Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Kioto protokola elastīgie mehānismi – Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola (turpmāk – Kioto protokols) 6.pantā noteiktie kopīgi īstenojamie projekti, 12.pantā noteiktais tīras attīstības mehānisms un 17.pantā noteiktā starptautiskā emisiju tirdzniecība;

2) noteiktais daudzums – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms, kas Latvijas Republikai saskaņā ar Kioto protokolu noteikts pirmajam saistību periodam no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim vai tiks noteikts turpmākajiem saistību periodiem;

3) siltumnīcefekta gāzu emisijas vienība – vienība, kas ir identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda vai noteiktam daudzumam citas siltumnīcefekta gāzes, kurš izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu. Siltumnīc­efekta gāzu emisijas vienības piešķir saskaņā ar Kioto protokola 6., 12. un 17.pantu un likuma "Par piesārņojumu" V¹ nodaļu. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības ir noteiktā daudzuma vienības, emisijas samazināšanas vienības, sertificētas emisijas samazināšanas vienības, piesaistes vienības un emisijas kvotas;

4) noteiktā daudzuma vienība – Kioto protokola dalībvalstij piešķirta siltumnīc­efekta gāzu emisijas vienība, kas noteikta atbilstoši Kioto protokolā šai dalībvalstij noteiktajām siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas vai ierobežošanas saistībām;

5) emisijas samazināšanas vienība – vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 6.pantu un kas ir identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda vai noteiktam daudzumam citas siltumnīcefekta gāzes, kurš izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu;

6) sertificētas emisijas samazināšanas vienība – vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 12.pantu un kas ir identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda vai noteiktam daudzumam citas siltumnīcefekta gāzes, kurš izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu;

7) piesaistes vienība – vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 6.pantu par darbībām, kuras ir saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un kas ir identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda;

8) klimata pārmaiņu finanšu instruments – līdzekļi, kas iegūti, pārdodot valstij piederošās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības Kioto protokola 17.pantā noteiktajā kārtībā, un kas tiek novirzīti klimata pārmaiņu novēršanai saskaņā ar šajā likumā noteiktajiem principiem un prioritātēm.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt Kioto protokolā Latvijas Republikai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildi, izmantojot Kioto protokola elastīgos mehānismus.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka:

1) pamatprincipus Latvijas Republikas dalībai Kioto protokola elastīgajos mehānismos un ar šo dalību saistīto institūciju kompetenci;

2) valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu plānošanas, izmantošanas un administrēšanas kārtību.

II nodaļa

Starptautiskā emisijas vienību tirdzniecība

4.pants. Noteiktā daudzuma īpašumtiesības

Noteiktais daudzums ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Vides ministrija.

5.pants. Dalība starptautiskajā emisijas vienību tirdzniecībā

(1) Latvijas Republika var pārdot tās noteiktā daudzuma vienības, kuras nav vai potenciāli netiks izmantotas, lai segtu Latvijas Republikas emitēto siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību apjomu.

(2) Saņemot citas valsts piedāvājumu vai pēc Vides ministrijas ierosinājuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par dalību starptautiskajā emisijas vienību tirdzniecībā un par rīcību ar valstij piederošajām siltumnīcefekta gāzu emisijas vienībām.

(3) Vides ministrija risina pārrunas saistībā ar līguma par emisijas vienību tirdzniecību noslēgšanu un sagatavo līguma projektu. Līguma projektā obligāti iekļaujami noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību veidu, skaitu, cenu un maksāšanas kārtību.

(4) Ministru kabinets apstiprina līguma projektu par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību.

(5) Līgumu par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību paraksta vides ministrs.

6.pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs

(1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā atver kontus valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību uzkrāšanai.

(2) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra pēc Vides ministrijas rīkojuma pārskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pircējam saskaņā ar noslēgto līgumu par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību pārdotās valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības.

(3) Kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālā sistēma, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procedūras un darbības, kā arī ziņošanas kārtību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Kioto protokola prasībām nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa

Klimata pārmaiņu finanšu instruments

7.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta plānošana

(1) Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot valstij piederošās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības, tiek ieskaitīti Valsts kasē atvērtajā valsts budžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.

(2) Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam finansējumu klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu īstenošanai paredz atbilstoši iepriekšējos gados iegūto un šim mērķim neizlietoto finanšu līdzekļu apmēram.

8.pants. Starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības rezultātā iegūto līdzekļu izlietojums

(1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļus izlieto tādu projektu finansēšanai zemkopības, transporta, enerģētikas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un citās tautsaimniecības nozarēs:

1) kuriem ir būtiska ietekme uz valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju vai to pie­sais­ti un kuri veicina siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu vai ierobežošanu ar šādiem pasākumiem:

a) energoefektivitātes paaugstināšana,

b) atjaunojamo energoresursu, īpaši biomasas, izmantošanas palielināšana,

c) tādu vides tehnoloģiju izstrāde un izmantošana, kuras veicina energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu,

d) klimata pārmaiņu samazināšanas politikas izstrāde un ieviešana, lai nodrošinātu Kioto protokolā ietverto saistību izpildi un Latvijas Republikas darbības atbilstību Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošanas nosacījumiem,

e) izglītojoši pasākumi un zinātniski pētījumi, kas veido sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām,

f) tādu pasākumu izstrāde un ieviešana, kuri veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām;

2) kuri ievērojami uzlabo vides kvalitāti, tai skaitā samazina pārrobežu gaisa piesārņojumu, ūdens piesārņojumu un cilvēku veselībai bīstamu piesārņojumu, palielina oglekļa dioksīda savākšanu un uzglabāšanas iespējas.

(2) Valsts kase nodrošina klimata pārmaiņu finanšu instrumenta maksājumu izpildi atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību un likumam par valsts budžetu kārtējam gadam.

9.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadības un īstenošanas principi

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadība un īstenošana notiek, ņemot vērā Eiropas Savienības vadlīnijas valsts atbalstam un starptautiskos labas prakses principus vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā, to skaitā:

1) caurredzamība;

2) izsekojamība;

3) vides aizsardzības efektivitāte;

4) ekonomiskā efektivitāte;

5) finansiālā piesardzība.

10.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadība un īstenošana

(1) Vides ministrija ir klimata pārmaiņu finanšu instrumenta budžeta programmas izpildītāja un veic šādas funkcijas:

1) sagatavo klimata pārmaiņu finanšu instrumenta kārtējā gada finanšu un darba plānu;

2) organizē projektu konkursus, izvērtē projektus atbilstoši normatīvajiem aktiem par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas projektu vērtēšanas kritērijiem un piešķir šiem projektiem finansējumu;

3) uzrauga projektu īstenošanu un finansēšanas līgumu izpildi;

4) sagatavo un iesniedz Valsts kasei maksājuma uzdevumus;

5) apkopo informāciju par tiem projektiem, kuri saņem finansējumu no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta;

6) sagatavo un līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību iepriekšējā gadā, tai skaitā par finanšu izlietojumu un par vides kvalitātes uzlabojumu, kas panākts, attiecīgos projektus īstenojot.

(2) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas un ziņojumu pārbaudes izdevumus sedz no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas projektu iesniegumu konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību;

2) klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

11.pants. Vides kvalitātes uzlabojumu un finanšu izlietojuma pārbaude klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros

(1) Projekta īstenotājs, kurš saņēmis finansējumu no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas kārtību sniedz Vides ministrijai pārskatus par projekta īstenošanas rezultātā panākto vides kvalitātes uzlabojumu un piešķirtā finansējuma izlietojumu.

(2) Informācija par projektu īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ir publiski pieejama.

(3) Vides ministrija pārbauda projektu īstenotāju pārskatus un, pamatojoties uz tiem, sagatavo šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā minēto ziņojumu.

12.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvā padome

(1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes (turpmāk – konsultatīvā padome) darbības mērķis ir sekmēt klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļu izlietojuma caurredzamību un atbilstību šā likuma mērķiem un prasībām, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadības un īstenošanas uzraudzībā.

(2) Lai uzlabotu klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ieviešanas efektivitāti, konsultatīvā padome izskata tā kārtējā gada finanšu un darba plānu un sniedz priekšlikumus Vides ministrijai.

(3) Konsultatīvā padome pēc savas vai Vides ministrijas iniciatīvas izskata arī citus jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadību vai īstenošanu.

(4) Konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(5) Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs ir vides ministrs vai vides ministra iecelts pārstāvis. Konsultatīvajā padomē iekļauj:

1) pa vienam pārstāvim no Vides ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas;

2) divus pārstāvjus, kurus rotācijas kārtībā uz vienu gadu deleģē biedrības un nodibinājumi, kas darbojas šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētajās nozarēs;

3) divus Vides konsultatīvās padomes deleģētus tādu biedrību vai nodibinājumu pārstāvjus, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir vides aizsardzība.

(6) Konsultatīvās padomes sēdēs var piedalīties arī līguma par emisijas vienību tirdzniecību puses deleģēti pārstāvji atbilstoši līguma nosacījumiem.

(7) Konsultatīvās padomes locekļi par dalību konsultatīvās padomes darbā atalgojumu nesaņem.

(8) Konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides ministrs. Konsultatīvās padomes darbu nodrošina Vides ministrija.

IV nodaļa

Kioto protokola projektu mehānismi

13.pants. Kioto protokola projektu mehānismu īstenošana

(1) Kioto protokola projektu mehānismi ir Kioto protokola 6.pantā noteiktie kopīgi īstenojamie projekti un Kioto protokola 12.pantā noteiktais tīras attīstības mehānisms. Kioto protokola projektu mehānismu īstenošana ir darbības, kas saistītas ar minēto projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, projektu ieviešanu un uzraudzību.

(2) Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu ārvalstīs iesniegto Kioto protokola projektu mehānismu apstiprināšanu nodrošina atbilstoši Latvijas Republikas un citu valstu noslēgtajiem saprašanās memorandiem par kopīgu Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu.

14.pants. Ministru kabineta kompetence Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanā

Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā īsteno Kioto protokola projektu mehānismus;

2) kārtību, kādā atbilstoši Kioto protokolam piešķir emisijas samazināšanas vienības, sertificētas emisijas samazināšanas vienības, piesaistes vienības un noteiktā daudzuma vienības;

3) kārtību, kādā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā izmanto emisijas samazināšanas vienības un sertificētas emisijas samazināšanas vienības.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.maijam izdod šā likuma 10.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā un 14.pantā minētos noteikumus.

2. Šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 8.novembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2007.gada 29.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2007.gada 13.decembri.