Ministru kabineta rīkojums Nr.733

Rīgā 2007.gada 27.novembrī (prot. Nr.64 51.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Dzintara ielā 63

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vidzeme Eko” (vienotais reģistrācijas Nr.40003755312) privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.1.650).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vidzeme Eko” ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Dzintara ielā 63.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts īpašuma objekts Rīgā, Dzintara ielā 63, sastāv no zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 109 0084) 481994 m² platībā un 27 būvēm (būvju kadastra apzīmējumi
0100 109 0084 001, 0100 109 0084 004, 0100 109 0084 007, 0100 109 0084 008, 0100 109 0084 009, 0100 109 0084 010, 0100 109 0084 011, 0100 109 0084 012, 0100 109 0084 013, 0100 109 0084 014, 0100 109 0084 015, 0100 109 0084 016, 0100 109 0084 017, 0100 109 0084 018, 0100 109 0084 019, 0100 109 0084 020, 0100 109 0084 021, 0100 109 0084 023, 0100 109 0084 024, 0100 109 0084 025, 0100 109 0084 026, 0100 109 0084 027, 0100 109 0084 028, 0100 109 0084 029, 0100 109 0084 030, 0100 109 0084 031 un 0100 109 0084 032) (turpmāk – valsts īpašuma objekts). Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 22.maija rīkojumu Nr.187 “Par valsts nekustamā īpašuma objektu nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā” valsts īpašuma objekts saglabāts valsts īpašumā un nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. Īpašuma tiesības uz valsts īpašuma objektu ir nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.23420 uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā;

3.2. telpas 199,20 m² platībā (būves kadastra apzīmējums 0100 109 0084 018) ir iznomātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “P.Dussmann” (vienotais reģistrācijas Nr.40003375103), kas vienības karavī­riem sniedz ēdināšanas pakalpojumus;

3.3. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Nacionālo bruņoto spēku likuma 2.panta otrajā daļā un Nacionālās drošības likuma 3.panta otrajā daļā noteikto mērķu un uzdevumu izpildes nodrošināšanai – aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas, laikus prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisku attīstību. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 4.pantu Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma nosaka aizsardzības ministrs un apstiprina Ministru kabinets;

3.4. saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 14.septembra rīkojuma Nr.695 “Par Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam” pielikuma 7.5.apakš­punktu valsts īpašuma objektā izvietota Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienība, kas darbojas saskaņā ar Nacionālā drošības likumu un Nacionālo bruņoto spēku likumu. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumenta “Aizsardzības ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 4.oktobra rīkojumu Nr.768 “Par Aizsardzības ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”) 2.6.5.apakšpunktu Speciālo uzdevumu vienība ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Tā ir īpaši organizēta, apmācīta un ekipēta vienība, kas, izmantojot speciālos paņēmienus un darbību veidus, veic speciālas operācijas visā militāro operāciju kopumā (miera, krīžu un militāro konfliktu laikā). Tās uzdevumi ir piedalīties terorisma apkarošanas pasākumos, veikt speciālas operācijas valsts aizsardzības un drošības interesēs, kā arī pildīt citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus. Valsts īpašuma objekts ir valsts aizsardzības sistēmas infrastruktūras sastāvdaļa. Tas ir nepieciešams Nacionā­lajiem bruņotajiem spēkiem, tai skaitā Speciālo uzdevumu vienībai, lai nodrošinātu valsts aizsardzības jomā noteikto uzdevumu izpildi;

3.5. pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.panta piekto daļu, (nosaka Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūras un pakļautības apstiprināšanas kārtību) izdota aizsardzības ministra 2006.gada 2.maija pavēle Nr.150 “Par grozījumu aizsardzības ministra 22.12.2003. pavēlē Nr.441 “Par Nacionālo bruņoto spēku struktūru””. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 14.panta otrās daļas 5.punktu (nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvaras) un aizsardzības ministra 2006.gada 2.maija pavēli Nr.150 izdots Nacionālo bruņoto spēku 2007.gada 19.marta reglaments Nr.1 “Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības nolikums”. Minētajā reglamentā noteikti Speciālo uzdevumu vienības uzdevumi;

3.6. saskaņā ar NATO dokumentu MC4371/1 “Military Committee Special Operation Policy” un Nacionālo bruņoto spēku 2007.gada 19.marta reglamentu Nr.1” Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības nolikums” Speciālo uzdevumu vienība ir izveidota stratēģisku operāciju veikšanai, līdz ar to tās dislokācijas vietai jābūt stratēģiski pareizi izvēlētai un atbilstošai īpašu mācību nodrošināšanai;

3.7. saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plāna 2005.–2008.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2005.gada 8.jūnija rīkojumu Nr.381 “Par Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plānu 2005.–2008.gadam” 1.2.apakš­punktu Nacionālo bruņoto spēku attīstības prioritāte ir Nacionālo bruņoto spēku pretterorisma spēju un starpinstitūciju sadarbības attīstība draudu novēršanai un apkarošanai. Šo uzdevumu izpildē ir iesaistīta Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienība. Minētajā Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plānā ir paredzēta jūras novērošanas sistēmas attīstība (stacionāru novērošanas posteņu izbūve). Plānots, ka šīs sistēmas ietvaros valsts īpašuma objektā tiks izbūvēts jūras novērošanas postenis;

3.8. valsts īpašuma objekta attīstībā un renovācijā ieguldīti valsts budžeta līdzekļi 1113261 lata apmērā;

3.9. saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.–2018.gadam valsts īpašuma objekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – valsts nozīmes dabas parkā “Piejūra”. Šajā teritorijā ir noteikta ierobežota saimnieciskā darbība;

3.10. saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 33.pantu, Aizsardzības ministrijas vides aizsardzības politiku (apstiprināta ar aizsardzības ministra 2005.gada 1.decembra pavēli Nr.375) un Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vides aizsardzības stratēģiju 2005.–2009.gadam (apstiprināta ar aizsardzības ministra 2005.gada 6.maija pavēli Nr.153) plānveidā tiek apsekotas Aizsardzības ministrijas valdījumā esošās potenciāli piesārņotās teritorijas. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483 “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība” ir izstrādāta programma “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšana un reģistrācija”. Valsts īpašuma objekts tika pārņemts no bijušā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības karaspēka kā potenciāli piesārņota vieta un ir iekļauts piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā. Lai uzlabotu vides, pazemes ūdeņu un augsnes kvalitāti, Aizsardzības ministrija valsts īpašuma objekta teritorijā ir izveidojusi gruntsūdeņu monitoringa sistēmu un veikusi papildu pētījumus piesārņotās vietas bīstamības novērtēšanai un novēršanai. Minētie pētījumi veikti par valsts budžeta līdzekļiem;

3.11. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Dzintara ielā 63 (kadastra apzīmējums 0100 109 0084)” tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Vidzeme Eko”. Atbilde nav saņemta.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbību veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, šī likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepiecie­šams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko iegūst sabiedrība, ja valsts īpašuma objekta privatizā­cijas ierosinājums tiek noraidīts, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta speciālo operāciju veikšana valsts aizsardzības un drošības interesēs.

Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekts ir saglabājams valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vidzeme Eko” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu veikšanai valsts aizsardzības jomā.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 79.panta pirmo daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administra­tīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Aizsardzības ministrs A.Slakteris