Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 21. oktobra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Šodien liels notikums Saeimā, protams, bija budžeta apspriešana, bet es domāju, ka viens notikums, par kuru neviens nerunā un varbūt arī plaši tas nav zināms, šodien pirmo reizi šajā Saeimā deputāti sanāca uz kopīgu rīta lūgšanu. Es domāju, ka tā ir ļoti laba tradīcija, kas ir sākusies. Šodien šīs tradīcijas uzsākšanā piedalījās arī mācītājs Juris Rubenis. Es domāju, ka šāda tradīcija palīdzēs visu frakciju deputātiem, kristīgiem deputātiem vienoties uz morāles un ētikas kritēriju pamatiem, un varbūt paaugstinās arī Saeimas reitingu, jo no Saeimas tribīnes mēs nedzirdēsim personīgus apvainojumus, kā daždien tas notiek.

Runājot par šodienas darba kārtību, patiešām šīs debates par budžetu bija diezgan karstas. Negribētos gan pievienoties koalīcijas partiju viedoklim, ka budžets ir vislabākais, un ka šis budžets būs grūdiens tautsaimniecības attīstībai. Atklāti sakot, paanalizējot skaitļus un finansējumu, kas ir paredzēts tieši tam, lai Latvijas uzņēmējiem, tātad tiem uzņēmējiem, kas strādā Latvijā, būtu uzlaboti uzņēmējdarbības apstākļi — negribētos gan tam piekrist. Kaut vai, ja mēs skatāmies likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli", atvieglojums, protams, ir tiem nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuru īpašums pārsniedz vismaz 2 miljonus latu. Jo 4% vietā viņi tagad maksās 1,5%, ja šādus grozījumus pieņems, protams. Taču mazajiem uzņēmējiem tas varētu būt papildu nodokļu slogs. Tāpat kā, ja mēs runājam par akcīzes nodokli alum un mazām alus darītavām, tāpat kā, ja mēs runājam par akcīzes nodokli kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tātad, tieši vietējiem, maziem uzņēmējiem, domāju, šī situācija nebūt tik laba pašreiz neizskatās. Pie tam, es domāju, ka šīs prognozes par ieņēmumiem arī ir pārāk optimistiskas, jo jebkuram ekonomiku saprotošam cilvēkam, ir skaidra viena sakarība — ne tikai paaugstinot nodokļus, valdība un valsts spēj ieņemt lielākus ieņēmumus. Un tā varētu būt problēma, ka tā pelēkā ekonomikas daļa ar šo nodokļu paaugstinājumu vēl vairāk attīstīsies, jo līdzekļi, kas tiek novirzīti korupcijas un kontrabandas apkarošanai, nemaz tik lieli arī nav.

Diemžēl arī līdzekļi, kas būtu jānovirza mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta programmām, kur pretī mēs no Eiropas Savienības spētu saņemt lielāku finansējuma daļu, arī pašreiz budžetā nav paredzēti. ES domāju, ka noteikti mani kolēģi tālāk turpinās gan pozitīvus gan negatīvus viedokļus par šī budžeta pieņemšanas procedūru.

Vienīgais, ko es vēl gribētu noslēgumā pateikt, ir tas, ka mēs neatbalstījām viennozīmīgi valsts Meža dienesta likumu, tā steidzamību, jo mēs uzskatām, ka politizēt šo nozari, kad citas nozares jau ir politizētas, mēs nedrīkstam. Mums jāatgriežas pie principa — uzņēmējdarbība ir uzņēmējdarbība, politika ir politika.

A.Poča (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

"Latvijas ceļš" šodien par vienu no diskutablākajiem dienas kārtības likumprojektiem uzskatīja likumprojektu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Un faktiski vienu normu, kas bija saistīta ar to, cik biedriem jābūt, lai dibinātu politisko partiju. Mēs visai strikti iestājāmies par to, ka šis šobrīd noteiktais slieksnis — 1000 biedru, ir pietiekami augsts Latvijas apstākļos, un tas varētu būt zināmā veidā demokrātijas ierobežojums, jo mēs uzskatām, ka tomēr ir jādod iespēja cilvēkiem izteikt savu politisko pārliecību, organizējoties partijās ar daudz mazāku biedru skaitu.

Otrs, kas mums ir būtisks notikums, kā jau šeit minēja kolēģe no Jaunās partijas, tas ir, Valsts budžeta likumprojekts un to pavadošo likumpropjektu pakete. Es gribētu akcentēt divas lietas. Prioritāte šim budžetam ir viena, tas ir, deficīta samazināšana jeb jostas savilkšana. Un tikai divas nozares ir saņēmušas kaut nelielu finansējuma pieaugumu, tās ir aizsardzība un izglītība. Turpretī visām pārējām izdevumi ir samazināti. Jāsaka, arī šī neparasti lielā likumprojektu pavadošā pakete — 32 likumi, arī ir orientēta, es gribētu teikt, lielākā daļa arī uz izdevumu daļas samazināšanu. Un tikai divi likumprojekti, tas ir nekustamā īpašuma nodoklis un arī likumprojekts par sociālās apdrošināšanas iemaksām paredz kaut kādus atvieglojumus uzņēmējiem. Un šeit es gribētu akcentēt to, ka "Latvijas ceļš" noteikti domās par to, kādā veidā situācijā, kad ir atvērta visa nodokļu likumprojektu pakete, kas ir ekonomiskās regulēšanas sviras nodokļi, ir iespējams iestrādāt priekšlikumus visos nepieciešamajos likumos, atrast kaut kādas tādas normas, kas varētu veicināt uzņēmējdarbību, ja tas ir tas, par ko mūsu deputātiem būtu jādomā līdz otrajam lasījumam, līdz budžeta pieņemšanai 2.decembrī. Pašreiz mēs redzam, ka samazinās gan valsts investīciju apjoms, gan arī vispār resursi ir stipri mazāki, arī kredītu procentu likmes acīmredzot augs sakarā ar to, ka ir pietiekami augstas prasības pēc aizņēmumiem. Ir jāmēģina atrast papildu stimuls, papildu sviras, kādā veidā mēs varētu veicināt uzņēmējdarbību. Un, protams, es domāju, ka savā ziņā mēs arī varbūt likvidējam šodien precedentu, kad valdība mēģina saistībā ar budžeta likumprojektu pavadošajās likumprojektu paketēs ielikt likumus, kas ir konceptuāli jauni, kas ir diskutējami Saeimā ļoti nopietni, detalizēti, jo mēs noņēmām steidzamību un izskatīsim tos trijos lasījumos.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Šodien bija diezgan spraiga plenārsēdes diena. Izskatījām daudzus likumprojektus, tajā skaitā arī ar budžetu saistītus. Un diemžēl mūsu frakcija nevarēja atbalstīt šos likumdošanas aktus, un mēs arī to norādījām sakarā ar to, ka turpinās šeit tā piekoptā politika, kas dēvēta it kā par labēju, kurā tiek aktīvi aizskarta sabiedrības sociālo interešu sfēra. Tāpat arī šinīs likumdošanas aktos kārtējo reizi tiek izdarīts mēģinājums noņemt bezdarbnieku pabalstus, tā vietā nepiedāvājot nekādu citu mehānismu, tajā skaitā pat samazinot finansējumu jaunu darbavietu radīšanai. Un dabiski, mēs uzdevām jautājumu arī valdošās koalīcijas pārstāvjiem — kā jūs plānojat šos bezdarbniekus kaut kādā veidā nodrošināt ar darbu. Pagaidām bija atbilde, ko mēs jau dzirdējām, ka mēs domāsim līdz otrajam lasījumam. Skumji, ka mūsu valsts bieži vien funkcionē starp divu nedēļu termiņu vai trīs nedēļu, kurā domā, kā atrisināt sasāpējušās sociālas problēmas. Tāpat es vēlreiz gribu izteikt lielu pateicību visiem tiem klausītājiem, kas atnāca un parakstījās par Pensiju likuma grozījumiem un arī noteikti nedrīkst aizmirst, un nedrīkst sapņot un gaidīt kaut kādu labvēlību, vai kā šodien Šķēles kungs norādīja, ka pēc 20 gadiem būs labāk. Nevar aizmirst datumu — 13.novembri. Vajag 13.novembrī ierasties uz referendumu. Protams, vēl lielas diskusijas, kas atkal kārtējo reizi parādīja valdošo partiju kaut kādas savstarpējās nesaskaņas un arī diezgan sīku, kašķīgu atriebību. Tas bija likums par partijām, par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, kur patiešām atkal, kā jau es norādīju uzstājoties, vispirms vajag izdiskutēt, kādu ceļu ies Latvijas valsts modelis, kādi būs partiju modeļi. Vai mums būs Amerikas variants, kad ir divas, trīs partijas, un tās aktivizējas tikai vēlēšanu periodā, vai mums būs Rietumeiropas modelis, kur partijas darbojas visu laiku un arī saņem kaut kādu valsts atbalstu. Tomēr šāda diskusija nav notikusi, tikmēr nevarētu iestrādāt likumā aizlieguma normas par to, cik lielā apjomā ir jābūt partiju dibinātājiem. Tas būtu arī šinī ģimeniskā brīdī, kad veidojas partijas, mirst partijas, diezgan nedemokrātisks solis. Es domāju, ka arī pie šī likumprojektu mēs būsim vēlreiz spiesti atgriezties. Es domāju, ka cienījamā prezidentes kundze atgriezīs šo likumprojektu atpakaļ. Bet iespējams, ka šim parlamentam būs jamācās tas, ka neviens likumdošanas akts nevar tikt sasteigts. Tas ir jāizstrādā kvalitatīvi, jāieklausās arī opozīcijā un arī citādākā viedoklī, kaut tas nebūtu patīkams. Un tādēļ es vēlreiz aicinu visus neaizmirst par 13. novembri.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Šodien katrā gadījumā bija ļoti intersanti piedalīties plenārsēdē, kurā apsprieda budžetu, jo kārtējo reizi šī Šķēles valdības budžeta apspriešana ir saistīta jau trešo gadu ar skolotāju piketu pie Saeimas ēkas. Man personīgi pašam bija šoreiz atšķirīgi apstākļi. Es nestāvēju pats piketā kā iepriekšējos divus gadus, bet biju šeit plenārsēdē, un jāsaka, ka nevarēja just tādu rezonansi šim piketam deputātu, it sevišķi valdošās kolacīcijas deputātu starpā, kad ir kaut kādi viedokļi par to, kādā veidā varētu palielināt pedagogu algu finansējumu. Jāsaka, ka budžets kopumā ir sastādīts daudz kvalitatīvāk, salīdzinot ar iepriekšējiem budžetiem, bet viena lieta, kas ne pārāk apmierina, ir saistīta ar to, ka šajā budžetā — ja ir runa, ka budžetā trūkst naudas, ir budžeta deficīts, tiek samazināts finansējums sociāliem pabalstiem bērniem, tiek samazināts finansējums bezdarbniekiem, tiek samazināts finansējums akcīzes nodokļa apmaksai zemniekiem. Tad ir pilnīgi neizprotami, kādā sakarībā pietrūkst naudas budžetā, ir jāsamazina sociālais nodoklis, kas saistīts ar šiem pabalstiem un pensijām, kādā sakarībā ir jāsamazina nodoklis par īpašumu — nekustamo īpašumu — ēkām un būvēm.

Šie divi nodokļi katrā gadījumā, kā pamatoja premjers, radīs ekonomisko uzplaukumu, jo uzņēmējiem būs vieglāk, taču man un sociāldemokrātu frakcijai šķiet, ka nebija izvēlēts labākais laiks šo nodokļu samazināšanai. Šie nodokļi — divi, kas tika samazināti, rada pašvaldību budžetā samazinājumu par 7,4 miljoniem latu. Tas pašvaldībām radīs problēmas, jo tos pakalpojumus, ko sniedz iedzīvotājiem pašvaldības, to ir vesela rinda, tos nevarēs segt. Pēdējā laikā sevišķi jūtams, ka ir lielas problēmas ar pirmsskolas izglītību, šīs izglītības finansēšanu. Daudzas pašvaldības domā par pirmsskolas izglītības iestāžu slēgšanu. Ja šie grozījumi nebūtu paredzēti, tādā gadījumā pašvaldībām būtu papildu finansu resursi, no kā finansēt šīs vajadzības.

Otrs grozījums saistīts ar 13 miljonu samazinājumu sociālajā budžetā, ieņēmumu daļā, jo sociālais nodoklis tiek samazināts par vienu procentu. Tas rada ļoti būtiskas problēmas, jo sociālajā budžetā, kā premjers pats un finansu ministrs izteicās, ir budžeta deficīts.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija):

Nenoliedzami, ka lielākais notikums ir nākošā gada valsts budžeta pieņemšana pirmajā lasījumā, un jāsaka, ka pirmo reizi pēc ilgāka laika ir speciālas normas, kas veicinātu tautsaimniecības uzplaukumu un attīstību. Neviens nelolo ilūzijas, ka tie pasākumi būtu brīnumaini. Vienkāršāi tie ir pirmie mēģinājumi atvieglot uzņēmējiem nodokļu slogu, un jāsaka, ka budžetu jau kopumā novērtēja diezgan atzinīgi, tajā skaitā arī opozīcijas deputāti, kuri pašlaik varbūt ne pārāk izteicās, bet balsojumos par atsevišķiem budžetu pavadošiem likumiem patiesībā opozīcija balsoja "par" un bija pat tādi balsojumi ar 95 balsīm par. Visi saprot, ka nekādi brīnumi notikt nevar, un ja kopējā tendence rādās cerīga, tad tas jau ir daudz. To saprata arī skolotāji, kas piketēja pie Saeimas nama un ar kuriem es tikos, un kuriem arī es gribētu lielākas algas, kaut arī šī valdība pēc triju gadu pārtraukuma kaut cik ir gatava pielikt algas. Pasākums patiesībā bija miermīlīgs un konstruktīvs. Skolotāji saka, ka viņi, protams, prasīs vairāk, bet sarunas bija bez naida, konstruktīvas.

Man patiesībā prieks, ka tādā gaisotnē tas viss ievirzās. Man kā tautsaimniekam un arī Tautas partijai kopumā, šķita nozīmīgi, ka tika pieņemts otrajā un galīgajā lasījumā likumprojekts "Grozījumi likumā par atbilstības novērtēšanu", kas, no vienas puses, dos patērētājiem lielāku drošību, no otras puses, — uzņēmējiem lielākas iespējas startēt Eiropas Savienības tirgos.

Iepriekšējie runātāji nepieminēja tādu svarīgu likumprojektu kā "Augu šķirņu aizsardzība", kam tautsaimniecībā, protams, būs nozīme. Politiski nozīmīgs acīmredzot bija Tautas partijas iesniegtais grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām". Tas, nenoliedzami, būs politiski, ārpolitiski un iekšpolitiski ļoti nozīmīga lieta, jo turpmāk latviešu karavīru atceres diena, iespējams, ja Saeima tā nobalsos, būs 11. novembrī — Lāčplēša dienā. Jāatzīst, ka tomēr bezatbildīgas manipulācijas rezultātā iepriekšējā Saeima spēlējoties varbūt iekšpolitiski ir Latviju padarījusi par pagātnes ķīlnieci un Tautas partijas deputāti, kas piedalījās iepriekšējā gada 16.martā gājienā vislielākajā skaitā, iespējams, ka tā piedalīsies arī turpmāk. Bet nav mums jādod saviem politiskajiem un ārpolitiskajiem pretiniekiem ieroči rokās, un Tautas partija uzņemas atbildību par to. Bez tam man un manai partijai ir svarīgi, ka izdevās izpildīt kārtējo vēlētājiem doto solījumu, ka tad, kad mēs pretendējam uz Saeimu, mēs solījām saviem vēlētājiem un kopā ar koalīcijas partneriem no "Tēvzemei un Brīvībai", un arī ar opozīcijas deputātiem, panācām izmaiņas likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", obligātie 1000 biedri būs.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Trīs lietas. Protams, budžets. Protams, pozīcija "par", un protams, opozīcija "pret". Un tas viss ir labi saprotams. Tā vienmēr ir bijis un būs. Vēlamāk, protams, būtu arī tas, lai opozīcija kaut cik vairāk censtos ieraudzīt to racionālo kodolu šajā budžeta projektā, kas tur tomēr ir. Uz otro lasījumu būs daži labojumi. Diez vai tie konceptuāli kaut ko būtiski izmainīs. Tā kā šodien pozīcija parādīja savu vienotību tieši šajā jautājumā.

Likums par partijām. Jā, vienreiz ir laiks pienācis izbeigt šo mūžīgo sīkpartiju ražošanu, kas faktiski tiek ražots mākslīgi. Ar tālejošu mērķi kaut kādā veidā traucēt vai graut to politisko sistēmu, kas Latvijā ar lielām grūtībām veidojas. Tieši tāpēc "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK skaidri un gaiši pateica, ka atbalsta pēc iespējas lielāku biedru skaitu, kāds ir nepieciešams šādas partijas dibināšanai. Un tas ir 1000. Šodien mums izdevās pārliecināt arī vienus kolēģus no opozīcijas par to, ka šāds projekts būtu jāatbalsta.

Un trešais, tas nu ir tas bēdīgākais. Mēs neesam palikuši vienīgie, kam vēl ir kaut cik dārga latviešu leģionāru piemiņa. Tā nu ir iznācis, jo vārdi "svītrot 16. martu" skan baigi. Es saprotu, ir vēlme izvairīties no drūmās pagātnes patieso notikumu atspoguļošanas, bet nu laikam vairākumam mūsu sabiedrībā ir vienalga, kas ir bijuši latviešu leģionāri, kas ar viņiem ir noticis, un ka vismaz viņiem mūža otrajā pusē pienāktos cieņa no valsts puses. Es uzsveru — no Latvijas valsts puses. Tieši tāpēc 6. Saeima pieņēma šo lēmumu atzīmēt 16.martu kā Latvijas valsts atceres dienu. Nu tas atkal aizgājis nebūtībā acīmredzot. Taču tas nenozīmē, ka 16.martā cilvēki nepulcēsies, un es domāju un es šodien arī izteicos, ka es te redzu zināmas paralēles ar Līgo svētkiem. Tikai Līgo svētki, protams, tika aizliegti daudz drūmākā gaisotnē, bet arī toreiz bija runas, ka to nu nevajadzētu, tas ir lieks nacionālisms. Tagad skan runas, ka 16.martu nevajadzētu, ka lūk, tas tur pasaulē kaut ko nozīmē. Nekā tamlīdzīga. Tā ir vienkārši lieka laipošana. Lieka iztapšana, nevajadzīga un šinī brīdī galīgi nevajadzīga. Bet nu tā ir noticis. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK turpinās sadarboties ar latviešu leģionāriem un ar latviešu nacionālajiem partizāniem, un tā tas arī būs. 16.martā mēs jau skaidri redzēsim, kas ieradīsies un ko teiks.

Saeimas preses dienests