Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Jautrīte Briede. “Satversmes 104.pantā garantēto tiesību īstenošana administratīvajā procesā”

Raksta pamatā aplūkoti divi galvenie procesuālie likumi, kas vispārīgi regulē kārtību, kādā veidā ir jāvēršas iestādē un kādā veidā iestādei ir jāsniedz atbilde, kā arī kā attiecīgo atbildi vai neatbildēšanu var pārsūdzēt. Proti, savstarpēji tiks aplūkots Administratīvā procesa likums un likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”, kurš no 2008.gada 1.javāra tiks aizvietots ar Iesniegumu likumu (publicēts “Latvijas Vēstnesī” šā gada 11.oktobrī). Ņemot vērā, ka likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” drīz beigs pastāvēt, rakstā tiks skarts tikai Iesniegumu likums.

• Maija Paļčikovska. “Tiesneša objektivitāte un neitralitāte: sacīkstes principa realizācija” 

Atšķirībā no tiesneša un tiesu varas neatkarības, kas ir nostiprināta gan Satversmē, gan likumā “Par tiesu varu”, tiesneša objektivitātei un neitralitātei, kas (kaut cieši saistīta ar tiesneša neatkarību) tomēr ir atšķirīgs jēdziens, līdz šim pievērsta mazāka uzmanība. Tiesneša objektivitātes un neitralitātes institūts nav sevišķi izpētīts arī Latvijas zinātniskajā literatūrā. Vēl vairāk – tiesneša objektivitāte un neitralitāte bieži tiek uztverta kā abstrakts, vispārīgs jēdziens vai ētikas norma.

Tiesneša objektivitāte un neitralitāte ir arī vispārīgs princips un ētikas prasība, tomēr jāpievērš uzmanība tam, ka tiesneša objektivitātei un neitralitātei ir arī taustāma tiesībprocesuāla izpratne. Citiem vārdiem – tiesneša objektivitāte un neitralitāte ir ne tikai dažas interešu konflikta novēršanas normas, piemēram, tādas kā finansiālās ieinteresētības vai radniecības saišu neesamība un aizliegums atkārtoti piedalīties tās pašas lietas izskatīšanā, bet tiesneša objektivitāte un neitralitāte tiek nodrošināta caur iztiesāšanas procesa noteikumiem – tā uzbūvi kā tādu.

• Larisa Saukāne. “Noziedzīgie nodarījumi pret ceļu satiksmes drošību” 

Ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, saistītās problēmas kļūst arvien aktuālākas. Tā iemesls ir ātra tehnoloģiju attīstība, paaugstinātas bīstamības avotu skaita palielināšanās, jaudīgāku enerģijas avotu izmantošana, līdz ar to proporcionāli pieaug arī neuzmanīgu noziedzīgu nodarījumu bīstamība. Sabiedrībā valda uzskats, ka noziedzīgi nodarījumi aiz neuzmanības ir mazāk bīstami nekā noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti ar nodomu, tomēr, pēc autores domām, šāda pieeja nepamatoti ir vienkāršota.

“Jurista Vārda” redakcija