Pēc 26. oktobra sēdes

Vides un reģionālās aizsardzības ministra Venta Baloža un finansu ministra Edmunda Krastiņa atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vakar, 26.oktobrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par Salaspils kodolreaktora likvidāciju un demontāžu. Preses konferencē par to detalizētāk pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis:

— Ministru kabinets šodien pabeidza izskatīt konceptuālo jautājumu par Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu un izšķīrās par tā trešo variantu — reaktora likvidēšanu un demontāžu. Turklāt likvidāciju paredzēts uzsākt nevis nākamajā, bet 2001.gadā, lai maksimāli atvirzītu brīdi, kad būs nepieciešams finansējums. Finansējums galvenokārt vajadzīgs izstrādātās kodoldegvielas izvešanai, īpaši gadījumiem, ja tā būs jāizved uz kādu no kodolvalstīm, piemēram, Krieviju — tas tiešām prasīs nopietnus līdzekļus. Pārējie materiāli, kas radīsies, reaktoru likvidējot, tiks ievietoti īpašos betona konteineros un noglabāti valsts uzņēmumā "Radons".

— Cik Salaspils reaktora likvidācija kopumā izmaksās?

— Kā parēķināts, sadarbojoties ar Vācijas kompāniju, kas piedalījusies daudzu kodolreaktoru likvidācijas projektu izstrādē, tas izmaksās aptuveni 10 miljonus latu deviņu gadu garumā, kas ir likvidācijas ilgums.

— Vai finansējuma avots būs valsts budžets?

— Tiks meklētas iespējas iegūt starptautisku finansējumu šim mērķim, tāds uzdevums ir arī īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām Robertam Zīlem, taču jau tagad ir skaidrs, ka tas nenosegs visus izdevumus.

Būtisks ietaupījums būtu izmantotās kodoldegvielas atpakaļpieņemšana bez maksas, sarunas par to uzdots vest gan Ārlietu ministrijai, gan Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijai. Maksimālais ietaupījums vienošanās gadījumā varētu būt aptuveni 4 miljoni latu. Neviena valsts, protams, negrib pieņemt radioaktīvos atkritumus, bet, ja mums izdotos vienoties ar ASV, tās varētu kodoldegvielas pieņemšanu dotēt.

— Vai ir jau izvēlēta kāda firma, kas veiks kodolreaktora demontāžas darbus?

— Šobrīd ar to nodarbojas paši kodolreaktora darbinieki, jo veicamie darbi ir ļoti specifiski, to nevar darīt vienkārša celtniecības firma, jo ir jāzina, ko iesākt ar radioaktīvajiem materiāliem.

— Vai darbinieki paši arī pabeigs likvidāciju vai tomēr tiks piesaistīts kāds specializējies uzņēmums?

— Demontāžas gaitā noteikti tiks pieaicināta kāda speciālistu firma, jo pašlaik noris darbs tikai kodolreaktora iekšienē. Konkrēta firma vēl nav izvēlēta, ar darbu projektēšanu un konkursu rīkošanu nodarbosies valsts uzņēmums "Vides projekti". Tas noteikti būs starptautisks konkurss.

— Cik nodarbināto pašlaik strādā Salaspils kodolreaktorā, un kāds būs viņu liktenis pēc reaktora likvidācijas?

— Šobrīd strādā 30 cilvēku, visi ir pensijas vecuma zinātnieki. Pēdējā gada laikā divi ir miruši. Problēmas var radīt kodolreaktora demontāžas ieilgšana, jo tad būs jāapmāca jauni speciālisti, ko Latvijā izdarīt nav iespējams.

 

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš:

— Kārtība, kādā apturama saimnieciskā darbība, ja nav nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite, ir izdota jaunā redakcijā, ņemot vērā to pieredzi, kas veidojas Valsts ieņēmumu dienestam (VID), cīnoties ar nodokļu nemaksātājiem. Kas šeit ir būtiski atšķirīgs? Ir paredzēts, ka uzņēmumu var slēgt gadījumos, ja pārbaudē atklājas uzņēmumā strādājošas personas, ar kurām nav noformētas darba attiecības vai arī no darba samaksas netiek maksāti nodokļi. Līdz ar to pret šo Latvijā diezgan plaši izplatīto parādību, ka maksā algu aploksnēs vai nodarbina cilvēkus bez darba līgumiem, būs lielākas iespējas vērsties līdz pat uzņēmuma aizvēršanai, lai veiktu speciālu pārbaudi, kas var ilgt līdz pat 40 dienām. Tas par šiem noteikumiem.

Pietiekami ilgu laiku aizņēma Ministru kabinetā iesniegto priekšlikumu izskatīšana par grozījumiem likuma "Par valsts budžetu 1999. gadam" otrajam lasījumam. Kā to paredz budžeta skatīšanas procedūra, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesniedz valdībai tā atzinuma sniegšanai apkopotos priekšlikumus. Pārsvarā tie bija priekšlikumi, ko dažādas ministrijas bija vēlējušās veikt savu līdzekļu pārdalē un ko es kā finansu ministrs biju iesniedzis piektdien Budžeta komisijā. Pavisam nedaudz arī deputātu priekšlikumi, galvenokārt Leona Bojāra iesniegtie, viens bija Počas kundzes priekšlikums un daži — Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Vēl bija ministrijas, kas vēlējās vēl veikt dažas iekšējās pārdales no vienām programmām uz citām, ko valdība arī kopumā akceptēja. Manis iesniegto priekšlikumu Budžeta komisijā lielākā daļa saistījās ar maksas pakalpojumu plāna pārskatīšanu, lielākoties palielināšanas virzienā. Vai arī, piemēram, kā tas ir attiecībā uz Sanitāro robežinspekciju, — šāda posteņa ieviešanu. Kā zināms, valdība ir noteikusi, ka Sanitārā robežinspekcija,— un tā tas ir arī Eiropas Savienības valstīs,— turpmāk var iekasēt maksu par savām veiktajām pārbaudēm. Maksa atbildīs ES noteiktajām maksimālajām likmēm par šiem pakalpojumiem. Tomēr, skatot dažādos papildu pieprasījumus un arī Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegtos pieprasījumus, valdība atrada iespēju, samazinot dažus izdevumus, vēl papildus piešķirt līdzekļus Valmieras teātra ugunsdzēsības iekārtu uzstādīšanai, Cēsu Mūzikas koledžas ugunsgrēka seku likvidēšanai 8 tūkstošus latu, Mūzikas akadēmijas jumta remontam — 36 tūkstošus latu, kā arī Augstākās Padomes deputātu pensiju izmaksas uzsākšanai. Valdība arī ņēma vērā to, ka turpinās tiesas process par līdzekļu piedziņu no Kultūras ministrijas par šo jau zināmo gadījumu ar autobusu "Neoplan". Mēs tikām informēti, ka Kultūras ministrija ir veikusi sarunas par iespējamu mierizlīgumu. Tam ir jāparedz līdzekļi — 130 tūkstoši latu. Turklāt valdība arī nolēma palielināt aizdevuma apmēru akciju sabiedrībai VITA, lai līdz gada beigām varētu pabeigt muitas punktu saslēgšanu vienotā tīklā.

 

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Attiecībā uz kārtību, kādā apturama saimnieciskā darbība, ja nav nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite. Sakiet, lūdzu, kas kompensēs tos zaudējumus, kas uzņēmējiem radīsies sakarā ar pārbaudēm, ja tomēr neatradīs neko būtisku, jo 40 dienu laikā zaudējumi būs radušies?

E.Krastiņš:

— Darbību jau var apturēt tikai tad, ja ir būtiski pārkāpumi. Pārējos gadījumos uzņēmēji tiek brīdināti laikus par šīm lietām, izņemot atsevišķus gadījumus, kad ir iespējams apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma. Bet šiem noteikumiem nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar jau pastāvošo kārtību, kāda ir kopš 1996. gada. Tātad, ja tiek atklātas viltotas preču pavadzīmes, ja nav uzstādīti kases aparāti, ja ir acīmredzami pārkāpumi, kur būtiski jau ir pārkāpta noteiktā kārtība. Ja, izmantojot kases aparātus, konstatēta rīcība, kas slēpj apliekamos ienākumus, tad var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma. Arī tad, ja ir atklāti divi noteikumos paredzētie pārkāpumi vienlaikus, var darbību apturēt bez brīdinājuma. Bet tas, ka nav noformētas darba attiecības vai pārkāpumi darba samaksā, nav iemesls, lai uzņēmumu slēgtu nekavējoties. Tiek izteikts brīdinājums, un pārbaude noteiktā kārtībā tiek veikta.

— Kuri izdevumi tiek samazināti, lai varētu iedalīt papildu līdzekļus?

E.Krastiņš:

— Tur bija paredzēts vairākām institūcijām, piemēram, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, palielināt maksas pakalpojumu apjomus un attiecīgi palielināt izdevumus, ko valdība pilnībā neakceptēja, jo šie izdevumi nebija pamatoti. Valdība ņēma vērā, ka vairākas investīciju programmas acīmredzot pilnībā netiks izpildītas, līdz ar to VITA investīciju palielinājums — aizdevums līdz 600 tūkstošiem latu — varētu aizvietot tās investīciju programmas, kas varētu netikt izpildītas līdz šā gada beigām tādā apjomā, kā bija plānots.

— Jautājums par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā pagarināmi nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu samaksas termiņš". Kāda ir pamatbūtība?

E.Krastiņš:

— Pēc diskusijas par atliktajiem nodokļu maksājumiem jeb šiem pagarinātajiem parādiem uz gadu vai trijiem bija kārtība, ka šis sastādītais grafiks bija jāizpilda vismaz par 65 procentiem, lai varētu turpināt pagarinājumu. Ja bija izpildīts mazāk, tad Finansu ministrijai šis pagarinājums bija automātiski jāatceļ. Mēs informējām valdību, ka ir diezgan nozīmīgi uzņēmumi, kas nepilda šos grafikus. Ekonomikas ministrijas priekšlikums un nostāja bija, ka tie ir tautsaimniecībai diezgan būtiski uzņēmumi, līdz ar to piedāvājums bija šo 65 procentu slieksni atcelt. Protams, ja beigsies nodokļu pagarinājuma termiņš un šie uzņēmumi nebūs nokārtojuši saistības, tad atjaunosies arī soda naudas, nokavējuma naudas. Taču, ja nu uzņēmums galīgi nemaksās savus maksājumus, arī tekošos maksājumus, tad Finansu ministrijai ir tiesības pagarinājumu atcelt.

Liena Pilsētniece, Rūta Bierande, "LV" nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā