Par notikumiem 1990. gada decembrī un 1991. gada janvārī

Šogad atzīmējam desmito gadadienu kopš traģiskajiem 1991. gada janvāra notikumiem. Šajā laikā rastas atbildes uz daudziem tolaik neizprotamiem jautājumiem, taču ir arī epizodes, kuras joprojām palikušas neskaidras. Ir atmiņas par tolaik redzēto, dzirdēto, piedzīvoto, bet šoreiz piedāvājam to dienu notikumus hronoloģiskā secībā, bez spriedumiem, vērtējumiem un emocijām.

Laikā no 1990. gada septembra līdz 1991. gada martam Latvijā tika izdarīti 26 sprādzieni, bet tikai piecos gadījumos to rīkotāji atklāti, un tie visi bijuši no kriminālām aprindām. Pārējos izdarījušas personas, kas nepakļāvās LR jurisdikcijai, — OMON, PSRS VDK specvienības un padomju armijas speciālisti. Sākotnēji tika spridzināti vai citādi apgānīti latviešu leģionāru pieminekļi — Bauskas rajona Codes pagastā Butku kapos uzspridzināts Otrajā pasaules karā kritušo leģionāru piemineklis, Tukuma rajona Džūkstes ciema memoriālais ansamblis, piemineklis Tukuma rajona Jaunpils ciema Saulīšu kalnā un citur. Pēc tam izvērtās politisko objektu spridzināšana Rīgā, kas bija vērsta uz sabiedriski politiskās situācijas destabilizāciju Latvijā:

1990. gada 12. decembrī

plkst. 3.10 nogranda sprādziens pie LKP CK sabiedriski politiskā centra ēkas Rīgā, K.Valdemāra ielā 5.

Naktī uz 18. decembri nogranda trīs sprādzieni. Plkst. 2.45 pāri žogam tika pārmests spridzeklis, kas uzsprāga Rīgas garnizona kara prokuratūras teritorijā Vaiņodes ielā 1, plkst. 2.55 — pie Latvijas kompartijas Maskavas, Kirova un Rīgas rajona komiteju ēkas Daugavpils ielā 31. Ap plkst. 3 notika sprādziens Brīvības ielā 38, iepretim Ministru Padomes namam, 13 metru attālumā no Ļeņina pieminekļa.

21. decembrī

plkst. 23.22 atskanēja sprādziens Rīgas Augstākās Birjuzova politiskās karaskolas teritorijā Ezermalas ielā 8.

Četri sprādzieni tika izdarīti 26. un 27. decembrī , eksplozijas tika fiksētas arī 14. un 16. janvārī, 12. februārī, 5. un 6. martā . Sprādzieni tika organizēti tā, lai tajos nebūtu cilvēku upuru, bet lai tie izskatītos pēc latviešu nacionālradikāļu veikuma. Terora aktiem vajadzēja sagatavot augsni attaisnotai turpmākajai Maskavas rīcībai. Tika meklēts iegansts daudz plašākām militārām operācijām, kas galu galā novestu pie PSRS prezidenta tiešas pārvaldes ieviešanas Latvijā.

1991. gada 2. janvāris

Bruņoti OMON kaujinieki ieņēma Preses namu. Tipogrāfijas un redakciju darbiniekiem tika atņemtas dienesta apliecības, viņi un darba telpas tika pārmeklētas. Notikuma vietā ieradās iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis, Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers un Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns, kurus OMON neielaida Preses namā.

Plkst. 13.40 kriminālpolicijas darbiniekiem, kuri dokumentēja noziedzīgo darījumu, uzbruka trīs OMON bandīti, kuri ņirgājās par viņiem, saplēsa dienesta apliecības, atņēma fotofilmiņu, sašāva dienesta automašīnu.

1991. gada 8. janvāris

Iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis nosūtīja vēstuli PSRS iekšlietu ministram Borisam Pugo, kurā detalizēti izklāstīja visus OMON vienības pārkāpumus un pauda savu uzskatu — vienīgā izeja ir šīs vienības izformēšana, jo pretējā gadījumā situācija Latvijā tiek saasināta un var radīt neprognozējamus incidentus.

1991. gada 13. janvāris

Plkst. 4 Latvijas Radio atskanēja LTF uzruna tautai, aicinājums pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu Lietuvai. Jau plkst. 6 cilvēki sāka ierasties Doma laukumā, notika mītiņš Daugavmalā, kurā piedalījās apmēram 700 000 cilvēku. Baltijas kara apgabala helikopteri kaisīja brīdinājuma skrejlapas. Naktī no 13. uz 14. janvāri daudzi cilvēki palika pie Brīvības pieminekļa un citos objektos. Zemkopības ministrs D.Ģēgers aicināja automašīnām ar baļķiem, smagajai lauksaimniecības un celtniecības tehnikai ierasties Rīgā barikāžu celšanai.

1991. gada 14. janvāris

Iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis saņēma atbildi uz PSRS iekšlietu ministram adresēto vēstuli, kuru parakstījis ministra pirmais vietnieks Boriss Gromovs. Maskavā uzskatīja, ka saspringtajā situācijā republikā ir vainojama sabiedriski politiskā situācija, kas prasa izsvērtu profesionālu risinājumu. Tiekot gatavoti priekšlikumi par PSRS un savienības republiku tiesībām kārtības nodrošināšanā. Kas attiecas uz OMON atsevišķu darbinieku pretlikumīgajām darbībām, tad tās izskatīšot prokuratūra, turklāt šie fakti būtu jāizskata neitrālu prokuratūru izmeklētājiem.

Rīgā pie Augstākās Padomes, Ministru Padomes, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un Dzirnavu ielā pie Starptautiskās telefonu centrāles tika veidotas barikādes.

Plkst 14.50 OMON vienība uzbruka cilvēkiem pie Vecmīlgrāvja tilta. Tika atklāta uguns uz barikāžu dalībnieku mašīnām.

Plkst. 18.45 OMON sašāva automašīnas, apmētāja tās ar pudelēm, kas pildītas ar degmaisījumu, izraisīja ugunsgrēku uz Brasas tilta.

Plkst. 20 OMON pie Vecmīlgrāvja tilta draudēja cilvēkiem, šaujot ar automātiem, sašāva automašīnas.

1991. gada 15. janvāris

Naktī uz 15. janvāri OMON uzbruka Minskas augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, sita un ņirgājās par kursantiem, demolēja telpas, nolaupīja ieročus.

Notika Interfrontes mītiņš ASK stadionā. "Glābšanas komiteja" ziņoja par gatavību pārņemt varu: "… Šajā situācijā Latvijas sabiedrības glābšanas komiteja pēc darbaļaužu pieprasījuma uzņemas atbildību par turpmāko Padomju Latvijas likteni, pasludina visas valsts varas pāriešanu savās rokās situācijas stabilizācijas periodā un Augstākās Padomes un valdības atstādināšanu… Latvijas sabiedrības glābšanas komiteja uzskata par spēkā neesošu 1990. gada 4. maija Deklarāciju…".

1991. gada 16. janvāris

Plkst. 15.40 OMON uzbruka Vecmīlgrāvja tilta aizstāvjiem. Sašāva Robertu Mūrnieku, kurš no gūtajiem ievainojumiem slimnīcā mira.

Plkst. 18.30 OMON uzbruka pie Brasas tilta — sita, spēra un draudēja tilta sargiem.

1991. gada 17., 18., 19. janvāris

Turpinājās barikāžu laiks. OMON neuzdrošinājās ierasties Rīgas centrā.

1991. gada 20. janvāris

Naktī uz 20. janvāri OMON Rīgā, Mārtiņa ielā, aizturēja mikroautobusu "Latvija", kurā bija pieci sabiedriskās kārtības sargi, sita viņus, lietoja roku dzelžus, aizveda uz OMON bāzi, kur turpināja par viņiem ņirgāties.

20. janvārī TV vakara ziņas pārtrauca ziņas un translēja tiešraidi no Iekšlietu ministrijas un tās apkārtnes, kur noritēja apšaude.

Plkst. 21.09

toreizējā Rīgas Iekšlietu pārvaldes dežūrdaļa no Iekšlietu ministrijas saņēma ziņojumu, ka sācies uzbrukums ēkai. Pēc tā sakari ar Iekšlietu ministriju pārtrūka.

Plkst. 21.12

radio un TV sāka ziņot par apšaudi Raiņa bulvārī, Bastejkalnā un Vecrīgā.

Plkst. 21.13

par notikušo Rīgas Iekšlietu pārvaldes dežurants ziņoja pārvaldes priekšniekam Viktoram Bugajam, kurš izziņoja personālsastāva trauksmi un pats ieradās notikuma vietā.

Plkst. 21.15

sabiedrība tika informēta, ka uzbrucēji ir OMON kaujinieki. Iedzīvotāji tika aicināti palikt savās mājās un neierasties notikuma vietā.

Plkst. 21.28

uz dežūrdaļu piezvanīja ātrā medicīniskā palīdzība un ziņoja, ka Bastejkalnā ir divi cietušie.

Plkst. 22.04

bija ziņas, ka šaušana notiekot Iekšlietu ministrijas augšējos stāvos. Joprojām nebija sakaru ar Iekšlietu ministriju.

Plkst. 22.05

ātrā medicīniskā palīdzība pieprasīja nosūtīt ekspertu uz Doma baznīcu, kur atvests nošauts vīrietis. Mediķi ziņoja, ka ir vairāki bojāgājušie.

Plkst. 22.07

dežūrdaļa saņēma pirmās ziņas no notikuma vietas. Dežurants ziņoja, ka ēku Raiņa bulvārī aplenkuši omonieši, viņu automašīnas aizšķērsojušas visas tuvākās ielas, šaušana mitējusies.

Plkst. 22.18

atjaunojās sakari ar Iekšlietu ministriju.

Apšaudes laikā tika nogalināti divi miliči — LR IeM Valdības apsardzes Pārvaldes dienesta vada komandieris, milicijas leitnants Vladimirs Gomonovičs un Rīgas pilsētas Centra rajona iekšlietu daļas vecākais milicijas iecirkņa inspektors, milicijas leitnants Sergejs Konoņenko. Bastejkalnā nošauts skolnieks Edijs Riekstiņš, kinooperators Andris Slapiņš, nāvējoši tika ievainots Gvido Zvaigzne.

Iekšlietu ministrijā bija ievainoti Bauskas milicijas darbinieki, kuri apsargāja ēku, — Jānis Jasēvičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais un Valērijs Markuns. Tika ievainoti arī vairāki barikāžu dalībnieki un žurnālisti — Krievijas TV žurnālists Vladimirs Brežņevs un Ungārijas žurnālists Jonošs Fedors.

1991. gada 22. janvāris

Uz Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Maskavā tika nosūtīta iekšlietu darbinieku vēstule ar lūgumu nogādāt to PSRS Augstākajai Padomei un PSRS prezidentam. Vēstulē, kuru bija parakstījuši 20 pulkveži, 51 apakšpulkvedis, 37 majori un citi milicijas darbinieki, teikts:

"Mēs, iekšlietu iestādes dabinieki, veterāni pieprasām nekavējoties izbeigt bruņoto iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās.

1991. gada 20. janvārī PSRS IeM OMON bruņotā banda veica bezprecedenta uzbrukumu — ieņēma LR IeM ēku, notika asiņaina izrēķināšanās ar milicijas darbiniekiem un Rīgas iedzīvotājiem. Nogalināti 4 cilvēki, 10 ievainoti.

Pieprasām nekavējoties izvest PSRS IeM OMON no Latvijas un tiesāt.

OMON, kas nosaucis sevi par prezidenta gvardi, ir nošāvis pēdējo ilūziju par savienības līgumu — neatgriežami nostiprinājis tautas vēlmi pēc neatkarības, bezierunu pakļaušanos konstitucionāli ievēlētajai Latvijas valdībai un parlamentam."

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments