• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2007.gada 22.novembra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.2007., Nr. 190 https://www.vestnesis.lv/ta/id/166922

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas Asamblejas 26.sesijas dokumenti

Baltijas Asamblejas 26.sesijas dokumenti

Vēl šajā numurā

27.11.2007., Nr. 190

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2007.gada 22.novembra sanāksmē

 

EM: Par atbalstu uzņēmumiem, lai tie kotētos vērstpapīru biržā

Lai palīdzētu uzņēmējiem piesaistīt stratēģiskos investorus, Ekonomikas ministrija atbalstīs uzņēmēju kotēšanos vērtspapīru biržā.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu mazām un vidējām komercsabiedrībām dalībai vērtspapīru biržā”. Noteikumu projekts nosaka prasības projekta iesniegumam, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem. Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. 22.novembrī MK noteikumu projekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai, bet jau šobrīd jebkurš interesents var iepazīties ar visiem dokumentu projektiem EM un LIAA mājaslapā.

Programmas mērķis ir sekmēt mazā vai vidējā komersanta pieeju finansējumam komercdarbības modernizācijai un attīstībai, kotējoties biržas sarakstā, t.sk. alternatīvajā vērtspapīru tirgū.

Programmas kopējais finansējums ir 1 012 037,76 lati. Paredzēts atbalstīt vienas kategorijas akciju kotēšanu biržas sarakstos no viena līdz trim gadiem. Uzņēmumiem tiks segta iestāšanās maksa, ikgadējā maksa un konsultāciju izmaksas alternatīvajā vērtspapīru tirgū. Maksimālā atbalsta intensitāte no kopējām attiecināmajām izmaksām plānota 75%; maksimālais atbalsta apjoms trīs gados – 20 000 latu.

Ekonomikas ministrija, balstoties uz ES struktūrfondu apguvi iepriekšējā periodā, vienkāršojusi un padarījusi elastīgāku projektu iesniegšanu – to varēs iesniegt gan papīra, gan elektroniskā formātā, kā arī to varēs nosūtīt pa pastu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

KM: Par filmu likumprojektu un arhīvu likumprojektu

22.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi Kultūras ministrijas izstrādātie likumprojekti – “Filmu likums” un “Arhīvu likums”.

Abi likumprojekti ir ārkārtīgi būtiski nozares regulējoši likumi, kuru pieņemšana risinās līdz šim konstatētās nozaru pārvaldības un administrēšanas problēmas.

Filmu likums noteiks filmu finansēšanas principus, filmu nozares atbalsta politikas pamatprincipus, filmu nozares pārvaldību, filmu izplatīšanas un filmu klasifikācijas pamatprincipus. Šajā likumprojektā regulēta to filmu tiesību administrēšana, kuru autora mantisko izņēmuma tiesību vai blakustiesību pārņēmējs ir valsts, kā arī audiovizuālā mantojuma saglabāšanu un aizsardzību. Filmu likums nemaina līdzšinējo autortiesību piederību vienam vai otram autortiesību subjektam, jo konkrētu autortiesību piederību nevar noteikt ar likuma palīdzību. Jāatzīmē, ka Latvijā līdz šim nav bijis neviena normatīvā akta, kas regulētu filmu nozari kopumā, izņemot MK 2001.gada 20.novembra noteikumus Nr.487 “Filmu izplatīšanas noteikumi”, kuri attiecas tikai uz filmu izplatīšanu. Filmu likumā valsts aģentūra “Nacionālais kino centrs” tiks noteikta kā centrālā filmu nozari uzraugošā un koordinējošā institūcija.

Arhīvu likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko regulējumu Nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanai, uzkrāšanai, izvērtēšanai, saglabāšanai, pieejamībai, kā arī noteikt valsts un akreditēto privāto arhīvu, kā arī publisko personu (valsts un pašvaldības iestāžu) funkcijas un tiesības.

Likumprojektā paredzēts izveidot Latvijas Nacionālo arhīvu – valsts tiešās pārvaldes iestādi, kuras pārraudzību veic Kultūras ministrija (ar Kultūras ministrijā izveidojamās Arhīvu nodaļas starpniecību).

Šobrīd likumprojekts ir nodots saskaņošanai ministrijām un nozares profesionāļu vērtēšanai, kuri ir izrādījuši īpašu interesi Arhīvu likuma tapšanā.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par grozījumiem noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

Lai uzlabotu jauno vecāku sociālo drošību, arī par vecāku pabalsta saņēmējiem valsts veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas, paredz Labklājības ministrija (LM).

Šobrīd valsts sociālās iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanai veic par bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem. Tā kā no nākamā gada 1.janvāra daļai cilvēku bērna kopšanas pabalstu aizstās jaunais vecāku pabalsts, arī par šā pabalsta saņēmējiem valsts maksās sociālās iemaksas.

Valsts iemaksas veiks cilvēku pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu. Tās maksās no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta līdzekļiem.

Saistībā ar jauno vecāku pabalstu tiek paplašināti arī sociālās apdrošināšanas veidi, kuriem var pievienoties pašnodarbinātā laulātais. Patlaban šie cilvēki brīvprātīgi var pievienoties pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai, bet no nākamā gada – arī vecāku apdrošināšanai.

LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, kā arī noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai 22.novembrī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi nepieciešami, lai Ministru kabineta noteikumus saskaņotu ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz no 2008.gada 1.janvāra ieviest jaunu valsts sociālās apdrošināšanas veidu – vecāku apdrošināšanu.

 

LM: Par grozījumiem valsts fondēto pensiju shēmas darbībā

Lai cilvēki labāk izprastu savu fondēto pensiju shēmas konta stāvokli, Labklājības ministrija (LM) plāno vienkāršot informāciju, kuru par savu kontu saņem katrs pensiju 2.līmeņa dalībnieks.

Kā norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), aptuveni vienai trešdaļai (36%) iedzīvotāju, kas saņem VSAA paziņojumus, rodas neskaidrības par konta izrakstos iekļauto informāciju – lielākoties tieši par pensiju 2.līmeņa paziņojumiem.

Tādēļ Labklājības ministrija paredzējusi vienkāršot nosūtāmajos konta izrakstos iekļauto informāciju, padarot to cilvēkiem saprotamāku un mazāk detalizētu. Plānots, ka no 2009.gada konta izrakstos būs iekļauta informācija par fondētās pensijas kapitāla stāvokli gada sākumā un gada beigās, savukārt izvērstu konta izrakstu katrs cilvēks varētu iegūt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļās.

To paredz LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību, kuri 22.novembrī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībai.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā visi pensiju 2.līmeņa paziņojumi tiks sūtīti tikai uz cilvēku deklarētajām adresēm. Šobrīd tos sūta gan uz deklarētajām, gan uz cilvēku pašu norādītajām adresēm, kas bieži nav aktuālas.

Sagatavotajos grozījumos iekļauti arī citi priekšlikumi valsts fondēto pensiju shēmas darbības pilnveidošanai.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par putraimu dalīšanu vistrūcīgākajām personām

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”, ko 22.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi normatīvajā aktā paredz, ka arī 2008.gadā vistrūcīgākajām personām tiks dalīti putraimi. Katra persona varēs saņemt vienu kilogramu putraimu mēnesī.

Ministru kabineta noteikumu projektā paredzēto normu izpildi nodrošinās Lauku atbalsta dienests esošo funkciju ietvaros.

Putraimi nākamgad tiks izdalīti tāpat kā šogad – caur labdarības organizācijām. Turklāt 2008.gadā programmā piedalīsies biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”, un līdz ar to programmas realizācija notiks plašāk nekā iepriekš, jo organizācijas filiāles atrodas lielākajā daļā Latvijas rajonu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par atbalstam paredzēto linu šķiedras daudzumu uz vienu hektāru

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, kuras uzskata par apstrādātājiem”, ko 22.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi noteikumu projektā izstrādāti, lai varētu ievērot Latvijai noteiktos maksimāli garantētos linu šķiedras daudzumus, par kādiem var saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu un kuri ir noteikti attiecīgajā ES regulā. Lai varētu noteikt atbalstam paredzēto linu šķiedras daudzumu, linu pirmapstrādātāji ir paziņojuši kopējo platību, par kādu noslēgti līgumi ar audzētājiem. Pēc tam Lauku atbalsta dienests, ņemot vērā šīs platības, aprēķinās katram linu pirmapstrādātājam maksimāli garantēto linu šķiedras provizorisko daudzumu, par kādu tas var saņemt Eiropas Savienības atbalstu.

Kaņepju šķiedra rūpnieciskai ražošanai netiek audzēta.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ĪUMSILS: Par Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programmas 2008.–2012.gadam projektu

22. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika pieteikts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta kompetencē izstrādātais Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programmas 2008.–2012.gadam projekts, kas aktualizē valsts programmu “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.–2009.gads”.

Programmas projekts nosaka pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas mērķus, politikas un darbības rezultātus, galvenos virzienus un uzdevumus programmas rezultātu sasniegšanai, izpildes laika plānojumu.

Programmas galvenais mērķis ir panākt tādu pilsoniskās sabiedrības attīstības līmeni, kurā iedzīvotājiem ir motivācija un nav šķēršļu sadarboties savu un sabiedrības jautājumu risināšanā.

Lai izvērtētu programmas ietekmi un efektivitāti, šā gada vasarā tika veikts pētījums, kas raksturo pašreizējo pilsoniskās sabiedrības attīstības līmeni, kā arī dod iespēju novērtēt pilsoniskās sabiedrības attīstības dinamiku laikā no 2003.gada. Pētījums uzrādīja valsts programmas aktualizācijas nepieciešamību, saglabājot valsts programmas mērķu un apakšmērķu grupas, kā arī nepieciešamību valsts programmas efektivitātes uzlabošanai precizēt rīcības virzienus.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!