvēkiem, dibināt, veidot jaunu partiju? Un galu galā kas ir partija? Partija nosaka savu programmu, savus mērķus. Programmas tiek apstiprinātas partiju kongresos, konferencēs. Šīm programmām tiek piedots publisks raksturs. Vai jūs labāk gribat, lai notiek šāda interešu jeb nākamo partiju veidošanās kaut kur pagrīdē? Un pēc tam tas nāks ar kaut kādu spēku sabiedrībai zināms un no publiskošanas? Vai jūs gribat, lai tiek dibinātas masonu ložas? Es domāju, ka padomāsim ne tik daudz par šo brīdi, padomāsim par nākotni. Es lūdzu atbalstīt šobrīd šo normu — brīvu, demokrātisku pilsoņu iespēju dibināt politiskās partijas.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi! Es nu gan galīgi neesmu tas deputāts, kas katru reizi mēģina kāpt tribīnē par jebkuru jautājumu, taču šeit daži kolēģi mēģina runāt par cilvēktiesībām. Pirmkārt, tie, kas runā, ka partiju skaita ierobežošana nav sakarā ar cilvēktiesībām vai skaitliskā sastāva ierobežošana, ne sevišķi saprot šo jēdzienu.

Godātie kolēģi! Partiju spēks nav biedru skaitā, partiju spēks ir vēlētājos. Tā ir aksioma, kuru jebkurš kaut cik demokrātiju saprotošs sapratīs. Ja runā Škapara kungs par cilvēktiesībām, ka šeit nav nekāda sakara, tad es jums pateikšu, ka es ar lielu cieņu uz jums joprojām skatos, jo no pašas Tautas frontes sākuma jūs bijāt starp līderiem un jūsu vadībā strādāju gan domē, gan reģionā. Taču, kas attiecas par cilvēktiesībām, Škapara kungs, apvienoties var arī 5–7 cilvēki, ja viņi spēj pārliecināt par savas programmas pareizību. Ja viņi nespēj, tad mēs esam Augstākās padomes laikā jau mācījušies no Latvijas Republikas pieredzes 20.–30.gados, iestrādājot un zināmā mērā mācoties no Federatīvās Vācijas pieredzes 5% barjeru. Ja mēs kādam kaut ko varam pārmest, mēs neko nevaram pārmest Latvijas Republikas pilsonim, vēlētājam. Šīs Saeimas sastāvs parāda, ka sīkas grupiņas — 5,6,7 cilvēki — nevar tikt pat tikai kandidēt, ne tikai finansiālu iemeslu dēļ, bet arī programmatiski viņi nespēj sabiedrību pārliecināt. Latvijas vēlētājs ir pietiekami nobriedis, lai saprastu, kur ir graudi un kur ir sēnalas.

Un, godātie kolēģi, man rodas iespaids, ka priekšlikuma autori, kuri runā par noteiktu skaitu, par tūkstoš biedriem, ne sevišķi labi ir izlasījuši Satversmi un tās astoto sadaļu. Es ļoti lūdzu ar vēsu prātu analizēt šo jautājumu, noraidīt šo vai pareizāk pieņemt priekšlikumu par šīs reglamentēšanas atcelšanu. Man ļoti gribas ticēt, ka šeit nav starppartiju attiecību kārtošanas šajā parlamentā. Počas kundze ļoti skaidri pateica, ka "Latvijas ceļam" problēmu nebūs, ja tāds tiks iebalsots. Runa ir par daudz dziļākām lietām — par sabiedrības demokrātiju, politisko kultūru un spēju analizēt. Es baidos, ka mūsu vēlētāji šobrīd dažos jautājumos jau ir gudrāki par mums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Jurkāns, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

J.Jurkāns

(PCTVL). Godātie kolēģi! Ir grūti runāt par demokrātiju valstī, ja valstī nav demokrātu. Un es, klausoties Tautas partijas pārstāvju un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK partijas pārstāvju runās, domāju, ka mums ir diezgan liels demokrātu deficīts valstī, jo nākt klajā ar tādiem piedāvājumiem ir absolūti nedemokrātiski. Bet es saprotu, kāpēc jūs to darāt, jo jūs, es pieņemu, cītīgi lasāt avīzes, jūs redzat, ka Saeimas reitings kopumā ir tautā ļoti, ļoti zems, necienīgi zems, mums deputātiem tas godu nedara, un jūs sākat domāt, ja tāda ir parādība, kas notiks, teiksim, pēc trim gadiem, kad sāksies jaunas vēlēšanas. Mēs būsim sevi tā diskreditējuši, ka tās jaunās partijas, kas nāks, tās varētu mūs izstumt ārā. Un es domāju, šis ir tas, tā ir tā lielā rūpe, par ko jūs rūpējaties. Te nav runa par demokrātiju, te ir runa par izdzīvošanu. Es domāju, ka Latvijai tas godu nedara. Mēs visi labi saprotam, ka ir cilvēkiem tiesības pašiem izlemt — vēlētājiem, vai viņi atbalsta sīku partiju vai lielu partiju. Un neliegsim cilvēkiem tās iespējas laikā, kad mēs paši sevi esam tik ļoti diskreditējuši.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es tik tiešām nebiju domājis kāpt par šo jautājumu tribīnē. Bet, kad es dzirdēju no Leiškalna kunga, ka Rainis ir par vienu partiju, un arī iznāk konteksts tāds, ka par vienas partijas režīmu, tad es sapratu, ka arī man ir kaut kas jāpasaka. Es tomēr gribētu pateikt sekojošo: mums jau ir pašreiz 43 partijas, un latviešu viena no nelaimēm ir tā, ka kur trīs latvieši, tur jau ir divas partijas. Un tāpēc es uzskatu, ka mums tiešām ir jādomā par to, ka ir jābūt kaut kādiem griestiem. Un par to, man liekas, neviens šeit nešaubās. Neviens nepiecelsies un nepateiks, ka partiju var dibināt trīs cilvēki. Bet ja tāda ir mūsu kopējā loģika, tad mums ir skaidrs arī tas, ka kritērijs — 500, 200 vai 1000 arī ir tas, par ko mēs vienīgais šeit diskutējam. Bet mēs nediskutējam par to, ka skaits ir demokrātijas ierobežojums, jo tad ir jābūt nenormālam skaitam, tādam, kā piedāvāja, attiecīgi mēģinot, Kārlis Leiškalns, pierādot kaut no pretējā, visu pārspīlējot — 20 000. 20 000 būtu neapšaubāmi demokrātijas pārkāpums tāpēc, ka tas būtu grūti sasniedzams. Bet te ir arī tā atšķirība. Tātad mēs nevaram runāt, ka, ja 500 cilvēki, ir kārtībā viss tad ar šīm, kā saka, cilvēktiesībām, bet 1000 priekš Latvijas, tas ir demokrātijas pārkāpums, cilvēktiesību pārkāpums. Tas ir viens.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka politiskā kultūra prasa zināmu objektivitāti analīzē, un es domāju, ka ir pilnīgi skaidrs, ka vienīgais strīds šeit ir par šo kritēriju. Es domāju, ka šeit esošajām partijām un nopietniem politiskiem spēkiem ārpus Saeimas nav problēmu veidot spēku ar vairāk nekā 1000 atbalstītājiem. Šis jautājums reāli ir partijas statūtu jautājums, kā to visu regulēt. Sociāldemokrāti uzskata, ka partijas biedriem ir jābūt tieši partijas biedriem un atbalstītājiem, nav obligāti jābūt kaut kādā tādā atbalstītāju statusā pie mums oficiāli. Tā ka šis jautājums, manuprāt, vispār nav tik nopietni ņemams, un ir vienīgi jautājums par to, kā mēs vērtējam. Kritērijs 500 vai 1000 — tas nav nopietni.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ir laiks pateikt skaidru "nē" jaunu sīkpartijiņu veidošanai. Tādu sīkpartijiņu, kas ir domātas tikai dažādu dižvīru un varbūt reizēm dižsievu lētas slavas spodrināšanai. Tie, kas te runā par demokrātiju, vienkārši nelasa grāmatas. To jau mēs no šīm uzstāšanām redzam. Viens nav pat Raini lasījis, lūk! Tātad demokrātija arī ir vara, cienītie kolēģi. Tā ir tautas vara. Izlasiet, lūdzu, svešvārdu vārdnīcā. Diemžēl tāpēc te iet tik slikti ar to izglītību, ka skolotāji saņem mazas algas. Te jau tos rezultātus mēs redzam.

Tagad par to pašu tā saucamo ierobežošanu. Ja jūs te apelējat ar Satversmi, ar dažādām konvencijām, parādiet man tur vienu skaitli. Parādiet, ka 200 ir Satversmē iekšā. Kāpēc jūs to 200 atbalstāt un to 1000 neatbalstāt? Es pateikšu — kāpēc. Tāpēc, ka jums partijas iekšienē ir ziepes. Jums ir bailes no savas iekšējās demokrātijas. Lūk, tur gan tā ir vajadzīga. Jums ir bailes, ka 1000 cilvēkus jūs vairs nenoturēsiet. Tur nebūs tik vienkārši ar viņiem rīkoties. Un tā ir jūsu nelaime. Es saprotu, ka partija, kurai draud iekšējs sabrukums, nāk šeit un uztraucas, jo viņai nav vajadzīgi šie 1000 cilvēki. Tagad tas ir viss ļoti normāli un saprotami. Tautai ir šīs tiesības. Viņa var noteikt, jā, viņa var noteikt, bet viņas tiesības nosaka likums. Un es aicinu noraidīt šos te lētos priekšlikumus, kas ir domāti tikai savas slavas saglabāšanai.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es principā atbalstu šoreiz Leiškalna kungu. Un viss tas, ko viņš teica, ir pilnīgi pareizi un diemžēl attiecas uz esošo situāciju. Jo tas, ko teica Leiškalna kungs, tas prasītu apmēram 20 cilvēku, ja ne vairāk. Jo visas viņa minētās pazīmes un ironija attiecas uz jebkuru partiju, kurā, piemēram, ir 200 cilvēku. Tātad šeit es gribētu iebilst drusciņ pret to jezuītismu un to farizejismu, kas šeit atskanēja. Mani izbrīna, ka tie paši cilvēki, kas iepriekšējos sasaukumos vispirms šausmīgi iestājās par 4% barjeru, lai ierobežotu vēlētāju tiesības, un pēc tam par 5% barjeru, tagad tik šausmīgi aizstāv it kā šīs tiesības un cīnās pret skaitli 1000. Tas ir viens.

Otrs. Mani izbrīna arī te viens kolēģis, kurš, piemēram, absolūti neuztraucas par citiem cilvēktiesību ierobežojumiem, un kāpēc es pieminēju jezuītus un farizejus? Mums ir bēdīgi slavenais Reliģijas likums, kurā ir ierakstīta norma, ka vienai konfesijai var būt viena baznīca, un mēs neļaujam reģistrēt Latvijā 17 baznīcas pašreiz uz šo brīdi, kas ir smags cilvēktiesību pārkāpums. Tajā pašā laikā Seiksta kungu tas absolūti neuztrauc, Seiksta kungu neuztrauc 5% barjera, un viņš nāk un stāsta, ka 1000 cilvēki — tā būtu katastrofa. Es arī neesmu atbalstītājs ne šiem 5%, ne 1000 cilvēkiem, bet mani tas neuztrauc viena minētā iemesla dēļ, un es jums to tūlīt pateikšu. Katrs Latvijā kā brīvā valstī var dibināt, kādu reliģisko organizāciju viņš grib Un viņš var dibināt, kādu sabiedrisko organizāciju grib. No diviem cilvēkiem, no trim cilvēkiem, no pieciem vai no 50. Nu nejauksim šīs divas lietas. Nevienam tas nav aizliegts. bet godājamie deputāti! Izlasiet drusciņ šo vienu teikumu! Kāpēc ir šis noteiktais skaits? Un te ir teikts, ka politiskās organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 1000 pilsoņi, lai pamatotos uz politisku mērķu kopību, veiktu politisku darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību Saeimā, pašvaldībās un ar to starpniecību īstenotu savu programmu.

Vai cilvēku ir pietiekams skaitlis, es drusciņ šaubos. Vienkārši zināmas bēdīgas pieredzes dēļ. Es šeit esmu no trešā sasaukuma. Es esmu redzējis savām acīm, kā ļoti vienkārši 20 cilvēki 20 stundu laikā savāc 10 parakstus un absolūti bez kādām problēmām nodibina vēlēšanu sarakstu, dabū savas piecas vietas šeit — Saeimā, un pēc tam Saeimas sastāva laikā, kā tas bija iepriekšējā — 6. un 5.Saeimā, iemanās mainīt frakcijas, teiksim, trīs un četras reizes. Mums nebija šīs politiskās darba pieredzes, tātad šeit nav runa. Mēs varam strīdēties, es pieļauju un es cienu visas tiesības. Varbūt ir 750, varbūt 2000, es piekrītu, ja mēs pamatojam ar kaut kādiem precīziem aprēķiniem. Bet piekrītiet man, godājamie kolēģi no "Latvijas ceļa", bēdīgā pieredze līdz šim ar šiem 200 cilvēkiem pierādīja, ka politisko ambīciju dēļ, es nesaukšu šeit partijas, jo mēs visi esam cilvēki ar savām kļūdām, politisko ambīciju dēļ mēs pieļāvām iespēju veidot desmitiem un divdesmit un trīsdesmit partijas, kuras bija lielākā vai mazākā mērā vai nu fiktīvas, vai nu populistiskas, bija savāktas vienā vai divās dienās un ar viena sponsora naudu, kas ir Latvijas vēsturē diezgan apkaunojošs notikums. Atcerēsimies Vienības partiju ar vienu sponsora naudu, iebļaujot divās vai trijās naktīs attiecīgo reklāmu, šī partija iekļuva Saeimā, kur viņa izjuka, teiksim, attiecīgi nākošajās divās nedēļās. Tādēļ, ja nebūtu šī bēdīgā pieredze, mēs varētu par to nestrīdēties. Tāpēc es domāju tā, ka mēs varam debatēt par skaitli, vai tas ir 700 vai 1000 ,vai 1200, bet nelietosim demagoģisko argumentāciju, un tiem tad es iesaku, kas iebilst pret šo skaitli, ierosināt citu vai arī atcelt 5% barjeru. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Edvīns Inkēns, "Latvijas ceļa" frakcija.

E.Inkēns

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! No Aleksandra runas es īsti nesapratu, kurā partijā — farizejos vai jezuītos es esmu. Bet no Jura Dobeļa gan es sapratu, ka "Latvijas ceļš" ir tas, kas taisās izjukt. Juri, mums ir pietiekami daudz kopēju atmiņu, lai atcerētos, ka "Latvijas ceļa" izjukšanu paredzēja no pašas viņa pirmās dienas. Jūs jaucat divas dažādas lietas. Mēs strīdamies, bet mēs neizjūkam.

Demokrātijas sapratnē, viņas pamatu sapratnē ir tomēr jāsaprot, ka partijas ir stipras nevis ar savu nomenklatūru, kas ir izpletusies pa visu valsti, bet gan ar saviem vēlētājiem.

Un partijas ir nevis tāpēc, lai radītu savas pirmšūniņas visur, kur var, un radītu pārpolitizētus cilvēkus, bet partijas ir tāpēc, lai paustu idejas un vēlētāji tās atbalstītu un izvēlētos, kuras idejas viņiem ir mīļas, un vēlētājs katrās vēlēšanās drīkst mainīt partiju, kamēr partjas biedrs, starp citu, nē. Nu izņemot dažus, kuri no mums ir staigājuši pa piecām partijām.

Sabiedrības būtiskās intereses tiek paustas vēlēšanās ar procentu barjeru. Tā ir teikts demokrātijas mācību pamatgrāmatās, ko vajadzētu izlasīt. Procentu barjera ir tā, kas ļauj parlamentā ienākt sabiedrības būtiskajām interesēm. Tāpēc ir šis procentu ierobežojums. Bet tas ir kritērijs interesēm un nevis partijas biedru skaitam. Un tā ir liela atšķirība. Kāpēc? Visās pasaules valstīs, kas ir demokrātiskas, ir desmitiem partiju. Bet mēs zinām divas vai trīs, jo tās ir būtiskākās, kurām vēlētāji uzticās gadiem, un mēs paši redzam, kā Latvijā vēlētāji gadu pēc gada, vēlēšanās pēc vēlēšanām atsijā nevajadzīgās partijas. Pilnīgi vienalga, mums pagājušajās vēlēšanās aizgāja prom partija, kurai bija vairāk nekā tūkstoš biedru, ne biedru skaitam ir nozīme.

Ko traucē liels biedru skaits partijai? Es jums pateikšu, ko tas traucē. Nekad nebūtu radusies Zaļo kustība, ja būtu šādi ierobežojumi. Jo Zaļo idejas, ekoloģiskās idejas, kuras parādījās 60. gadu beigās, neviena no pilsoniskajām partijām tajā pašā Vācijā nepieņēma. Un tad radās Zaļo kustība no ģenerāļiem, no vides aizsargiem, kuri panāca 5% pārsvaru, un pēc tam visas pilsoniskās partijas savās programmās paņēma zaļās idejas. Un šodien zaļie mirst tāpēc, ka viņu idejas ir uzvarējušas, jo viņu idejas tagad ir visās partijās. Ja mēs uzreiz uzliekam milzīgu skaitli, mēs iznīcinām iespēju rasties jaunām idejām. Varbūt mans dēls gribēs radīt interneta partiju. Varbūt tā būs liela problēma mūsu civilizācijai pēc 20 gadiem. Mēs nedrīkstam aizliegt jaunām idejām, kas ir cilvēcei veselīgas un vajadzīgas, rasties tikai tāpēc, ka mēs gribam noturēt savas pozīcijas ar lielo skaitu. Nav svarīgs biedru skaits. Es vēlreiz atkārtoju. Svarīgi ir, cik cilvēku jūs atbalsta. Nav svarīgi, cik cilvēku ir jūsu partijā. Svarīgi ir, cik cilvēki ir gatavi balsot par jums, un varbūt es pilnīgi piekrītu tam, ka arī 200 nav demokrātiski. Varbūt lai ir 5 vai 3, vai 2. Vienalga, cik biedru. Svarīgi ir, cik cilvēku paraksta, ka viņiem šī ideja ir svarīga un viņi to atbalsta. Viņi var pat nevēlāt pēc tam par viņu. Bet ir svarīgi, ka šī ideja ir sabiedrībai svarīga, nevis cilvēku skaits. Jo ar dzīšanos pēc cilvēku skaita rada nomenklatūru, un katrā sabiedrībā ir ierobežots cilvēku skaits, kas grib profesionāli nodarboties ar politiku. Kāpēc mums jāstimulē skaits, kuri kļūs par nomenklatūru, kas pārpolitizējas un īstenībā grib nonākt tuvāk pie varas? Vai tie cilvēki ir pilnīgi brīvi? Vai jūs esat pilnīgi brīvi, nākot pie varas? Varbūt tie cilvēki, kas ir ārpus mūsu sienām, ir laimīgāki nekā mēs. Kāpēc jums jāpalielina šādu cilvēku skaits?

Tāpēc es ierosinu aiziet uz nulli un tiešām pieņemt Juridiskā biroja priekšlikumu, kas būtu visdemokrātiskākais. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Jā, Baldzēna kungs, es atnākšu, piecelšos un pateikšu, ka es uzskatu, ka trim cilvēkiem ir tiesības. Un uzskatu to ne tikai es, bet Latvijas Republikas Satversme — ikvienam ir tiesības apvienoties visādās biedrībās, politiskajās partijās un sabiedriskās organizācijās. Ikvienam ir tiesības apvienoties, nevis piebiedroties sociāldemokrātiem, "Latvijas ceļam", Tautas partijai vai kādai citai.

Un tas, ko teica Kiršteina kungs, tās ir problēmas, kas ir jārisina ar Saeimas vēlēšanu likumu, nevis ar politisko organizāciju likumu. Vēlēšanu likumā mēs varam iekļaut dažnedažādus ierobežojumus, un tie ir bijuši. Un es arī uzskatu, tieši tāpat kā jūs, ka četru vai piecu procentu barjeras uzlikšana īsti neatbilst Satversmes 6. pantam, kas runā par tiem. Bet to es tikai uzskatu, jo nekāda tiesa, ne Satversmes tiesa, šādu jautājumu Latvijā nav izskatījusi. Tas nozīmē, ka sabiedrība ir apmierināta un neviens nevēršas. Bet ikvienam un tātad arī katriem trijiem ir tiesības nodibināt savu politisko partiju, paust savus politiskos uzskatus un aicināt citus apvienoties uz šo politisko uzskatu bāzes un te nav vajadzīgi ne 200, ne 400, ne 500, ne 1000 cilvēku. Šeit ir vajadzīga viena liela vai viena laba vai, ja gribat, viena pārdodama ideja. Vairāk nekas šeit nav vajadzīgs. Tās ir manas, Baldzēna kungs, jūsu neatņemamas tiesības. Kāpēc mums to aizliegt šeit parlamentā pēkšņi? Es neesmu dzirdējis Apvienotajās Nācijās, ka kāds uzstātos un teiktu, ka tautām, kurām ir tikai 2 miljoni pārstāvju, nav tādas pašas tiesības kā nācijām, kam ir 200 miljoni vai miljards 200 miljoni. Šādā veidā mēs varam aizfilozofēties līdz šim absurdam, kad visu izšķir kvantitāte. Teiksim, tautai piederīgo locekļu skaits, valstī dzīvojošo iedzīvotāju skaits, politisko partiju biedru skaits un tamlīdzīgi. Kvantitātei šinī gadījumā nav nekādas nozīmes. To jums saka gan Rainis, gan Hēgelis, gan visi pārējie domātāji. Paldies!

Jā, metiet ar roku vai nemetiet, jūs esat vismaz viens demokrātiski domājošs, redzams politisks darbinieks, un es nedomāju, ka jums vajadzētu sākt ar citu ideju aprobežošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvija" frakcija.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mūs patiešām savā veidā uzjautrina jūsu ņemšanās savā starpā, jo mūs neuztrauc ne 200, ne 1000. Par to jūs pārliecinājāties arī parakstu vākšanas kampaņā. Mums atbalsts būs. Šinī brīdī mūs tas neuztrauc. Bet tomēr man gribas arī uzdot pāris jautājumus. Vai pa priekšu jums nevajadzēja izdiskutēt, vai mums vispārībā valstī nevajadzēja izdiskutēt par jautājumu — kādu ceļu mēs iesim. Kādu ceļu ies valsts? (Starpsauciens: "Komunistisko…") Var jau bļaustīties atkal, Dobeļa kungs, par komunistiem, bet pagaidām jūs proponējat to partiju uzbūves principu, kāds ir Eiropā. Tas ir sava veida sociāldemokrātiskais princips. Vismaz "Tēvzeme". Tas nozīmē to, ka ir daudz partiju, kuras tajā skaitā finansē valsts, kuras darbojas arī starp vēlēšanu cikliem, šinī gadījumā "Ceļš" proponē Amerikas modeli, kurā ir kaut kādas divas vai trīs partijas, kuras pēc būtības saglabājas ierēdniecības līmenī, kad notiek vēlēšanas, un pēc vēlēšanām partijas biedri zaudē savu aktivitāti līdz nākošajam vēlēšanu ciklam. Un pēc būtības valsts gandrīz neko nefinansē. Tie ir divi modeļi, ko jūs esat salaiduši kopā tagad parlamentā, un tagad nu ņematies savā starpā.

Un, cienījamie kolēģi! Protams, es arī neņemos spriest, kā būs nākotnē — vai lielā grupa "Ceļš" nomirs, kā to saka "Tēvzemei un Brīvībai", vai viņi nenomirs, vai infiltrēsies "Tēvzemes un Brīvības" partijā, vai "Tēvzemei" infiltrēsies "Ceļā". (Starpsauciens: "Tu arī nomirsi…") Kā notiks process, tas ir dabiski kā biznesā. Mēs daudzi pazīstam lielus uzņēmējus, kuri darbojas, kuri pēc tam pēkšņi bankrotē, un atkal parādās jauni, un tāds ir attīstības cikls. Bet šinī brīdī, kamēr valstī nav beidzies reformu process, kamēr nav notikusi šī diskusija, diez vai loģiski būtu pieņemt kaut kādu ierobežojošu barjeru.

Piedevām es vēl gribētu mūsu talantīgajiem visiem juristiem norādīt, ka līdz ar to, ja mēs pieņemam šīs normas, ir vēl jāizdara grozījums arī Pašvaldību vēlēšanu likumā. Jo Pašvaldību vēlēšanu likumā arī drīkst piedalīties gan sabiedriskas grupas, gan arī politiskās organizācijas. Un tur nekāda cenza nav, jo piedodiet, nevar pieprasīt, ja izveidojas kāda pašvaldību grupa, lai tajā būtu obligāti tūkstots cilvēku, nu tūkstots pilsoņu, kuri, lūk, grib darboties šinī pašvaldībā.

Un tādēļ es aicinātu vēl nopietni pārdomāt, varbūt būtu patiešām jāatrod līdzekļi, ko partijas varētu — gan fonds "Tēvzeme", gan pārējie nosponsorēt, izvest sabiedrības diskusiju par modeli un pēc tam nopietni šo jautājumu arī risināt, ar kādu modeli valsts ies tālāk. Vai valsts finansēs partijas, nefinansēs. Pagaidām šis jautājums viss ir atklāts un tādēļ es uzskatu, ka šie grozījumi ir pāragri. (Starpsauciens: "Nav taisnība!")

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi. (Starpsauciens: "Egil, nevajag!")

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit rūpīgi klausījos arī tās kritiskās piezīmes, kuras izteica Kārlis Leiškalns. Es katrā ziņā respektēja un cienu tīru liberālismu. Viņš izteica tīru liberālu viedokli, ka arī trīs cilvēki var dibināt partiju. Es domāju, ka tas ir tas, kas mani šinī gadījumā no viņa kā no liberāļa politiskajā filozofijā šķir, es domāju, ka tādā gadījumā mēs vispār nenonāksim neprognozējamā situācijā, kad būs ļoti, ļoti grūti vēlētājiem spriest par to, kas ko pārstāv.

Otrkārt, ir ārkārtīgi svarīgs arī jautājums par to, ja būs kaut vai trīs cilvēki saņēmuši 70 vietas parlamentā, kā viņi skraidīs starp tām pogām un kas tad būs? Šī parlamentārā loģika kādreiz jau bija Lietuvā, pierādīja, ja kāda partija nav izvirzījusi tik daudz atbilstoši šos deputātu kandidātus, cik ir šeit reāli dabūjuši vietas, tātad šos krēslus un arī iespējas pārstāvēt arī citām partijām. Konservatīvā partija jau vienreiz šādā situācijā Lietuvā bija nonākusi. Tāpēc es negribu, es atvainojos, tā bija Brazauska partija, tā nebija konservatīvā, tā bija Brazauska partija, tātad šādu situāciju atkārtot.

Es vienīgi gribu teikt, ka, ja mēs pieminam arī tādus domātājus kā Hēgeli un citus, tad kopš Aristoteļa laikiem šī kvantitāte un kvalitāte ir saistīta kopsakarībā un tā izsaka attiecīgu mēra kategoriju. Atraut kvantitāti no kvalitātes ir principā nepiedodami. Tas, ka ne katra kvantitāte nozīmē kvalitāti, tas ir skaidrs, visu nosaka organisms un tā spēja kaut ko darīt. Tāpēc es uzskatu, ka šeit vienkārši runāt, ka skaits un kvalitāte nav saistāmas lietas, nozīmē, ka mēs runājam pretī latviešu tautas parunai, ka divas galvas ir gudrākas par vienu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Šīs radošās debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP) . Godātie kolēģi deputāti! Kā referents es gribētu jūs informēt, ka atbildīgā komisija šo priekšlikumu izskatīja bez garām debatēm. Es aicinu arī jūs balsot atbilstoši savu partiju programmai, politiskajai pārliecībai un priekšvēlēšanu solījumiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par 76. — frakcijas "Latvijas ceļš" — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 30, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Nākamais ir Juridiskā biroja analogs priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 77. — Juridiskā biroja — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 50, atturas — nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš.

Nākamais ir 78.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 44.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

79. ir deputātu Dzintara Rasnača un Dzintara Kuduma priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

80.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 45.pantu ar jaunu otro daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

81.priekšlikums. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina papildināt likumu ar 45.1.1 pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš.

82.priekšlikums ir saistīts ar nule gari debatēto priekšlikumu, ko iesniedzis "Latvijas ceļš" un Juridiskais birojs. Tātad deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina noteikt, ka, reģistrējot politiskās partijas, reģistrācijas pieteikumam jāpievieno arī politiskās organizācijas, partijas programmas dokumenti un tātad 500 dibinātāju saraksts, turklāt saraksts ir notariāli jāapliecina tā, kā to ierosina mūsu kolēģi deputāti. Komisija šo ir atbalstījusi daļēji, tomēr ar nosacījumu, ka reģistrācijas pieteikumam ir jāpievieno 200 dibinātāju saraksts. Tātad šajā daļā nav pieņemts Dzintara Rasnača un Dzintara Kuduma priekšlikums. Es ierosinu komisijas vārdā balsot par šo priekšlikumu, izteikt atbilstošu viedokli.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! 47.pants ir nesaraujami saistīts ar 43.pantu, kurā mēs jau nobalsojām par skaita palielināšanu. Ja mēs šobrīd šeit nepieņemam lēmumu, respektīvi, ja mēs šobrīd neatbalstām Rasnača un Kuduma piedāvāto redakciju, tad mēs paliekam pie tiem pašiem 200, kas ir likuma pamatredakcijā. Tā kā, protams, 500 nav 1000, bet vismaz reģistrācijas dokumentos šo 500 vajadzētu prasīt. Tāds ir mūsu viedoklis.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā neko nevēlaties piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 82. — deputātu Rasnača un Kuduma priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 32, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Līdz ar to nav balsojams nākamais — 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

83. priekšlikums.

J.Lagzdiņš.

Es atvainojos! 83.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

84.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 47.panta otro daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

85.priekšlikums. Deputāti Dzintars Rasnačs un Dzintars Kudums ierosina papildināt 47.pantu ar jaunu trešo daļu iepriekšminēto deputātu redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

86. priekšlikums nav balsojams, jo esam pieņēmuši iepriekšējo deputātu Dzintara Rasnča un Dzintara Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

87.priekšlikums ir jau iepriekš pieņemts, pieņemot deputātu Dzintara Rasnača un Dzintara Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

88.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 47.pantu ar jaunu ceturto daļu. Tā ir pieņemta kā piektā daļa.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

89. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 48.pantā vārdus "Tieslietu ministrija", ar vārdiem "Politisko partiju reģistra turētājs".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

90.priekšlikums. Deputāts Burvis ierosina izslēgt no likuma 49.pantu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

91.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 49.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

Līdz ar to ir pieņemts arī 92.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

93.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdus "spēkā esošajiem nodokļu likumdošanas aktiem", ar vārdiem "nodokļu likumiem". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

94.priekšlikums. To iesniegusi Juridiskā komisija — redakcionāli precizēt 57.pantu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

95.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 57.5.1 pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 95.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

96.priekšlikums. Deputāts Māris Vītols ierosina izteikt 58.pantu piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts, pieņemot nākošo, 97.atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

J.Lagzdiņš.

98.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 67.pantu...

Sēdes vadītājs.

97.priekšlikums vispirms.

J.Lagzdiņš.

Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

97.priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

98.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt grozījumu likuma 67.panta piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

99.priekšlikums ir saistīts ar gari debatēto mūsu priekšlikumu. Tātad Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumu abus punktus. Atbildīgā komisija to atbalstīja pēc loģikas, tā kā mēs nepieņēmām "Latvijas ceļa" un Juridiskā biroja priekšlikumus par dibinātāju skaita samazināšanu, šis priekšlikums nebūtu pieņemams.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka kārtējo reizi prese varēs uzrakstīt un masu medijos, cik Saeima ir gudra un asprātīga. Un tagad es vienkārši griežos pie jums ar tehnoloģiju, ko jūs paskaitiet paši savos prātos, un it sevišķi ceru, ka arī Lagzdiņa kungs paskaitīs un arī pārējie valdošā vairākuma pārstāvji.

Tātad šis ir likumprojekta trešais lasījums. Tātad labākajā gadījumā kaut kur decembra sākumā tas tiks prezidentes kundzes izsludināts. Tātad, ja mēs šos atstājam spēkā, tātad mēneša laikā visām partijām ir jāorganizē kongresi, konferences, jāveic aktīvs iesaistīšanas darbs, lai līdz 31.decembrim savāktu, kam nav nepieciešamais skaits, šos biedrus. Tā ir pirmā lieta, ko mēs piedāvājam. Vai arī mēs lielāko daļu partiju paliekam zem tā, ka viņi saņems brīdinājumus un rājienus, un tad atkal turpināsies aktīva darbība līdz 31.martam.

Cienījamie kolēģi! Var jau muļķības dzīt un vajag, bet man jau uzreiz rodas viedoklis, ka cienījamā prezidentes kundze vismaz noteikti saņems atkal vēstuli ar lūgumu šo likumprojektu neizsludināt. Vienīgais, ko es šajā gadījumā piedāvātu, cienījamie kungi, jūs esat, teiksim, it sevišķi no valdošā vairākuma, vinnējuši pirmo gājienu. Un es piekrītu, varbūt tas ir normāli, bet šajā gadījumā nepieņemam šos pārejas noteikumus, lai komisija vēlreiz aktīvi tomēr kaut kā pārstrādā vai izstrādā šos pārejas noteikumus. Iedodiet arī normālu termiņu, jo citādi viss tas pārvērtīsies atkal nevajadzīgā politiskā kretīnismā Latvijā. Mums jau tas ir pietiekami daudz. Un es aicinātu šajā gadījumā patiešām atbalstīt, bet komisijā aktīvi kaut kā izstrādāt šos pārejas noteikumus un ģenerēt, tā ir vismaz mana loģiskā ideja, bet loģiku jau gaidīt ir grūti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Pārejas noteikumi ir neatņemama sastāvdaļa visam likumprojektam un jau akceptētajam 43.un 47.pantam. Šodien ir 21.oktobris, ja līdz 31.decembrim kāds uzskata, ka ir viens mēnesis, tad es ieteiktu atkārtot 3.klases matemātikas kursu. (Starpsauciens: "Tas ir novembrī.") Tātad ir divi mēneši laika, katrā partijā ir biedru naudas maksāšanas kārtība, katrs reizi mēnesī maksā šo naudu, tātad nav nekādu problēmu nodaļās savākt šos parakstus. Vēl ir viens solis pretim partijām šajos pārejas noteikumos. Un tas solis ir tāds, ka šeit nav vajadzīgs notariālais apliecinājums parakstiem.

Tātad nav nekādu problēmu partiju nodaļās, grupās izdalīt šīs partijas biedru reģistrācijas lapas un savākt atbilstošo skaitu. Protams, var gadīties problēmas tām partijām, kurām ir mazāks biedru skaits, bet tas neliedz šīm partijām uzņemt jaunus. Tā kā es atbalstu pārejas noteikumos, tas ir, es iesaku balsot pārejas noteikumos pret Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt tos, kā arī turpmāk tie neizslēdz Juridiskās komisijas vēl papildus šos divus punktus klāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kolēģis Lujāns runāja par muļķībām un loģiku. Paskatīsimies viņa muļķību un viņa loģiku. Tātad bija runa, ka likumu prezidente varētu izsludināt ne agrāk kā decembrī. Lujāna kungs, ilgi strādājot Saeimā, jums gan vajadzēja zināt, ka šī izsludināšana pilnīgi iespējama ir novembrī.

Otrs. Jūs te runājāt par vienu mēnesi, bet, ja jūs tā uzmanīgāk iedziļinātos, jūs redzētu, ka tur ir vairāk nekā viens mēnesis. Krietni vairāk dota šī iespēja.

Un trešais. Kopš kura laika jums un jūsu partijai tā saucamajai ir vajadzīgs kongress, lai sastādītu savu partijas biedru sarakstu? Ārkārtīgi savāda partija, es teikšu. Ja ir runa par to, kurai partijai visvairāk draud tas, ka ir vajadzīgi tie tūkstoš biedri, acīmredzot tas runātājs, kas runāja par loģiku, to ļoti labi apstiprināja.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie kungi! Es šajā gadījumā atbalstīšu Lujāna kungu, un arī Juridisko biroju es atbalstīšu šajā gadījumā, jo prezidentei, kas ir viens no šīs konstitūcijas garantiem, ir tiesības likumu atdot otrreizējai caurlūkošanai un ieteikt deputātiem pavisam vienkāršu lietu — ļaut cilvēkiem brīvi apvienoties un mehāniskus ierobežojumus ielikt pavisam citā likumā, kur tie ir piederīgi un kur tie neaizskar cilvēka konstitucionālās pamattiesības. Ielikt Vēlēšanu likumā, nosakot, ka partijas, kuru biedru skaits ir vismaz tūkstotis drīkst iesniegt sarakstus uz centrālajām vēlēšanām, uz parlamenta vēlēšanām, bet partijas, kurām šis biedru skaits ir mazāks, viņām ir jāsavāc, teiksim, kā Vācijā, vieni septiņi tūkstoši, astoņi tūkstoši vai Latvijas apstākļiem vieni divi tūkstoši atbalstītāju paraksti. Tātad mēs mēģinām problēmu atrisināt ne ar pareizo likumu, un ar šo likumu mēs mēģinām pārkāpt Latvijas Republikas Satversmes 101.pantu. Vismaz šobrīd es to uzskatu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, man ir kauns, ka man ir jāmāca bijušais tieslietu ministrs, bet tā jau gadās, ka apvieno mācības ar darbu ministrijā. Cienījamie kolēģi, Latvijas Satversmes 69.pants — Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā septītā dienā un ne vēlāk kā 21.dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā 14 dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš. Šajā likumā nav noteikts cits termiņš, es vēl biju par maz pieskaitījis. Tas ir vairāk nekā pēc mēneša, tātad līdz ar to, iespējams, Latvija ar jūsu, kā var teikt, cietpaurību var ieiet tā saucamā jaunā priekā un jaunā nodarbībā Ziemassvētku partijas biedru vilināšanas akcijā, it sevišķi tām partijām, kurām ar to būs problēmas. Patiešām nevajag jau to cietpaurību rādīt par daudz. Un patiešām es brīnos, ka it sevišķi deputāti, kuri ir strādājuši parlamentā jau trīs Saeimas, bijuši Augstākā padomē, vēl nav iepazinušies kārtīgi ar Satversmi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns

(PCTVL). Godātie kolēģi! 31.decembris, kuru nosaka pārejas noteikumi, ir viens šausmīgs formālisms. Jūs grūžat mūs uz formālismu. Tas ļoti atgādina tos bijušos boļševiku laikus. Jūs to gribat panākt, un es domāju, jūs to panāksiet, jo neviens taču nešaubās, ka savākt tūkstoti, divus tūkstošus — tā nav problēma. Ir daudz dažādu paņēmienu, bet tā nav demokrātija, tas ir vienkārši boļševisms "Tēvzemei un Brīvībai" un Tautas partijas izpildījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP) . Godātie kolēģi, ir jābalso.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 99. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 49, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

100.un 101.priekšlikums ir jāskata kopumā. Juridiskā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu piedāvātā redakcijā. Atbildīgā komisija šo ideju ir pieņēmusi un, redakcionāli precizējot, atbalstījusi. Tas ir 101.priekšlikums. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 100.un 101.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

Aicinātu balsot komisijas vārdā kopumā par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 43, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu — izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē pulksten 12.30 tikai uz 30 minūtēm. Pēc tam turpināt sēdi bez pārtraukumiem līdz visu darba kārtībā iekļauto lietu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 29, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Aivars Tiesnesis — Tautas partijas frakcija.

A.Tiesnesis

(TP). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mainām bišķiņ tematu. Ejam tuvāk zemei. Darba dokuments nr.1176. Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību". Ir saņemti vairāki papildinājumi.

1. — Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

2. — Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iestrādāts tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 2. un 3.priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

4. — Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Tiesnesis.

5. — ministrijas parlamentārais sekretārs Krama kungs. Komisija atbalstījusi, precizējusi un iestrādājusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

6. — Juridiskais birojs. Precizēts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis.

7. — te ir Krama kungs. Ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

8. — Juridiskais birojs. Ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8., 9. un 10.priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

11. ir parlamentārā sekretāra Krama kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis.

12. —tas pats ir iestrādāts komisijas tekstā un ir iekļauts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis.

13. — Juridiskā biroja priekšlikums Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Tiesnesis.

14. — Juridiskais birojs. ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

15. — Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Tiesnesis.

16. — parlamentārais sekretārs Marģeris Krams. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

17. — Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis.

Līdz ar to ir viss. Lūdzu balsošanas režīmu!

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākošo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdzam izdarīt izmaiņas 25.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"" izskatīšanu pirmajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija minēto likumprojektu sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi, un ierosina to izskatīt kā steidzamu. Vai ir iebildumi par šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Tiek iekļauts kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt budžetu un ar budžetu saistīto likumprojektu paketi, es domāju, mēs to darīsim pēc pārtraukuma. Es vienkārši lūgtu uzmanību. Es informēšu jūs par procedūru, kādā tas notiks. Tātad vispirms par visiem likumprojektiem, sākot no 15. līdz 47. referēs atbildīgās komisijas vadītāji. Pēc tam mēs lemsim par katra šī likumprojekta ierosinājumu atzīt par steidzamu. Viens varēs runāt par katru likumprojektu "par", viens — "pret".

Izskatīsim visus likumprojektus katru atsevišķi. Pēc tam uzsāksim debates. Debatēs kā pirmie runās Ministru prezidents un finansu ministrs. Pēc tam notiks pēc debatēm balsošana par katru likumprojektu atsevišķi. Paldies.

Bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilēvičs, Miroslavs Mitrofanovs, Jānis Leja, Rihards Pīks, Ainārs Šlesers, Dzintars Kudums. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Sāksim izskatīt budžeta likumprojekta paketi.

Vārds Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai Aijai Počai — "Latvijas ceļa" frakcijas deputātei.

A.Poča

(LC). Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Ministru kabineta locekļi! Šodien mums, deputātiem, būs jāpieņem atbildīgs un savā ziņā arī vēsturisks lēmums. Jo būs jābalso par 2000.gada valsts budžeta likumprojekta un to pavadošo likumprojekta paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas būs budžets, ar kuru valsts uzsāks savu dzīvi jaunā gadu tūkstotī. Kāda būs šī mūsu nākotnes dzīve? Laika posmā no 1.oktobra, kad valdība iesniedza šos dokumentus Saeimā, ir noticis intensīvs darbs komisijās, frakcijās, apspriežot gan valdības piedāvātos ieņēmumu apjomus, gan izdevuma apjomus, gan iespējas šos līdzekļus tērēt ekonomiskāk, gan iespējas apmierināt mūsu valsts pārvaldes, iedzīvotāju un sociālo grupu vajadzības. Bieži tiek jautāts — kādas ir galvenās 2000.gada budžeta prioritātes? Vienā teikumā to varētu raksturot. Galvenā prioritāte ir valsts budžeta deficīta samazināšana, kura līmenis pēc 5.augugstā veiktajiem grozījumiem mūsu šī gada budžetā bija 3,6% no iekšzemes kopprodukta, bet ņemot vērā pēdējos Ministru kabineta piedāvātos 1999.gada budžeta grozījumus, kuros pamatojoties uz nesaņemtajiem ienākumiem no privatizācijas, tie jāizslēdz no ieņēmumu daļas, kā pašvaldībām nesaņemtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, deficīts arī ir jāfinansē paredzamais referendums, jākompensē pieaug līdz 4,6% no iekšzemes kopprodukta.

2000.gada valsts budžeta likumprojektā valsts budžeta deficīts ir paredzēts 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tā fiziskais apjoms ir noteikts 80,5 miljonu latu apjomā. valsts budžeta ieņēmumi līdz ar to ir noteikti 1 miljards 368 tūkstoši. izdevumi 1 miljards 434 tūkstoši. Un tīrie aizdevumi 14,5 miljonu apjomā.

Par ieņēmumiem. Analizējot kopējos ieņēmumus, ieņēmums par nodokļu veidiem.

Jāsecina, ka, neskatoties, no vienas puses, uz diezgan konservatīvu pieeju ieņēmumu daļas plānošanā, atsevišķu nodokļu ieņēmumi ir paredzēti visai augsti. Un te vispirms es gribētu minēt ieņēmumus no netiešajiem nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa.

Protams, ir pietiekami pareiza pieeja aplikt ar nodokļiem patēriņu, šeit realizējas princips — kurš vairāk patērē, tas arī vairāk pārdala, maksājot nodokli par labu valstij. Bet tomēr šajos nodokļos ir plānoti vislielākie pieaugumi — attiecīgi pievienotās vērtības nodoklim 112,6% un akcīzei 117,3% pret 1999. gada paredzēto izpildi. Tas liek domāt, ka samērā strauji vajadzētu pieaugt privātajam sabiedriskajam patēriņam, kā arī nodokļu administrēšanai būtu jūtami jāuzlabojas. Tomēr, ja mēs paskatāmies Budžeta likumprojekta paskaidrojumos, tad mēs redzam, ka gan sabiedriskā, gan privātā patēriņa pieauguma tempi ir plānoti samērā nelieli — 3,5% sabiedriskais patēriņš faktiskajās cenās un privātais — 3,9 %. Inflācijas līmenis ir prognozēts 3% apmērā. Kā apliecinājums ne visai straujajam patēriņa pieaugumam ir arī neliels vidējās darba samaksas pieaugums, aptuveni 6% pret 1999. gada līmeni. Un pavisam nelielais bezdarba līmeņa kritums — no 9,6% šogad uz 9,1% 2000. gadā. Tas viss liek domāt, ka galvenais akcents ir uz nodokļu administrācijas uzlabošanu.

Tas, protams, ir ļoti sarežģīts process, jo mēs visu laiku zinām, ar kādām problēmām sastopas Valsta ieņēmumu dienests, nodrošinot nodokļu iekasēšanu. Arī akcīzes nodokļa ieņēmuma pieaugums par 17% 2000. gadā, salīdzinot ar paredzamo 1999. gadā, neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām akcīzes nodokļa likumos, kas vērsti uz ieņēmumu palielinājumu, ir ļoti optimistiski.

Kāpēc es to saku? Ar to visu es gribu uzsvērt, cienījamie deputāti, ka šobrīd reāli nav iespējams palielināt budžeta ieņēmumu daļu. Mēs varam domāt tikai par to, kā mēs, otrajā lasījumā strādājot, varētu runāt vai nu par izdevumu samazināšanu, vai par pārdali esošo, plānoto budžeta līdzekļus ietvaros.

Bez tam jāatzīmē, kā jau es teicu mazliet agrāk, ka no ieņēmumu daļas kā ienākums no privatizācijas fonda šī ieņēmumu daļa ir izslēgta. Privatizācijas fonda ieņēmums šobrīd mums nākotnē būs vairs tikai kā iespējamais finansēšanas avots.

Kā tas izskatās izdevumu daļā? Vai tomēr, realizējot galveno prioritāti, — budžeta fiskālā deficīta samazināšanu, ir iespējams realizēt kādu valdības prioritāti? Un proti, vai kāda no nozarēm nākamgad attīstīsies straujāk nekā citas? Vai straujāk nekā 1999. gadā.

Vislielākais finansējuma pieaugums ir paredzēts aizsardzībai — 29,9%. Un tas sastādīs 1% iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to mēs būsim pildījuši savus solījumus vai vismaz mēģinājuši realizēt savas cerības ar iestāšanos NATO.

Otrs lielākais pieaugums ir izglītībai — 15,5%. Un tas būs 2,2% no iekšzemes kopprodukta.

Neliels, pavisam neliels ir pieaugums dzīvokļu un komunālajā saimniecībā un vides aizsardzībā — par 2,64%. Bet tas nemaina iekšzemes īpatsvara kopproduktu, kas jau tāpat ir ļoti niecīgs. Un pieaugums arī ir vispārējiem valdības dienestiem par 4,1%. Tas arī nemaina īpatsvaru iekšzemes kopproduktā. Bet tas arī ir vispārējo valdības uzdevumu realizācijai.

Pārējām nozarēm diemžēl ir izdevumu samazinājumi, no kuriem vislielākais ir transportā un sakaros — 23,1%. Un īpatsvars, šīs nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā, samazinās no 2,8% uz 2%.

Analizējot budžeta izdevumu daļas struktūru, redzam, ka pieaug uzturēšanas izdevumi, ļoti nedaudz atalgojums, bet galvenais pieaugums ir par maksājumiem, par aizņēmumiem un kredītiem. Tā ir maksa, tā ir cena par mūsu budžeta deficītu.

Vai valdības piedāvātajā budžeta likumprojektā ir paredzēta arī kāda tautsaimniecības attīstība, ko visuzskatāmāk rāda līdzekļi valsts investīcijām? Valsts konsolidētajā budžetā investīcijas paredzētas 68,3 miljonu latu apjomā, un to apjoms pret 1999. gada plānu ir samazinājies par 11 miljoniem. Un sastāda vairs tikai 4,8% no kopējiem izdevumiem pret 5,5, kā tas bija plānots šogad.

2000. gada budžeta projektā izmaiņas redzamas arī pašvaldību budžeta ieņēmumu daļas truktūrā. Un kā būtiskāko var minēt ieņēmumu samazināšanos no nodokļa par īpašumu, kur paredzēts 15,3% kritums. No vienas puses, ir apsveicama valdības vēlme veicināt uzņēmējdarbību un pārskatīt vai, precīzāk sakot, atcelt likumu par īpašuma nodokli, kas noteikts 4% maksimālo likmi no ēku būves bilances vērtības un neveicināja investīciju piesaisti Latvijai. Mēs esam pildījuši iepriekšējā valdības laikā jeb valdība ir pildījusi iepriekšējās valdības laikā dotos solījumu investoriem par to, ka, lai veicinātu investīciju piesaisti, šī likme tika samazināta. Šobrīd tā ir aizvietota ar vienotu nodokļu likmi 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības. Tomēr pašvaldības jau šobrīd ir norūpējušās par jaunās pašvaldībām deleģētās funkcijas — šī nodokļa administrēšana — realizāciju un iespējām ieņēmumu prognozi izpildīt.

Kas būs jauns, ko piedāvā valdība, lai precīzāk un detalizētāk būtu iespējams spriest par sabiedrisko līdzekļu izmantošanu? Ir uzteicams, ka budžeta likumprojekts ir papildināts ar jauniem pielikumiem par iestāžu un resoru rezultatējošiem rādītājiem, kas nākotnē radīs iespēju izvērtēt līdzekļu izmantošanas lietderībuu un efektivitāti. Savā ziņā tas mums būs atskaites punkts, lai mēs varētu vērtēt, vai institūcijas, valsts iestādes, resori savu naudu ir tērējuši tiem domātiem mērķiem un vai arī šī efektivitāte tiešām ir sasniegta.

Kā otrs pozitīvais ir tas, ka ir papildināts Budžeta likums ar pielikumu un informāciju par ārvalstu finansiālo līdzdalību dažādu programmu realizācijā. Un ir uzskaitītas arī iespējamās nākotnes saistības, realizējot ilgtermiņa projektus, kas jau šobrīd ļauj ieskicēt vienas otras nozares vai programmas attīstības perspektīvas.

Kā būtisku no budžeta un finansu vadības uzlabošanas viedokļa var atzīmēt arī attiecīgo budžetu pavadošo likumprojektu "Par budžetu un finansu vadību", kurā gan atsevišķas normas būtu diskutējamas. Kā viena no tām bija, piemēram, Saeimas budžeta neatkarības principa atcelšana, pret ko iebilda Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā un sniedzot savu atzinumu kā līdzatbildīgā komisija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Par pārējiem Budžeta likumu pavadošajiem likumprojektiem. Šos likumprojektus var nosacīti iedalīt vairākās grupās. Daļa no tiem ir saistīti ar budžeta struktūras izmaiņām, ieņēmumu un izdevumu pārnešanu starp pamatbudžetu un speciālajiem budžetiem, dažādu soda naudu izlietošanas kārtību un tamlīdzīgi. Ir šeit vairākas normas, kuras arī šobrīd varētu varbūt precizēt vai diskutēt, bet tas būtu jau otrā lasījuma jautājums.

Šos likumprojektus — likumus "Par Uzņēmumu reģistru", "Par ostām", "Par aviāciju", "Par dzelzceļu" , "Par konsulāro reglamentu"un vēl citus no paketes konceptuāli bez iebildumiem atbalstīja līdzatbildīgās komisijas. Atbalstīja arī Juridiskā komisija likumprojektu "Par tiesu varu". Lai gan izteica iebildumus pret līdzekļu samazinājumu tiesu institūcijā.

Nākamā grupa skar dažādu pasākumu realizācijas termiņu atlikšanu uz vēlāku laiku. Tie ir likumprojekti, kas izsauca vislielākās diskusijas. Un kā pirmais ir likumprojekts par skolotāju algu palielināšanas termiņa noteikšanu pakāpeniski līdz 2003. gadam. Es domāju, ka šīsdienas skolotāju pikets bija apliecinājums, ka Izglītības likuma pieņemšana otrajā lasījumā izraisīs vēl karstas debates.

Budžeta paketē ir paredzēts izslēgt normu par pabalstu palielināšanu ģimenēm ar bērniem likumprojektā "Par sociālo palīdzību", pret ko iebilst Sociālo un darba lietu komisija. Un šis ir likumprojekts, kur, es domāju, arī otrajā lasījumā Saeima diskutēs diezgan detalizēti, jo vai ir mērķtiecīgi šādu normu izslēgt pilnībā no likumprojekta? Saprotot šo mūsu budžeta situāciju, varētu piekrist, ka šīs normas finansēšana tiek atlikta uz vēlāku laiku, un tomēr tādā vai citādā redakcijā mums ir jādomā vai tādu vai citādu normu ietvaros mums ir jādomā par to, kā lai mēs stimulējam dzimstību Latvijā. Jo zinot mūsu situāciju ar sociālās apdrošināšanas budžetu, ar to, kas notiek vai kā nākotnē var veidoties darbaspēka atražošana un kā veidosies attiecības starp strādājošajiem un pensionāriem, es domāju, ka šis jautājums ir ārkārtīgi, ārkārtīgi aktuāls.

Ir arī paredzēta izdevumu samazināšana sociālajā sfērā, ir paredzēta bezdarbnieku pabalsta apmēru pārskatīšana un citi. Par "peldošajiem" likumprojektiem, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iebilda arī par izmaiņām likumā par soda izpildi un arī "Radio un televīzijas likumā".

Nākamā grupa ir ieņēmumu palielināšanai izstrādātie likumprojekti, kas paredz aplikt ar akcīzes nodokli jaunas preču grupas, tādas kā alus, kafija, alkoholiskie dzērieni, un šie likumprojekti konceptuāli guva atbalstu visās līdzatbildīgajās komisijās. Gribu atzīmēt, ka vislielākās diskusijas izsauca valdības piedāvātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kur, no vienas puses, ir paredzēts uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi par 1%, nosakot 36% apjoma apmērā un vienlaicīgi arī paredzot aplikt sociālās apdrošināšanas maksājumiem iemaksu privātajos pensiju fondos un darba devēju prēmijas par dzīvības un veselības apdrošināšanu. Situācijā, kad, no vienas puses, mēs cenšamies saglabāt mūsu pensijas reformas pamatus, šī norma, kura tika diskutēta ļoti, ļoti detalizēti iepriekšējos parlamentos, nedomāju, ka tā būtu tik strauji pārskatāma. Es domāju, ka šis būtu tas likumprojekts, kas būtu jādiskutē ļoti uzmanīgi arī nākamajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisija kā līdzatbildīgā ierosināja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai izstrādāt alternatīvo likumprojektu šim likumprojektam, kurš paredzētu tikai sociālās apdrošināšanas likmju samazināšanu. Taču šis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstu neguva.

Paralēli tiešajām ar likumprojektu saistītajām normām ir arī priekšlikumi par atsevišķu normu sakārtošanu atsevišķos likumos, kas vai nu veicinātu maksāšanas disciplīnu, vai precīzāk noteiktu vienas vai otras institūcijas atbildību. Un kopumā "peldošā" likuma paketē ir 32 likumprojekti, no tiem četri ir pilnīgi jauni vai jaunas redakcijas. Pievienojot šos likumus budžeta likumprojekta paketei, es domāju tos, kuriem ir jaunas redakcijas un kurus parasti skata divos lasījumos, rodas precedents, ka būtiskas nozares reklāmu skarošs likumprojekts pievienots paketei un tādējādi sašaurina iespēju diskutēt parlamentā. Un šeit es gribētu norādīt, ka tādējādi rodas arī zināmas pretrunas ar likumu "Par budžeta un finansu vadību", kas nosaka, ka pievienot budžeta paketei var tikai tos likumus, kas nosaka ieņēmumu daļu, tātad vai nu palielināšanas, vai samazināšanas virzienā.

Jāatzīst, ka šobrīd budžeta likumu pavadošā likumprojekta pakete ir orientēta uz jostu savilkšanas principu. Bet visai maz ar atsevišķiem izņēmumiem, kā jau šeit minēju, nekustamā īpašuma nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksas, šie likumprojekti skar uzņēmējdarbības veicināšanas aspektu. Vēl vairāk, ir ierosināts pārskatīt vai atcelt atsevišķas normas, kas skar iespēju maksāt vai pagarināt vecos, es pasvītroju, vecos nodokļu parādus. Nerisina aktuālus nodokļu maksāšanas kārtības vai disciplīnas uzlabošanas jautājumus un nerosina uzņēmumu pārstrukturizēt ražošanu, drīzāk saglabā pašreizējo principu. Ja vienreiz esi bedrē, tad tev tur arī jāpaliek. Domāju, ka šobrīd parlamentam ir unikāla izdevība, visi būtiskākie uzņēmējdarbību skarošie nodokļu likumi ir atvērti, un šobrīd būtu jāizmanto izdevība iestrādāt uz otro lasījumu priekšlikumus, kuri kaut nedaudz, bet tomēr varētu veicināt, stimulēt veiksmīgi ražošanas tālāku attīstību.

Cienījamie deputāti! Es centos ļoti, ļoti ieskicēt tās problēmas, es akcentēju tikai pašas galvenās problēmas, kuras mēs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kuras jūs, citas līdzatbildīgās komisijas, norādījāt, izskatot likumprojektu pirmajam lasījumam. Ja mēs ietu detalizētāk, debates būtu krietni ilgāk, bet es zinu, ka arī jūs gribat izteikt savu viedokli, jo parlamentam būs jāuzņemas liela atbildība. Kopumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izvērtēja visas likumprojekta paketes, izvērtēja likumprojektu "Par valsts budžetu 2000.gadam" un atbalstīja to izskatīšanu pirmajā lasījumā, vienlaikus lūdzot visiem likumprojektiem noteikt steidzamību. Lūdzu jūs arī atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Saskaņā ar procedūru mums tagad jālemj par to, lai noteiktu par steidzamiem budžetu un to pavadošos likumprojektus. Pirmais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" . Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 15, atturas — 12. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994. — 1999.gadā"" . Par vai pret steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1999.gadā"". Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 12, atturas — 16. Likumprojekts ir par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alum"" . Par vai pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alum"". Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 11, atturas — 15. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" . Par vai pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"". Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 17, atturas — 13. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"". Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 12, atturas — 11. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" . Par vai pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 20, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 23, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 21, atturas — 8. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 19, atturas — 9. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par budžeta un finansu vadību"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par budžeta un finansu vadību"". Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 19, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! par — 56, pret — 19, atturas — 8. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 19, atturas — 7. Steidzamība atzīta.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 20, atturas — 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 12, atturas — 10. Steidzamība atzīta.

Nākamais – likumprojekts "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" . Lūdzu, pret steidzamību vēlas runāt deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Šoreiz es runāšu kā deputāte. Un es izteikšu viedokli jau minētā argumenta dēļ, tāpēc ka šis ir likumprojekts, kas ir rakstīts pilnīgi jaunā redakcijā, skar pietiekoši jūtīgu sociālo jautājumu, tas ir, bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējas, bezdarbnieku loku, arī šo pabalstu apmēru jautājumu, es domāju, ka tas ir Saeimai pietiekoši rūpīgi jāizdiskutē un tāpēc es ierosinu noņemt steidzamību. Mēs varam paspēt izskatīt likumprojektu atbilstoši mūsu budžeta izskatīšanas grafikam trijos lasījumos. Un tāpēc es lūdzu jūs balsot pret steidzamību, neskatoties uz to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Par steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 54, atturas — 35. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 18, atturas — 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 22, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 29, atturas — 3. Steidzamība atzīta.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 12, atturas — 18. Steidzamība atzīta.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret 21, atturas — 9. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par aviāciju"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 12, atturas — 15. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 15, atturas — 15. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 14, atturas — 17. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 11, atturas — 16. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Valsts meža dienesta likums" . Runāt vēlas Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcijas deputāte. Jūs runāsiet pret vai par? Pret. Lūdzu!

I.Ūdre

(JP). Paldies, cienījamais Prezidij! Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu runāt pret steidzamību, jo mani pārsteidz vismaz pēdējo trīs mēnešu laikā steidzamības kārtā pieņemtie projekti. It sevišķi mums ir pieredze ar Valsts pensiju likumu, kura steidzamība noveda pašreiz pie referenduma. Starp citu, likumā "Par Valsts mežu apsaimniekošanu un izmantošanu" 6.pantā ir noteikts, ka Saeimas kompetence meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā ir tāda, ka Saeima nosaka vienotas meža apsaimniekošanas un izmantošanas politikas galvenos virzienus. Arī Apvienoto Nāciju organizācijas ietvaros strādā darbā pie projekta Zemkopības ministrijā, tika noteikts, ka vispirms Saeimā jāapstiprina šī meža izmantošanas koncepcija, tad ir jāapstiprina "jumta" likums, un tad ir jāstrādā pie 30 dažādiem normatīvajiem aktiem. Diemžēl šī loģiskā sakarība netiek ievērota, un pašreiz, izrauti no kopējā konteksta, tiek pieņemti atsevišķi likumi. Un ne tikai likumi, jo tiek dibināta jau valsts akciju sabiedrība "Latvijas meži", kurā atkal kārtējo reizi parādās politisko partiju interešu kopa, tiek ievēlēti jau vai iecelti politisko partiju pilnvarnieki. Tad es uzskatu, un arī mūsu partija uzskata, ka nepamatoti pašreiz budžetā ir iekļauta ienākumu daļā 7,9 miljonu lielā summa, kas paredzēta kā ienākums no šīs akciju sabiedrības.

Tādēļ, pirms jūs pašreiz runājat un domājat par steidzamību, vispirms pārdomājiet, vai nevajadzētu arī šo ļoti svarīgo valsts ekonomikas jautājumu apskatīt normālā, loģiskā sakarībā un Saeimā vispirms apstiprināt mežu politiku.

Sēdes vadītājs. Paldies! Runāt un domāt par steidzamību neviens vairāk nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Valsts Meža dienesta likums". Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret —53, atturas — 37. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā" . Pret steidzamību vēlas runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godātie deputāti! Aizpagājušā sēdē, pirms jūs nolēmāt novirzīt komisijām Izglītības likumu ar nolūku mainīt 23.panta otro daļu, kura paredz, citēju: "Pedagogam ar zemāku profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām", no šīs pašas tribīnes es atgādināju valdošās koalīcijas deputātiem viņu pirmsvēlēšanu solījumus un aicināju neskart šā likuma normu. Diemžēl vairākums nobalsoja par. Tātad faktiski jūs atkal neplānojat būtiski palielināt skolotāju algas un likuma izpildi gribat atlikt, novilcināt līdz 2002.gadam. Kā jums ir zināms, pēdējā algas palielināšana reāli par 3 — 4 latiem par likmi skolotājiem notika 1996.gadā. Pieskaitiet inflāciju, un jūs sapratīsiet, ka tautas skolotājs ir viens no nabagākajiem cilvēkiem valstī. Viņš ir tiešā nozīmē pazemināts. Kurš var man paskaidrot, kāpēc vidējā alga valstī ir Ls 142, 91, bet vidējā skolotāja alga par vienu likmi ir Ls 65,91? Kurš par to atbild? Neviens. Man liekas, ka mūsu valstī vispār neviens ne par ko neatbild, tāpēc arī izauga tas, kas izauga.

Piemēram, skolotājai Sarmītei Grīviņai no Ventspils rajona Puzes pamatskolas ir augstākā izglītība un 14 gadu pedagoģiskais stāžs. Viņa pasniedz 26 stundas. Atgādinu, ka viena likme ir 21 stunda, un vēl viņa strādā par pagarinātās dienas grupas audzinātāju un pulciņa vadītāju. Uz rokas viņa saņem 96,6 latus. Dzīvoklis, komunālie maksājumi, mēnesī viņai uz šiem maksājumiem aiziet ap 50 latu, tātad uz rokas viņai un diviem viņas bērniem uz visu pārējo — ēdināšanu un saimniecības precēm, pārtiku un tā tālāk — paliek tikai 46,5 lati.

Vēl viens konkrēts piemērs. Skolotāja Lienīte Čāčina no tās pašas skolas. Ģimenē arī ir divi bērni. Arī viņai ir augstākā izglītība. 29 stundu slodze un vada pulciņu. Uz rokas viņa saņem 86 latus 85 santīmus. Tātad, apmaksājot komunālos maksājumus par dzīvokli, par bērnudārzu, aiziet vairāk, nu gandrīz 64 lati. Tātad dzīvošanai paliek 22 lati 92 santīmi. Vai var šie cilvēki pilnvērtīgi dzīvot? Nē! Viņi knapi izdzīvo, bet skolotājiem taču vajag ne tikai paēst, bet arī teātri apmeklēt, uz muzeju aizbraukt. Diemžēl skolotājs mūsu valstī ir novests līdz nožēlojamam stāvoklim. Man ir kauns, bet jums, cienījamie deputāti?

Senjūdu zintnieks Maimoinīts teica: "Ja cilvēks nepamatoti apbižojis citu cilvēku, viņam ir jālūdz piedošana. Ja viņš nepiedos, vēlreiz jālūdz piedošana. Trešo reizi jālūdz piedošana, bet, ja nepiedos, tad vainīgs ir pats apbižotais." Bet viņš arī teica, ja cilvēks apbižo skolotāju, tad neskaitāmas reizes ir jālūdz piedošana. Es domāju, ka ... Aizver muti! Es domāju, ka mums šobrīd jālūdz, jālūdz piedošana skolotājiem. Mūsu pienākums ir nodrošināt Izglītības likuma 53. panta otrās daļas izpildi. Jāatrod skolotāju algas palielinājumam pietrūkstošie 28 miljoni. 6,24 miljoni it kā ir atrasti. Tātad paliek 22 miljoni. Kur tos ņemt? Mūsu vidū taču ir ekonomikas profesors, finansisti, ekonomisti, valstsvīri un valsts sievas. Es domāju, ka jāsaliek galvas kopā...

Sēdes vadītājs.

Piedodiet, bet jūsu debatēm paredzētais laiks ir beidzies.

J.Pliners.

Ļoti žēl, bet es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Savukārt es aicinu jūs par mutes aizvēršanu runāt citā vietā, nevis no Saeimas tribīnes! Paldies!

Par steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 33, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā" . Par vai pret steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 29, atturas — 6. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 21, atturas — 13. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Zemesgrāmatu likumā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 14, atturas — 12. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 32, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi "Likumā par ostām"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet! Pret vēlas runāt deputāts Imants Burvis — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu šo likumu nesteidzināt, ņemot vērā to, ka pašlaik tā kļūda ir atrasta, un visi piekrīt, ka kļūda ir jālabo, bet tāpēc nav jābūt steidzamam. Taisīt kļūdas nav jāsteidzas, it sevišķi, ja zinām, ka tās ir kļūdas.

Sēdes vadītājs.

Par steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet! Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu runās Anatolijs Gorbunovs, satiksmes ministrs. Lūdzu!

A.Gorbunovs

(satiksmes ministrs). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamais Prezidij! Tātad šie labojumi ir par nodevām ostās. Tos iesniegusi Finansu ministrija un ir pilnīgi saprotama finansu ministra vēlme sakārtot lietas, kuras saistās ar nodevām, maksājumiem, it sevišķi tagad, izskatot budžeta jautājumus. Valdība konceptuāli to atbalstīja. Lietas būtība. Tātad ostās vispārīgi var būt valsts nodevas, pašvaldību nodevas un ostu maksājumi. Protams, šie nosaukumi ir dažādi dažādās valstīs, bet tā būtība ir tāda.

Un līdz šim bāku nodevu un loču nodevu saņēma jūras administrācija tieši. Šī nodeva negāja nekādā veidā caur valsts budžetu. Finansu ministrija ierosināja bāku nodevu kā valsts nodevu un tādā veidā ieskaitīt valsts budžetā. Vispār valsts nodevas ostās tiešām var būt bāku nodeva. Un jāsaka, ka pēc būtības šī bāku nodeva ir izmantojama tālāk, lai finansētu jūras administrāciju, kas pilda patiešām valsts funkcijas, tas ir, kontroli, drošību un visas pārējās lietas, sertifikāciju un citas vēl daudzas valsts funkcijas. Bet tā atšķirība būs tāda, ka šo naudu jūras administrācija saņems caur budžetu un tādā veidā būs arī kontrolēta no budžeta izlietošanas viedokļa.

Es domāju, ka valdība atbalstīs šo principu, un tas ir loģisks. Par iebildēm, ka diemžēl tas tā ir, ka mēs nevarējām precīzi īsā laikā noteikt jūras administrācijas izmaksas, jo tur ir daudzas funkcijas, kuras konceptuāli tika lemtas, un ostas padomē no tām arī dažas atbalstītas, tās tiek nodotas ostām, un līdz ar to jūras administrācijas izmaksas kā bāku nodeva nav iekļauta budžeta ieņēmumos, un tālāk arī kā izdevumi, jūras administrācijai nav iekļauta izdevumos. Tā ir tā problēma, bet tas nekādā gadījumā netraucē šo jautājumu lemt pēc būtības un otrajā lasījumā tiešām gan ielikt šos 2,3 vai 2,1 miljonu gan ieņēmumos kā bāku nodevu un pretim izdevumus jūras administrācijas finansēšanai. Tāpēc, es domāju, ka tas nevarētu būt galvenais iemesls, lai to neizskatītu kā visus pārējos likumprojektus, kurus ir iesniegusi Finansu ministrija, un es aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi "Likumā par ostām"". Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 26, atturas — 6. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Par akcīzes nodokli" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Par akcīzes nodokli". Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 27, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais — likumprojekts "Par valsts budžetu 2000.gadam" . Pret steidzamību vēlas runāt deputāts Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Par steidzamību šajā gadījumā var balsot tikai vienā gadījumā, ja pēc tam izrādās, ka likumā par budžetu jāienes labojumi pēc šī likuma pieņemšanas, valdība atkāpjas pati. Ja likums pēc tam strādā līdz gada beigām bez kādiem grozījumiem, tad ir atzīstama steidzamība, jo šodien paši redzam, cik daudz kļūdu būs šajā likumā. Un runāt par kļūdām un steidzamību, man liekas, tas ir briesmīgi.

Sēdes vadītājs.

Par steidzamību runās deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Kārtības rullis nosaka, ka budžeta likumprojektus parasti izskata divos lasījumos, par lasījumiem diskusiju vispār nav. Kāpēc mēs lūdzam steidzamību? Steidzamība nepieciešama, lai mēs varētu plānot un noteikt gan priekšlikumu iesniegšanas termiņus, gan arī precīzi noteikt otrā lasījuma termiņu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Par valsts budžetu 2000.gadam". Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 27, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Saskaņā ar mūsu procedūru uzsākam debates par budžeta likumprojektu un par budžetu pavadošajiem likumprojektiem. Vārds Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle

(Latvijas Republikas Ministru prezidents). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Jūsu ekselence! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Ir 1999.gada 21.oktobris, Latvijas valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts aizvakar bija 22 miljoni 693 tūkstoši latu. Fiskālais deficīts — 93 miljoni 168 tūkstoši latu. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālais deficīts — 60 miljoni 998 tūkstoši latu. Valsts parāds deviņu mēnešu laikā ir palielinājies par 95 miljoniem 915 tūkstošiem latu.

Saeimai ir iesniegts valsts budžets 2000.gadam, iesniegts likumā noteiktajā termiņā, un jums ir visas iespējas to savlaicīgi pieņemt, veicinot valsts ekonomikas stabilitāti un labojot vienu otru iepriekš izdarītu kļūdu.

Taču ir vēl kāds zīmīgs notikums — šonedēļ aprit simts dienas, kopš Latvijā ir izveidota un strādā labēja koalīcijas valdība.

Demokrātiskās valstīs šīs simts dienas ir pieņemts uzskatīt par saudzēšanas periodu, kuru laikā opozīcijas politiķi, komentētāji un žurnālisti cenšas lieki nekritizēt ministrus, ļaujot tiem strādāt un ar darbiem pierādīt savu atbilstību ieņemamajiem krēsliem. Taču Latvijā politiskā attīstība ir tik strauja, ka acīmredzot mēs to vēl nevaram atļauties.

Tāpēc es gribu pateikties visiem tiem, kas jau no pirmās dienas lika Ministru prezidentam un arī ministriem saprast, ka šī ir pavisam cita valdība, un arī prasības, ko sabiedrība izvirza šai valdībai, ir pavisam citas. Jau ar pirmo dienu no valdības tiek prasīta skaidrība, noteiktība, atklātība, spēja diskutēt, izskaidrot un pārliecināt. Latvijas sabiedrība aizvien aktīvāk vēlas būt iesaistīta lēmumu pieņemšanā, aizvien drošāk piedalās savas nākotnes veidošanā un aizstāv savas neapstrīdāmās tiesības tikt uzklausītai. Un tā ir optimistiska tendence. Cilvēki ir sapratuši, ka uzlabojumi jebkurā jomā kļūst patiesi neatgriezeniski tikai tad, ja tajos ieguldīta personiska ieinteresēta attieksme.

Es domāju, jūs man piekritīsit, tik piesātinātas simt dienas Latvija nebija pieredzējusi gadiem. Ir uzjundītas vairākas sāpīgas nepatīkamas tēmas, par kurām politiķi iepriekš centās nerunāt, bet sabiedrība — nedomāt. Brūkošās skolas un zemās skolotāju algas, vardarbība pret bērniem un žurnālistu loma sabiedrībā, kontrabandistu piesedzēji un algoti slepkavas, privatizācijas aizkulises un viltoti augstskolu diplomi, bankrotējošas fabrikas un "Latvijas dzelzceļš", neizlēmīgas pašvaldības un apņēmības pilnā pensionāre Inčukalnā — ikviens aktuālais jautājums veicināja jauna dialoga veidošanos starp valdību un sabiedrību. Mēs vēl arvien tikai mācāmies izmantot demokrātijas instrumentu. Pamazām apjaušam, ko tas maksā un ko spēj dot. Mācāmies — arī no savām kļūdām.

Viens no šādiem demokrātijas instrumentiem ir referendums. Sabiedrisko interesi par šīs valdības darbu izmantoja parlamenta opozīcija — ierosinot tautas nobalsošanu, lai panāktu Pensiju likuma grozījumu atcelšanu. Grozījumu, kuru mērķis bija apturēt sociālā budžeta sagraušanu.

Es salīdzināšu pensijas sistēmu ar hidroelektrostacijas darbu — aizsprosta izveidotā ūdenskrātuve ir sociālais budžets, kas tiek papildināts ar nodokļu maksātāju naudu. Pagājušajā gadā, grozot Pensiju likumu, tika parautas vaļā slūžas. Norma, kas ļāva strādājošajiem pensionāriem pārrēķināt savu pensiju no jauna, izraisīja grūti prognozējamu izmaksu pieaugumu bez atbilstoša sociālā nodokļa iemaksu pieauguma. Ūdens līmenis sāka strauji kristies, faktiski nosusinot pirms pāris gadiem izveidoto rezervi. Šobrīd sociālā budžeta deficīts ik mēnesi pieaug par 5,36 miljoniem latu. Ja šī tendence saglabātos un nekas netiktu darīts, piecu gadu laikā iztrūkums sasniegtu 300 miljonus latu. Tā ir nauda, kas būtu jāaizņemas, bet agri vai vēlu jāatdod.

Lai jūs saprastu, cik absurda ir šāda situācija, iedomājieties hidroelektrostaciju, kuras darbībai cisternās tiek vests ūdens, kas pirkts ārzemēs. Tā tas diemžēl ir — pensijas tiek maksātas, ārzemēs pārdodot valsts vērtspapīrus. Summas, kas tiek zaudētas šajā procesā, ir milzīgas. Tikai procentos vien mums nākas maksāt vairākus miljonus mēnesī.

Pensiju izmaksas mums prasa vienu miljonu dienā. Noapaļojot — vienu miljonu dienā. Pat ja taupības nolūkos mēs rīt likvidētu Ministru kabinetu un Saeima pati atlaistos, neizdodot vairs ne santīma šo abu iestāžu uzturēšanai, par ietaupīto naudu mēs varētu maksāt pensijas labi ja deviņas dienas gadā.

Šobrīd to ir sapratuši daudzi — sociāldemokrātu ierosinātais referendums neko neatrisinās un naudu nevienam neiedos. Gan vienā, gan otrā referenduma iznākumā rezultāts būs viens un tas pats — iztērēta nauda, iztērēts laiks, un ir tā pati spiedīgā vajadzība sākt domāt, ko darīt tālāk.

Laiks iet, un sociālā budžeta stāvoklis kļūst smagāks ar katru dienu. Mēs nevaram stāvēt un gaidīt, kad uznākušais lietus piepildīs iztukšoto ūdenskrātuvi. Te nepalīdzēs arī krāšņas runas, plakāti vai ielu gājieni. Lai nodrošinātu šīs sistēmas stabilu darbību, vispirms ir jāsalabo slūžas.

Tomēr atļaušos apgalvot — lai arī mēs esam zaudējuši laiku un līdzekļus, diskusija par Pensiju likuma grozījumiem ir bijusi auglīga. Tā likusi vēlreiz izsvērt visas iespējas, pārdomāt finansiālo prognožu pamatotību, saprast atbildību, ko uzņemas politiķi Pensiju sistēmas sakārtošana ir atzīta par problēmu numur viens. No tās vairs nav iespējams izvairīties ne šai valdībai, ne jebkurai citai, kas nāktu tās vietā.

Mēs esam nonākuši barjeras priekšā. Šī barjera ir 2000.gada budžets, budžets, kas iezīmēs Latvijas ienākšanu jaunā gadsimtā.

Šī barjera ir augsta, taču mums jāspēj paskatīties tai pāri un ieraudzīt mērķi. Mēs vairs nevaram atļauties domāt tikai par šodienas ienākumu un izdevumu saskaņošanu. Mums ir vajadzīgs moderns, uz nākotni vērsts budžets, kas stimulētu valsts attīstību tajā virzienā, kādā mēs visi to vēlamies. Tas, kā valdība rīkojas ar valsts līdzekļiem šogad, var būtiski ietekmēt stāvokli arī pēc desmit un divdesmit gadiem. Bet neprasmīgas rīcības sekas būs jūtamas jau pēc gada.

Valdībai pārmet rīcības straujumu. Atskatoties uz šajās simt dienās padarīto, man ir jāatzīst — patiesībā vajadzēja rīkoties apņēmīgāk. Politiskā inerce un likumā noteiktie budžeta iesniegšanas termiņi neļāva piepildīt visas ieceres, taču vairāki jauninājumi ir redzami jau tagad.

Pirmkārt, par 4 miljoniem ir samazināti izdevumi valsts aparāta uzturēšanai, un tas nav tikai taupības režīma diktēts piespiedu solis. Stimulējot algu fonda samazināšanu, ministrijām tiek dota iespēja ne vien pārskatīt nevajadzīgi izplūdušo darbinieku skaitu, bet arī izkustināt dažu labu aizsēdējušos ierēdni. Vienlaicīgi ir uzsākta dienesta automašīnu un kabineta iekārtojuma pamatotības pārbaude. Mēs nevaram pieļaut, ka valsts nauda tiek iztērēta ekskluzīviem sēdekļu pārvalkiem un kompaktdisku atskaņotājiem. Ierēdņiem nāksies atteikties no ierastās greznības vai arī maksāt par to no savas kabatas.

Otrkārt, ir uzsākta precīza valsts finansiālo saistību uzskaite. Mēs nevaram plānot un virzīt valsts attīstību, nesaņemot pilnīgi skaidru priekšstatu par to, kas kam ir parādā un cik. Neskaidrība šajos jautājumos ne tikai apdraud konkrēto iestāžu finansējumu, bet diemžēl kalpo arī par augsni veiklu mahinatoru neparedzamajam fantāzijas lidojumam. Naudai, kas pieder valstij, ir jāatrodas stingrā uzskaitē, un jābrīnās, cik grūti ir panākt šādas normas ieviešanu.

Treškārt, ir nodrošināta stingrāka starptautisko institūciju finansēto projektu izlietoto līdzekļu uzskaite. Mēs saņemam aizvien lielāku un daudzveidīgāku starptautisko atbalstu, kas stimulē attīstību praktiski visās valsts darbības sfērās. Ne vienmēr šie līdzekļi ir iztērēti ar maksimālo ieguvumu, un iemesls bieži vien bijusi nepietiekama kontrole.

Ceturtkārt, ir noteikta valsts iestāžu iekasēto maksu un nodevu iekļaušana kopējā budžetā.

Piektkārt, valsts budžeta deficīts vairs netiks lāpīts ar privatizācijas procesā iegūstamajiem līdzekļiem.

Sestkārt, budžetā paredzēts par 40 miljoniem palielināt ieņēmumus, uzlabojot nodokļu iekasēšanu un samazinot kontrabandas apjomus. Tā ir norma, kas piespiedīs valdību pāriet no tradicionālajiem solījumiem pie daudz konkrētākiem darbiem.

Septītkārt, iesniedzot budžeta projektu, ir paredzēts samazināt nodokļus, kas skar ražošanu. Te es varu piekrist Ivaram Godmanim — ja mēs gribam panākt būtiskas izmaiņas valsts ekonomikā brīdī, kad iet slikti, mums ir jāsamazina nodokļi un jāļauj izslieties ražotājiem.

Astotkārt, mēs esam uzsākuši pakāpenisku un plānotu budžeta deficīta samazināšanu, panākot maksimāli drīzu pāreju uz sabalansētu budžetu. Mēs to varējām 1997.gadā, mums tas ir jāvar 2001.gadā. 2001.gada budžetam ir jābūt sabalansētam, un darbs pie šī budžeta izstrādes jau tiks uzsākts februārī.

Mums ir vajadzīgs budžets, kas ļautu izrauties no bīstami ieilgušās stagnējošās un bezcerīgās bedres. Bet to nav iespējams izdarīt, mēģinot rāpties uz visām pusēm vienlaicīgi. Ir jānosaka precīzas, skaidras un pamatotas prioritātes. Viena no šī budžeta prioritātēm ir labvēlīga klimata radīšana uzņēmējdarbības attīstīšanai jau nākamajā gadā. Otra prioritāte ir valsts drošības garantijas nākotnē.

Un, runājot par drošību, mēs pirmām kārtām domājam par divām stratēģiski vienlīdz svarīgām jomām, kurām vienīgajām piešķirts papildu finansējums 2000.gada budžetā. Tās ir aizsardzība un izglītība.

Latvija ir maza valsts, un mūsu neatkarība ir vistiešākā veidā atkarīga no tā, cik precīzi mēs spēsim iekļauties reģionālās un globālās drošības struktūrās. Pamazām aiziet nebūtībā tie laiki, kad pasaule tika dalīta ietekmes zonās un nokļūšana kādā no tām nozīmē lielāku vai mazāku drošību —līdz nākamajai pārdalīšanai.

Mēs vairs nevēlamies kļūt par apsargājamu objektu stratēģiski svarīgā kartes punktā. Mēs saprotam, ka kopīgai drošībai daudz vairāk dod līdzvērtīga sadarbība. Tieši tāpēc Latvija izmanto katru iespēju piedalīties miera uzturēšanas akcijās tajos krīzes reģionos, kas kļuvuši par dramatisku pārbaudījumu demokrātiskās pasaules spējai nosargāt cilvēcību un mieru. Vēsturiskā pieredze un šodienas problēmas, veidojot jauna veida kaimiņattiecības ar Krieviju, neļauj mums rokas klēpī salikušiem gaidīt, kad notiks politiska rakstura pārmaiņas kaimiņos, vai arī labklājības līmeņa celšanās pašu valstī.

Tieši tāpēc Latvija jau konsekventi realizē finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai, pakāpeniski ieviešot mūsdienīgu bruņojumu, armijas uzbūvi un apmācības metodes, kas ļaus iekļauties NATO izveidotajās struktūrās.

Taču palielināts finansējums nedrīkst nozīmēt neapdomīgus, nepamatotus un izškērdīgus pirkumus. Latvijas armijas kaujas spējas nekad nenoteiks lielgabalu un tanku skaits. Mūsu mērķis nav padarīt Latviju par novecojušas kara tehnikas muzeju. Nosacīti runājot, lai nosargātu Latviju, mums ir jāpērk datori. Jāpērk moderna izglītība mūsu virsniekiem un karavīriem. Mūsdienu bruņotajos konfliktos uzvaru šodien nenosaka sprāgstvielu kilotonnas, bet gan informācija, zināšanas un organizācija.

Valdība savā deklarācijā ir noteikusi mērķi ieviest totālās aizsardzības principu un likvidēt plaisu starp sabiedrību un armiju — vēl vienu padomju iekārtas palieku. Jo ātrāk un pārliecinošāk mums tas izdosies, jo lielāks sabiedrības atbalsts būs sagaidāms arī Latvijas dalībai NATO.

Taču izglītība ir drošības garantija ne tikai militārajā nozīmē vien. Dodot labu izglītību jauniešiem šodien, mēs varam daudz efektīvāk nosargāt valsts neatkarību visās jomās — ekonomikā, politikā un kultūrā.

Ekonomiskās attiecības pasaulē ir strauji un būtiski mainījušās pēdējo desmit, divdesmit gadu laikā. Pamazām izzūd priekšstats par nacionālo biznesu. Lielo starptautisko korporāciju ražotnes atrodas visdažādākajās pasaules malās un vajadzības gadījumā var strauji mainīt atrašanās vietu, izvēloties optimālāko un izdevīgāko variantu. Šo uzņēmumu vadībā strādā cilvēki, kuru vērtību nosaka viņu izglītība un talants, nevis ādas krāsa vai tautība. Savukārt paša uzņēmuma galvenā vērtība jau sen vairs nav īpašumi un ražošanas līdzekļi, bet gan tajā strādājošie cilvēki, viņu zināšanas un savstarpējā darba organizācija.

Mēs nevaram atgriezties pašizolācijā un plānveida ekonomikas apstākļos. Mums ir jāpieņem jaunie spēles noteikumi un jāizmanto tie, gūstot maksimālu labumu.

Jaunajos darba tirgus apstākļos Latvijai ir nepieciešama kvalitatīvi jauna augstākā izglītība, kas reāli konkurētu pasaules tirgū. Es esmu pārliecināts, ka to ir iespējams panākt, vienīgi palielinot valsts finansējumu izglītībai. Palielinot un mainot tā piešķiršanas kārtību, izveidojot savstarpējas atbildības pilnu studiju kreditēšanas sistēmu.

Mums jau tagad ir jāsaprot, ka bezmaksas izglītības nav un nekad nav bijis. Par studijām tā saucamajās budžeta grupās maksā valsts. Pārliecība, ka šī izglītība tiek iegūta par velti, neveicina ne studentu, ne pasniedzēju tiesību ievērošanu.

Situācijas novērtējums liecina, ka jau tagad mazāk nekā puse studentu — 44% — mācās augstskolu budžeta grupās. Šo privilēģiju viņi iegūst par to, ka iestāšanās eksāmenus nokārtojuši veiksmīgāk nekā citi studētgribošie. Jaunās studiju kreditēšanas sistēmas mērķis ir panākt, lai valsts finansējums katram konkrētajam studentam pienāktos personīgi un būtu atkarīgs ne tikai no iestāšanās, bet daudz vairāk no tā, kā augstskola tiek pabeigta. Finansējums, kas atkarīgs no reāla darba.

Mums ir vajadzīgi izglītoti jaunieši, bet tirgus apstākļos vajadzība diktē savus noteikumus, deklaratīvi piešķirtās tiesības vien neko negarantē. Tāda ir mūsu pārliecība, un ar to mēs atšķiramies no valdības, kuru būtu izveidojušas kreisi noskaņotas partijas.

Mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jādod ne tikai tiesības, bet arī iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību. Valdība ir apņēmusies izstrādāt šīs sistēmas modeli līdz nākamā gada pavasarim, ņemot vērā visu ieinteresēto pušu viedokli. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka tā ieviešana būs jāveic pakāpeniski piecu, sešu gadu laikā, neskarot šobrīd studējošos.

Kādēļ mēs visu to darām? Kādēļ Latvijai ir nepieciešama stabila, ilgtspējīga politiskā attīstība? Kādēļ, pārvarot ikdienas grūtības, nesaprašanās un principiālas domstarpības, mums tomēr ir nepieciešams vienoties par kopīgu mērķi?

Pirms desmit gadiem, ejot uz barikādēm, mums bija skaidrs, kādēļ. Ne jau tādēļ, lai nemirtu badā. Mēs arī toreiz nemirām badā. Mums arī toreiz, izstāvot ierasto rindu pēc desai līdzīga priekšmeta, saņemot naudai līdzīgus rubļus un izlasot avīzē patiesībai līdzīgas ziņas, neklājās viegli. Dzīvei līdzīgs surogāts mēdz būt patīkamāks par īstenību. Sevišķi tiem, kuri šo sistēmu prata izmantot. Laikā iestāties partijā, laikā pieklauvēt pie vajadzīgajām durvīm, dzīvot valsts vasarnīcās, braukt ar valsts mašīnām un ēst slēgta tipa ēdnīcās, maksājot īpaša parauga cenas.

Ir cilvēki, kas joprojām izjūt nostalģiju pēc šī lētuma. Ir deputāti, kas pieprasa pazemināt cenas Saeimas ēdnīcā. Cilvēkiem vispār ir raksturīga nepiepildāma vēlme atgriezties bērnībā, un, jo ilgāks laiks paiet, jo vairāk atceramies vecāku pirktās konfektes, pamazām aizmirstot kautiņos iegūtos zilumus un nobrāzumus.

Taču pagātne ir aizgājusi. Neatgriezeniski. Mums nav ceļa atpakaļ. Mēs nevaram atgriezties turp, no kurienes esam aizgājuši, šādas vietas vienkārši vairs nav ne bijušās PSRS teritorijā, nedz arī kur citur pasaulē. Mēs nevaram atgriezties un neatgriezīsimies izlaupītajā, nomocītajā un diemžēl arī asiņaina kara plosītajā Krievijā. Mēs varam tikai ar līdzjūtību paskatīties atpakaļ un pateikt — nē.

Taču tikpat lielā mērā mēs nevaram raudzīties uz pārtikušajām Ziemeļeiropas valstīm, uzskatot, ka Zviedrijas vai Dānijas sociālismu ir iespējams atdarināt. Mēs, protams, būtu priecīgi tā dzīvot, bet to, ko izdarīja Skandināvijas valstis 50. — 60. gados, nav iespējams atkārtot. Tas sociālisms, tādā veidā bija iespējams tajā vietā un tajā laikā, kur tas radās.

Sociālisms ir brīnišķīga atbilde uz jautājumu: ko darīt ar lieku naudu, taču vismazāk tas ir paņēmiens, ar kuru šo naudu ir iespējams nopelnīt. Ja mēs gribam pelnīt, mums ir jāiemācās nostāties pašiem uz savām kājām un jāiemāca to darīt arī saviem bērniem. Mēs nevaram iezīmēt skaitļu tabulā kādu izdomātu labklājības līmeni un uzskatīt, ka līdz ar to būs garantēta tautas labklājība. Nav tādas vietas — labklājība! To nav iespējams sasniegt un sasniegušam atlaisties krēslā un baudīt. Labklājība ir smags darbs, nemitīga virzība uz priekšu, nepagurstoša sevis pilnveidošana un mācīšanās.

Mēs esam sagaidījuši vislabvēlīgāko attieksmi no Eiropas Savienības. Latvijas iekļaušanās Eiropas valstu saimē ir kļuvusi reālāka nekā jebkad agrāk. Mums ir vēlreiz godīgi jāizvērtē tie ieguvumi un zaudējumi, tās pārmaiņas un stimuli, ko Latvijai dos šī ārpolitiskā mērķa sasniegšana.

Zaudējumi būs milzīgi — mēs zaudēsim ierastos padomju standartus un ierastos mazā tirgus apjomus. Mēs zaudēsim nedrošību un nestabilitāti. Mēs zaudēsim ierastos pēcpadomju republikas mazvērtības kompleksus un vienu otru iekšpolitisku neirozi.

Tas, ko mēs iegūsim un izjutīsim pirmām kārtām, būs jaunu mērogu un jaunu standartu piedāvātais iespēju plašums ekonomikā, izglītībā un kultūras dzīvē. Arī pensijas sistēmas sakārtošanā. Eiropas Savienība ir lielisks sociālo garantiju sistēmas paraugs, kas spēj pastāvēt, pateicoties savam mērogam. Tā ir stabilitāte, ko Latvija ar savu mazo ekonomiku viena pati vēl ilgi nespētu sasniegt.

Latvijas valsts budžeta apjoms ir biedējoši mazs. Rēķinoties tikai ar savām finansu iespējām, mēs nespētu nostāties pretī pat vienai starptautiskai narkobiznesa organizācijai, kuras rīcībā ir ievērojami lielāki līdzekļi. Tikai sadarbība un līdzekļu koordinācija starpvalstu līmenī spēj garantēt Latvijas iedzīvotāju drošību.

Taču mums jau tagad ir jāsaprot ne tikai tas, kāpēc Eiropas Savienība ir nepieciešama Latvijai, bet arī tas, kāpēc mēs esam nepieciešami Eiropai. Ko mēs varam un ko gribam dot. Mums jāatmet iedoma, ka iestāšanās Eiropas Savienībā vienā mirklī automātiski atrisinātu visas pašu radītās problēmas. Bieži vien šāda attieksme par atgādina kādu stāstu par vīru, kas apmeklē ārstu pirms operācijas un saka: — Dakter, pēc operācijas es varēšu spēlēt futbolu? — Jā, jā, pēc mēneša. — Dakter, pēc operācijas es varēšu spēlēt vijoli? — Jā, otrā dienā. Paldies dakter, es visu mūžu esmu gribējis iemācīties spēlēt vijoli. Eiropas Savienība mums dod milzīgas iespējas, taču neviens mūsu vietā vijoli spēlēt neiemācīsies.

Eiropā sasniegtais dzīves līmenis un pilsoniskā sabiedrība ir daudzu gadsimtu darba rezultāts. Mēs ne vienmēr varam atļauties iet to pašu ceļu, taču uzsāktais pārmaiņu temps dod mums vienreizēju iespēju pārlēkt daudziem šī ceļa posmiem. Mums ir šāda iespēja, un es ticu, ka tas tiks izdarīts.

Es ticu tam, ka Latvija jau pēc divdesmit gadiem kļūs par iecienītu un plaukstošu Eiropas mēroga tūrisma centru, ne tikai piesaistot investīcijas, bet arī saglabājot savu latviskumu.

Es ticu tam, ka pēc divdesmit gadiem ikvienas starptautiskas kompānijas vadītāji, pieņemot darbā augstas klases speciālistus, priekšroku dos jauniešiem no Latvijas, jo zinās, ka tas nozīmē labu izglītību, apskaužamas darbaspējas un svaigu skatījumu uz lietām. Studenti, kas šodien plūc laurus informātikas olimpiādēs, jau rīt būs gatavi reāli konkurēt. Un konkurēt tieši tajās nozarēs, kur attīstība norit visstraujāk.

Es ticu tam, ka Latvijas iedzīvotāji pēc 20 gadiem varēs atļauties strādāt jebkurā Eiropas zemē, strādāt to darbu, kas atbilst katra personiskajām interesēm un vajadzībām.

Paplašinoties Eiropas Savienībai, attālums līdz tai kļūs aizvien mazāks. Stundas lidojums līdz Berlīnei vai Stokholmai mums kļūs tikpat pierasts kā brauciens ar vilcienu no Rīgas līdz Siguldai.

Es ticu tam, ka Latvija ar laiku ne tikai atrisinās bezdarba problēmu, bet arī spēs piedāvāt darbu citiem. Latvijas nākotne ir augstas kvalifikācijas darba vietas laukos un mazpilsētās, ekoloģiski tīrā un rosinošā kultūrvidē. Māja laukos un darbs mājās — mēs to varēsim atļauties daudz agrāk, nekā spējam iedomāties.

Un vēl es ticu tam, ka pēc divdesmit gadiem Latvijas Saeima vairs nevarēs iejaukties pensiju sistēmas darbībā ar populistiskiem likuma grozījumiem, un es ticu, ka šī sistēma būs stabila, noregulēta, godīga un neatkarīga. Paldies! (Aplausi)

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamajam vārds Edmundam Krastiņam, Latvijas Republikas finansu ministram.

E.Krastiņš

(Latvijas Republikas finansu ministrs). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti, cienījamie klausītāji. Mans uzdevums šodien ir pateikt tikai vienu vienkāršu un, es ceru, ne tikai finansu speciālistiem, bet arī citiem labi saprotamu lietu, lai mūsu valsts attīstītos, ir jāveicina tās ekonomiskā augšupeja. Tie nav tikai skaisti vārdi. Šodien tas nozīmē, ka ir jāpieņem sabalansēts budžets. Tas ir viennozīmīgi un principiāli. Pretējā gadījumā visas mūsu vīzijas par valsts gaišo nākotni un cerības tās piepildīt mēs varam atlikt vēl uz ilgu, ilgu laiku, jo tam vienkārši nebūs naudas. Izstrādājot un pieņemot sabalansētu budžetu, mēs izvēlamies valsts tautsaimniecības attīstību un sabiedriskās dzīves kvalitātes un līmeņa augšupeju.

Es vēlētos šodien skaidri norādīt uz tiem kritērijiem, pēc kuriem vadījās valdība un Finansu ministrija, izvērtējot visas vajadzības, iespējas un apstākļus, kuru apkopojumu sauc par budžetu. Mēs definējām budžeta kritēriju hierarhiju, ar kuru es aicinātu arī jūs salīdzināt savus priekšlikumus un iespējamos grozījumus. Pirmais un augstākais kritērijs, pēc kura, sastādot budžetu, vadījās valdība, bija izplānot valsts ieņēmumus un tēriņus tā, lai dotu stimulu mūsu tautsaimniecībai izkļūt no depresijas, kādā bijām nonākuši šī 1998. gada beigās un šī gada sākumā. Dot stimulu mūsu ekonomiskajai augšupejai, tas šobrīd ir eksistenciāli svarīgs un neapšaubāms darbs, lai varētu pozitīvi runāt par Latvijas tālāku attīstību un integrāciju globālajā tirgū.

Tautsaimnieciski plaukstošajai valstij daudz pazīmju. Vieni saka: spēja izkļūt no krīzes, citi saka: sabalansēts budžets. Vēl citi piesauc iekļūšanu NATO un Eiropas Savienībā. Vēl citi kā pirmo nosauc cienījamas algas skolotājiem. Tas ir pareizi. Taču, lai kuru no pazīmēm mēs sliektos nosaukt pirmo, patiesībā mēs domājam par vienu un to pašu — par attīstītu un modernu valsti, par valsti, kurai pietiek naudas ne tikai savu ikdienas tēriņu segšanai, bet arī attīstībai.

Es aicinu jūs vērtēt budžetu tikai un vienīgi ar šo mērauklu. Proti, vai budžets ir solis pretī plaukstošai, ekonomiski attīstītai valstij. Plānojot šo budžetu, mēs esam konsekventi virzījušies uz deficīta samazināšanu. Tālākā perspektīvā tas ir principiāls ceļš bezdeficīta un pat budžeta ar pārpalikumu virzienā.

Tādēļ es aicinu jūs būt taupīgiem, piesardzīgiem un neieslīgt populistiskā kārdinājumā tērēt vairāk, nekā pašreiz spējam atļauties. Es aicinu jūs būt konstruktīviem un pragmatiskiem savu priekšlikumu izteikšanā, jo mūsu valstī naudas ir pietiekami, lai racionālas darbības ceļā mēs spētu saskaņot sabiedrības visdažādākās intereses, apsvērumus, vajadzības un nodrošinātu to finansējumu. Lai mūsu valsts turpinātu pozitīvu attīstību, mēs nedrīkstam plānot lielāku deficītu kā 2% no iekšzemes kopprodukta. Profesionāļi zina, ka tā ir kritiskā robeža, kuru mūsu valsts ekonomika nevar atļauties pārkāpt. Tādi ir nepielūdzamie finansu likumi. Pretējā gadījumā valsts finansu stāvoklis ar katru dienu kļūst aizvien smagāks, valsts aizvien nabadzīgāka. Mēs zaudēsim starptautisko atbalstu un nebūsim izpildījuši savus amata pienākumus — racionāli saplānot un kontrolēt mūsu valsts izdevumus.

Finansistiem tas nav noslēpums. Nodrošinot finansu stabilitāti vidējā termiņā un panākot bezdeficītu vai pat pārpalikuma budžetus nākamajiem gadiem, būs iespējams kontrolēt tekošā konta deficītu, kas pašlaik Latvijā sasniedzis nepieņemamus apmērus.

Otrs kritērijs, kuru mēs izvirzījām, bija — budžets, ko pozitīvi vērtē starptautiskā finansu sabiedrība. Mums vajadzēs aizņemties, aizņemties ārzemēs, lai rastu finansējumu tekošajiem izdevumiem, ne tikai investīcijām. Un tātad mums ir jārēķinās ar mūsu potenciālo naudas aizdevēju izpratni, lai saņemtu naudu par civilizētiem procentiem, kas mūs nedzītu nabadzībā un atkarībā.

Mēs gribam aizņemties maz, ātrāk atdot un nekad vairs nedzīvot uz kredīta. Starptautiskais valūtas fonds ir rekomendējis maksimālo deficīta robežu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Arī starptautiskie finansu eksperti saskata iespējas mūsu ekonomikas attīstībai tikai tad, ja mēs nepārsniedzam šo robežu. Tātad, godājamie kolēģi, ja lemsiet kādai no pozīcijām palielināt finansējumu, tad rādiet, kam ņemsim nost. Budžetā tāpat kā sengrieķu skulptūrā visam ir jābūt sabalansētam līdzsvarā. Ja atskatāmies nesenā pagātnē, tie gadi, kad valsts kopprodukts cēlies, kad ir pieaudzis optimisms sabiedrībā, ir bijuši gadi, kad budžets ir bijis pēc iespējas sabalansēts. Sabalansēts budžets tā ir harmoniska, dzīvespriecīga un investīcijām pievilcīga tautsaimnieciskā vide. Būt vai nebūt labākai dzīvei šodien šis jautājums reducējas uz vienkāršo — būt vai nebūt sabalansētam budžetam.

Un trešais kritērijs, to es faktiski esmu jau pateicis, tas ir ļoti stingrs taupības režīms, tas ir veselā saprāta kritērijs. Ciest mazas neērtības šodien, lai iegūtu komfortu rīt, piekrist mazām sāpēm, lai izvairītos no lielām nākotnē. Atteikties no maziem priekiem, lai iegūtu lielu, visu darīt ar mēru, tas ir loģiski, un šobrīd mūsu valsts nevar atļauties neprātīgus eksperimentus, kas maksā desmitiem miljonus, tā ir mana pārliecība.

Visbeidzot, runājot par kritērijiem, lai pieminam pašu svarīgāko, ko valdība strādājot pie budžeta projekta, turēja savā acu priekšā. Lai spertu soli uz priekšu, lai būtu naudas vairāk nākotnē, valdības uzdevums ir izmantot budžetu kā instrumentu, ar kura palīdzību mēs varam dot impulsu tautsaimniecības attīstībai. Grūdiens tautsaimniecības attīstībai— tā mēs nosaucām šo principu. Šajā kontekstā būtu vērts pakavēties pie dažiem skaitļiem. 2000.gada budžets ir zīmīgs ar to, ka daļa nodokļu tiek liberalizēta, tajā ir iestrādāta būtiska nodokļu samazināšanas pakete, lai stimulētu investīciju piesaistīšanu, pašreiz maksimālo 4% īpašuma nodokļa likmi plānots samazināt līdz 1,5%. Ir paredzēts atlikt akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai, lai saskaņotu šo likmju kāpumu ar pārējām Baltijas valstīm. Par 1% tiek piedāvāts samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi darba devējam, kas rezultātā samazinās darbaspēka izmaksas un uzlabos šī nodokļu maksāšanas disciplīnu. Grūdiens tautsaimniecības attīstībai, tas nozīmē, samazināti nodokļi tautsaimniecībā. Tas nav jautājums par kafiju vai limonādi, tas ir jautājums par politisku izšķiršanos, kas ir tas, ko mūsu valsts atbalsta un veicina. Ar šo budžetu mēs meklējam katru iespēju samazināt nodokļu slogu investīcijām un uzņēmējam, lai rastos jaunas darbavietas un būtu papildu ienākumi iedzīvotājiem un gala rezultātā arī valstij.

Lai īstenotu šādu budžeta plānu, valsts politikai ir jāiet roku rokā ar radikālu nodokļu iekasēšanas uzlabošanu. Nodokļu veidā gūtie ieņēmumi tiks palielināti, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un samazinot dažādus atvieglojumus. Lai minētās likumdošanas izmaiņas dotu pozitīvu rezultātu gan no tautsaimniecības, gan no budžeta viedokļa, ir jāuzlabo nodokļu administrēšanas efektivitāte, kuras rezultātā mēs paredzam iegūt papildus 40 miljonus latu. Es uzskatu, ka ļoti svarīgs mērķis ir nākamā gada laikā būtiski palielināt budžeta caurspīdīgumu, iekļaujot tā programmu un apakšprogrammu rezultatīvos rādītājus valsts budžeta likumā. Kā zināms, rezultatīvie rādītāji uzskatāmi demonstrē, kāda ir valsts budžeta piešķirto līdzekļu izlietojuma efektivitāte, kāda ir ieguldīto resursu atdeve. Šim pašam nolūkam kalpo arī privatizācijas ieņēmumu pārklasificēšana par finansēšanas avotu un ārvalstu palīdzības iekļaušana budžetā. Tāpat mēs likvidēsim bieži vien nekontrolēti vai vāji kontrolēti izmantotos specbudžetus.

Un nobeidzot es gribētu pateikt, ka jūsu priekšā ir budžets, kurā jēdziens prioritāte nav tukša skaņa. Budžetā ir skaidri redzams: mūsu prioritāte ir aizsardzība un izglītība. 2000.gadā Aizsardzības ministrijas finansējums faktiskajās cenās pieaugs par 32,7% jeb 10, 8 miljoniem latu un veidos 1,06% no iekšzemes kopprodukta. Par 12,3 miljoniem latu palielināsies izglītības sistēmas finansējums, tajā skaitā papildus plānots piešķirt līdzekļus izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas reformai, kopskaitā 6,24 miljonus latu vairāk, nekā kāda cita valdība ir piešķīrusi. Mēs esam atraduši iespēju laikā, kad budžeta stāvoklis jau tā ir ļoti smags, piešķirt skolotāju algām vairāk nekā jebkad iepriekš. Atrast šo naudu nebija viegli, un mums nācās pat palielināt dažus nodokļus patēriņu daļā. Valdība strādāja, meklēja risinājumus un izdarīja šajā jomā vairāk, nekā bija izdevies agrāk. Par to es arī esmu lepns. Mēs gribam ar šo budžetu palielināt skolotāju algas, mēs gribam izveidot stabilu pensiju sistēmu, mēs gribam iekļauties NATO un Eiropas Savienībā. Mēs gribam bagātāku Latviju, un šis budžets to apliecina. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamajam vārds Modrim Lujānam, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

M.Lujāns

(PCTVL). Labdien, godājamais priekšsēdētāja kungs! Labdien, dāmas, kungi, ekselences! Klausītāji! Latvijas pašreizējā par labēju pašnosauktā valdība kā galveno 2000.gada budžeta veidošanas principu ir definējusi, ka tas būšot grūdiens tautsaimniecības attīstībai. Grūšana, pēc budžeta projekta autoru domām, izpaužas trīs galvenajos veidos.

Pirmais — īpašuma nodokļa likmes samazinājums no 4% līdz 1,5%, sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes darba devējiem samazināšana par 1%, trešais — aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 1% no iekšējā kopprodukta. Ceturtais — neliels algu pielikums skolotājiem, kas ir četras reizes mazāks, kā tika solīts, no 2000.gada 1.janvāra. Šie ir praktiski vienīgie soļi, ko ar vairākām atrunām var nosaukt par pozitīviem. Citas valsts budžeta novitātes ir vērstas vienīgi uz nodokļu palielinājumu, izdevumu samazinājumu, tālāku valsts ieņēmumu un to sadales centralizāciju. Latvijas aktuālākās problēmas — trūcīgo iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana un bezdarba samazināšana — valdība risina vienā veidā — samazinot izdevumus valsts sociālajā budžetā un noņemot investīcijas jaunu darba vietu radīšanai.

Valsts aizsardzība 2000.gada budžetā ir pasludināta par galveno prioritāti, jo izdevumus valsts aizsardzībai plāno palielināt par 10 miljoniem latu, palielinot aizsardzības izdevumu daļu konsolidētajā budžetā no 2,3 līdz 3%. Vairāk nekā viena trešā daļa no plānotā palielinājuma ir saistīta ar darba algu palielināšanu Aizsardzības ministrijas struktūrās. Karavīriem attiecībā pret skolotājiem tiek dota priekšroka. Valdībā tiek skatīts likumprojekts, kā tuvāko divu gadu laikā palielināt aizsardzības izdevumus divkāršot.

Tādējādi valsts prioritāte 2000.gadā ir aizsardzības izdevumu pieaugums par 10 miljoniem latu, valdības dienesta finansējuma pieaugums par 3 miljoniem latu, izglītības finansējuma pieaugums par 12 miljoniem latu. Visur citur vērojams piešķirto līdzekļu samazinājums. No šiem rādītājiem vislielāko nožēlu izraisa gan absolūtais, gan relatīvais valsts finansējuma samazinājums veselības aprūpei un sociālajai apdrošināšanai. Ilustrācijai var minēt, ka Latvijas demogrāfisko situāciju raksturo straujš pensionāru skaita pieaugums, straujš dzimstības samazinājums, strauja darbaspēka, iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanās kopumā. Tātad "perestroikas" un atmodas bērnu dzimšanas bums ir beidzies un strauji turpinās sabiedrības novecošanās. Pensijas vecuma palielināšana tikai paātrinās šo procesu, jo valsts galvenai rūpei būtu jābūt dzimstības palielināšanai. 1998.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits kārtējo reizi samazinājās, šoreiz par 15 790 tūkstošiem cilvēku jeb 0,6%. Ja šī tendence netiks apstādināta, tad tuvākajos 50 gados mūsu nacionālās ievirzes labējās valdības pūliņu rezultātā latvieši izzudīs no zemes virsas dabiskā veidā bez krievu okupantu iejaukšanās.

Pēc speciālistu atzinuma, veselības aprūpei veltītā sadaļa no iekšējā kopprodukta 3,6% 2000.gada Latvijas budžeta projektā ir viszemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Pēc Slimnīcu biedrības valdes aprēķiniem, 2000.gadā veselības aprūpes iestādes saņems par 8% mazāk līdzekļu nekā 1999.gadā, kas ne tikai pazeminās medicīnas pakalpojumu kvalitāti, bet prasīs mediķu algu pazeminājumu solītā pieauguma 3% inflācijas koeficienta apmērs, vietā. Finansu ministrija realizē konsekventu politiku — ienākumus no valsts speciālajiem budžetiem pārņemt valsts pamatbudžetā, bet finansiāli neizdevīgos izdevumu posteņus pārcelt no pamatbudžeta uz speciālajiem budžetiem vai nodot pašvaldībām. Tā programma veselības aprūpei pēc līdzekļu samazināšanas tika pārcelta uz valsts speciālo veselības aprūpes budžetu, kur finansēšanai iezīmēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājums, ja tas 2000.gadā būs. Bet ja nebūs? Valdība konsekventi turpina samazināt sociālās palīdzības programmas, 2000.gada budžetā samazinot izdevumus sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai par vairāk nekā 1,1% no iekšējā kopprodukta jeb absolūtos skaitļos par 10 miljoniem latu. Acīmredzot tiek lēsts, ka šī palīdzība tik un tā nevienu trūkumcietēju no bada neglābs. Tādēļ nav vērts pūlēties vispār.

Cits svarīgs valdības ierosinātais valsts izdevumu samazināšanas postenis ir samazinājums nodarbinātības speciālā budžeta izdevumu daļā par 6,8 miljoniem latu. Valdība plāno ekonomēt līdzekļus bezdarbnieku pabalstiem, samazinot pabalstu apmērus un to izmaksas termiņus, kā arī cerot uz bezdarbnieku skaita samazināšanos ekonomikas atveseļošanās rezultātā. Neviens neapšauba apgalvojumu, ka jāstimulē pēc iespējas ātrāka bezdarbnieku atgriešanās darba dzīvē. Bet ne jau ar pabalstu nogriešanu. Valdībai ir jādomā, kā radīt valstī jaunas darbavietas, pirmām kārtām, izdarot valsts investīcijas darbaspēka kvalitatīvai uzlabošanai un pārorientēšanai atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām, otrām kārtām, visādi atbalstot jaunu darbavietu radīšanu, tajā skaitā neapliekot ar uzņēmuma ienākuma nodokli investīcijas jaunu darbavietu radīšanai, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes par gados jauniem un gados veciem strādājošajiem, kuriem ir visgrūtāk atrast darbu, visādi veicinot nepilnas darba dienas un nepilnas darba nedēļas plašāku piemērošanu, attīstot algotos pagaidu sabiedriskos darbus, kuru finansējumu valdība piedāvā budžetā nogriezt pat par 100 000 latiem.

Eiropas valstu pieredzi pazīst kā daudzveidīgus bezdarba samazināšanas pasākumus, no kuriem Latvijas valdība neīsteno nevienu. Valdība ir aizrāvusies ar fiskālajiem nodokļu pārgrupēšanas pasākumiem, kā arī dažādu budžeta posteņu strukturālo pārkārtošanu, kas varbūt var apslēpt patieso budžeta situāciju, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Piemēram, ārvalstu palīdzības iekļaušana valsts budžeta ieņēmumu daļā, bet nedod papildu līdzekļus iedzīvotājiem nepieciešamajām programmām. Ir jāatzīmē, ka valdībai nevajadzētu lolot īpašas ilūzijas par ārēji pieklājīgo bezdarbnieku procentu — 10% robežās, jo reālais bezdarbs ir daudz lielāks Daudzi bezdarbnieki, īpaši laukos, nestājas uzskaitē Valsts nodarbinātības dienestā, jo, pretēji attīstītajām Eiropas valstīm, pie mums šāda rīcība nav populāra. Bet tajā pašā laikā daudzos lauku pagastos regulāri darba ienākumus saņem vienīgi skolotāji un pagasta padomes darbinieki. Piemēram, Krāslavas rajonā ir daži pagasti, kur ienākums uz vienu iedzīvotāju ir 17 lati. Salīdzinājumā Ventspilī tas ir 212 lati. Pilsētās pieaug pirmspensijas vecuma sieviešu nodarbinātības problēma, jo viņas vairs nespēj pārkvalificēties darba tirgus prasībām, bet valdība, dzenoties pat pēc papildus pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa iekasējuma un pildot lielo tirgotāju pasūtījumu, ir metusies uz vairumtirdzniecības bāzu, sīko mazumtirgotāju un tirgu apkarošanu. Tātad tiek apkarotas darbavietas, kur līdz šim pamatā strādā pirmspensijas vecuma sieviešu grupa.

Aktīvi notiek tirdzniecības centralizācija, lai gan Eiropa jau sen cīnās par pretēja procesa veicināšanu. Situācija ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš", kas draud ar bezdarbu vairākiem tūkstošiem cilvēku, norāda, ka nodarbinātības jautājumos valdība labākajā gadījumā ir novērotāja, bet sliktākā gadījumā var secināt, ka valdība izrēķinās ar politiski nepatīkamu tautsaimniecības nozari, upurējot daudzu tūkstošu strādājošo intereses. Pašreizējā Latvijas valdība 2000.gada budžeta projektā stādot lielus makroekonomikas mērķus par lata stabilizāciju un budžeta fiskālā deficīta ierobežošanu, kā arī zīmējot rožainas Latvijas nākotnes vīzijas, diemžēl nav spējusi nolaisties līdz katra Latvijas iedzīvotāja konkrētai rūpei un vajadzībai, bet gan cenšas realizēt par labējajiem deklarētos makroekonomiskos mērķus, kārtējo reizi pazeminot Latvijas iedzīvotāju vairākuma dzīves līmeni.

Par investīciju programmu 2000.gadam. Valsts investīciju programmas finansēšanas projekts 2000.gadam atstāj visai nospiedošu iespaidu. Valsts investīciju programmas finansēšanu no valsts pamatbudžeta 2000.gadā plānots samazināt, salīdzinot ar 1999.gadu, par 12,5%. Bet, ja no šīs summas atrēķina ārvalstu, Eiropas Savienības palīdzību, tad pat par 15,6%. Līdzīgas samazinājuma proporcijas ir plānotas valsts investīciju programmu finansējumam no speciālajiem budžetiem. Ekonomikas aksioma ir apgalvojums, ka bez investīcijām nav attīstības. Tātad valdība plāno sašaurināt valsts līdzdalību valsts ekonomikas attīstībā, tajā pašā laikā cerot, ka 2000.gadā uz investīciju un eksporta pieauguma bāzes Latvijas iekšējais kopprodukts pieaugs par 3,5%. Tātad pieaugums plānots uz ārvalstu investīciju un vietējo uzņēmēju privāto iniciatīvu rēķina. Bet skaitļi liecina, ka Latvija jūtami atpaliek no pārējām Eiropas Savienības kandidātvalstīm ārvalstu investīciju piesaistīšanā. Ārvalstu investīcijas uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir priekšpēdējā vietā, tālu atpaliekot no Igaunijas — 407 ASV dolāri, no Lietuvas — 252 ASV dolāri, Latvijā 113 ASV dolāri investīciju uz vienu iedzīvotāju.

Pēc ārvalstu speciālistu atzinuma, šī situācija pirmām kārtām būtu labojama, uzlabojot valsts institūciju darbību, ieguldot valsts institūciju infrastruktūrā un darbaspēka kvalitātes uzlabošanā, stabilizējot banku sistēmu, izskaužot korupciju. Tāda ir vienīgā valsts cerība, plānojot ekonomikas pieaugumu uz vietējiem uzņēmējiem, ka tie uz iekšējo rezervju rēķina spēs palielināt ražošanu. Uz šo cerību norāda arī valsts investīciju sadalījums pa nozarēm un projektiem. Praktiski neviena valsts investīcija nav vērsta uz ražošanas spēku attīstību. Un tikai nedaudzas investīcijas var attiecināt uz ar ražošanas saistībām saistītās infrastruktūras sakārtošanu. Lai cik dīvaini tas neliktos, vērtējot Latvijas tautsaimniecības rādītājus salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības kandidātvalstīm, valsts investīciju prioritāte 2000.gadam ir aizsardzības investīcijas — 3,5 miljoni. Un valsts drošības projekts 28,5% jeb 11,6 miljoni latu no valsts pamatbudžeta investīcijām ir paredzēts valsts institūciju informātikas sistēmu attīstībai. Tas pats par sevi būtu ļoti progresīvs solis, ja vien vairāk nekā 60% no šiem līdzekļiem neaizietu tādām specifiskām iestādēm kā Aizsardzības ministrija un iekšlietu ministrija, kā Valsts ieņēmumu dienests un muitas pasākumu īstenošanai. Salīdzinājumā visai Latvijas valsts izglītības sistēmai informātikas sistēmas izveidošanai ir ieplānoti 2,2 miljoni latu jeb 17% no informātikas sistēmas izveidošanai paredzētajiem līdzekļiem. Atzīstot, ka modernas informātikas sistēma ir mūsdienu valsts attīstības pamats, jājautā, par ko liecina šīs investīciju proporcijas — 60% un 17%? Vai Latvija izvēlējusies kļūt par modernu policejisku valsti vai par modernu izglītības valsti?

Tādējādi var secināt, ka pašreizējā valsts investīciju politika nav vērsta uz tautsaimniecības un nodarbinātības attīstību, bet aicināta kalpot militāru un īstermiņa fiskālu, policejisku plānu īstenošanai. Tautsaimniecība ir atstāta Eiropas Savienības ziņā, kuras palīdzības ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā pieaug katru gadu un 2000.gadā sasniegs 100 miljonus eiro. Kopumā valsts budžeta projekts 2000.gadam jāvērtē kā vērsts uz īslaicīgu uzdevumu izpildi. Pirmkārt, fiskālā deficīta noturēšana 2% ietvaros no iekšējā kopprodukta, upurējot šim mērķim izglītības, sociālās programmas investīcijas, jo īpaši darba spēka attīstībai un bezdarba samazināšanai. Atsevišķi budžeta akcentu militarizācija, policejiska funkciju pastiprināšana, pārspīlēta finansu pārvaldes centralizācija izraisa pamatotas bažas, deklarētā ekonomikas grūšana ar nodokļu grozījumiem, liekas, paliks uz papīra. Liekas, ka valdības vadītājs brīžiem tīksminās par savas valdības labējiskumu un ar šo pamatojumu veiktajām nežēlīgajām sociālajām reformām, ka strauji pasliktinās iedzīvotāju dzīves līmenis. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija nevar atbalstīt šādu budžetu un aicina balsot arī loģiski domājošos pārējos deputātus pret šo budžetu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Atšķirībā no Lujāna kunga es aicinu, neapšaubāmi, atbalstīt visu budžeta paketi. Varbūt starp otro lasījumu pastrīdēsimies par akcīzes nodokli: vai sulu aplikšanu ar šo nodokli var glābt budžetu vai nevar. Vai tas būs 3 miljoni, pusotra miljona vai 200 000 zaudējumi. Tās ir visas lietas, par kurām mēs varam strīdēties. Neapšaubāmi, ka valdība ir izstrādājusi precīzu budžeta paketi, tajā skaitā arī labu budžetu. Un, ja ir labs budžets, skatās nevis šodienas problēmās, kuras bieži vien var atrisināt ātri un skaisti uz nākotnes rēķina, bet mēģina ieskatīties arī valsts nākotnē.

Es nemaz nebūtu nācis runāt, bet es gribu iebilst pret vienu, kā lai to pasaka, stereotipu, kas tiek izplatīts regulāri: Pensiju likuma nelaimēs ir vainīgs parlaments. Šķēles kungs, jums kā premjeram ir jāzina: izmaksā sociālajam budžetam ne vairāk kā 80 miljonus gadā, bet ja mēs paskatāmies, ko tad saka likums. Likums "Par valsts pensijām"saka, ka valdībai divreiz gadā ir jāindeksē pensijas un indeksācijas apjoms nevar pārsniegt cenu pieaugumu jeb inflācijas līmeni valstī.

Līdz ar to visa pagājušā gada apjoms bija 2,8 % inflācija.Tieši par šādu summu tika indeksētas pensijas pagājušā gada novembrī. Bet pagājušā gada maijā tika indeksētas par 7 latiem. Ja mēs šos 7 latus pareizinām ar apmēram 640 tūkstošiem pensionāru un ja mēs šo summu pareizinām ar 16 mēnešiem, tad tas ir 70 — 80 miljonu iztrūkums budžetā, kas sakņojas nevis, Šķēles kungs, Saeimas lēmumos, bet gan valdības lēmumā, kura likumība ir ļoti apšaubāma. Patiesībā varēja sākt mēģināt noskaidrot Satversmes tiesā šā lēmuma likumību, kas gan izraisītu lielas negācijas sabiedrībā. Es jūs neaicinu uz to. Mēs izlabosim likumu, un gan jau ekonomisko augšupeju Latvijā panāks vismaz jūsu darbības rezultātā, sevišķi pašreizējā budžeta rezultātā un mēs saglābsim kā šo budžetu, tā visus pārējos, un nebūs 300 miljonu iztrūkums.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Viens no spēcīgākajiem Romas imperatoriem Nerons ļoti vēlējās gūt panākumus jomā, kurā viņam nebija talanta. Viņš ļoti vēlējās būt aktieris, un tieši tas nāk šodien atmiņā, noklausoties un noskatoties mūsu Ministru prezidenta uzstāšanos, par ko viņam, protams, liels paldies! Paldies viņam par puķaino runu, par ticību ļoti tālai nākotnei un galvenais — pareizajai reklāmai par to, ka tautai tomēr ir jāpiedalās referendumā.

Jau Lujāna kungs sāka, un es vienkārši ieskicēšu vēlreiz šos postulātiņus, kas te mazdrusciņ izskanēja no premjera runas. Valdības iesniegtais likumprojekts "Par valsts budžetu 2000.gadam" it kā paredz stimulēt tautsaimniecības attīstību, kā puķaini viņš teica "grūdiens", uzlabot nodokļu administrēšanu un veicināt starptautiski atzītu valsts ekonomisko politiku. Bet, ja izskatām šo likumprojektu un šo likumpaketi, tad redzams ir pilnīgi kaut kas cits: absolūti nav redzams nekāds stimuls tautsaimniecības attīstībai. Protams, kopprodukta pieaugums ir paredzams 6,1%. Bet, kā tas tiks panākts, ja valdība plāno samazināt investīciju apjomu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu? Acīmredzot ir liela cerība uz privātajām investīcijām. Taču nekas netiek piedāvāts investīciju klimata uzlabošanai. Tātad praktiski nekāda investīciju politikas uzlabošana nav paredzēta, investīciju apjoms tiks samazināts, un tajā pat laikā ceram uz perspektīvām izmaiņām 20 gadu laikā. Skaistas cerības, nemainot faktiski nodokļu politiku.

Nodokļu administrēšana. Paskatoties Finansu ministrijas aprēķinus, kas varētu būt ļoti tuvu jau esošajam stāvoklim, apmēram 40% no nodokļiem neizdodas iekasēt. Neatkarīgie eksperti runā par 50% — 60% lielumu šajā apjomā. Kādā veidā tiek piedāvāts uzlabot šādu administrēšanu? Varētu būt ierēdņu skaita palielināšana, it kā taču tas šobrīd nav paredzēts, un tas varbūt ir arī pareizi, jo šajā sadaļā pat pati Finansu ministrija paredz samazināt izdevumus. Varētu būt runa par izmaiņām, vienkāršojot un nacionalizējot nodokļus. Ja šodien paskatāmies uz to paketi, kas mums tiek piedāvāta, nodokļi paliek arvien sarežģītāki un arvien vairāk. Nekāds uzskaitījums, faktiski nekāda racionalizēšana nodokļu administrēšanā netiek paredzēta.

Acīmredzot viens no ceļiem varētu būt, kā jau te pieminēja, samazināt nodokļu likmes. Bet arī tas nav parasti tik viegli samazināms, un šodien vēl vairāk. Vieglas atlaides tiek uzskatītas par lielu pretimnākšanu uzņēmējiem. Jāsecina, ka šo uzdevumu Finansu ministrija netaisās veikt, kaut gan it kā tas būtu plānots. Plānojot pamatbudžeta pieaugumu no 7% uz 17%, reāli tas ir iespējams tikai uz nacionālā kopprodukta pieauguma rēķina. Bet tas Finansu ministrijai ir plānots tikai ap 6%. Kaut kas neštimmē kopā.

Ja runājam par starptautiski atzītu valsts politiku, kuru modeli Finansu ministrija mums piedāvā — Rietumu vai Austrumu? Visu laiku runājot, mēs runājam par to, ka mēs virzāmies uz Eiropas Savienību. Taču, ja paskatāmies budžeta projektu, tas tā neizskatās. Eiropas Savienības valstīs ir progresīvā ienākuma nodokļa likme iedzīvotājiem. Latvijā tas nav paredzēts. Eiropas Savienības valstis paredz ievērojamas atlaides precētiem pāriem, ģimenēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, acīmredzot kaut kādā veidā mēģina risināt tieši šīs problēmas ar sociālo budžetu. Mēs to savā budžetā neparedzam. Eiropas Savienības valstis pie visas augstākas uzņēmumu nodokļu ieņēmumu bāzes likmes ir paredzējušas pietiekami daudzas atlaides ievērojami izdevīgākiem uzņēmējdarbības veidiem un reģioniem, nelieliem uzņēmējiem iesācējiem un tā tālāk. Latvijā šī sistēma nekādi neveidojas.

Ļoti skaista deklarācija par valdības vēlēšanos apkarot korupciju. Ļoti skaisti un pārliecinoši noskanēja premjera runa. Diemžēl budžetā tas nav saskatāms. Eiropā pieņemts ir dotēt pasažieru transporta pārvadājumus. Mūsu budžets to neparedz. Tikai skaistu un smagu kritiku esošajai pasažieru transporta sistēmai.

Pastāvot augstam bezdarba līmenim, nav pieļaujama finansēšanas samazināšana bezdarba un sociālo jautājumu risināšanā. Tā tas nav Eiropas praksē. Mums tas šodien tiek piedāvāts. Tas viss norāda tikai uz to, ka Finansu ministrija principā nav gatava risināt pašas noteiktos un deklarētos uzdevumus. Es jau gribēju panākt steidzamības noņemšanu vismaz, bet, runājat šodien par to, ka šie likumprojekti būtu atbalstāmi, nav loģikas.

Pāris vārdos, lai nebūtu otrreiz jānāk, pieskaršos akcīzes nodokļiem. Principā viegla analīze jau parāda, ka ieņēmumi no akcīzes nodokļa nesegs tos zaudējumus, ko mēs iegūsim pievienotās vērtības nodoklī, sociālajā, ienākumu nodoklī, dabas resursu nodokļa apjoma samazināšanas veidā. Samazināsies ražošanas apjomi. Tātad samazināsies izejvielas un energoražotāju ienākumi. Un arī citi nodokļi samazināsies. Ņemot vērā, ka palielinās nodokļu skaits, sadrumstalojas šie nodokļi. Acīmredzot palielināsies, neskatoties uz ministrijas vēlmi, šo nodokļu administrēšana. Nu, un vienīgais, kur patiešām šodien ir liels ieguvums, paaugstināsies kontrabandistu ienākumi. Ejot pa šo ceļu, es domāju, ka te kāds jau noteiks to, ka mēs varētu uzlikt arī akcīzi ūdenim, jūras ūdenim, gaisam.

Es tikai atgādināšu, ka Lietuva šodien ļoti aktīvi risina jautājumus par akcīzes samazināšanu alkoholam. Es negribu atbalstīt, protams, tādu soli, tanī pašā laikā viņi ar šo soli atbalsta vietējos ražotājus un apkaro kontrabandu. Pie mums nezin kāpēc notiek savādāk. Stingras runas, skaistas runas, skaistas, puķainas runas, bet tie soļi kaut kādā tādā pretējā virzienā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamie Ministru kabineta locekļi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Šodien gribētu teikt sekojošo: mēs šeit daudz dzirdējām, ka šeit ir labēja valdība, bet labēja valdība ne vienmēr nozīmē labēju politiku. Es šeit redzu labēju partiju veidotu valdību. Un kas šai labējai valdībai ir pats raksturīgākais bez šiem atsevišķiem pozitīvajiem momentiem, kurus es arī varu minēt, bet šajā gadījumā es pievērsīšu uzmanību kritikai, tā ir hroniska steiga, kļūdas un skandāli. Un pie šiem skandāliem nav vainīgs neviens cits kā paši Ministru kabineta locekļi, un šeit opozīcija ietekmē to, ko katrs Ministru kabineta loceklis saka, mēs nevaram. Tā ir jūsu atbildības daļa. Es gribētu teikt, ka sabiedrības acīs tas labējais brīnums jau lielā mērā ir sevi izsmēlis, un tas ir jāsaprot, bet, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, kāpēc es nodalīju šo labējo valdību no labējās politikas? Tāpēc, ka valdības politikā ļoti bieži tiek piedāvāti arī kreisi soļi, kur šajā krīzes situācijā es varu viņus neapšaubāmi atbalstīt, kas, manuprāt, ir pat sociālistiski gājieni. Kaut vai šis pats finansu ministra piedāvājums ar ienākuma nodokli aplikt to īpašuma daļu, kura attiecīgi nav pierādāma ar legāliem ienākumiem. Es domāju, ka tas ir gājiens, kā, protams, arī var problēmu risināt, bet tā nav alternatīva progresīvajam ienākuma nodoklim, bet es ceru, ka, ja es šeit kļūdos, ka tas ir kreiss gājiens, tad Kiršteina kungs noteikti uzkāps tribīnē un teiks — Baldzēna kungs, tas ir labējs gājiens vai kreiss, kā viņš tur definē.

Es gribētu šeit pateikt sekojošo, galvenais ir ka, ja kādam arī Saeimā ir 62 balsis, tagad jāsaka — jau bija 62 balsis, tad viņš nav kļuvis par olimpa valdnieku, tas ir skaidri un gaiši jāsaprot. Un es vēl gribētu pateikt, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, ko šis reālais budžeta variants piedāvā: tātad pašreiz piedāvā aptuveni mīnus 33,5 miljonus latu pensionāriem, vēl pirms referenduma ierosināšanas un parakstu vākšanas tas nozīmē mīnus 44,5 miljoni latu. Bērnu pabalstiem mīnus 11 miljonu latu. Un šeit es gribētu atgādināt to, ka vēl pavisam nesen Tautas partija mūs kaunināja un teica skaidri un gaiši, ka vajag izdalīt 46 miljonus latu bērnu pabalstiem, ka sociāldemokrāti to nespēj atbalstīt, bet tagad pat no tās summas, kur nav pielikti šie 46 miljoni, mēs redzam, ka ņem vēl mīnus 11 miljonus latu.

Nākamais — bezdarbnieku pabalsts, mīnus 9,7 miljoni. Kāpēc es visu to šeit saku? Tāpēc, ka deputātiem ir zināms, es domāju, ka arī sabiedrība zina, bet es to gribu pateikt tikai viena iemesla dēļ, tāpēc ka es arī šeit, cienot finansu ministru, attiecīgi Edmundu Krastiņu, lasu, ka galvenā prioritāte ir pensijas, bērnu pabalsti un bezdarbnieku pabalsti. Ja tā ir galvenā prioritāte, tad nelaime ir mājās tur, kur ir šādas prioritātes. Es domāju, ka tas ir raksturīgi labējai partijai, labējai valdībai, tas nav nopietni. Mēs daudz dzirdējām šeit ticības apliecinājumus. Es cienu katra ticību un nākotnes vīziju, bet es gribu uzsvērt vienu, ka ir jāvērtē arī šodienas un rītdienas darbs, nav jādzīvo tikai nākotnes tālēs, jo mūsu sabiedrība jau ir ilgi kā ar narkotiku barota par kaut kādām nākotnes tālēm, komunisma tālēm. Un es domāju, ka tas laiks ir aizgājis, ka ar nākotni var aizpildīt šodienu.

Un tāpēc es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka pensiju sistēmas sabrukšanu glābt gribēja opozīcija, jo pretējā gadījumā, ja nebūtu mēs uzsākuši šo referenduma kampaņu, mēs būtu īstenojuši kļūdu lavīnu, ko tagad jau publiski ir atzinuši dažādos rakstos un uzstāšanās reizēs vairāk nekā 18 deputāti no valdības frakciju vidus.

Es domāju, ka tas ir zīmīgs skaitlis, jūs nenoniecināsiet savus kolēģus, kas godīgi saka gan par steigu, gan par ekonomiski nepamatotiem, finansiāli nepamatotiem lēmumiem. Es gribētu teikt: tas ir tas jautājums, un tik tiešām ir taisnība, ka ar referendumu naudu neiedos, bet tas aptur kļūdas, kas maksā daudz dārgāk. Tas nozīmē pavisam vienkārši, tas nozīmē nākamo deficītu sociālajā budžetā, un tas katram šeit ir skaidrs. Es gribētu pateikt to, ka, ja mēs kaut ko gribam glābt un gribam labot slūžas, tad ar diegiem tās nav glābjamas, lāpāmas, ar diegiem nav aršana.

Un mēs šeit dzirdējām, ka mēs esam nonākuši barjeras priekšā un tālāk nav kur iet. Zināmā mērā es piekrītu Šķēles kungam, ka barjera ir, bet, manuprāt, šī barjera vispirms sargā nelielu, pavisam nelielu privileģētu aprindu intereses. Kāpēc? Kāpēc man tā šķiet? Tāpēc, ka sociālā nodokļa iekasēšanā valdība atsakās atcelt griestus un uzskata, ka ar 14 tūkstošiem latu līdz šim un nākotnē 15 tūkstošiem latu ir pilnīgi pietiekami. Tāpēc, ka es neredzu šeit nevienu priekšlikumu par to, ka akcīzes nodoklis tiks uzlikts luksus autombiļiem, luksus motocikliem, piemēram, ar 500 kubikmetru dzinēju, jahtām, kuteriem, sniega motocikliem, bet es redzu, ka akcīzes nodoklis tiks piedāvāts kafijai, alum, limonādei. Jā, jā, kafija un alus ir tautiski dzērieni, par to limonādi vēl varētu strīdēties, bet es šeit neiešu debatēt par šīm problēmām. Es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka bez progresīvā ienākuma nodokļa, tāda, kas saudzē vidusslāņa veidošanos, nevis to iznīcina, mēs nevarēsim iztikt. Tāpat arī bez tā, ka mums galu galā vajadzēs uzlikt kādus griestus arī algām, samērā gan ar premjera algu, gan ar Valsts prezidenta algu, gan ar Rīgas mēra algu, tātad valsts un pašvaldības uzņēmumos un iestādēs, tas būtu pietiekami nopietni. Un, ja es vēlreiz paskatos tālāk, tad es redzu, kur ir vēl šī barjera. Nekustamā īpašuma nodokļa jautājumos mēs esam apstājušies, aizsargājot tieši tikai lielkapitālu, mazajam un vidējam uzņēmējam mēs ceļam likmes trīs reizes, un atkal jautājums, kas tā ir par barjeru? Un es redzu, ka tā barjera ir tāda, kas mani kā sociāldemokrātu neapmierina.

Un es šeit gribu jautāt, vai labējās partijas aizstāv uzņēmējus kā tādus vai tikai lielos uzņēmējus? Esmu pārliecināts, ka viņām vajadzētu aizstāvēt arī mazos un vidējos uzņēmējus. Un es kā sociāldemokrāts gribētu arī redzēt, jo mazais un vidējais uzņēmums veido pasaulē pēc prakses vairāk nekā 70% jaunu darbavietu. Un mēs taču gribam šīs darbavietas visi kopā, tā es to saprotu, vai arī mēs izliekamies šeit, ka mēs gribam? Es ceru, ka neizliekamies. Būtiskas izmaiņas esot šis 1% sociālajā nodoklī, tas nedos atveseļošanos darba devējiem, vajag vairāk, bet ne uz pensionāru rēķina. 1% tik mums palielina sociālā budžeta deficītu, kurš pēc tam ar eiro aizņēmuma procentiem ir jāsedz, tātad šie 13 miljoni latu, un tas ir nopietni. Vai mums tas ir nepieciešams pašreiz krīzes situācijā, vai to mēs nevaram darīt nākamgad pavasarī, kad mēs iesim ārā no šīs krīzes, to es nesaprotu?

Nākamais, kas ir pilnīgi skaidrs, pašvaldības ļoti daudz zaudē. Kāpēc zaudē? Tāpēc, ka viņiem ir 18 miljoni latu, tāda nauda, kurai vajadzētu būt, funkcijas ir uzticētas, bet nav finansējuma šo funkciju veikšanai. Un šī tendence dzīvot uz pašvaldību rēķina turpinās. Mani tas neapmierina. Tas attiecas arī uz nekustamā īpašuma nodokli. Es gribētu atgādināt par pirmsvēlēšanu solījumiem, ka pirmsskolas obligātajai izglītībai ir jādod valsts nauda un jāatbalsta pilnīgi skaidri un nopietni, tāpat par mērķdotāciju bērnudārzu pedagogiem un par skolotāju algu. Tas viss ir jārisina kompleksi. Pašreiz šie jautājumi ir atlikti kaut kur, manuprāt, nepiedodami tālu. Un nevajag izvairīties no šo jautājumu risinājuma. Es neredzu iemesla, kāpēc vajadzēja atteikties no pirmsskolas obligātās izglītības. Ja nu vienīgi viens iemesls: sociāldemokrāti to panāca Ministru kabinetā. Ja tas kādam nepatīk, tad tāpēc nevajag to skart un teikt, ka tas ir jālikvidē. Paies laiks, un mēs atgriezīsim. Es domāju, ka tā nav valstiska politika.

Es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši. Ja mēs runājam šeit par attīstību, tad mums ir jādomā nopietnāk. Nopietnāk par to, ko mēs darām. Un nevajag nepārtraukti piesaukt maksas augstskolas izglītību, jo es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums ir ne tikai tiesības, bet arī iespējas. Jo mēs jau varam arī atstāt tiesības, bet likvidēt šīs iespējas — tas būs tas pats, tikai no otra gala.

Un šeit es gribētu vēl pieminēt, kas man nepatīk likumā par nekustamā īpašuma nodokli. Pirmām kārtām, vai šis bija tas laiks, kad reliģisko organizāciju nekustamajiem īpašumiem bija jāuzliek šis nodoklis? Ja bija, tas ir jāsaka jums, valdības partijas. Es domāju, ka nebija. Es domāju, ka nevajadzēja arī likvidēt tās atlaides 50—80% tiem īpašniekiem, kuri ir īpaši aizsargājamā teritorijā un kur pastāv saimnieciskās darbības ierobežojumi. Vai tas bija vajadzīgs? Vai tas ir atkal grūdiens, lai cilvēki nevarētu šos īpašumus normāli izmantot? Vai lai viņi būtu spiesti par lētu naudu pārdot tiem, kuriem ir citas iespējas? Vai mēs atkal gribam pārdalīt to, kas citiem jau pieder, veicināt to? Es gribētu pateikt arī to, ka mani neapmierina likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" princips, ka valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus cita starpā ir tiesības izlietot privatizēto uzņēmumu sanācijai. Tad kāpēc mēs esam tos privatizējuši? Kur paliek tā privatizācijas jēga? Es neredzu, kur. Labējām partijām vajadzētu pateikt, ka šis princips ir kreisāks par kreisu. Es nedomāju, ka tas norāda to, ka mēs gatavojam kādu nacionalizāciju? Taču nē.

Tad mēs vienīgi gribam uzņemties aizbildniecību par privāto kapitālu? Arī nē. Tad ko mēs darām? Lobējam attiecīgus biznesmeņus? Es nesaprotu.

Nākamais. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām." Šeit ir skaidri un gaiši parādīts, ka aizvien pieaug nodokļu pagarinājuma termiņš — trīs gadi. Es domāju, ka gads pilnīgi pietiktu. Gads pilnīgi pietiktu.

Es nerunāšu neko par ostām. Par ostām jau pateica Imants Burvis. Kāda ir reālā likumdošanas situācija? Šeit ir tikai viens, ka šis likums un tā grozījumi neparedz sekojošo: pavisam skaidri jāizšķiras — vai tā būs pašvaldību iestāde, pašvaldības uzņēmums, valsts iestāde vai kas cits. Un tikai tad ir jāiziet no šīs situācijas un jāpiedāvā kādi grozījumi.

Es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklī bez progresīvā ienākumu nodokļa neiztikt, ja mēs negribam pamest medicīnu un pašvaldības. Ja mēs gribam tās pamest, tad mēs to varam darīt un teikt, ka mūs tas neinteresē. Otrkārt. Ienākumu nodoklī nav paredzēti nekādi atvieglojumi ne vecākiem ar bērniem, ne daudzbērnu ģimenēm, ne precētiem pāriem, un vispār par to nav nopietni spriests. Es šeit gribētu pateikt sekojošo: pensionāru jautājumu pēc 14—15 gadiem reāli jārisina mūsu sabiedrībā. Tas ir tad, kad būs vajadzīgi tie bērni, kam mēs nedodam šo pabalsta iespēju. Mēs jau, kā es minēju, par 11 miljoniem samazinām. Es neredzu šo valstisko domāšanu, šo ilglaicīgo perspektīvu. Es redzu pavisam kaut kādu juceklīgu partiju politiku, kura atsevišķos gadījumos izpilda valdības deklarāciju, atsevišķos gadījumos iet pilnīgi tai pretēji, pilnīgi pretēji vēlētāju programmām un savām nostādnēm.

Es gribētu pateikt pavisam vienkārši. Mēs esam paredzējuši zemniekiem samazināt atbalstu. Tas arī ir tas, kas mums ir pilnīgi nepieņemami. Šie 4,5 miljoni, ko mēs viņiem ņemam nost, nav tā nauda, kuru nevarēja atrast, ja būtu griba. Bet tas prasa sakārtot visu likumdošanas sistēmu, nodokļu politikas sistēmu un izdarīt tur izmaiņas tāpat kā nodokļu iekasēšanā. Es domāju, ka laiks vēl šai Saeimai ir.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs! Jūs esat savu laiku iztērējis — 15 minūtes. Nākamais Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministu prezident! Klātesošie! Latvijas iedzīvotāji, ekselences! Ļoti slikts finansiālais stāvoklis ir valstī. Paldies Šķēles kungam, ka viņš mums izstāstīja tik tiešām, kāds tas ir smags. Bet visu šo laiku pie varas ir vienas un tās pašas partijas. Diemžēl nevienā vārdā mēs nedzirdējām ne no Šķēles kunga, ne no Ministru prezidenta, finansu ministra, kas ir radījis to slikto stāvokli un kāpēc tas ir, un kāpēc tas ir no gada uz gadu? Kur paliek tā nauda no valsts budžeta? Kāpēc 6 mēnešu laikā no budžeta tika izgrābta lielākā daļa naudas? Neviena vaininieka. Visi dievticīgi, caurspīdīgi un svēti.

Latvijā ir radīti dažādi fondi. Ko tie izpilda un kā tie tērē naudu? Vai ir atskaite vai analīzes? Nav. Strādā valsts akciju sabiedrības. Ko viņas dara? Kā viņas tērē iedzīvotāju naudiņu? Nav zināms. Es nemaz nerunāju par tām slavenajām aģentūrām, kuras ar katru dienu pavairojas vairāk. Visi taču tērē nodokļu maksātāju naudu. Kontrabanda un korupcija, skaisti bija dzirdētie vārdi. Bet kas to dara un ko dara ar mūsu ekonomiku? Arī nekas nebija pateikts. Un nekas netika pateikts, kas tad tiek darīts 7 gadu laikā, lai to izskaustu?

"Latvijas kuģniecības" jautājumi, slavenā privatizācija… Paņemat kaut vai Latvijas mežus. Apgrozībā ir miljoniem latu, kur aiziet apaļkoki, kur aiziet citi kokmateriāli? Diemžēl valsts budžetā nekas gandrīz neienāk. Kāpēc valsts budžetā nemaksā Latvijas Banka, "Lattelekom", "Latvijas kuģniecība", citi veikli "eņģeļi", kuri dzīvo Latvijā kā paradīzē. Tiek izšķērsti lieli nodokļu maksātāju līdzekļi, bet diemžēl vadošās partijas ieceļ pilnvarniekus, padomes locekļus, citus ļoti izdevīgus cilvēkus, no kuriem nav saņemta atskaite par viņu darbu. Un jo vairāk, jo viņi taču pārstrādājas — 30 stundas strādā diennaktī.

Taupība un naudas taupība. Pareizi bija pateikts, un Šķēle tik tiešām to tā labi uzsvēra, bet tagad mēs paskatāmies uz G-24 kredītu. Tas ir jāsāk atmaksāt, un arī procenti. Diemžēl neviens vārds nebija pateikts, kur aizgāja tā nauda, kas to izlietoja, toties Latvijā parādījās kārtējie miljonāri. Vai valdība pagājušajā laikā, tagad un uz priekšu kontrolē visdažādāko līgumu noslēgšanu, to lietderību un to naudas līdzekļu saņemšanu no ārvalstu kreditoriem, kā tā tiek izlietota? Tur nekas netiek darīs.

Simtiem miljonu parādu uzkrājās par gadu un plus vēl procenti. Nu dienesta automobiļi, skaistie kabineti un viss pārējais, izpriecas, kuras notiek valsts iestādēs, — tas nav nekas liels, un tur nav izšķiesti tik lieli naudas līdzekļi? Bet 1991. gadā mums nebija ārējais parāds, un tagad mums ir pusmiljards.

Kas par to ir radīts Latvijā? Nekas. Vienu tiltu pie VEF, tas braucamais, kas ir pāri sliedēm, to cēla 8 gadus. Tas jau ir zelta vērtībā. Nauda Latvijā ir nozudusi. Zeļ kontrabanda, narkomānija, pedofilija, ēnu ekonomika. Un tautas līdzekļi iekš viena miera aiziet pavisam citās kabatās un neatgriežas valsts budžetā.

Latvijas attīstības programmas nebija, nav un nebūs. Lauku attīstības programmas nebija, nav un nebūs. Un rūpniecības attīstības programma nebija, nav un nebūs. Bezdarbs ir liels, un tas būs vēl lielāks. Un tagad jūs varat paskatīties Jēkabpils piemēru, un nākošais — palielināsies Daugavpilī, ar ko var apsveikt.

Nabadzība līdzinās Āfrikas valstīm, un tas tik tiešām tā ir. Kas attiecas uz Kara tehnikas muzeju, tas tik tiešām Latvijā radīts, Latvijas armijai. Kur tad paliek tā nauda, kuru mēs ar tādu devīgu roku iedevām mūsu bruņotajiem spēkiem un kur tā tiek izšķērdēta? Arī par to neviens nav nesis atbildību. Izglītības līmenis krītas, medicīniskā aprūpe atgriežas 1910.gada līmenī, tauta nolemta iznīkšanai.

Nu, par cik te bija pacelts jautājums par mūsu Saeimas ēdnīcu, tad man ir prieks un tagad arī citi zina, kas ir līdzīpašnieki šai ēdnīcai. Ja viņi aizstāv tās intereses un tas ir interesanti, ka Saeimā tiek veidots izdevīgs bizness. Neviens taču nepateica, cik izmaksā telpas, kuras izmanto ēdnīca, elektroenerģija, siltums, ūdens, karstais ūdens, transports, trauki un visas iekārtas. Televīzijas reportāžā es teicu, ka mūsu ēdnīcā vajag, lai lauku iedzīvotāji piegādā savu produkciju. Pienu — par 9 santīmiem litrā, gaļu — par 30–40 santīmiem kilogramā un pārējo, ko lauksaimnieki ir spiesti pārdot par tādām cenām. Tad, protams, ēdnīcā ēd ne tikai deputāti, bet Saeimā strādā ap 600 darbinieku, un diemžēl viņu algas nav deputātu algas.

Par Latvijas speciālistu eksportu. Jā, tik tiešām 90.gadu sākumā no Latvijas pāri par 2,5 tūkstošiem speciālistu un zinātnieku aizgāja eksportā. Otrajā vilnī aizgāja 700 zinātnieku, tagad ir trešais vilnis, kur aiziet jaunākie zinātnieki.

Kas attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem, tad viņi Eiropu ir apguvuši. Novāc kāpostus, tomātus, mazgā tualetes Eiropā, strādā un kopj Eiropas laukus. Budžets ir sasteigts, tāpat kā pavadošie likumprojekti, pie tiem jāpiestrādā, un tādā veidā to atbalstīt nevar.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Godātie deputāti! Pēc divām nedēļām apritēs gads, kopš strādā šī Saeima. Šis ir otrais budžets, kuru šī Saeima pieņem. Es ilgi meklēju apzīmējumu, lai apzīmētu vienā vārdā, kā šo gadu raksturot. Es to raksturotu ar vienkāršu un daudziem saprotamu vārdu — paģiras. Paģiru gads pēc vēlēšanām, paģiru gads pēc 6.Saeimas pēcvēlēšanu paģiru pieņemšanas. Paģiras, kad ir zudusi un deģenerējusies vērtību sistēma, kad gribas salāpīties ar jaunu ārvalstu kredītu, kad ir zudusi ticība, kad ir paralizēta griba un rīcībspēja. Kad eiforiju pašapmierināšanās tieksme lika zaudēt deputātiem realitātes sajūtu, sāta sajūtu, pieņemt Pensiju likumu, kuru prezidente atgrieza kā ekonomiski nepamatotu, par sociālās palīdzības likumu, kas prasīja 50 miljonus papildu izdevumu, Izglītības likumu un citus likumus. Redziet, šie likumi ir atkal dienas kārtībā. Tas radīja rožainus sapņus pašiem pieņēmējiem un ekonomiski un loģiski nepamatotas cerības sabiedrībai vai atsevišķām tās daļām.

Slimības. Slimības vajā cilvēkus, arī politiķus un arī Latvijas politiku. Es redzu vienu bīstamu slimību Latvijā, it sevišķi politiskajā vidē. Tā ir tuvredzība. Tā ir politiskā tuvredzība, kad nespējam redzēt tālāk par savu degungalu, kad viss rādās rozā migliņā, kad ikdienas rūpes liedz saprātu ilgtermiņu lēmumu pieņemšanai. Šobrīd ir divi ceļi, kā veidot valsts tālāko attīstību. Vai iet šo ceļu, kas ir iesākts, vai novērsties no tā un spert drošus, enerģiskus soļus. Šajā Saeimā ir izveidota labējā koalīcija, kas, manuprāt, ir labākais un spēcīgākais, rīcībspējīgākais šīs Saeimas iespējamais variants. Esmu priecīgs, ka sadarbība uzlabojas, un uzskatu, ka šī valdība ir rīcībspējīga un spēs izvest valsti no sastrēguma.

Šis budžets īsā laikā ir ieguvis trīs lietas. Tas ir ieguvis starptautisko atzinību, jo, šādā formā pieņemot, ir pilnīgi skaidrs, ka mēs atgriezīsimies pie starptautiski atzītas finansu politikas, tas dos pamatu grūdienam un attīstībai. Tas ir sabalansēts un reālistisks, un to uzsvēra arī opozīcija. Tā ka budžeta pieņemšana ir svētki valstī, es gribētu šodien pasniegt vienu dāvanu. Tā kā visi, arī opozīcija, šo budžetu slavēja, ir tikai viens iemesls — politiskā tuvredzība, kas neļauj šo budžetu pieņemt. Tā kā ir rudens izpārdošana, es gāju garām veikaliem, un skatos skatlogā, un skatos — brilles pret politisko tuvredzību, brilles labā rāmītī, bieziem stikliņiem. Tā ka ir tikai viens iemesls, kas šobrīd kādam neļaus balsot par budžetu, tā ir politiskā tuvredzība. Es gribu tās dāvināt savam labam un cienījamam kolēģim sociāldemokrātu līderim Baldzēna kungam, paskatieties caur šīm brillēm un atbalstiet šobrīd labāko no iespējamajiem 2000.gada budžetiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais Oskars Grīgs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Bērziņa kungs, vai jums vēl kādas brilles tur nav?

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, ka pie budžeta ir strādāts un ir ieguldīts ļoti liels darbs. Bet par budžetu es parunāšu nedaudz vēlāk, bet ar deputāta tiesībām es nedaudz pieskaršos premjera runai.

Paldies Dievam, ka šajā runā vairs nebija runa par zobu tīrīšanu, par Vinniju Pūku, par bikšu gludināšanu, par angļu valodas apgūšanu, par visaptverošu mīlestību dažādās izpausmēs. Mīlēšanu ir nomainījusi ticība, un tas jau ir cerīgi un apsveicami. Šķēles kungs pieminēja kaut kādas barikādes, ka viņš tur esot bijis, kaut gan es netiku manījis viņu uz barikādēm. Viņš netika manīts arī, pagales nesot ugunskuram. Varbūt premjers domāja nākotnes barikādes, kuras taps, ja viņš un viņa valdītais Kabinets turpinās tādu valsts politiku, kāda tā ir pašreiz.

Šķēles kungs pieminēja mahinatorus ar augstu domu lidojumu. Acīmredzot Šķēles kungs zina, ko runā, jo tā runā cilvēks, kurš perfekti pārzina šādas rakstura negācijas. Vēl bija runa par kaut kādām hidrotehniskajām būvēm, varbūt par meliorāciju vai slūžām, ja es nemaldos. Bija par ūdens liešanu. Jā, tik tiešām ūdens šajā runā bija daudz. Es negribu iekrist populistiskā kārdinājumā, saņemot līdz ar to piezīmi, bet tanī mirklī sēdes vadītājam vajadzēja izteikt piezīmi Šķēles kungam par nerunāšanu par lietu. Viņš nerunāja par lietu. Tā bija tipiska gandrīz Jaungada runa. Visas, arī abas pārējās runas, ko runāja Krastiņa kungs un Bērziņa kungs, tās bija viena autora rakstītas.

Bet tagad nedaudz par budžetu 2000.gadam, ar to saistīto likumprojekta paketi. Kolēģi, jau mans kolēģis Baldzēna kungs un vēl citi kolēģi diezgan sīki paanalizēja paketi, bet es pieskaršos tikai vienam grozījumam, tas ir, likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem". Jā, pārējos pantus varētu atbalstīt, bet vienu es noteikti neatbalstīšu un aicināšu Latvijas lauku ļaudis un zemniekus nākt ar dakšām pie Saeimas. Tas ir 8.panta pirmajā daļā, kur skaitlis 120 ir jāaizstāj ar skaitli 80. Es domāju, ka arī Dobeļa kungs varētu nākt šeit tribīnē un runāt par šo aizstāšanu vai svītrošanu, jo sēdes sākumā bija runa par 16.martu, kur viņš ļoti perfekti uzstājās saistībā ar šīm aizstāšanām vai svītrošanām, kas neesot prātīgi darīts. Es domāju, ka apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK neaizmirsīs savu programmu. Požarnova kungs, jūs kā frakcijas vadītājs, man turpmāk par jums būs ko sacīt, bet šoreiz es neatļaušos runāt. Jūs arī atbalstīsiet šo, neatbalstīsiet faktiski šos grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", pazeminot to uz 80 litriem par hektāru. Man rokā ir trīs gadu akcīzes nodokļa atmaksas zemes izmantotājiem jeb kompensācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par 1997., 1998. un 1998.gadu. Un es nesaprotu un neredzu nekur anotācijā tādu pamatīgu ekonomisku pamatojumu šiem grozījumiem. Tikai vienā vietā šeit, kādēļ likums ir vajadzīgs, ir rakstīts, ka likumprojekts paredz lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksāt akcīzes nodokli, rēķinot vienā kalendārajā gadā 80 litrus, pašlaik 120 litru vietā dīzeļdegvielu par katru īpašumā pastāvīgā lietošanā vai nomā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

Tālāk. Kāda var būt likuma ietekme, iespējamā ietekme uz budžetu? Un te es sacītu, ka 2000.gadā saglabāsies 1999.gada līmenis un samazināsies budžeta izdevumu daļa, kas paredzēta akcīzes nodokļa atmaksai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Absolūti nekas nav pateikts. Jūs esat Tautas partijas kolēģi. Es domāju, ka vairums, daļa ir no jums, kas saprot, ko nozīmē dīzeļdegvielas patēriņš uz vienu hektāru. Es brīnos, ka jūs tā varat tik viegli piekrist.

Varbūt ka jūs izdarīsiet grozījumus uz otro lasījumu. Es to pieļauju. Mums nav tik augstā līmenī tehnoloģiskais aprīkojums, kāds ir Eiropas valstīs, ka mēs ar vienu braucienu uz hektāru varam veikt trīs vai četras operācijas. Nu nav mums tāda tehnika. Nu ir atsevišķi — "Džondī" traktori, valmeti arkli un tamlīdzīgi. Es ceru, ka kādreiz būs tādi, bet pašlaik jau 120 litri ir par maz uz hektāru. Tiem godīgajiem zemniekiem, kas godīgi apstrādā zemi un maksā visus nodokļus, Eiropas valstīs, Eiropas Savienībā pastāv, ja es nemaldos, mazākais 180 litri dīzeļdegvielas atmaksa par apstrādājamo hektāru. Tas ir mazākais pie viņu augstā tehnoloģiskā aprīkojuma. Un tas ir vienīgais pašlaik, ko es gribēju jums pasacīt, ka tas ir absurds, tas ir kārtējais genocīds pret lauku cilvēkiem, pret zemniekiem, kas godīgi strādā un apstrādā zemi. Es tikai gribēju pateikt, ka atmaksāts par 1999.gadu par iegādāto dīzeļdegvielu ir 4,1 miljons. Bet saņemti iesniegumi par 1999.gada iegādāto dīzeļdegvielu, bija pieprasīti 4,8 miljoni. Tātad nav viss samaksāts. Ir jautājums — kāpēc nemaksā? Tiem, kas izmanto zemi, nemaksā. Cilvēki vienkārši negrib iet to birokrātisko ceļu daudzreiz. Viņi tāpat piecieš un nopērk to degvielu, arī no spekulantiem un varbūt arī no naftas vada, kas tiek regulāri apzagts, jo tur ir diezgan lieli zudumi. Es ceru, kolēģi, ka otrajā lasījumā mēs neatbalstīsim šo vitāli svarīgo izdzīvošanas momentu zemniekiem, jo 120 litri uz hektāru — tā ir tāda ciešama norma.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais — deputāts Antons Seiksts, "Latvijas ceļa" frakcija.

A.Seiksts

(LC). Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Man liekas, ka te nevienam nav šaubu ne kreisajā, ne labajā pusē par to, ka es ne tikai pats balsošu par pirmo lasījumu, bet arī aicināšu visus jūs to pašu darīt. Es tikai gribu komentēt, kāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja divus projektus pirmajā lasījumā no budžeta paketes. Un es esmu ar mieru, ka visi lasa avīzes, bet ka mani dzirdētu tika Počas kundze un finansu ministrs. Es gribu par šiem motīviem teikt: valdības piedāvātajā projektā grozījumos Radio un televīzijas likumā ir paredzēts, ka valdība Finansu ministrijas personā uzņemas Nacionālās radio un televīzijas padomes līdzšinējo funkciju regulēt un iekasēt naudu par apraižu atļauju iesniegšanu un pārreģistrāciju. Mēs aicinājām iespējamos ekspertus. Diemžēl neatnāca neviens no Finansu ministrijas un no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, un mēs nobijāmies, saskatot tur iespējamību, ka ir pateikts "a" un var sekot "b" radio un televīzijas elektronisko, citiem vārdiem sakot, elektronisko saziņas līdzekļu neatkarībai. Ja mums pierādīs Počas kundzes vadītās komisijas pārstāvji un Finansu ministrijas pārstāvji, ka tas ir vajadzīgs un nepieciešams likuma sakārtotības dēļ, tad mēs varbūt piekritīsim. Tāpēc mēs ļoti lūdzam, kad komisija skatīs šo projektu nākamnedēļ, arī valdības puses pārstāvjiem būt klāt.

Un otrs. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja valdības iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā". Par ko ir runa? Runa ir par diviem momentiem. Pirmais. Tiek atlikta uz tālu nākotni probācijas dienesta ieviešana, izveidošana. Kas ir probācija, es domāju, ka deputātu vairākums zina. Būtībā tā ir sodu izcietušo resocializācijas struktūras izveidošana. Runa nav par to, ka mums tas būtu vissāpīgākais jautājums. Sāpīgāks ir skolotāju, pensionāru un daudzu citu maznodrošināto jautājums. Runa ir par kaut ko citu. Valdība pieņēma ļoti skaistu dokumentu, programmu probācijas dienesta izveidošanai. Bet diemžēl, atsakoties piešķirt kaut dažus tūkstošus, atkārtoju — kaut dažus tūkstošus, šī dienesta izveidošanai, mēs noraidām iespēju saņemt lielas summas no "Nordbalt" projekta, no PHARE programmas projektiem, jo Rietumi, teiksim, tā viņus sauksim, tie, kas grib mums palīdzēt, viņi saka — ja valdība absolūti nepiedalās šādu projektu izstrādāšanā, finansēšanā, tad mums zūd jebkāda legāla iespēja piedalīties. Es nemaz nerunāšu par to, cik tas ir svarīgi.

Un otrs. Tiek atlikta uz tālu nākotni aresta telpu izveide. Šobrīd administratīvā arestā aizturētie atrodas kopā ar noziedzniekiem. Tas nav ne tikai civilizēti, tas ir, es gribētu teikt, diezgan necilvēcīgi. Atkal runāju par to, ka runa nav par pilnu summu piešķiršanu. Runa ir par kaut kādas summas iedalīšanu, kur mēs varētu šo jautājumu sākt risināt. Pretējā gadījumā mūsu skaistie dokumenti izskatās pēc vīģes lapas, ar ko paspīdēt Eiropas Savienības priekšā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tieslietu ministram un iekšlietu ministram šeit būtu absolūts konsensuss. Es domāju Segliņa kungu un Birkava kungu. Uz otro lasījumu mūsu komisijas varbūt iesniegtie priekšlikumi, es ļoti ceru, netiks noraidīti. Tie noteikti nebūs vērsti uz budžeta graušanu vai vēl kaut kā citādi. Es ļoti lūdzu ieklausīties šajos argumentos un ar izpratni pieiet tad, kad budžets tiks gatavots otrajam lasījumam. Šobrīd es aicinu visus atbalstīt budžetu pirmajā lasījumā, visu paketi un budžetu. Jo pretējā gadījumā katram, arī opozīcijas pārstāvim, jāapzinās, ka budžeta neatbalstīšana šodien nozīmē nekā nerisināšanu un kādu laiku dzīvošanu vispār bez budžeta vai atkal nonākt situācijā, ka mēs janvārī sāksim ar vienu divpadsmito daļu dzīvot. Tā nebūs pragmatiska pieeja. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Es šeit gribētu mazliet arī pateikt savas domas par šo laipnību, ar kādu mani apveltīja Gundars Bērziņš. Tiešām bija pietiekami solīdi. Bet es gribētu pateikt nākamo. Viņš saņems citu personālu dāvanu. Nesatraucies, mēs sāksim apdāvināšanās seriālu.

Tātad nākamais, un tas nebūs kurvītis, būs kaut kas pikantāks. Tātad es gribētu pateikt sekojošo: kolēģi, ja mēs mēģinām šo vienu gadu raksturot, tad es uzskatu, ka tas ir Saeimas eksperimentu, kļūdu laiks. Es domāju, ka tie eksperimenti ir tādi, kurus izvērtēs laiks, un tas nebūs nemaz tik ilgs kā dažam labam šķiet. Tas arī būs visa mēraukla un kritērijs. Kad mans kolēģis Gundars Bērziņš runāja par slimību, kāda ir politiķiem, tad es varu pateikt, ka politiķi ir cilvēki un tik tiešām slimo ar visām slimībām, ar kādām var slimot vien cilvēks, ja viņam tā nelaime piemetas. Bet redziet, bez slimības — tuvredzība ir slimība — tālredzība. Un tā tālredzība nozīmē to, ka neredz to, kas notiek deguna priekšā. Bet to nākotni, to gan redz. Un gandrīz vai sataustīt spēj. Tas ir labi. Un, jo tālāka nākotne, jo skaidrāka tā kļūst. Jo tuvāk šodienai, rītdienai, parītdienai, jo tā miglaināka.

Nu, manuprāt, šinī gadījumā, ja es pareizi sapratu Gundaru Bērziņu, tad sociāldemokrātiem ir tā politiskā tuvredzība, viņiem nav tās perspektīvas, bet cik es saprotu, tad attiecīgi Tautas partijai, manuprāt, nav šīs tuvās redzēšanas, viņai tikai tas tālums ir palicis. Tā nu tas ir. Jā, es gribētu pateikt vēl vienu lietu šeit, ka tik tiešām šis budžeta projekts būs grūdiens, kā jau es minēju, finansiāls, pamatīgs spēriens gan bezdarbniekam, gan pensionāram, gan bērnu vecākiem, gan zemniekiem, gan mediķiem, gan skolotājiem, gan pašvaldībām. Un par to, kāda tad ir tā politiskā redze, par to liecinās jūsu, visu deputātu, katra individuāls balsojums. Es personīgi balsošu pret, jo man tas tuvums ir skaidrs, pavisam nopietni, bet es redzu, ka jums tikai tas tālums. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu no Bērziņa kunga es dzirdēju, ka esot dzēruši Saeimā diemžēl sociāldemokrāti kopā ar valdību sastādošām partijām, tā kā dzēruši vakar nebija. Es gribēju ļoti dzirdēt no pozīcijas partijām, kā tad tas budžeta jautājums būs risināts un kā būs aizsargāti pensionāri, zemnieki, bērni un skolotāji, diemžēl es nedzirdēju neko, un tātad, kā saka, visa tā nasta viņiem uzgulstas virsū. Viņi glābs Latvijas budžetu. Bet vēl vienu lietu es nedzirdēju ne no premjera, ne no pārējiem. Nāk ziema, gribēju dzirdēt, kā tad mēs viņu pavadīsim, kā būs tām ģimenēm Jēkabpilī, kur palika bez siltuma, kā dzīvos tās izliktās ģimenes Rīgā no dzīvokļiem, un kā vispār būs ar apkuri Latvijas ciematos un pilsētās? Es domāju, ka nav ko, kā saka, būt jautriem, ja telpās būs mīnus 20 grādi, tad laikam cilvēkiem, ģimenēm ar maziem bērniem nebūs līdz jautrībai. Nebija dzirdams arī tas, cik ziemā būs smags stāvoklis krasta ļaudīm no Liepājas līdz Ainažiem, jo cilvēki ir bez darba, viņiem nopelnīt nav kur, un kā tad dzīvos viņi ziemu, tāpēc jau Zviedrija ātrāk to sapratusi un kaut ko dara. Un pēdējo es gribēju pateikt nākošo — valdībai ir jādomā, vai 2000.gadā Latvija neiekritīs bankrota bedrē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu Bojāra vietā atvainoties, viņš nesaklausīja atbildi par to, kā būs. Bija ļoti konkrēta atbilde — tālā nākotnē, pēc gadiem divdesmit, viss būs tik labi, ka cilvēkiem būs garlaicīgi meklēt risinājumus, bet tuvā nākotnē tie, kas traucēs sasniegt šo tālo nākotni — pensionāri un tā tālāk, visi, kas nav vajadzīgi SIA "Latvija" uzņēmumam, tie lai izmirst, un viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Imants Kalniņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). 17.gadsimtā kāda mūķene savā lūgšanā sacīja tādus vārdus: "Kungs, tu zini labāk par mani, ka, laikam ritot, novecoju, un kādu dienu būšu pavisam veca. Neļauj man kļūt par pļāpu, un par visu vairāk pasargā mani no liktenīgajiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas." (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Āmen! Debates beidzam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie kolēģi! Otro reizi man šodien tribīnē jākāpj pēc spožām runām un jāsāk runāt krietni nopietnāk. Es tiešām ļoti uzmanīgi klausījos deputātu debates par budžeta likumprojektu un arī par to pavadošajiem likumiem, un es gribētu tikai lūgt vienu, komisijas vārdā vienu lietu, lai jūsu šīs runu idejas, šīs domas tiktu formulētas konkrētos priekšlikumos budžeta projektam, jo daudzas idejas bija tiešām interesantas un vērā ņemamas. Es tiešām ļoti gribētu, lai cienījamā Sociāldemokrātu frakcija iesniegtu konkrētus priekšlikumus par to, kā viņi domā, kā mēs varētu veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Bet lai tie nebūtu standartvarianti, kuri ir vairākas reizes jau iesniegti, izdiskutēti un vienkārši kā nepieņemami noraidīti, bet lai tās būtu oriģinālas un svaigas idejas, oriģināli un svaigi priekšlikumi. Tas gan, tiesa, prasa intensīvu darbu. Bet citādi, es domāju, mēs varētu pāriet pie balsojumiem, priekšsēdētāja kungs, par atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tagad balsosim par katra budžeta likumprojektu paketes likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā atsevišķi, bet atgādinu, ka par termiņiem otrajam lasījumam, par otrā lasījuma datumu mēs varēsim lemt tikai pēc tam, kad būsim pieņēmuši lēmuma projektu par budžeta likumprojektu paketē paredzēto priekšlikumu iesniegšanas kārtību, kurš tiks izskatīts pēc tam, kad būsim nobalsojuši par pirmo lasījumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai pieņemtu pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 32, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par l ikumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1999.gadā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par akcīzes nodokli alum" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 24, atturas — 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 15, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par l ikumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par budžeta un finansu vadību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 5, atturas — 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret— nav, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 14. Neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 13, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta " Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 33, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pre t— 2, atturas — 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 13, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par — 58, pret — 31, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par l ikumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 13, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas —14. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 1, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret —nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Valsts meža dienesta likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 228, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 35, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 12, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums zemesgrāmatu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 32, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi "Likumā par ostām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 28, atturas — 4. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 33, atturas — 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Par valsts budžetu 2000. gadam" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezulātu! Par — 61, pret — 26, atturas — 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais izskatāmais jautājums — lēmuma projekts "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2000. gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Kā katru reizi pēdējo gadu laikā, mēs esam izstrādājuši kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojektam "Par valsts budžetu 2000. gadam". Šis dokuments ir sagatavots pirmkārt, lai atvieglotu tīri tehniski priekšlikumu iesniegšanu un sagatavošanu izskatīšanai otrajam lasījumam. Bet šoreiz es gribētu vērt jūsu uzmanību, ka šī priekšlikumu iesniegšanas tabula ir nedaudz sarežģītāka sakarā ar to, ka ir parādījušies Budžeta likumā četri pielikumi, kuri arī ir jāsaskaņo ar konkrēto priekšlikumu. Ja jūs paredzat samazināt, piemēram, kādai institūcijai finansējumu vai to piešķirt kādai citai, jums vienlaicīgi jāpaskatās, vai tas neskar pielikumos arī pozīcijas par štata vienībām, par to rezultējošiem rādītājiem, vai tas nav saistīts ar ārvalstu palīdzību, kas ir konkrēti konkrētajam projektam paredzēta vai arī vēl citas dažādas atsevišķas problēmas — saistības nākotnē un tamlīdzīgi. Tāpēc jums ļoti uzmanīgi ir jāiepazīstas ar lēmuma projekta 10. punktu, kas jums palīdzēs drošāk un precīzāk iesniegt šos priekšlikumus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā varu jūs informēt, ka komisijas konsultanti jūs jebkurā laikā konsultēs, sniegs jums visas tehniskās nianses, tiks izskaidrots un tamlīdzīgi. Lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu noformēšanu lēmuma projektam pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2000.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā lēmuma projekts pieņemts.

A.Poča.

Cienījamie deputāti! Pēc Kārtības ruļļa mums šis dokuments ir jāizskata divos lasījumos. Bet tā kā nekad šādi priekšlikumi šim lēmuma projektam nav saņemti, es lūdzu pieņemt šo dokumentu šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2000.gada valsts budžeta likumprojekta paketei otrajam lasījumam" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Tagad mums ir jālemj par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un otrā lasījuma datumu Budžeta likumprojekta paketē.

A.Poča.

Cienījamie deputāti, lai atvieglotu mūsu balsojumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem, maza informācija. Lai mēs precīzi varētu iekļauties mūsu izstrādātajā jums piedāvātajā budžeta izskatīšanas grafikā, mēs esam mēģinājuši sagrupēt budžeta likumprojektu pavadošo likumprojektu paketi divās daļas. Mēs jau, noklausoties iepriekšējās diskusijas, redzam, ka vajadzētu tos likumprojektus, kur nebūs sevišķi daudz priekšlikumu, izskatīt nedaudz ātrāk, 11.novembrī, un tos, kuri varētu būt rūpīgāk jāgatavo, dziļāk jādiskutē, tos novirzīt uz 25. novembri. Es jums likšu priekšā atbalstīt šo priekšlikumu izskatīšanas datumu pa paketēm, nosaucot darba kārtības punktus, šodienas sēdes darba kārtības punktus.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, Počas kundze, tālāk!

A.Poča.

Tātad dienas kārtības punkti: 15. — 25. Ir priekšlikums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2. novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

A.Poča.

Vienlaicīgi šai pašai likumprojektu grupai otrais lasījums. Es lūdzu noteikt 2. novembri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Nākošie ir trīs likumprojekti — 26., 27. un 28. dienas kārtības punkti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.novembris.

Sēdes vadītājs.

Un otrā lasījuma datums?

A.Poča.

11.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

29.dienas kārtības punkts, kuram mēs šodien noņēmām steidzamību, likumprojekts "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 26.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Tātad steidzamība bija noņemta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 26.oktobris. Iebildumu nav. Paldies!

A.Poča.

Nākamais ir 30. un 31. dienas kārtības punkts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.novembris. Otrais lasījums — 11.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

32., priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.novembris. Otrais lasījums — 25.novembris

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Dienas kārtības 33. — 38. punkts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.novembris. Otrā lasījuma termiņš — 11.novembris. Iebildumu nav. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

39.dienas kārtības punkts, likumprojekts "Valsts meža dienesta likums". Steidzamība noņemta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 26.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Nākamie priekšlikumu iesniegšanai dienas kārtības punkts 40.–43. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.novembris. Otrais lasījums — 11.novembris.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

44.dienas kārtības punkts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.novembris. Otrais lasījums — 25.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

45.dienas kārtības punkts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 2.novembris. Otrais lasījums — 11. novembris.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

46.dienas kārtības punkts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.novembris. Otrais lasījums — 25.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Un pēdējais. Likumprojekts "Par valsts budžetu 2000.gadam". Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.novembris. Otrais lasījums — 2.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pirms izskatām tālāko darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu: iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī". Vai ir iebildumi? Par vai pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī". Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 62, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

10 Saeimas deputāti ierosina šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut divus lēmuma projektus — likumprojektus "Par deputāta Roberta Zīles atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas". Un lēmuma projektu "Par deputāta Roberta Zīles ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Lēmuma projekts iekļauts sēdes darba kārtības beigās.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Gaigala atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Gaigala ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 30, atturas — 13. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Šīsdienas debašu laikā faktiski jau vairākkārt tika minēti iemesli, kāpēc valdība iesniegusi un sagatavojusi mums izskatīšanai šā gada budžeta grozījumus.

Vēlreiz akcentēšu trīs iemeslus: pirmām kārtām jāparedz finansējums referenduma sagatavošanai.

Otrais. Jāizslēdz no budžeta ieņēmumu daļas ienākumi no Privatizācijas fonda, jo šo ienākumu vienkārši nav. Un trešais — jāgarantē pašvaldībām viņu ieņēmumu daļas neizpildi.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šos priekšlikumus un atbalsta tos pirmajā lasījumā, vienlaicīgi lūdzot noteikt arī steidzamību. Lūdzu arī jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Vispirms jālemj par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam."". Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Poča.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz rītdienai pulksten 17. Tātad 22.oktobris pulksten 17. Otrais lasījums 28.oktobrī — nākošā plenārsēde.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns

(PCTVL). Man būtu piedāvājums tāds, cienījamie kolēģi. Ja mums nav iebildumu, un ja nav iebildumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, varbūt pat nobalsosim šodien otrajā lasījumā.

A.Poča.

Nē, cienījamais Lujāna kungs, ja es drīkstu atbildēt no tribīnes. Problēma ir tā, ka ir arī valdība sagatavojusi dažus priekšlikumus par līdzekļu pārdali ministrijās esošā finansējuma ietvaros dažām programmām. Konkrēti — Izglītības ministrija par finansējumu dažām skolām, speciālajām skolām un tamlīdzīgi, kuras, es domāju, būtu pilnīgi objektīvi mums izskatīt. Un tāpēc mums ir nepieciešama šī nedēļa, lai sagatavotu visus šos priekšlikumus un ietvertu arī priekšlikumu tabulā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Tajā pašā laikā ir sasteigti referenduma termiņi un Cimdara kungs vakar sūdzējās, ka finansu resursu dēļ viņš nevarēs izpildīt to, ko likums no viņa prasa. Tā kā es tomēr atbalstītu Lujāna kunga viedokli par otro lasījumu.

A.Poča.

Finansējums — ja es drīkstētu atkal no budžeta un finansu vadības viedokļa. Valdībai ir tiesības no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu, ja ir paredzēts, ka šos līdzekļus atvieto. Šī būtu tā procedūra, ko varētu izmantot.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tā kā viens deputāts ir iebildis pret Lujāna kunga priekšlikumu, līdz ar to tas nav izskatāms šobrīd. Vai ir iebildumi par to, ka tiek noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš 22.oktobris pulksten 17 un otrā lasījuma datums 28.oktobris? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Roberta Zīles atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 3, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Roberta Zīles ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 2, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, atgādinu jums, ka tūlīt pēc Saeimas sēdes slēgšanas uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Jānis Leja, Ainārs Šlesers. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jurim Sinkam.

J.Sinka

(TB/LNNK). Kolēģi! Diemžēl mūsu Taivānas grupa nevarēja šodien satikties ar Ārlietu ministrijas pārstāvi, un tas ir jāatliek uz nākošo nedēļu otrdien, 10.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

 

 

Sēdes vadītājs.

Izskatām ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Pirmais izskatāmais jautājums. Tieslietu ministra Valda Birkava atbilde uz deputātu Miroslava Mitrofanova, Borisa Cileviča, Martijana Bekasova, Igora Solovjova, Borisa Rastopirkina un Aleksandra Golubova jautājumu "Par tautības norādi, iesniedzot dokumentus tiesneša apstiprināšanai" . Iesniedzēji ir apmierināti ar tieslietu ministra rakstisko atbildi, un mutiska atbilde nav nepieciešama.

Nākamais ir finansu ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Mitrofanova, Golubova, Cileviča jautājumiem "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanā" . Vai finansu ministrs atrodas plenārsēžu zālē? Vai iesniedzējiem ir apmierinoša atbilde? Ir. Paldies! Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir Ministru prezidenta Andra Šķēles un satiksmes ministra Anatolija Gorbunova atbilde uz deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Bekasova, Tolmačova, Plinera un Deņisova jautājumu

"Par Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tālāko attīstību"

. Deputāti ar rakstisko atbildi ir apmierināti. Nepieprasa mutisku atbildi. Paldies! Jautājumi izskatīti.