Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" 26.10.1999., pl.13.40

— Šajās dienās saskaņā ar Satversmē noteikto atkal izpildāt Valsts prezidenta pienākumus. Vai tas jums ir papildu slogs vai papildu atbildība?

— Es šo pienākumu veikšanu neizjūtu kā īpašu slogu, bet papildu atbildību gan tā prasa. Jāteic, ka pēdējā laikā arvien biežāk rodas šādas situācijas, un es pie tām sāku jau pierast.

— Droši vien nākamajā mēnesī Saeimā uzmanības centrā būs 2000.gada valsts budžeta likuma projekts un citi ar to saistītie likumprojekti. Kāda varētu būt šo likumprojektu tālākā virzība parlamentā?

— Pieņemot nākamā gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā, mēs, deputāti, noteicām steidzamību jeb izskatīšanu divos lasījumos gan valsts budžeta likumprojektam, gan arī 31 tā sauktajam pavadošajam likumprojektam. Tikai divi no tiem likumprojektiem, kas tieši saistīti ar galveno valsts budžeta likumprojektu, tiks izskatīti trīs lasījumos. Noteicām arī datumu nākamā gada valsts budžeta izskatīšanai otrajā jeb galīgajā lasījumā —2.decembri. Pārējie 33 likumprojekti tiks apspriesti un pieņemti vai noraidīti jau pirms tam, bet tur būs arī dažādi priekšlikumu iesniegšanas termiņi. Pamatdoma ir tāda, ka līdz 2.decembrim mums jau ir jābūt skaidrībā par visiem likumiem vai likumu grozījumiem, kas dažādos veidos ietekmē valsts budžeta skaitļus ieņēmumos un izdevumos.

Līdz 2.decembrim atlicis tikai nedaudz vairāk par mēnesi. Tātad gaidāms spraigs darbs it visās Saeimas komisijās. Bet, manuprāt, šis grafiks ir izpildāms, jo deputātiem ir pietiekami laika, lai iesniegtu savus priekšlikumus.

Protams, sagaidāmas asākas diskusijas attiecībā uz izglītības darbinieku atalgojumu. Neapšaubāmi spriedze saglabājas, ja runājam par sociālo budžetu. 13.novembrī būs tautas nobalsošana par vai pret grozījumiem likumā par valsts pensijām. Tās rezultāti noteikti ietekmēs valsts budžeta likuma pieņemšanas gaitu.

Tieši pašlaik Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tiek izskatīti priekšlikumi grozījumiem šā gada valsts budžetā. Tie ir saistīti ar nepieciešamību atvēlēt līdzekļus tautas nobalsošanas procedūras nodrošināšanai.

Domāju, ka Saeima spēs iekļauties noteiktajos termiņos, apspriežot un pieņemot nākamā gada valsts budžetu. Labi vien ir, ka noteikti šādi saspriegti termiņi. Jo gadījumā, ja radīsies kādas iepriekš neparedzētas īpašas problēmas un nāksies pārcelt galīgā lasījuma datumu uz nedaudz tālāku laiku, vienalga, mēs pagūsim pieņemt likumu par valsts budžetu 2000.gadam līdz Ziemassvētkiem. Līdz ar to līdz Ziemassvētkiem šo valstij svarīgāko lēmumu varētu publicēt "Latvijas Vēstnesī", lai vairs nebūtu nekādu neskaidrību, ieejot nākamajā — 2000. — gadā.

— Nupat apritēja simt dienas, kopš sāka darbu pašreizējais Ministru kabinets. Kā jūs, būdams valsts augstākās likumdošanas institūcijas vadītājs, vērtējat šo laiku?

— Domāju, ka šī valdība sāka darbu ļoti apņēmīgi, un tāpēc aizvadītajās simt dienās sabiedrībā ir spraigi diskutēts gan par sociālā budžeta vairošanas un izlietošanas jautājumiem, gan par augstskolu apvienošanu un izglītības reformu kopumā, gan par citiem aktuāliem jautājumiem. Šai valdībai, manuprāt, ir raksturīgs tas pats agrākais Andra Šķēles vadīto divu Ministru kabinetu darbības stils — 1995.–1997.gadā. Strauji tiek izvirzītas problēmas, bet ne vienmēr ir skaidrs pamatojums to atrisinājumam. Šķiet, arī Ministru prezidents saprot, ka, lai gūtu konkrētus rezultātus, vajadzīga ne tikai saskaņotība starp valdību veidojošajām frakcijām, bet arī visas sabiedrības sapratne, kas ieinteresēta problēmu konkrētos risinājumos. Citādi rezultātu panākt nav iespējams.

Domāju, ka valdību veidojošo frakciju koalīcija, ņemot vērā, ka tai ir iespaidīgs vairākums Saeimā, diezgan droši virzās uz priekšu. Problēmas, manuprāt, varētu rasties vienīgi saistībā ar lielo uzņēmumu privatizāciju, kas sabiedrībā ir radījusi diezgan lielu spriedzi.

Pēc manām domām, ja vien tiks pareizi un saprātīgi īstenotas visas valdību veidojošās koalīcijas vienošanās, šis Ministru kabinets varētu strādāt līdz pat 7.Saeimas pilnvaru beigām — 2002.gada rudenim. Katrā ziņā tādas iespējas ir. Vai tās tiks izmantotas, to patlaban grūti paredzēt.

— Tikai pusotrs mēnesis vēl līdz Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksmei Helsinkos. Vai Latvija likumdošanas ziņā būs gatava sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā?

— Domāju, pats būtiskākais ir tas, ka Eiropas Komisijas ziņojumā ir skaidri formulēta Eiropas Savienības nostāja attiecībā uz tās paplašināšanos. Proti, šajā procesā katrai kandidējošai valstij, neatkarīgi no tā, vai tā ir pirmās vai otrās grupas kandidātvalsts, būs iespējas individuālā kārtā atbilstoši gatavības objektīvajiem rādītājiem virzīties uz priekšu sarunu procesā. Ja šī Eiropas Savienības Komisijas ziņojumā paustā nostādne nemainīsies līdz Helsinku apspriedei, manuprāt, Latvijai, objektīvi izvērtējot gan plusus, gan mīnusus, ir visas iespējas iesaistīties sarunās gandrīz visu sadaļu jautājumos un šo darbu arī adekvātā tempā turpināt.

Protams, mums ir dažas aizķeršanās, skarot būtiskus likumus. Te varu minēt divus likumus — komerclikumu, kura virzība Saeimā varētu būt ātrāka, un fizisko personu datu aizsardzības likumu, kam Eiropas Komisija ir pievērsusi īpašu uzmanību. Taču es domāju, ka mums ir visas iespējas pieņemt nepieciešamos likumus pietiekami ātrā tempā. Laikam jau tas tieši ir labi, ka šie likumprojekti tiek ļoti rūpīgi un visaptveroši apspriesti attiecīgajās Saeimas komisijās. Galarezultātā būs jūtama un droša virzība uz priekšu.

— Nesen bijāt oficiālās vizītēs Čehijā un Slovēnijā, nupat uzņēmāt Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju. Kā jūs vērtējat šīs līdzšinējās un turpmākās tikšanās ar Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētājiem jeb spīkeriem?

— Šogad man vēl ir iespējamas tikšanās ar Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentu vadītājiem un Eiroparlamenta prezidenti, kas varētu notikt novembra beigās. Bet, runājot par šo vizīšu lietderību, par būtiskiem uzskatāmi divi aspekti. Pirmkārt, mēs, tiekoties ar partnervalstīm, kas ir līdzīgā situācijā ceļā uz Eiropas Savienību, apmaināmies ar viedokļiem par līdzšinējo virzību gan likumdošanas, gan citās ekonomikas sakārtošanas jomās. Turklāt skaidri demonstrējam savstarpējo ieinteresētību šajā procesā. Otrkārt, mēs varam objektīvi novērtēt gan savu, gan otras puses progresu. Viesojoties Čehijā un Slovēnijā, es guvu gandarījumu par to, ka Latvija nepavisam neatpaliek no šīm valstīm un dažviet pat ir guvusi lielākus panākumus valsts attīstībā. Šie Eiropas Savienības kandidātvalstu likumdošanas procesu salīdzinājumi, protams, dod daudz vielas pārdomām.

— Pēc trim nedēļām — 11.novembrī atzīmēsim Lāčplēša dienu, tātad arī 80.gadadienu, kopš visa Rīga tika atbrīvota no bermontiešu karaspēka. Bet vai šajā datumā nevajadzētu pieminēt ne tikai Brīvības cīņu dalībniekus, bet arī visus Pirmajā un Otrajā pasaules karā piedalījušos latviešu karavīrus?

— Domāju, ka tā tas būs jau šogad, gan arī turpmākajos gados. Acīmredzot arī tas, ka 16.marts vairs nebūs valstiski atzīmējams datums, galarezultātā novedīs pie tā, ka visu latviešu karavīru atceres diena turpmāk būs 11.novembrī. Tad mēs atcerēsimies ne tikai cīņas ar Bermonta karaspēku, bet arī kā jau teicāt, visus latviešu karavīrus, kas karojuši dažādās svešās armijās un dažādu svešu spēku interesēs.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors