Par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas reformu

26.novembrī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā pauda Latvijas pozīciju par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vidēja termiņa pārskatu.

M.Roze uzsvēra, ka Komisijas priekšlikumā ir daudz labu lietu un paziņojumā ir ietverts nepārprotams priekšlikums par iespēju izvērtēt vienotā platības maksājuma shēmas pagarināšanu līdz 2013.gadam. Tāpat savā runā zemkopības ministrs norādīja, ka “trīs lietas, uz kurām nākotnē būtu jābalstās kopējai lauksaimniecības politikai, ir: aktivitāte, vienlīdzība un vienkāršošana”.

M.Roze atzinīgi novērtēja, ka tiks pārskatīti savstarpējās atbilstības nosacījumi un turpināsies darbs pie tiešā atbalsta sistēmas vienkāršošanas. Tāpat arī zemkopības ministrs uzsvēra, ka vēl joprojām ir jāpārskata modulācijas principi, jo tiem vajadzētu kalpot kā instrumentam, kas samazinātu atšķirības starp lauku reģioniem Kopienā.

Izklāstot Latvijas nostāju, M.Roze piekrita Eiropas Komisijas uzskatam, ka kopējās tirgus organizācijas elementi būtu pakāpeniski jālikvidē, jo pēc tiem ir zudusi objektīva vajadzība. Savukārt, ņemot vērā Latvijas pieredzi, labības un lopkopības intervences mehānisms būtu jāievieš tikai tirgus nestabilitātes gadījumos.

M.Roze norādīja, ka Latvija atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus par atbalsta maksājuma atdalīšanu no ražošanas. Bet tikai ar nosacījumu, ka visām dalībvalstīm būs vienādi jauni atbalsta piešķiršanas kritēriji, kas nav balstīti uz vēsturiskajiem rādītājiem. M.Roze uzsvēra, ka ir jārada iespēja visām dalībvalstīm – gan tām, kas piemēro vienoto maksājumu, gan tām, kas piemēro vienoto platību maksājumu, – ir jābūt līdzvērtīgām tiesībām veikt ar ražošanu saistītos maksājumus, tādējādi novēršot nevienlīdzīgu attieksmi dalībvalstu starpā un veicinot godīgu konkurenci Kopienā. Tādēļ pirmais un galvenais uzdevums ir panākt atšķirību samazināšanos starp reģioniem.

Padomes sanāksmē zemkopības ministrs uzsvēra, ka visiem kopīgi jāizlemj, kā risināt dažādus krīzes jautājumus sistemātiski un ilgtermiņā.

Zemkopības ministrija arī turpmāk cieši sadarbosies ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Zemnieku saeimu un ar citiem sociālajiem partneriem, lai veidotu viedokļu apmaiņu un labākus argumentus Latvijas pozīcijas pamatošanai. Pašlaik notiek arī Baltijas valstu kopīgs projekts “ES lauksaimniecības un lauku attīstības politikas sagaidāmās pārmaiņas – perspektīvais novērtējums Latvijai un Baltijas valstīm”, kura ietvaros eksperti un zinātnieki izvērtē izmaiņu ietekmi uz Baltijas valstu lauksaimniecības un lauku teritoriju turpmāko attīstību, definē Baltijas valstu nacionālās un kopīgās intereses un izstrādā modeļus Eiropas lauksaimniecības un lauku politikas pilnveidošanai, lai nodrošinātu vienlīdzību un veicinātu konkurētspēju starp Eiropas Savienības lauksaimniekiem.