Turpinājums no 1.lpp.

Līdzšinējā tirdzniecības bilance liecina, ka Latvija daudz vairāk lauksaimniecības preču importējusi no ES nekā eksportējusi. Saskaņā ar piedāvātajiem nosacījumiem nākotnē, iespējams, starpība starp importu un eksportu uz Eiropas Savienības valstīm izlīdzinātos, Latvija uz Eiropas Savienību eksportētu daudz vairāk ražojumu.

A.Kalvītis informēja, ka tiks izveidoti trīs dažādu lauksaimniecības preču saraksti. Pirmajā sarakstā būs tās preces, kurām jau noteikta zema ievedmuita. Otrajā sarakstā tiks iekļautas tās preces, kurām noteiks nulles tarifu un nulles eksporta atbalstu, piemēram, cūkgaļa, putnu gaļa, siers un dārzeņi. Problēmas gan var rasties Latvijas cūkgaļas eksportētgribētājiem, jo šobrīd valstī nedarbojas neviena sertificēta kautuve. Tas nozīmē, ka Latvija nedrīkst eksportēt cūkgaļu līdz laikam, kamēr tiks atrisināts šis jautājums. Trešajā sarakstā dominēs tie produkti, kurus Latvija jau eksportē un arī turpmāk eksportēs uz ES. Tie galvenokārt ir piena produkti un kartupeļu ciete. Tā kā šo preču tirdzniecības eksports palielinās, ES nav ieinteresēta atteikties no ievedmuitas šīm precēm. Plānots, ka iecerētā tirgus liberalizācija notiks strauji. Turklāt ES sola katru gadu tirdzniecības kvotas palielināt par 30 procentiem, iepriekš noslēgtajā līgumā ir tikai 5 procenti. Šķiet, ka vislielākie ieguvēji no šāda kvotu pieauguma būs Latvijas piensaimnieki.

Eiropas Savienības augstās amatpersonas kļuvušas saprotošākas attiecībā uz Latvijas ieviestajiem pagaidu pasākumiem cūkgaļas tirgus aizsardzībā, atzina A.Kalvītis. ES pārstāvji gan uzsvēruši, ja Latvija tādā veidā — vienpusēji — turpinās ietekmēt citus tirgus dalībniekus, tad nevar būt nekādas runas par tirdzniecības līguma attiecībām starp Latviju un Eiropas Savienību. Turklāt šāda darbība norādot, ka Latvija vēl nav gatava iestājai ES, nav konkurētspējīga, pastāstīja A.Kalvītis.

Tomēr, neraugoties uz šādiem iebildumiem, zemkopības ministrs uzskata, ka sarunas par šo jautājumu bijušas sekmīgas. Ir panākta vienošanās par to, ka Latvija turpinās pierādīt šo pagaidu pasākumu nepieciešamību. Ja šis uzdevums tiks veikts, tad, iespējams, cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumi varētu darboties līdz brīdim, kamēr spēkā stāsies jaunais tirdzniecības līgums. Līdz šim Eiropas Savienības nostāja šajā jautājumā bija kategoriska — pieņemtie pretpasākumi cūkgaļas importam ir jāatceļ, šādas tirgus aizsardzības metodes nav pieļaujamas.

Tiekoties ar F.Fišleru, runāts arī par ES strukturālo fondu finansējumu. Ar nākamo gadu sāksies ES atbalsts Latvijas lauksaimniekiem. Paredzēts, ka 2000.gadā palīdzība mūsu zemniekiem būs apmēram 13 miljonu latu. Šāda summa, varbūt nedaudz lielāka, tiks piešķirta arī nākamajos gados, līdz 2006.gadam.

— Mums nopietni jāgatavojas, lai piešķirto finansējumu izmantotu veiksmīgi, — brīdināja A.Kalvītis. — Pretējā gadījumā neiztērētās summas būs jāatdod atpakaļ Eiropas Komisijai. Mēs gan lūdzām iespēju pirmā gadā neiztērēto naudu pārskaitīt uz nākamo gadu, taču šī prasība tika noraidīta. Šis finansējums izmantojams tieši tāpat kā ES lauksaimniecības atbalsts budžeta gada ietvaros.

Lai nerastos lieki starpgadījumi, Latvijai jānodibina maksājuma aģentūra jeb institūcija, kas nodarbosies ar administrēšanas jautājumiem. Tiks izveidots Lauku atbalsta dienests, kura kompetencē būs "Sapard" finansējuma realizācija. Galvenais priekšnoteikums, lai izmantotu šos Eiropas Savienības piešķirtos līdzekļus, — Lauku atbalsta dienestam ir jābūt starptautiski akreditētam, Eiropas Savienības atzītam. Šis būs grūts process.

Jau zināms, kā tiks sadalīts "Sapard" finansējums: 33 procentus no tā tiešo investīciju veidā piešķirs zemnieku saimniecību konkurētspējas paaugstināšanai, 33 procentus — pārstrādes rūpnīcas modernizācijai, 15 procentus — lauku ekonomikas dažādošanai, 15 procentus — lauku infrastruktūras un videi draudzīgas produkcijas ražošanas ieviešanas atbalstam, bet pārējo finansējumu izmantos dažādu projektu izstrādei.

A.Kalvītis informēja, ka novembrī kandidātvalstu lauksaimniecības ministri tiksies ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāru, lai saskaņotu kopēju nostādni sarunās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Šonedēļ Briselē tiek turpināts salīdzināt divpusējo Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu lauksaimniecības jomā. Pašlaik tikai kāda piektā daļa no likumdošanas normām lauksaimniecībā ir saskaņota ar ES direktīvām, tomēr būtiski, lai visas normas būtu saskaņotas līdz brīdim, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Ja tā nenotiks, mūsu valstij tiks noteikts pārejas periods, kurš būs ļoti neizdevīgs arī ekonomiskajā ziņā. Piemēram, ja laikā netiks saskaņotas higiēnas vai veterinārās prasības, mūsu lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumos un zemnieku saimniecībās tiks kavēta ES prasībām atbilstošu normu ieviešana. Tas nozīmē, ka šajā pārejas periodā Eiropas precēm mūsu tirgus būtu plaši atvērts, savukārt mūsu ražojumiem Eiropas tirgus iespējas tiktu ierobežotas. Zemkopības ministrijas ierēdņi, kuri šobrīd atrodas Briselē, lai sniegtu atbildes uz Eiropas Komisijas jautājumiem, atzīst, ka Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk precīzi saskaņot šo likumdošanu. Gadījumā, ja netiks ievērotas ES prasības, bet uzdevumi būs veikti pēc sava prāta, iespējamas pat soda sankcijas. Ņemot vērā mūsu valsts ierobežoto budžetu, šāds gadījums nekādi nav pieļaujams.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"