Ministru kabineta noteikumi Nr.769

Rīgā 2007.gada 13.novembrī (prot. Nr.64 9.§)

Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu un Dzelzceļa likuma 43.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, lai nodrošinātu Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību, kā arī kārtību, kādā tiek veikta Eiropas parastā un ātrgaitas dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apakšsistēmas verificēšana – procedūra, kuras ietvaros pārbauda apakšsistēmu, lai apliecinātu, ka tā atbilst šo noteikumu un dzelzceļa nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un to drīkst nodot ekspluatācijā Eiropas parastā vai ātrgaitas dzelzceļa sistēmā;

2.2. esošā dzelzceļa sistēma – esošās dzelzceļa sistēmas infrastruktūra – sliežu ceļi un stacionārās iekārtas, kā arī jebkuras kategorijas un izcelsmes ritošais sastāvs, kas izmanto šo infrastruktūru;

2.3. projektētājs – komersants vai persona, kas izstrādā savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu tehniskos risinājumus, ko izmanto ražošanā vai apkopē;

2.4. ražotājs – komersants, kas izgatavo savstarpējas izmantojamības komponentus. Ražotājs var būt arī projektētājs;

2.5. saskarne – apakšsistēmas funkciju kopa, kas nodrošina tiešu mijie­darbību ar citām apakšsistēmām, lai izpildītu visas nepieciešamās ekspluatācijas un tehniskās pamatprasības;

2.6. savstarpējas izmantojamības komponents – jebkura detaļa, detaļu grupa, mezgla daļa vai mezgls, kas iekļauts vai ir paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši atkarīga Eiropas parastā vai ātrgaitas dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība. Savstarpējas izmantojamības komponents var būt materiāla lieta vai nemateriāla sistēma (piemēram, programmatūra). Savstarpējas izmantojamības komponentus var lietot arī citās nozarēs, bet, ja tos izmanto dzelzceļa vajadzībām, tiem nosaka īpašas prasības;

2.7. pamatprasības – nosacījumi, kurus izpilda attiecībā uz Eiropas parasto un ātrgaitas dzelzceļa sistēmu, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, ieskaitot saskarnes (pielikums);

2.8. uzraudzības iestāde – iestāde, kura pieņem lēmumus par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā Eiropas parasto vai ātrgaitas dzelzceļu sistēmā, kā arī veic tirgus uzraudzību, lai tiktu izmantoti tikai šiem noteikumiem atbilstoši savstarpējas izmantojamības komponenti.

3. Šajos noteikumos noteiktās prasības attiecas uz tādu šo noteikumu II nodaļā minēto Eiropas parastā dzelzceļa sistēmas daļu (apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu) projektēšanu, būvi, ekspluatāciju, modernizāciju (ievērojamiem pārveidošanas darbiem, kas uzlabo apakšsistēmas vispārējo darbību), atjaunošanu (ievērojamiem nomaiņas darbiem, kas nemaina apakšsistēmas vispārējo darbību), darbību un apkopi, kuras nodod ekspluatācijā šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, kā arī uz to ekspluatācijā un apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un personāla veselības un drošības nosacījumiem.

4. Šajos noteikumos noteiktās prasības piemēro arī Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmā, kurā ir Eiropas transporta tīkla līnijas un stacionārās iekārtas, kas izbūvētas vai modernizētas tā, lai pa tām varētu pārvietoties Dzelzceļa likumā noteiktajā ātrumā, kā arī ritošais sastāvs, kas paredzēts šādas infrastruktūras izmantošanai, iekļaujamajām apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem.

5. Šajos noteikumos noteiktās prasības neattiecas uz infrastruktūru vai ritošo sastāvu, ko izmanto tūrismam, saglabā kā vēsturisku objektu vai lieto tikai vietējiem mērķiem, kā arī uz infrastruktūru, kas ir funkcionāli nodalīta no pārējās dzelzceļa sistēmas.

6. Ritošajam sastāvam, uz kuru saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu neattiecina šo noteikumu prasības, atļauts izmantot šo noteikumu prasībām atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru.

7. Eiropas parasto un ātrgaitas dzelzceļu sistēmām, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, ieskaitot saskarnes, jāatbilst attiecīgajām šo noteikumu pielikumā minētajām pamatprasībām.

8. Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību pamatprasībām nosaka paziņotā institūcija, kas atbilst šo noteikumu V nodaļas prasībām. Paziņotā institūcija veic novērtē­šanu saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu.

9. Apakšsistēmu atbilstību pamatprasībām nosaka paziņotā institūcija, kas atbilst šo noteikumu V nodaļas prasībām. Paziņotā institūcija veic verificē­šanu saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu.

II. Eiropas parastā dzelzceļa sistēma

10. Eiropas parastā dzelzceļa sistēmu pēc savstarpējas izmantojamības sasniegšanas veido Eiropas transporta tīkla infrastruktūra, kas radīta vai modernizēta parastajam dzelzceļa transportam vai kombinētajam dzelzceļa transportam, kā arī ritošais sastāvs, kas paredzēts šādas infrastruktūras izmantošanai.

11. Ņemot vērā šo noteikumu 5. un 67.punktā minētos nosacījumus, Eiropas parastā dzelzceļa sistēmā iekļauj publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru šādās dzelzceļa līnijās:

11.1. valsts robeža–Meitene–Jelgava–Rīga–Lugaži–valsts robeža;

11.2. Rīga–Krustpils;

11.3. Jelgava–Liepāja;

11.4. Jelgava–Ventspils;

11.5. Jelgava–Krustpils;

11.6. Krustpils–Rēzekne;

11.7. Krustpils–Daugavpils;

11.8. Kārsava–Rēzekne–Daugavpils–Eglaine–valsts robeža;

11.9. Daugavpils–Indra;

11.10. Rēzekne–Zilupe.

12. Savstarpējas izmantojamības infrastruktūrā ietver satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas – datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas pasažieru un kravu tālsatiksmes pārvadājumiem attiecīgajā dzelzceļa tīklā, lai nodrošinātu tā drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

13. Eiropas parastā dzelzceļa sistēma ietver ritošo sastāvu – lokomotīves, vagonus, motorvilcienus, motorvagonus, vadāmus pašgājējvagonus, ceļu remonta mašīnas, celtņus un citas mašīnas un mehānismus, kas savu tehnisko īpašību dēļ spēj pārvietoties vai pārvietojas pa sliedēm visā Eiropas parastā dzelzceļa tīklā vai tā daļā.

III. Apakšsistēmas

14. Dzelzceļa parasto un ātrgaitas sistēmu iedala šādās apakš­sistēmās:

14.1. strukturālās apakšsistēmas:

14.1.1. infrastruktūra;

14.1.2. enerģijas apgāde;

14.1.3. vilcienu vadības iekārtas un signalizācija;

14.1.4. satiksmes nodrošināšana un vadība;

14.1.5. ritošais sastāvs;

14.2. funkcionālās apakšsistēmas:

14.2.1. tālvadības izmantošana;

14.2.2. tehniskā apkope.

15. Infrastruktūras apakšsistēma ietver sliežu ceļus, pārmijas, inženierbūves (piemēram, tiltus, tuneļus), staciju infra­struktūru (piemēram, peronus, pieejas zonas, ieskaitot aprīkojumu, kas vajadzīgs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), drošības līdzekļus un aizsarglīdzekļus.

16. Enerģijas apgādes apakšsistēma ietver elektrifikācijas sistēmu, kontakt­strāvas līnijas un strāvas padeves ierīces.

17. Vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēma ietver visas iekārtas, kas nepieciešamas drošībai, kā arī to vilcienu satiksmes vadības nodrošināšanai, kuriem atļauts izmantot attiecīgo dzelzceļa tīklu.

18. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ietver darba paņēmienus un aprīkojumu, kas nodrošina dažādu strukturālo apakšsistēmu saskaņotu darbību parastā un traucētā režīmā, ieskaitot vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību, kā arī profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama pārrobežu pārvadājumu veikšanai.

19. Ritošā sastāva apakšsistēma ietver jebkuru vilcienu aprīkojuma struktūru un vadības nodrošināšanas sistēmu, kā arī vilces un enerģijas pārveides ierīces, bremžu un sakabes mehānismus, ritošo daļu (piemēram, ratiņi, asis), piekari, durvis, cilvēku un mašīnu saskarnes (mašīnisti, vilciena personāls un pasažieri, arī aprīkojums, kas nepieciešams personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), pasīvās un aktīvās aizsardzības līdzekļus un piederumus pasažieru un vilciena personāla veselības aizsardzībai.

20. Tālvadības izmantošanas apakšsistēma ietver:

20.1. tālvadības izmantošanu pasažieru pārvadājumos, ieskaitot sistēmas, kas nodrošina pasažierus ar informāciju pirms brauciena un brauciena laikā, pasūtīšanas un maksājumu sistēmas, bagāžas pārsūtīšanu, kā arī vilcienu kustības saskaņošanu, ņemot vērā saskaņošanu ar citiem trans­porta veidiem;

20.2. tālvadības izmantošanu kravu pārvadājumos, ieskaitot informācijas sistēmas (kravu un vilcienu uzraudzība reālajā laikā), vilcienu šķirošanas un iedalīšanas sistēmas, pasūtīšanas, maksājumu un rēķinu piesūtīšanas sistēmu, vilcienu kustības saskaņošanu ar citiem transporta veidiem un elektronisko pavaddokumentu sagatavošanu.

21. Tehniskās apkopes apakšsistēma ietver darba paņēmienus, izmantojamo aprīkojumu, loģistikas centrus tehniskās apkopes veikšanai un rezerves, kas ļauj veikt obligātos remontdarbus un obligāto profilaktisko apkopi, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un nepieciešamo caurlaidību.

IV. Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas

22. Savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās nosaka apakš­sistēmas un savstarpējas izmantojamības komponentu ekspluatācijas un tehniskos raksturojumus, pamatprasības un mijiedarbību ar citām apakš­sistēmām. Uz katru apakšsistēmu attiecas viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija. Atsevišķos gadījumos uz apakšsistēmu attiecina vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas, kā arī viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija attiecas uz vairākām apakš­sistēmām.

23. Komersants vai institūcija (piemēram, infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs, apkopes vai remonta uzņēmums), kas izmanto savstarpējas izmanto­jamības komponentus vai apakšsistēmas (turpmāk – lietotājs), apakšsistēmas izmantošanas laikā nodrošina tās atbilstību savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām.

24. Katrā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā norāda:

24.1. tās darbības jomu (dzelzceļa tīkla vai ritošā sastāva daļa, apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļa);

24.2. pamatprasības katrai konkrētajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām;

24.3. ekspluatācijas un tehniskās spe­ci­fikācijas, kas jāievēro attiecībā uz apakš­­sistēmu un tās saskarnēm ar citām apakš­sistēmām (atsevišķos gadījumos šīs specifikācijas atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas ir atšķirīgas);

24.4. savstarpējas izmantojamības kom­ponentus un saskarnes, uz kurām attiecināmas Eiropas specifikācijas. Eiropas specifikācijas ir vispārēja tehniskā specifikācija, Eiropas tehniskais apstiprinājums vai piemērojamais standarts;

24.5. procedūras, kuras katrā konkrētajā gadījumā izmantojamas savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanai vai apakšsistēmu verificēšanai;

24.6. personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī higiēnas un drošības apstākļus darba vietā, kas nepieciešami konkrētās apakšsistēmas ekspluatācijai un apkopei, kā arī savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanai;

24.7. savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju ieviešanas pārejas laikposmus.

25. Satiksmes ministrija iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" adaptējamo un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicējamo standartu sarakstu.

26. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).

27. Lai saglabātu esošās dzelzceļa sistēmas savstarpējo izmantojamību, katrā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā paredz īpašus gadījumus attiecībā uz infrastruktūru un ritošo sastāvu. Katram īpašajam gadījumam savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā nosaka šo noteikumu 24.3., 24.4., 24.5., 24.6. un 24.7.apakšpunktā minēto prasību ieviešanas nosacījumus.

28. Ja atsevišķā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ir ietverta tieša norāde uz piemērojamajiem standartiem vai specifikācijām, tad šos standartus vai specifikācijas, vai to daļas uzskata par attiecīgās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas pielikumu un minētie piemērojamie standarti vai specifikācijas kļūst obligātas no savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas brīža. Ja piemērojamo standartu vai specifikāciju nav, tad savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ietver norādi uz citiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvi tehniskajiem dokumentiem, ko izmanto līdz piemērojamo standartu vai specifikāciju izstrādei.

29. Ja savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ir norādīts, ka pamatprasību izpildes nodrošināšanai noteikta atklāta pieeja, piemēro attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvos aktus, piemērojamos standartus un normatīvi tehnisko dokumentāciju, kas noteiktā kārtībā notificēta Eiropas Komisijā. Paziņotās institūcijas, veicot šo noteikumu VII nodaļā minētās verificēšanas procedūras, piemēro arī normatīvo aktu prasības par dzelzceļa infra­struk­tūras un ritošā sastāva būvniecību un remontu.

V. Paziņotās institūcijas

30. Savstarpējas izmantojamības komponentu un strukturālo apakšsistēmu atbilstību šo noteikumu prasībām novērtē atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (Ekonomikas ministrija par tām publicē paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis") (turpmāk – paziņotā institūcija), kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotās institūcijas.

31. Valsts aģentūra "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" akreditē paziņotās institūcijas atbilstoši šādiem standartiem:

31.1. LVS EN 45011:2004 "Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām", ja savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija paredz savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu sertificēšanu;

31.2. LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažādu veidu institūcijām, kas veic inspicēšanu", ja savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija paredz savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu inspicēšanu;

31.3. LVS EN ISO/IEC 17021:2007 "Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas nodrošina pārvaldības sistēmu auditu un sertifikāciju", ja savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija paredz savstarpējas izmanto­jamības komponentu vai apakšsistēmu kvalitātes pārvaldības sistēmu novērtēšanu.

32. Paziņotā institūcija ir tiesīga novērtēt savstarpējas izmantojamības komponentus un apakšsistēmas, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

32.1. institūcija ir neatkarīga no visām iesaistītajām pusēm un sniedz tikai trešās puses pakalpojumus;

32.2. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu, nodrošina, lai institūcijas darbu neiespaidotu personas, kurām ir tiešas, ar novērtēšanu saistītas komerciālas intereses;

32.3. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas procedūrām, nav attiecīgo savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs vai lietotājs, vai šo personu pilnvarots pārstāvis. Apmaiņa ar tehnisko informāciju starp institūciju un ražotāju, tā pilnvaroto pārstāvi vai importētāju ir atļauta;

32.4. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu, ir funkcionāli neatkarīgs no iestādēm, kas saskaņā ar šiem noteikumiem pieņem lēmumu par apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā, no iestādēm, kas izsniedz dzelzceļa pārvadājumu licences vai drošības sertifikātus, kā arī no iestādēm, kas ir atbildīgas par avāriju izmeklēšanu;

32.5. institūcija nodrošina tās pakalpojumu pieejamību visām ieinteresētajām pusēm. Pakalpojumus nedrīkst ietekmēt finansiāli vai citi diskriminējoši nosa­cījumi;

32.6. institūcija pati veic visas ar atbilstības novērtēšanu saistītās pārbaudes un testus vai nodod kādu no atbilstības novērtēšanas pārbaudēm attiecīgā pakalpojuma sniegšanā kompetentam apakšuzņēmējam, uzņemoties pilnu atbildību par pārbaužu rezultātiem;

32.7. institūcijas rīcībā ir pietiekami līdzekļi un atbilstošs tehniskais aprīkojums, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar atbilstības novērtēšanu;

32.8. institūcijas rīcībā ir pietiekams skaits darbinieku, lai tā spētu veikt visas ar pārbaudes procedūrām saistītās darbības;

32.9. personālam, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas un apliecināšanas procedūrām, ir:

32.9.1. atbilstoša profesionālā un tehniskā sagatavotība;

32.9.2. pietiekamas zināšanas par pārbaudes procedūrām un pieredze pārbaužu veikšanā;

32.9.3. iemaņas pārskatu, ziņojumu, protokolu un sertifikātu noformēšanā;

32.9.4. zināšanas par novērtējamo savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu ražošanas tehnoloģiju un lietošanu, kā arī par bojājumiem, kādi var rasties to lietošanas laikā;

32.10. institūcijas personāla atalgojums nav atkarīgs no pārbaužu vai testu daudzuma un rezultātiem;

32.11. institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību attiecībā uz darba rezultātiem, kuru tā ir tiesīga veikt;

32.12. institūcija aizsargā īpašumtiesības un neizpauž informāciju, ko tā saņēmusi, veicot atbilstības novērtēšanu, izņemot informāciju, kuru oficiāli pieprasa uzraudzības iestādes, kas uzrauga un kontrolē dzelzceļa sistēmā izmantotos savstarpējas izmantojamības komponentus un apakšsistēmas.

VI. Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšana

33. Savstarpējas izmantojamības komponentu atļauts piedāvāt Eiropas Savienības iekšējā tirgū – pārdot, dāvināt vai nodot lietošanā (pret atlīdzību vai bez tās) izmantošanai dzelzceļa sistēmā, ja tas atbilst savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām un ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis par to ir sastādījis atbilstības deklarāciju.

34. Savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības novērtēšanu veic paziņotā institūcija pēc ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma.

35. Veicot atbilstības novērtēšanu, paziņotā institūcija izmanto atbilstības novērtēšanas procedūru moduļus saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju nosacījumiem, kas minēti normatīvajos aktos par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanas kārtību.

36. Ja ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis nepilda saistības, kas izriet no šo noteikumu prasībām, šīs saistības pārņem jebkura persona, kas piedāvā savstarpējas izmantojamības komponentus tirgū. Tādas pašas saistības uzņemas ikviena persona, kas uzstāda dažādas izcelsmes savstarpējas izmantojamības komponentus un komponentu daļas vai ražo savstarpējas izmantojamības komponentus savām vajadzībām.

37. Atbilstības deklarācija apliecina, ka paziņotā institūcija ir izvērtējusi viena konkrēta savstarpējas izmantojamības komponenta faktisko atbilstību attiecīgajām tehniskajām specifikācijām vai piemērotību lietošanai dzelzceļa sistēmā vai izvērtējusi saskarni saistībā ar pārbaudāmajām (galvenokārt funkcionālajām) tehniskajām specifikācijām.

38. Sastādot atbilstības deklarāciju, ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis piemēro attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ietvertos nosacījumus.

39. Atbilstības deklarāciju un pavaddokumentus paraksta atbildīgā persona, kurai piešķirtas pilnvaras uzņemties saistības ražotāja vai ražotāja pilnvarota pārstāvja vārdā. Norāda parakstīšanas datumu.

40. Atbilstības deklarācijā norāda:

40.1. atsauci uz šiem noteikumiem vai atbilstošo Eiropas Savienības direktīvu;

40.2. ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu vai firmu un pilnu adresi;

40.3. savstarpējas izmantojamības komponenta aprakstu (piemēram, marka, tips);

40.4. tās procedūras aprakstu, kuru ievēro, deklarējot atbilstību;

40.5. visus būtiskos raksturojumus, kuriem atbilst savstarpējas izmanto­jamības komponents, īpaši tā izmantošanas nosacījumus;

40.6. paziņotās institūcijas (institūciju) nosaukumu, kura piedalījusies atbilstības novērtēšanas procedūrā, kā arī atbilstības novērtēšanas sertifikāta numuru, izsniegšanas datumu, derīguma termiņu (ja tāds ir noteikts) un nosacījumus;

40.7. atsauci uz Eiropas specifikācijām, ja tās piemēro;

40.8. ziņas par deklarācijas parakstītāju.

41. Ja uz savstarpējas izmantojamības komponentiem papildus šo noteikumu prasībām attiecas citu normatīvo aktu prasības, atbilstības deklarācijā norāda savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību šīm prasībām.

42. Savstarpējas izmantojamības komponentus dzelzceļa sistēmā izmanto paredzētajiem mērķiem, atbilstoši uzstāda un uztur kārtībā. Komponentus atļauts piedāvāt tirgū izmantošanai ārpus dzelzceļa sistēmas.

VII. Apakšsistēmas verificēšana

43. Strukturālās apakšsistēmas atļauts nodot ekspluatācijā Eiropas parasto vai ātrgaitas dzelzceļu sistēmā, ja tās projektē, būvē vai ražo un uzstāda atbilstoši attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatprasībām un par to komersants vai institūcija, kas pasūta dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu vai to daļu projektēšanu, būvi, izgatavošanu, modernizāciju vai atjaunošanu (turpmāk – pasūtītājs), vai pasūtītāja pilnvarots pārstāvis ir sastādījis verificēšanas deklarāciju. Pasūtītājs var būt arī apakšsistēmu vai savstarpējas izmantojamības komponentu lietotājs.

44. Apakšsistēmu verificē, piemērojot savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (ja tādas ir), paziņotā institūcija pēc pasūtītāja vai tā pilnvarota pārstāvja pieprasījuma.

45. Verificējot apakšsistēmu, paziņotā institūcija izmanto atbilstības novērtēšanas procedūru moduļus saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju nosacījumiem, kas minēti normatīvajos aktos par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanas kārtību.

46. Veicot verificēšanu, paziņotā institūcija pārbauda arī apakšsistēmu saderību ar esošo dzelzceļa sistēmu, kurā tās paredzēts iekļaut.

47. Pārbaudot apakšsistēmas atbilstību, paziņotā institūcija:

47.1. novērtē apakšsistēmas projektu;

47.2. novērtē apakšsistēmas izgatavošanu, būvniecību (arī inženierbūves darbus), savstarpējas izmantojamības komponentu montāžu un savstarpēju pielāgo­šanu;

47.3. veic apakšsistēmas galīgo pārbaudi pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā.

48. Apakšsistēmas būvniecības vai ražošanas uzraudzību veic paziņotā institūcija. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai apakšsistēmas izveides laikā tiktu pildītas saistības saskaņā ar tehnisko dokumentāciju.

49. Paziņotās institūcijas darbiniekiem ir pastāvīga piekļuve būvlaukumiem, ražošanas cehiem, noliktavām, kā arī, ja nepieciešams, rūpnieciskās ražošanas vai izmēģinājumu iekārtām un jebkurai teritorijai, kura tiem būtu jāapmeklē, veicot savus pienākumus. Pasūtītājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis paziņotajai institūcijai nosūta nepieciešamos dokumentus (piemēram, apakšsistēmas izveides plānus un tehnisko dokumentāciju).

50. Paziņotā institūcija veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos par apakšsistēmas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumu iepazīstina personas, kas atbild par darbu izpildi. Ja nepieciešams, paziņotā institūcija pieprasa tās pārstāvju klātbūtni noteiktās būvdarbu vai ražošanas stadijās.

51. Paziņotās institūcijas pārstāvji drīkst apmeklēt būvlaukumu vai ražošanas cehus bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā viņi veic pilnu vai daļēju uzraudzības pārbaudi (auditu). Ar apmeklējuma protokolu vai ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumu iepazīstina personas, kas atbild par darbu izpildi.

52. Projektēšanas (ieskaitot tipa pārbaudes) un ražošanas vai būvniecības posmā pasūtītājs vai tā pilnvarots pārstāvis drīkst pieprasīt atsevišķa projektēšanas, ražošanas vai būvniecības posma novērtējumu. Paziņotā institūcija veic novērtēšanu un izdod starpposma verificēšanas apliecinājumu par projektēšanas, būvniecības vai ražošanas posma atbilstību šo noteikumu prasībām. Pasūtītājs vai tā pilnvarots pārstāvis sastāda starpposma atbilstības deklarāciju par attiecīgo apakšsistēmas projektēšanas, ražošanas vai būvniecības posmu.

53. Paziņotās institūcijas novērtējums ir nepieciešams, lai saņemtu dzelzceļa būvprojekta akceptu būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

54. Paziņotā institūcija pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā Eiropas parasto vai ātrgaitas dzelzceļu sistēmā veic apakšsistēmas galīgo pārbaudi – apakšistēmas saskarnes verificē ar dzelzceļa sistēmu, kurā apakšsistēma tiek iekļauta. Pārbaudi veic, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kā arī infrastruktūras un ritošā sastāva reģistros.

55. Paziņotā institūcija ņem vērā starp­posma verificēšanas aplieci­nājumus, ja tādi ir, un pirms verificēšanas sertifikāta izdošanas pārbauda, vai:

55.1. apakšsistēma ir uzbūvēta saskaņā ar attiecīgajiem projektēšanas un ražošanas starpposma verificēšanas apliecinājumiem, kas izsniegti pasūtītājam vai tā pilnvarotam pārstāvim, ja tas ir pieprasījis paziņotajai institūcijai novērtēt atsevišķus posmus;

55.2. uzbūvētā apakšsistēma atbilst visiem aspektiem, kas iekļauti projektēšanas starpposma verificēšanas apliecinājumā, kas izsniegts pasūtītājam vai tā pilnvarotam pārstāvim, ja tas ir pieprasījis paziņotajai institūcijai novērtēt tikai projektēšanas posmu;

55.3. panākta atbilstība savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām, un novērtē projektēšanas un ražošanas vai būvniecības posmus, kas nav ietverti projektēšanas un ražošanas vai būvniecības starpposma verificēšanas apliecinājumos, kas izsniegti pasūtītājam vai tā pilnvarotam pārstāvim.

56. Ja apakšsistēma atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, paziņotā institūcija izsniedz pasūtītājam vai tā pilnvarotam pārstāvim verificēšanas sertifikātu.

57. Paziņotā institūcija ir atbildīga par tehniskās dokumentācijas apkopo­šanu. Tehniskajā dokumentācijā ietver dokumentus par apakšsistēmas parametriem (ja nepieciešams, arī dokumentus, kas apliecina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām), apakšsistēmas izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumus. Tehnisko dokumentāciju nodod pasūtītājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim kā verificēšanas sertifikāta apstiprinājumu.

58. Pasūtītājs vai tā pilnvarots pārstāvis sastāda verificēšanas deklarāciju, kas paredzēta lēmuma sagatavošanai par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā Eiropas parasto vai ātrgaitas dzelzceļu sistēmā. Sastādot verificēšanas deklarāciju, pasūtītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis piemēro attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ietvertos nosacījumus.

59. Verificēšanas deklarāciju un pavaddokumentus paraksta atbildīgā persona (norāda parakstīšanas datumu), kurai piešķirtas pilnvaras uzņemties saistības pasūtītāja vai tā pilnvarota pārstāvja vārdā.

60. Verificēšanas deklarācijā norāda:

60.1. atsauci uz šiem noteikumiem vai attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu;

60.2. pasūtītāja, tā pilnvarota pārstāvja vārdu, uzvārdu vai firmu un pilnu adresi;

60.3. apakšsistēmas īsu aprakstu;

60.4. paziņotās institūcijas (institūciju) nosaukumu, kura piedalījusies apakšsistēmas verificēšanā;

60.5. tehniskajā dokumentācijā iekļauto dokumentu sarakstu;

60.6. visus attiecīgos pagaidu vai galīgos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu, kā arī, ja nepieciešams, jebkurus ekspluatācijas ierobežojumus vai nosacījumus;

60.7. deklarācijas derīguma termiņu, ja tas ir ierobežots;

60.8. ziņas par deklarācijas parakstītāju.

61. Verificēšanas deklarācijai pievieno šādu tehnisko dokumentāciju:

61.1. par infrastruktūru – būvniecības plānus, apstiprinātus rakšanas un nostiprināšanas darbu protokolus, betona izmēģinājuma un pārbaudes aktus;

61.2. par pārējām apakšsistēmām – kopskata rasējumus un detalizētus rasējumus saistībā ar darbu izpildi, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas ķēdes shēmas, datu apstrādes un automatizēto sistēmu aprakstu, ekspluatācijas un apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumus;

61.3. apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu uzskaitījumu;

61.4. apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības deklarāciju kopijas un, ja nepieciešams, attiecīgo aprēķinu piezīmes, kā arī protokolu kopijas par izmēģinājumiem un pārbaudēm, ko veikušas paziņotās institūcijas, pamatojoties uz kopējām tehniskajām specifikācijām;

61.5. starpposma verificēšanas apliecinājumus (ja tādi ir) un attiecīgas apakšsistēmas starpposma būvniecības atbilstības deklarācijas kopā ar verificēšanas sertifikātiem, kā arī datus par paziņotās institūcijas veiktās verificēšanas rezultātiem attiecībā uz starpposma verificēšanas apliecinājumu atbilstību;

61.6. paziņotās institūcijas izsniegtu verificēšanas sertifikātu (kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm), kas apstiprināts ar parakstu un kurā norādīts, ka projekts atbilst šo noteikumu prasībām (minot visas iebildes, kas radušās darbu veikšanas laikā un vēl nav atsauktas). Sertifikātam pievieno apmeklējumu protokolus un uzraudzības pārbaužu (audita) ziņojumus, ko sastādījusi attiecīgā paziņotā institūcija saskaņā ar šo noteikumu 50. un 51.punktu.

62. Lietotājs verificēšanas deklarāciju un tehnisko dokumentāciju glabā visu apakšsistēmas ekspluatācijas laiku. Pēc pieprasījuma to uzrāda uzraudzības iestādei.

VIII. Lēmums par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanu konkrētam projektam

63. Pirms apakšsistēmas būves, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītājs vai tā pilnvarota persona iesniedz Satiksmes ministrijā attiecīgā projekta tehniskā uzdevuma dokumentāciju.

64. Satiksmes ministrija pieprasa Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai izvērtēt saņemtos dokumentus un sniegt atzinumu par projekta ietekmi uz dzelzceļa sistēmu savstarpējo izmantojamību un nepieciešamību apakšsistēmu pieņemt ekspluatācijā Eiropas parasto vai ātrgaitas dzelzceļu sistēmā, ja to paredzēts atjaunot vai modernizēt.

65. Atjaunotas vai modernizētas apakšsistēmas pieņemšana ekspluatācijā ir obligāta, ja paredzētie darbi ietekmē attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni.

66. Satiksmes ministrija, ņemot vērā Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzinumu un attiecīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā noteikto prasību ieviešanas stratēģiju, pieņem lēmumu par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanu konkrētajam projektam.

67. Satiksmes ministrija pieņem lēmumu nepiemērot šo noteikumu VI, VII un IX nodaļas prasības:

67.1. dzelzceļa līnijām, kuru būvniecība vai modernizācija ierosināta pirms savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju spēkā stāšanās, kā arī jebkurai apakšsistēmai tās izstrādes beigu stadijā vai līguma priekšmetu darbības laikā;

67.2. projektiem, kas paredz jau esoša sliežu ceļa atjaunošanu vai modernizāciju, ja infrastruktūras parametri (gabarīti, sliežu ceļa platums, attālums starp sliežu ceļiem vai elektrības spriegums) atbilstošajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās nav saderīgi ar esošā sliežu ceļa parametriem;

67.3. projektiem, kas paredz jau esoša sliežu ceļa atjaunošanu, pagarināšanu vai modernizāciju, ja atbilstošo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošana apdraud projekta ekonomisko dzīvotspēju un (vai) dzelzceļa sistēmas saderību;

67.4. ja pēc avārijas vai dabas katastrofas saimniecisku vai tehnisku iemeslu dēļ dzelzceļa tīkla atjaunošanas apstākļi neļauj daļēji vai pilnībā piemērot attiecīgās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas;

67.5. ritošajam sastāvam, kas kursē no trešajām valstīm vai uz tām, ja sliežu ceļu platums ir atšķirīgs no 1435 mm sliežu ceļa platuma.

68. Satiksmes ministrija par šo noteikumu 67.punktā minēto lēmumu informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

69. Ja projekts atbilst šo noteikumu 67.2., 67.3. vai 67.5.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, Satiksmes ministrija lēmumu nepiemērot konkrētajam projektam šos noteikumus pieņem tikai pēc Eiropas Komisijas apstiprinošas atbildes saņemšanas.

70. Satiksmes ministrija rakstiski informē pasūtītāju vai tā pilnvarotu personu par pieņemto lēmumu, norādot:

70.1. nepieciešamību atjaunotu vai modernizētu apakšsistēmu nodot ekspluatācijā Eiropas parasto vai ātrgaitas dzelzceļu sistēmā;

70.2. savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, kuras piemēro konkrētajam projektam;

70.3. normatīvos dokumentus, ko piemēro savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju vietā, ja savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju nav vai šajos noteikumos paredzētajos gadījumos tiek piemēroti izņēmumi.

IX. Apakšsistēmu nodošana ekspluatācijā Eiropas parasto vai ātrgaitas dzelzceļu sistēmā un to uzraudzība

71. Apakšsistēmu Eiropas parasto vai ātrgaitas dzelzceļu sistēmā atļauts ekspluatēt tikai pēc tās nodošanas ekspluatācijā šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

72. Lai nodotu strukturālu apakšsistēmu ekspluatācijā, pasūtītājs vai tā pilnvarota persona Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz:

72.1. apakšsistēmas verificēšanas deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

72.2. ja verificēšanas deklarācijā nav norādīta apakšsistēmas savietoja­mība ar 1520 mm platuma sliežu ceļu, – paziņotās institūcijas apliecinājumu par šādas savietojamības nodrošināšanu;

72.3. ja apakšsistēmai vai tās daļai piemēro arī normatīvos aktus par dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšanas un būvniecības kārtību, kā arī kārtību, kādā tie pieņemami ekspluatācijā, vai normatīvos aktus par kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunbūvētu ritošo sastāvu vai ritošo sastāvu, kuram ir veikts speciālais remonts vai modernizācija, – dokumentāciju, kas apliecina atbilstību šo normatīvo aktu prasībām;

72.4. informāciju par procedūrām, kas nodrošinās apakšsistēmas izmantošanu un uzturēšanu kārtībā atbilstoši pamatprasībām.

73. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pārbauda iesniegto dokumentāciju un, ja nepieciešams, veic apakšsistēmas pārbaudi. Ja apakšsistēma atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā Eiropas parasto vai ātrgaitas dzelzceļu sistēmā.

74. Informāciju par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā Eiropas parasto vai ātrgaitas dzelzceļu sistēmā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nosūta Valsts dzelzceļa administrācijai.

75. Savstarpējas izmantojamības komponentu tirgus uzraudzību un apakšsistēmu ekspluatācijas uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

76. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atbilstoši kompetencei veic nepiecie­šamos pasākumus, lai tirgū un ekspluatācijā būtu tikai tādi savstarpējas izmanto­jamības komponenti un apakšsistēmas, kas, atbilstoši izgatavotas, uzturētas un lietotas, neapdraud dzelzceļa satiksmes drošību.

77. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic šādus pasākumus:

77.1. ja rodas šaubas par apakšsistēmas vai savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību savstarpējas izmantojamības pamatprasībām vai piemērojamo standartu prasībām, kā arī par to lietošanas pareizību, organizē apakšsistēmas vai savstarpējas izmantojamības komponenta pārbaudi un saskaņā ar paziņoto institūciju pārbaudes rezultātiem sagatavo atzinumu par apakšsistēmas vai savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību savstarpējas izmantojamības pamatprasībām;

77.2. ziņo Ekonomikas ministrijai par konstatētajām neatbilstošām apakš­sistēmām vai savstarpējas izmantojamības komponentiem, kā arī administrēšanas pasākumiem, ja konstatēti gadījumi, kurus var uzskatīt par sistemātiski novērotu kļūdu apakšsistēmas vai savstarpējas izmantojamības komponenta uzbūvē, konstrukcijā vai izgatavošanā. Ziņojumam pievieno šo noteikumu 77.1.apakš­punktā minēto pārbaužu rezultātus, kā arī atzinumu un neatbilstības radīto seku izvērtējumu.

78. Ekonomikas ministrija ziņo Eiropas Komisijai par konstatētajiem neatbilstības gadījumiem un veiktajiem pasākumiem.

79. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt no paziņotās institūcijas informāciju par:

79.1. saņemtajiem verificēšanas pieteikumiem;

79.2. izsniegtajiem starpposma verificēšanas apliecinājumiem;

79.3. atteikumiem izsniegt starpposma verificēšanas apliecinājumu;

79.4. izsniegtajiem atbilstības sertifikātiem;

79.5. atteikumiem izsniegt atbilstības sertifikātu. 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta Direktīvas 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;

2) Padomes 1996.gada 23.jūlija Direktīvas 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/50/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;

4) Komisijas 2007.gada 1.jūnija Direktīvas 2007/32/EK, ar ko groza VI pielikumu Padomes Direktīvā 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 29.novembri.

 
 

Pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.769

Pamatprasības

1. Vispārīgās prasības:

1.1. drošība:

1.1.1. drošību ietekmējošās sastāvdaļas (īpaši ierīces, kas ietekmē vilcienu kustību) projektē, izgatavo un montē, kā arī to tehnisko apkopi un uzraudzību veic tā, lai arī nelabvēlīgos apstākļos būtu garantēts dzelzceļa tīkla izveides mērķiem atbilstošs drošības līmenis;

1.1.2. nodrošina riteņu un sliežu saskares parametru atbilstību izturības prasībām, kas garantē drošu vilcienu kustību ar maksimāli atļauto ātrumu un ass slodzi;

1.1.3. nodrošina, lai izmantojamās sastāvdaļas iztur jebkuru ekspluatācijas laikā iespējamo slodzi vai pārslodzi. Pienācīgi ierobežo ikvienas neparedzētas kļūmes netiešu ietekmi uz drošību;

1.1.4. projektējot stacionāras iekārtas un ritošo sastāvu, kā arī izvēloties izmantojamos materiālus, paredz iespēju ugunsgrēka gadījumā ierobežot uguns un dūmu rašanos un izplatīšanos, kā arī ugunsgrēka radītās sekas;

1.1.5. visas ierīces, kas paredzētas pasažieru lietošanai, projektē tā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai pasažieru veselība un drošība, ja tās lieto neatbilstoši izmantošanas norādījumiem iepriekš paredzamā veidā;

1.2. drošums un darbspēja. Ja stacionāras un noņemamas sastāvdaļas ietekmē vilcienu kustību, to uzraudzību un apkopi organizē, veic un kvantitatīvi novērtē tā, lai nodrošinātu attiecīgo sastāvdaļu darbību paredzētajos apstākļos;

1.3. veselības aizsardzība:

1.3.1. ritošajā sastāvā un dzelzceļa infrastruktūrā nedrīkst izmantot materiālus, kuri var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, kas nonāk ar tiem saskarē;

1.3.2. ritošajam sastāvam un dzelzceļa infrastruktūrai materiālus izvēlas, izvieto un izmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ugunsgrēka gadījumā;

1.4. vides aizsardzība:

1.4.1. projektējot sistēmu, izvērtē un ņem vērā Eiropas dzelzceļa sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekmi uz vidi;

1.4.2. ritošajam sastāvam un infrastruktūrai izmanto materiālus, kas aizkavē videi kaitīgo un bīstamo dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ja izcēlies ugunsgrēks;

1.4.3. projektējot un ražojot ritošo sastāvu un enerģijas apgādes sistēmas, nodrošina to elektromagnētisku saderību ar iekārtām, ierīcēm un valsts vai privātajām komunikāciju sistēmām, lai neradītu savstarpējus traucējumus;

1.4.4. ekspluatējot Eiropas dzelzceļu sistēmu, ievēro trokšņa ierobežo­šanas prasības;

1.4.5. Eiropas dzelzceļu sistēmas ekspluatācija normālos uzturēšanas apstākļos nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu ceļu tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu;

1.5. tehniskā saderība:

1.5.1. nodrošina infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehnisko parametru savstarpējo saderību, kā arī saderību ar Eiropas dzelzceļu sistēmā izmantojamā ritošā sastāva parametriem;

1.5.2. ja atsevišķos dzelzceļu tīkla posmos tehnisko parametru atbilstību ir grūti nodrošināt, drīkst izmantot pagaidu risinājumus, kas nodrošinās saderību nākotnē.

2. Īpašas prasības katrai apakšsistēmai:

2.1. infrastruktūra:

2.1.1. drošība:

2.1.1.1. veic pasākumus, lai liegtu pieeju iekārtām un nepieļautu patvaļīgu iekļūšanu tajās;

2.1.1.2. veic pasākumus, kas mazina apdraudējumu cilvēkiem, piemēram, vilcieniem braucot cauri stacijām;

2.1.1.3. publiski pieejamus infrastruktūras objektus projektē un būvē tā, lai mazinātu jebkuras briesmas cilvēku drošībai (piemēram, stabilitāte, uguns­drošība, piekļuves iespējas, evakuācija);

2.1.1.4. paredz īpašus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos;

2.2. enerģijas apgāde:

2.2.1. drošība. Energoapgādes sistēmas ekspluatācija nedrīkst apdraudēt ritošā sastāva vai cilvēku (pasažieru, apkalpojošā personāla, iedzīvotāju un trešo personu) drošību;

2.2.2. vides aizsardzība. Elektriskās vai termiskās energoapgādes sistēmu darbība nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni;

2.2.3. tehniskā saderība:

2.2.3.1. izmantojamās elektriskās un termiskās energoapgādes sistēmas nodrošina vilces ritošajam sastāvam noteiktos jaudas rādītājus;

2.2.3.2. nodrošina elektriskās energoapgādes sistēmu saderību ar vilces ritošajā sastāvā uzstādītajiem strāvas noņēmējiem;

2.3. vilcienu vadības iekārtas un signalizācija:

2.3.1. drošība:

2.3.1.1. izmantojamās vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtas un darba paņēmieni nodrošina vilcienu kustības drošības līmeni, kas atbilst dzelzceļa tīkla izveides mērķiem;

2.3.1.2. vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas nodrošina vilcienu bezavārijas kustību arī neatbilstošos apstākļos;

2.3.2. tehniskā saderība:

2.3.2.1. visi jaunie infrastruktūras objekti un jaunais ritošais sastāvs, kas ražots vai pilnveidots pēc vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmu ieviešanas, ir piemērots šai sistēmai;

2.3.2.2. vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtas, ar kurām aprīkots vilces līdzeklis, nodrošina normālu darbību visā Eiropas dzelzceļu sistēmā konkrētajos apstākļos;

2.4. satiksmes nodrošināšana un vadība:

2.4.1. drošība:

2.4.1.1. dzelzceļu tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņotība, kā arī vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu), vilcienu apkalpojošā personāla un vilcienu vadības kontroles centra personāla kvalifikācija garantē drošu apakšsistēmas ekspluatā­ciju, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem;

2.4.1.2. tehniskās apkopes darbības un to biežums, apkopes un kontroles centru personāla sagatavotība un kvalifikācija, kā arī kvalitātes pārvaldības sistēma, ko ieviesuši attiecīgie komersanti kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu drošības līmeni;

2.4.2. drošums un darbspēja. Tehniskās apkopes operācijas un to biežums, tehniskās apkopes un kontroles centru personāla sagatavotība un kvalifikācija, kā arī kvalitātes pārvaldības sistēma, ko ieviesuši attiecīgie komersanti kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu sistēmas drošības līmeni un darbspēju;

2.4.3. tehniskā saderība. Dzelzceļu tīkla ekspluatācijas noteikumu sa­skaņotības līmenis un vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu), vilcienu apkalpojošā personāla un vilcienu vadības kontroles centra personāla kvalifikā­cija nodrošina Eiropas dzelzceļu sistēmas ekspluatācijas efektivitāti, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem;

2.5. ritošais sastāvs:

2.5.1. drošība:

2.5.1.1. ritošā sastāva un to savienojumu konstrukciju projektē tā, lai pasargātu pasažieru un vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) nodalījumus ritošā sastāva sadursmes gadījumā vai ja ritošais sastāvs nobrauc no sliedēm;

2.5.1.2. elektroiekārtas nedrīkst traucēt vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtu drošību un darbību;

2.5.1.3. nodrošina bremzēšanas paņēmienu un bremzēšanas radīto slodžu saderību ar sliežu ceļu, inženierbūvju, energoapgādes un signalizācijas sistēmu konstrukciju;

2.5.1.4. veic pasākumus, kas nepieļauj piekļuvi sastāvdaļām, uz kurām iedarbojas spriegums, lai novērstu briesmas cilvēku drošībai;

2.5.1.5. pasažieru ritošo sastāvu aprīko ar ierīcēm, kas briesmu gadījumā ļauj pasažieriem sazināties ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un apkalpojošo personālu;

2.5.1.6. durvis aprīko ar atvēršanas un aizvēršanas mehānismu, kas garantē pasažieru drošību;

2.5.1.7. pasažieru ritošajam sastāvam ir avārijas izejas ar attiecīgu uzrakstu;

2.5.1.8. paredz īpašus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos;

2.5.1.9. pasažieru ritošo sastāvu apgādā ar pietiekami intensīvu un ilglaicīgu avārijas apgaismojumu iekštelpā;

2.5.1.10. pasažieru ritošo sastāvu aprīko ar skaļruņu sistēmu, kas vilcienu apkalpojošajam personālam ir saziņas līdzeklis ar pasažieriem;

2.5.2. drošums un darbspēja. Īpaši svarīga aprīkojuma, ritošās daļas, vilces un bremžu iekārtu, kā arī vilcienu vadības nodrošināšanas sistēmas uzbūve ļauj vilcienam turpināt kustību arī noteiktos nelabvēlīgos apstākļos, nekaitējot izmantojamam aprīkojumam;

2.5.3. tehniskā saderība:

2.5.3.1. nodrošina elektroiekārtu saderību ar vilcienu vadības nodrošinā­šanas un signalizācijas iekārtu darbību;

2.5.3.2. ja tiek izmantota elektriskā vilce, strāvas noņēmēju parametri nodrošina vilcienu kustību, izmantojot Eiropas dzelzceļu sistēmas energo­apgādes sistēmas;

2.5.3.3. ritošā sastāva parametri ļauj tam kursēt pa jebkuru sliežu ceļu, kur paredzēts izmantot attiecīgo ritošo sastāvu;

2.5.4. kontrole. Vilces līdzekli aprīko ar kustības parametru reģistrācijas iekārtu un nodrošina ar to iegūto datu un informācijas apstrādes saskaņotību;

2.6. tālvadības izmantošana kravu un pasažieru pārvadājumos:

2.6.1. tehniskā saderība:

2.6.1.1. attiecībā uz tālvadības izmantošanu garantē pasažieriem un kravu pārvadātājiem vismaz noteikta kvalitātes līmeņa pakalpojumus;

2.6.1.2. datubāzes, programmatūras un datu pārraides protokolu izstrāde nodrošina maksimālu savstarpēju datu (izņemot konfidenciālus komercdatus) apmaiņu starp dažādām lietojumsistēmām un operatoriem, kā arī lietotājiem ērtu pieeju informācijai;

2.6.2. drošums un darbspēja. Datubāzu, programmatūras un datu pārraides protokolu izmantošanas, vadības, aktualizācijas un uzturēšanas paņēmieni garantē šo sistēmu efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti;

2.6.3. veselības aizsardzība. Tālvadības sistēmu un lietotāju saskarnes atbilst vismaz minimālajām ergonomikas un veselības aizsardzības prasībām;

2.6.4. drošība. Uzglabājot un pārraidot ar drošību saistītu informāciju, ievēro atbilstošas prasības informācijas pietiekamībai un drošumam;

2.7. tehniskā apkope:

2.7.1. veselības aizsardzība un drošība. Nodrošina, lai apkopes centru tehniskās iekārtas un izmantojamie darba paņēmieni garantētu apakšsistēmu drošu ekspluatāciju un neapdraudētu cilvēku veselību un drošību;

2.7.2. vides aizsardzība. Tehniskās iekārtas un darba paņēmieni, kurus izmanto apkopes centros, nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni;

2.7.3. tehniskā saderība. Ritošā sastāva tehniskās apkopes iekārtas spēj nodrošināt drošības, higiēnas un komforta pasākumus jebkuram ritošajam sastāvam, kuram tās paredzētas.

Satiksmes ministrs A.Šlesers