Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut. nr.28 - dok. nr.1159

Par tautības norādi, iesniedzot dokumentus tiesnešu apstiprināšanai

1. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 52., 53., 54. pantu tiesneša kandidātam obligāti izvirzāmie kritēriji ir: Latvijas pilsonība; noteikta vecuma sasniegšana; augstākā juridiskā izglītība; juridiskā darba stāžs.

Turklāt par tiesneša kandidātu saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" 55. pantu nevar būt personas:

- kuras agrāk sodītas par nozieguma izdarīšanu;

- kuras agrāk izdarījušas noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

- kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

- par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana;

- kuras ir bijušas vai ir PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

- kuras ir bijušas vai ir ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

Jebkuras citas tiesneša kandidāta personību raksturojošas ziņas tiesneša kandidāts norāda uz brīvprātības principa pamata, piekrītot ieņemt tiesneša amatu un aizpildot personāla uzskaites veidlapu.

Šajā gadījumā netiek pārkāptas likuma "Par tiesu varu" 51. panta 2. daļas prasības, ka "izraugoties tiesnesi, nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem". Tiesnesis, aizpildot personāla uzskaites veidlapu, pats izvēlas, vai norādīt tautību raksturojošos un citus neobligātos datus. Visi Tieslietu nministrijas vēlāk noformētie dokumenti, kas raksturo tiesneša kandidātu, pamatojas tikai uz to informāciju, ko pats tiesneša kandidāts ir norādījis.

2. Dokumenti, ko Tieslietu ministrija nosūta Saeimai attiecībā par tiesneša amata kandidātu, nav Ministru kabineta oficiāli dokumenti, jo saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" 60., 61.pp., tiesnesi ieceļ amatā Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

3. Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu nosaka, ka dalībvalstis apņemas aizliegt un likvidēt rasu diskrimināciju visos tās veidos un nodrošināt katra cilvēka vienlīdzību likuma priekšā bez rases, ādas krāsas, nacionālās vai etniskās izcelšanās atšķirības. Ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā tas attiecas uz tiesībām uz darbu, darba brīvu izvēli, taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, aizsardzību pret bezdarbu, vienādu apmaksu par vienādu darbu, taisnīgu un apmierinošu atlīdzību.

Latvijas Republikas Satversmes 89. pants nosaka, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Ministrs

A.Gorbunovs

Uz jaut. nr. 30 - dok. nr. 1186

Par Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tālāko attīstību

1. Kravu un pasažieru apjomu samazinājumu iekšzemes pārvadājumos izsauca galvenokārt straujā automobilizācija, jo attālumos līdz 200 -300 km autotransports ir izdevīgāks par dzelzceļa transportu. Latvijā nav masveida kravu patērētāju, kā piemēru var minēt Brocēnu cementa un šīfera kombinātu, kurš ir iegādājies 14 automobiļus cementa vešanai un piegādā savu produkciju tieši klientam mazās porcijās. Arī vieglo automobiļu īpašnieki vairs nav dzelzceļa pasažieri.

Starptautiskajos kravu pārvadājumos kravu apjomu samazināšanos ir būtiski ietekmējusi ekonomiskā krīze Krievijā, kā arī Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības, kā rezultātā kravām, kas tiek vestas uz Latvijas ostām, tiek piemēroti diskriminējoši tarifi. Stāvoklis pasažieru un kravu pārvadājumos atainots attiecīgi 1. un 2.tabulā.

2. Valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" finansiālais stāvoklis ir redzams 3.tabulā. Par dzelzceļa tālāko attīstību varēsim runāt tad, kad pilnā apmērā tiks pildīts Dzelzceļa likums, t.i., valsts piedalīsies dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā atbilstoši likuma 10.pantam un valsts budžetā tiks paredzēti līdzekļi valsts un pašvaldību pasūtījumam pasažieru pārvadājumiem, kā to paredz likuma 24.pants. Nepieciešamās summas - attiecīgi 10 miljoni un 14,5 miljoni latu. Informējam, ka uz 2000.gadu valsts budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi tikai pasūtījuma līgumam 0,3 miljonu latu apmērā, kas ir aptuveni 2,1% no nepieciešamā.

Sakarā ar darba apjoma samazināšanos, kā arī līdzekļu taupīšanas nolūkos ir plānots tuvāko gadu laikā samazināt darbinieku skaitu par 1800, galvenokārt uz pensionēto darbinieku rēķina. Dzelzceļa speciālisti iespēju robežās tiks nodrošināti ar citu, kvalifikācijai atbilstošu darbu, pat piedāvājot mainīt dzīvesvietu.

3. Lai palielinātu pārvadājumu apjomus, "Latvijas dzelzceļš" sadarbojas ar kravu ekspeditoriem un kaimiņvalstu dzelzceļa administrācijām nolūkā palielināt kravu plūsmu no Ukrainas un Baltkrievijas, tādējādi kompensējot kravu samazinājumu no Krievijas.

4. Notiek nepārtraukts darbs ar Krievijas Satiksmes ceļu ministriju, gan Satiksmes ministrijas, gan dzelzceļa vadības līmenī. Šā gada 9.februārī Rīgā, vēlāk 19.aprīlī, arī Maskavā tikās Latvijas un Krievijas ministri, kas ir atbildīgi par dzelzceļa nozari. Turklāt Austrumeiropas valstu un Bulgārijas dzelzceļa administrācijas tikšanās laikā Latvijas dzelzceļa vadība tikās ar kaimiņvalstu dzelzceļu vadītājiem, t.sk. arī ar Krievijas. Diemžēl stāvoklis nav mainījies, lai gan augstas Krievijas amatpersonas ir solījušas, iespēju robežās, normalizēt stāvokli.

Satiksmes ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi valdībā šādus nolīgumu un līgumu projektus: Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības Nolīgums par sadarbību dzelzceļa transporta jomā; Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Krievijas Federācijas Satiksmes ceļu ministrijas līgums par tiešo dzelzceļa satiksmi; Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Krievijas Federācijas Satiksmes ceļu ministrijas dzelzceļa robežnolīgums. To parakstīšana, mūsuprāt, uzlabotu attiecības ar Krieviju.

Visu dokumentu teksti saskaņoti 1997.gada 6.novembrī Dzintaros, tomēr formāla parafēšana nav notikusi - KF Satiksmes ceļu ministrijas delegācija aizbildinājās, ka tā šim nolūkam nav formāli pilnvarota.

Sakarā ar izmaiņām, kas divu gadu laikā notikušas abu valstu likumdošanā, pārvaldes institūcijās un dzelzceļa struktūrā, nepieciešama vēl viena ekspertu tikšanās, taču grozījumi (arī pēc KF SCM atzinuma) ir apjomā nelieli un to saskaņošanai nav nepieciešams ilgs laiks.

5. Valsts līdzekļu investīcijas 1999.gadā bija 2 milj. latu, tie izlietoti Mīlgrāvja tilta rekosntrukcijai. Sliežu ceļu rekonstrukcijai investēti 8395 tūkst. latu, tai skaitā LDz līdzekļi - 7598 tūkst. latu; PHARE līdzekļi - 797 tūkst. latu.

Kredīti, ko valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" ir ņēmusi dažādās pasaules finansu institūcijās infrastruktūras attīstībai, ir apkopoti 4. tabulā.

Diemžēl 2000.gada valsts budžetā investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā nav paredzētas. Kā redzams 3.tabulā LDz finansu līdzekļu deficīts 1999.gada 1.pusgadā ir 10,3 milj. latu. No tiem 9,2 milj. latu ir pasažieru pārvadājumu radītie zaudējumi. Šādā situācijā LDz finansiāli nespēj uzturēt dzelzceļa infrastruktūru (sliežu ceļi, komunikācijas u.c.) un ritošo sastāvu, rezultātā tie noveco un pakāpeniski kļūst ekspluatācijai nederīgi. Lai uzturētu tikai infrastruktūru esošajā apjomā un stāvoklī, Dzelzceļa infrastruktūras fondā ir nepieciešama valsts dotācija 10 miljonu latu apmērā, kas arī bija Satiksmes ministrijas priekšlikums valsts budžeta projektam.

6. Par valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" privatizāciju runāt ir pāragri. Vispirms nepieciešams dzelzceļu restrukturizēt, t.i., izveidot koncernu, kur mātes uzņēmums būtu infrastruktūras pārvaldītājs, bet meitas uzņēmumi nodarbotos ar komercdarbību. Dzelzceļa infrastruktūru, kas ir valsts publiskās lietošanas sliežu ceļi ar visām iekārtām un būvēm, nav paredzēts privatizēt. Struktūrvienības, kas nodarbojas ar komercdarbību nepieciešamības gadījumā, varētu privatizēt pēc to sakārtošanas darbam tirgus ekonomikas apstākļos. Varbūtējais termiņš: ne ātrāk par 2002.gadu.

1999.gada 19.oktobrī Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Par valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" darbību

1.tabula

Pārvadāto pasažieru skaita dinamika iekšzemes pārvadājumos (milj.cilv.)

1 Pasažieru pārvadājumu rezultāti aprēķināti, ieskaitot starptautiskos pārvadājumus un pēc metodikas, kas bija spēkā līdz dzelzceļa infrastruktūras maksas ieviešanai 1999.gada 1.jūlijā

2 provizoriskie dati

4.tabula

Ilgtermiņa kredīti

* uz 01.07.1999. atmaksāti USD 1,33 milj.

Uz jaut.nr.29 - dok.nr.1188

Par sociālās apdrošināšanas iemaksām 1999.gadā

Finansu ministrija ir izskatījusi Saeimas deputātu 11.10.1999. vēstuli Nr.8/4-6/20 par sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli un paziņo tālāk minēto.

Saskaņā ar Valsts kases datiem šā gada 9 mēnešos iekasētie sociālās apdrošināšanas maksājumi salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieauguši par 5,3%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi - attiecīgi par 9,0 procentiem. Tabulā ir doti dati par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu iepriekšējos gados.

Nodokļu ieņēmumu pieaugums

(% pret iepriekšējo periodu, faktiskajās cenās)

* Atbilstoši 1999.gada apstiprinātajam gada plānam: iedzīvotāju ienākuma nodoklis 243,4 milj. latu un sociālās apdrošināšanas iemaksas 445,5 milj. latu.

Vēlamies precizēt, ka darba samaksa nav vienīgais lielums, kas tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar iedzīvotāju ienākumu nodokli tiek aplikti arī ienākumi no uzņēmējdarbības, saimnieciskās darbības, īpašuma un citiem avotiem, par kuriem netiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Valsts ieņēmumu dienests 1999.gada 8 mēnešos sociālās apdrošināšanas iemaksas ir piedzinis 18 637,5 tūkst. latu apmērā, kas ir 50% no visām kopā piedzītajām summām (37 376,9 tūkst. latu). Tas nozīmē, ka pieaug piedzītās sociālās apdrošināšanas iemaksu absolūtās summas, kā arī palielinās piedzīto sociālās apdrošināšanas iemaksu īpatsvars kopējā piedzītajā summā.

Kopumā jāatzīmē, ka VID sociālās apdrošināšanas iemaksas administrē prioritārā kārtā un ir vērojams pieaugums šo iemaksu iekasēšanā.

Finansu ministrijas valsts sekretāres

1999.gada 20.oktobrī vietniece I.Sudraba