— darba vizītē Briselē

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons 1999.gada 26.oktobrī preses konferencē NATO mītnē Briselē

Foto: epa/A.F.I.

Pirmdien, 25. oktobrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Briselē tikās ar Eiropas komisāru Eiropas Savienības ārlietu jautājumos Krisu Patenu. Sarunas laikā abas puses pārrunāja jautājumus par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, par Eiropas Savienībā plānotajām institucionālajām reformām, kā arī citus Latvijai un Eiropas Savienības ārpolitikai svarīgus jautājumus.

Valsts prezidente pauda Latvijas apņemšanos dinamiski un lietišķi uzsākt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai. Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija pozitīvi novērtē Eiropas Komisijas sagatavoto progresa ziņojumu par Latviju, kā arī atzīmēja, ka iestāšanās sarunu procesā kandidātvalsts ir jāvērtē pēc objektīviem kritērijiem, un vienīgais kritērijs, kuram būtu jānosaka sarunu ātrums, ir kandidātvalsts spējas dinamiski risināt sarunas. Eiropas Savienības komisārs atzina, ka Helsinku sanāksmes lēmums par visu kandidātvalstu uzaicināšanu uz sarunām ir vēsturisks un tas likvidē atšķirības starp pirmās un otrās grupas kandidātvalstīm. Vienlaikus Eiropas komisārs atzina, ka, raugoties no Eiropas Savienības paplašināšanās perspektīvas, ļoti nozīmīga ir pašas Eiropas Savienības institucionālā gatavība veikt paplašināšanos. Pēc K.Patena domām, Eiropas Savienības institucionālajām reformām jābūt pabeigtām līdz 2002. gada beigām, lai varētu uzņemt jaunas dalībvalstis. Viņš uzsvēra, ka pašreizējai Eiropas Komisijai ir svarīgi, lai tās pilnvaru laikā tiktu uzņemtas jaunas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Vakar, 26.oktobrī, Valsts prezidente tikās ar NATO Eiropas spēku virspavēlnieku ģenerāli Vesliju Klārku. Sarunu laikā pārrunāta situācija Balkānos un tās noregulējums, akcentējot arī situāciju Kosovā. V.Klārks atzina, ka Kosovas krīzes stabilizēšanā ļoti sekmīgi darbojas NATO un sabiedroto militārie spēki. NATO Eiropas spēku virspavēlnieks augstu novērēja Latvijas līdzdalību Bosnijā un Latvijas vēlmi sniegt praktisku militāro palīdzību Kosovas situācijas stabilizēšanai.

Vaira Vīķe-Freiberga un V.Klārks pārrunāja NATO paplašināšanās jautājumus. NATO Eiropas spēku virspavēlnieks atzinīgi novērtēja Latvijas izstrādāto un Ziemeļatlantijas aliansē iesniegto rīcības plānu dalībai NATO. Valsts prezidente uzsvēra, ka viena no Latvijas prioritātēm aizsardzībā ir sekot lietderīgam piešķirto resursu izlietojumam, un sagatavotais rīcības plāns ļauj to realizēt. Abas puses pauda pārliecību, ka NATO rīcības plāns būs labs instruments, lai Latvijas bruņotie spēki sasniegtu atbilstošu līmeni dalībai NATO. Ģenerālis V.Klārks pauda gan NATO, gan personisko gatavību sniegt visu nepieciešamo palīdzību kvalitatīvai Latvijas sagatavošanai Ziemeļatlantijas aliansei.

Vakar, 26. oktobrī, Briselē, NATO galvenajā mītnē, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu. V.Vīķe-Freiberga ir pirmā no NATO kandidātvalstu vadītājiem, kas tiekas ar Dž.Robertsonu kopš viņa stāšanās ģenerālsekretāra amatā.

Apmēram pusstundu ilgās sarunas gaitā Valsts prezidente un NATO ģenerālsekretārs pārrunāja vairākus svarīgus jautājumus, to starpā NATO paplašināšanas procesa un Latvijas rīcības plāna dalībai NATO izvērtēšana, kā arī Latvijas aizsardzības sistēmas finansēšanas jautājumi. Lords Robertsons atzīmēja, ka lēmums par alianses tālāko paplašināšanas kārtību tiks pieņemts 2002.gadā, NATO dalībvalstīm par to vienojoties politiskā līmenī.

Rīcības plāna dalībai NATO izstrādāšanu paredz šogad aprīlī notikušās NATO Vašingtonas sanāksmes lēmumi par alianses paplašināšanas tālāko norisi. Latvijas Valsts prezidente pauda Latvijas pozitīvo attieksmi pret procesu kopumā un izteica cerību, ka NATO atbalstīs kandidātvalstis rīcības plāna īstenošanā. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka plānam ir izšķiroša loma Latvijas bruņoto spēku modernizācijā un pārstrukturēšanā atbilstoši NATO standartiem un ka NATO praktiski atbalstīs, dos padomus un sekos līdzi rīcības plāna izpildei. Valsts prezidente arī informēja Dž.Robertsonu par Latvijas valdības konsekvento politiku attiecībā uz finansējuma nodrošināšanu aizsardzības vajadzībām, kā arī to, ka Latvija šogad faktiski palielinājusi savu aizsardzības budžetu par 35 procentiem. Dž.Robertsons šo ziņu novērtēja ļoti pozitīvi.

Sarunas turpinājumā apspriesta Latvijas karavīru iesaiste Kosovas krīzes noregulēšanā un NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā Bosnijā. NATO ģenerālsekretārs pateicās par latviešu karavīru ieguldījumu situācijas stabilizēšanā Balkānos un atkārtoti uzsvēra, ka arī mazo valstu ieguldījums starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ir ļoti nozīmīgs. Valsts prezidente piebilda, ka pretēji sarežģītajai un grūtajai Kosovas operācijas gaitai Latvijas sabiedrībā atbalsts NATO nemazinājās.

Tika pārrunātas arī Latvijas politiskās aktualitātes, sabiedrības integrācijas jautājumi, drošības situācija Baltijas reģionā, Baltijas valstu kopīgo aizsardzības projektu īstenošana, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm, Krieviju un Baltkrieviju ieskaitot.

Izmantojot izdevību, Latvijas Valsts prezidente apsveica Dž.Robertsonu sakarā ar stāšanos NATO ģenerālsekretāra amatā, kā arī uzaicināja viņu vizītē uz Latviju. Vizīte acīmredzot varētu notikt ne agrāk kā nākamā gada pavasarī.

Kopā ar Valsts prezidenti sarunā piedalījās arī Ārlietu ministrijas NATO integrācijas izpildsekretārs admirālis Gaidis Zeibots.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad tik augsta valsts amatpersona — Valsts prezidente — apmeklē NATO ģenerālštābu.

Valsts prezidenta preses dienests,

Ārlietu ministrijas preses centrs