Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra sēdē 

  
 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabinets 27.novembra sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta (MK) Atzinības raksts piešķirts Valsts akciju sabiedrības “Elektronisko sakaru direkcija” Radiosakaru departamenta Radiofrekvenču dienesta vecākajam radiosakaru inženierim ekspertam apraides jautājumos Ināram Jēkabsonam par nozīmīgiem nopelniem Latvijas sakaru nozarē.

Par nozīmīgu ieguldījumu Ludzas pilsētas attīstībā MK Atzinības raksts piešķirts Ludzas pilsētas domes priekšsēdētajai Valentīnai Lazovskai.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Ināram Jēkabsonam pasniedz satiksmes ministrs Ainars Šlesers, bet Valentīnai Lazovskai – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 27.novembra sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauts 261 pilsonības pretendents, tajā skaitā 12 viņu nepilngadīgie bērni.

No 249 pilsonības pretendentiem 67% ir krievi, 14% ukraiņi, 10% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 25% pilsonības pretendentu ir pamata, 54% – vidējā, 18% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 127 244 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6284 personas.

 

MK: Par kārtību, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata

Ministru kabineta sēdē 27.novembrī akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata”.

Noteikumi sagatavoti, ņemot vērā Saeimas 2007.gada 1.novembra Paziņojumā par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar Valsts kontroles konstatētajām nepilnībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) uzdoto, noteikumos nosakot komisijas izveides kārtību, sastāvu un darbības principus.

Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma deleģējumam noteikumi paredz kārtību, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu likumā minētos iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata. Komisiju izveido Ministru kabinets, pamatojoties uz ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, kas pamato likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata.

Komisija ir koleģiāla, konsultatīva institūcija, kura sniedz Ministru kabinetam atzinumu par to, vai ir pamats biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Komisijas sastāvā ir: ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta pilnvarots ministrs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs.

Noteikumi noteic komisijas darbības principus un lēmumu pieņemšanas kārtību.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par finansējumu Latvijas Bendija federācijai

27.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr.158 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

Grozījumi nosaka no Aizsardzības ministrijas 2007.gada budžeta piešķirt finansējumu 9000 latu apmērā Latvijas Bendija federācijai.

Finansējums piešķirts Latvijas Bendija izlases treniņu procesa nodrošināšanai, nepieciešamā inventāra iegādei un dalībai starptautiska mēroga sacensībās.

Jautājums par finansiālā atbalsta sniegšanu Latvijas Bendija federācijai tika izskatīts un atbalstīts Latvijas Nacionālās sporta padomes 2007.gada 27.septembra sēdē.

AM 2007.gada budžeta ietvaros novirzītais kopējais finansējums sporta veidu atbalstam ir 1 695 212 lati.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmu

27.novembrī valdībā tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) informācijas sistēmu.

Noteikumi reglamentēs OCTA informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidus, kā arī kārtību, kādā apdrošināšanas sabiedrības nodrošina datu ievadi informācijas sistēmā.

Tāpat noteikumi skaidro kārtību, kādā ar informācijas sistēmas datiem apmainās un tos izmanto apdrošināšanas sabiedrības, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra un Tehnisko palīglīdzekļu centrs.

Vienlaikus ar jauno MK noteikumu apstiprināšanu valdība nolēma, ka jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu IeM datoru iegādei, kas būtu nepieciešami šo noteikumu normu īstenošanai, izskatāms MK kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts budžeta iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem 2009.gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Ministru kabinets uzdeva Ceļu satiksmes drošības padomei lemt par iespējām ieskaitīt Iekšlietu ministrijas Informācijas centra valsts pamatbudžeta izdevuma kontā Valsts kasē informācijas sistēmas izveidei nepieciešamo finansējumu no naudas līdzekļiem, ko apdrošinātāji ieskaita ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai, savukārt Iekšlietu ministrijai – iesniegt Ceļu satiksmes drošības padomei pamatotus aprēķinus noteiktā finansējuma saņemšanai.

Izstrādājot noteikumus, notikušas konsultācijas, un tiesību akts saskaņots ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 1999.gada 2.februāra noteikumi Nr.31 “Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā”.

 

FM: Par grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā

Lai nodrošinātu sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) darbības efektīvu kontroli, īpaši uzraugot to ziedojumu, kuru ziedotāji izmantojuši nodokļa atlaides, izlietojuma lietderīgumu, Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi grozījumus SLO likumā. 27.novembrī valdība apstiprināja izmaiņas tiesību aktā, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Likumprojekts paredz precizēt FM rīcību gadījumos, kad Sabiedriskā labuma komisijai, izskatot SLO atskaites par pārskata gadā veikto sabiedriskā labuma darbību, rodas pamatotas šaubas par saņemto ziedojumu izlietojuma atbilstību likuma prasībām. Turpmāk FM būs tiesīga pieprasīt attiecīgajai nodokļu administrācijai (Valsts ieņēmumu dienests vai pašvaldība) atbilstoši tās kompetencei veikt SLO darbības pārbaudi un saņemt informāciju par pārbaudes rezultātiem. Tādējādi plānots uzlabot kontroles vidi un pilnīgāk realizēt FM uzraudzības funkciju pār SLO organizācijām.

Tā kā šobrīd likumā ietvertais SLO ziedoto līdzekļu izlietojuma regulējums ir vispārīgs, grozījumi likumā paredz iekļaut nosacījumu, ka SLO iegūtā manta un finanšu līdzekļi jāizmanto darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu.

Lai ievērotu labas pārvaldības un valsts iestāžu sadarbības principu, izmaiņas likumā arīdzan paredz samazināt dokumentu skaitu, kas organizācijām ir jāiesniedz FM, lai pretendētu uz SLO statusu vai katru gadu atskaitītos par veikto sabiedriskā labuma darbību. Paredzams, ka FM no valsts vai pašvaldības institūcijām nepieciešamās ziņas un dokumentus iegūs pati.

Administratīvā procesa likums paredz FM tiesības izdarīt labojumus lēmumā par statusa iegūšanu, ja tajā pieļauta kļūda vai mainījies tiesību subjekts. Grozījumi paredz – ziņas, kas nepieciešamas labojumu veikšanai SLO nosaukumā vai juridiskajā adresē tiks saņemtas no Uzņēmuma reģistra.

Tāpat tiek saskaņotas SLO likuma normas ar Administratīvā procesa likumu. Grozījumi paredz FM lēmuma par SLO statusa atņemšanu līdzīgi kā administratīvā akta, kas uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā, darbības nepārtrauktību, ja tiesā tiek iesniegts pieteikums par tā atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu. Šā likumprojekta norma ietekmē personas, kas ziedo SLO, jo tās zaudē tiesības piemērot nodokļa atvieglojumus pēc FM lēmuma par SLO statusa atņemšanu stāšanās spēkā.

Plānots, ka papildus grozījumiem SLO likumā līdz 2008.gada 1.janvārim būs jāpieņem:

• Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas reglamentē sabiedriskā labuma organizācijai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļu izlietojumu par iegādi, kura kopējās izmaksas ir lielākas par 10 000 latu;

• MK noteikumi, kas noteiks biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu. Tie aizstās MK noteikumus, kuri līdz šim reglamentēja veidlapu paraugus;

• grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nepieciešami, lai noteiktu SLO amatpersonu atbildību par ziedoto līdzekļu pretlikumīgu izlietošanu.

Sagatavojot izmaiņas likumā, notikušas konsultācijas gan ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (Rīgas samariešu apvienība, Sabiedriskās politikas centrs “Providus”, Latvijas Pilsoniskā alianse u.c.), gan citu ministriju pārstāvjiem.

 

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanas kārtību

Paredzēts, ka no 2009.gada komersantiem būs iespēja vienlaikus ar reģistrēšanos komercreģistrā pieteikties arī reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā. To nosaka Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos, kuri reglamentē likuma par PVN normu piemērošanas kārtību. 27.novembrī šie grozījumi tika apstiprināti valdībā.

Izmaiņas MK noteikumos paredz iespēju personai izvēlēties iesniegumu par tās reģistrāciju VID ar PVN apliekamo personu reģistrā iesniegt Uzņēmumu reģistrā vai arī attiecīgajā VID teritoriālajā iestādē.

Atbilstoši grozījumiem pilnveidota iesnieguma veidlapa par personas reģistrāciju VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Veidlapā sniedzamā informācija sadalīta atbilstošās daļās, lai tā daļa, kas tiek iesniegta, reģistrējoties komercreģistrā, nedublētu VID sniedzamo informāciju.

Grozījumi paredz arī citus precizējumus iesnieguma veidlapā:

• par dienu, kad sasniegta vai pārsniegta likumā par PVN noteiktā darījumu vērtība;

• par personas, kura reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, veikto darījumu vērtību;

• samazināta sniedzamā informācija par atvērtajiem pieprasījuma noguldījumu kontiem, paredzot, ka turpmāk tā jāsniedz tikai par ārvalstu kredītiestādēm;

• par nodokļu maksātāja darījuma partneriem, lai izvērtētu, vai to savstarpējie darījumi atbilst nodokļu maksātāja deklarētajai saimnieciskajai darbībai;

• kontaktinformācija, ko norāda pats nodokļu maksātājs veiksmīgai un ātrākai komunikācijai.

Lai nodrošinātu grozījumu īstenošanu, valdība uzdeva jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Tieslietu ministrijai 2009.gadā un turpmākajos gados izskatīt MK vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

FM: Par Latvijas Konverģences programmu 2007.–2010.gadam

27.novembrī MK apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2007.‑2010.gadam, kas sniedz pārskatu par Latvijas kā ES dalībvalsts vidēja termiņa fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku.

Programmā ir izklāstītas vispārējās politikas vadlīnijas un mērķi, kā arī sniegts ekonomiskās situācijas raksturojums – pašreizējā ekonomiskā attīstība un makroekonomiskais scenārijs. Dokumentā ir iekļauta informācija par vispārējo valdības budžeta bilanci un valsts parādu, tāpat analizēta tautsaimniecības attīstības izmaiņu ietekme uz valsts finanšu stāvokli, kā arī dots salīdzinājums ar 2006.gada decembra Konverģences programmu. Programma 2007.–2010.gadam analizē valsts finanšu kvalitāti, apskatot budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī finanšu ilgtspēju, kuru raksturo demogrāfiskās situācijas prognozes, nodarbinātības un darbaspēka attīstība u.c.

Latvijas Konverģences programma skaidri atspoguļo Latvijas valdības mērķi nodrošināt fiskālās politikas atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta nostādnēm. Valdības ekonomiskās stratēģijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju labklājības pieaugumu, pārskatāmā periodā panākot konverģenci ar ES vidējo līmeni. Lai to īstenotu, Latvijai jānodrošina stabila un līdzsvarota ekonomiskā izaugsme. Galvenie ekonomiskās politikas pamatvirzieni šo mērķu sasniegšanai ir:

• makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana;

• zināšanu un inovāciju stimulēšana;

• investīcijām un darbam labvēlīgas un piesaistošas vides veidošana;

• nodarbinātības veicināšana;

• izglītības un prasmju uzlabošana.

Viens no būtiskiem instrumentiem ekonomikas attīstības veicināšanai ir stabilas fiskālās politikas realizēšana. Valdības uzdevums fiskālās politikas ietvaros ir veidot maksimāli sabalansētu un tautsaimniecības attīstībai labvēlīgu valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līmeni un struktūru. Latvijas budžets ir svarīgs instruments, lai sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā paredzētos mērķus, kas ir pamats budžeta prioritāšu noteikšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par valsts aģentūru “Kalnu slēpošanas sporta centrs”

Reorganizācijas rezultātā Specializētā kalnu slēpošanas skola tiks pārveidota par valsts aģentūru “Kalnu slēpošanas sporta centrs”, taču tās uzdevumi paliks nemainīgi. Viens no galvenajiem – gatavot Latvijas Nacionālās izlases dalībniekus startiem Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās starptautiskajās sacensībās kalnu slēpošanas sportā.

Ministru kabineta (MK) 2004.gada 5.marta rīkojums Nr.147 paredz, ka visas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošās sporta skolas jāpārveido par valsts aģentūrām. IZM trīs gadu laikā šo uzdevumu būs veiksmīgi izpildījusi, un Specializētā kalnu slēpošanas skola ir viena no pēdējām, kura reorganizācijas rezultātā kļūs par valsts aģentūru. 27.novembrī MK apstiprināja rīkojuma projektu “Specializētās kalnu slēpošanas skolas reorganizācija un valsts aģentūras “Kalnu slēpošanas sporta centrs” izveidošana”.

Specializētā kalnu slēpošanas skola dibināta 1976.gadā, skolai ir milzīgi nopelni kalnu slēpošanas sportistu izaugsmē. Visi Latvijas sportisti, kas guvuši augstus sasniegumus ziemas olimpiskajās spēlēs un čempionātos, ir šīs skolas audzēkņi un absolventi. Skolas audzēkņi piedalās jaunatnes olimpiādēs, pasaules jaunatnes čempionātos. Skolā trenējas 186 bērni un jaunieši, ar kuriem strādā astoņi Latvijas labākie treneri.

Lai izvērtētu slaloma slēpošanas attīstības perspektīvas, atbalstītu šās sporta nozares nepārtrauktu, kvalitatīvu un daudzveidīgu attīstību, izglītības un zinātnes ministrs (valsts aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde) saskaņā ar valsts aģentūras nolikumu izveido konsultatīvo padomi. Tās sastāvā tiks iekļautas valsts un pašvaldību pilnvarotas personas, sporta nozares speciālisti, nevalstisko organizāciju pilnvarotie pārstāvji un Latvijas Slēpošanas savienības pārstāvis.

MK protokollēmumā noteikts, ka pēc trim valsts aģentūras “Kalnu slēpošanas sporta centrs” darbības gadiem IZM izvērtēs centra darbības lietderību un līdz 2010.gada 31.decembrim par to informēs MK.

Specializētās kalnu slēpošanas skolas pārveidošanai par valsts aģentūru papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams, jo valsts aģentūra tiek izveidota esošā valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Latvijā, kura ar kalniem nevar lepoties, kalnu slēpošana kļūst populārāka ar katru gadu. Specializētās kalnu slēpošanas skolas direktors Ēvalds Goba zina teikt, ka Latvijā darbojas vairāk nekā 40 slēpošanas trašu (Igaunijā un Lietuvā – ap 10), reģistrēti 13 kalnu slēpošanas klubi.

“Mūsu pieredze liecina, ka nodarbošanās ar kalnu slēpošanu ģimenēs tiek pārmantota no paaudzes paaudzē. Tas gan skaitās elitārs sporta veids, bet vienlaikus tā ir neatsverama iespēja baudīt izjūtas, kādas var sniegt tikai kalni, gūt kolosālu atslodzi, iespēju sevi pārvarēt, pārbaudīt un galu galā – pavadīt laiku svaigā gaisā. Un kur nu vēl skolas audzēkņu – bērnu un jauniešu – gandarījums par iegūtajām augstajām vietām dažāda mēroga sacensībās, čempionātos, olimpiādēs,” piebilst Ē.Goba.

 

IZM: Par 2004.–2009.gada Sporta politikas pamatnostādņu izpildi 2006.gadā

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotās Latvijas sporta politikas galvenā prioritāte ir bērnu un jauniešu sports, kura mērķis ir veidot veselu, fiziski un garīgi attīstītu personību. Tas ir sports izglītības iestādēs, sports kā mācību priekšmets, sporta sacensības klašu, skolu, pašvaldību un augstskolu starpā, kā arī darbs ar jauniešiem sporta izglītības iestādēs un sporta klubos, līdz viņi sasniedz Latvijas jauniešu/junioru izlases komandu kandidātu līmeni gan individuālajos, gan komandu sporta veidos.

27.novembrī Ministru kabineta sēdē IZM prezentēja informatīvo ziņojumu par Sporta politikas pamatnostādņu 2004.–2009.gadam izpildi 2006.gadā, kurā ir atspoguļoti 2006.gadā veiktie pasākumi pamatnostādnēs ietverto rīcības virzienu izpildei: sports visiem, bērnu un jauniešu sports, augstu sasniegumu sports, invalīdu sports.

Atskatoties uz paveikto 2006.gadā, IZM ir nodrošinājusi šādas iespējas:

• 31 891 bērns un jaunietis iesaistīts 73 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs 38 sporta veidos, 64 valsts atzītajās nevalstiskajās sporta organizācijās un aptuveni 1268 sporta klubos;

• aptuveni 1300 talantīgie jaunie sportisti trenējas 7 specializētajās sporta skolās – vingrošanā, airēšanā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, peldēšanā, tenisā un hokejā – 73 treneru vadībā;

• 204 jaunie augstas klases sportisti (Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēkņi) līdztekus treniņu darbam iegūst kvalitatīvu vispārējo izglītību 66 pedagogu vadībā;

• Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sporta programmās nodarbojas 117 sportisti 23 vasaras un ziemas sporta veidos (LOV atbalstu saņem tie sportisti, kuri izpildījuši LOV apstiprinātos kritērijus);

• 73 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu darba koordinācija un metodiskā vadība 38 sporta veidos 1173 speciālistu un treneru vadībā;

• specifiska organizatoriskā un metodiskā vadība basketbolā (46 iestādēs) un šķēpa mešanā (23 iestādēs);

• 66 pašvaldību dibinātajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs strādājošo 1100 treneru darba samaksa un sociālā nodokļa samaksa;

• ilgtermiņa jaunatnes sportu programmu īstenošana 12 sporta veidos, gatavojot sportistus dalībai augstākā līmeņa starptautiskajām sporta sacensībām nākotnē;

• 396 nacionālo izlašu sportistu treniņu darbs Latvijas Nacionālajā sporta skolā 116 treneru vadībā un valsts aģentūrā “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” 100 treneru vadībā;

• atbalsts 64 valsts atzīto nevalstisko sporta organizāciju darbībai, tādējādi veicinot to attīstību un nostiprinot sporta sistēmu kopumā;

• atbalsts Latvijas Olimpiešu sociālā fonda darbībā, nodrošinot sociālo palīdzību 126 sporta veterāniem, no kuriem 78 saņem ikmēneša pabalstu par mūža ieguldījumu sportā;

• naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, tādējādi materiāli stimulējot sportistus;

• atbalstīta 13 sporta bāzu darbība, tādējādi veicinot sporta bāzu attīstību un radot kvalitatīvus treniņu un sacensību apstākļus visu līmeņu sportistiem.

Informatīvā ziņojuma tapšanā izmantota informācija, ko snieguši: Sporta pārvalde, biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”, biedrība “Latvijas Paralimpiskā komiteja”, SIA “Latvijas Olimpiskā vienība”, Sporta medicīnas valsts aģentūra, valsts aģentūra “Latvijas Sporta muzejs”, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, biedrība “Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācija”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Lai nodrošinātu darba likumdošanā noteikto prasību efektīvāku ievērošanu, darba devējus bargāk sodīs par atklātajiem pārkāpumiem darba tiesībās un darba aizsardzībā.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas 27.novembrī apstiprināts Ministru kabineta sēdē. Par minēto likumprojektu vēl lems Saeima.

“Neskatoties uz to, ka mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, situācija uzņēmumos joprojām nav apmierinoša. Daudzos uzņēmumos neievēro darba aizsardzības prasības, tādējādi darbiniekiem nākas strādāt nedrošā un veselībai kaitīgā darba vidē. To apliecina arī augstais darbavietās notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits, kas salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir viens no augstākajiem rādītājiem,” atzīst LM speciālisti.

Bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.

Saskaņā ar likumprojektu turpmāk plānots noteikt naudas sodus no 300 līdz 400 latiem darba devējiem – fiziskām personām, bet juridiskām personām – no 600 līdz 5000 latu tajos gadījumos, kad viņi neizmaksās saviem darbiniekiem, kas nodarbināti normālo darba laiku, valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

Tāpat, ņemot vērā augsto pārkāpumu līmeni darba aizsardzības jomā, likumprojekts papildināts ar jaunu pantu, kas paredzēs sodus par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpšanu. Tajā ne tikai detalizēti uzskaitīti pārkāpumi, bet arī paredzēts minimālais un maksimālais sods par pārkāpumiem, tādējādi veicinot vienveidīgu sodu piemērošanas praksi.

Tā, piemēram, par darba drošības zīmju nelietošanu un atbilstošu neizvietošanu darba vidē, darba devēju – fizisku personu – varēs sodīt ar 100 līdz 250 latu naudas sodu, juridisku personu – ar 250 līdz 750 latiem, par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu vai slēpšanu fizisku personu varēs sodīt ar 100 līdz 350 latiem, bet juridisko personu – ar 250 līdz 1000 latu lielu naudas sodu. Savukārt, ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas minētie pārkāpumi izdarīti atkārtoti, soda apmērs fiziskām personām pieaugs no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām – no 1000 līdz 3000 latiem.

Vienlaikus likumprojekts papildināts arī ar pantu, kas paredz komersantu – darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju – atbildību par neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Īpaši būtiski tas ir gadījumos, kad kompetento speciālistu un kompetento institūciju rīcība var radīt tiešus draudus nodarbināto veselībai un dzīvībai. Piemēram, par darba aizsardzības normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, t.sk. riska novērtēšanu, vai kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kompetento speciālistu varēs sodīt ar 100 līdz 250 latiem, bet kompetento institūciju – ar 500 līdz 1000 latu lielu naudas sodu.

Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau ir paredzēta atbildība par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas paredz iespēju sodīt darba devēju.

 

LM: Par nekustamā īpašuma “Reģi” nodošanu Finanšu un Zemkopības ministrijai

Nekustamo īpašumu “Reģi” saglabās valsts īpašumā, nododot to Finanšu un Zemkopības ministrijas valdījumā. Šādu Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu 27.novembrī apstiprināja valdība.

Ņemot vērā, ka LM budžetā nav finanšu līdzekļu vēsturisku ēku konservēšanai vai atjaunošanai, ministrija rosinājusi “Reģu” īpašumu nodot citu valsts institūciju rīcībā, kuras var nodrošināt nekustamā īpašuma saglabāšanu un atjaunošanu.

No zemes gabala kopējās 22,6 ha platības 7,2 ha aizņem meži. Tie, kā arī nemeliorēta un nekopta zeme, kuru varētu apmežot, tiks saglabāti valsts īpašumā un nodoti Zemkopības ministrijas valdījumā. Savukārt uz zemesgabala esošās ēkas nodos Finanšu ministrijai. Zemes platību sadalījumu starp Finanšu un Zemkopības ministriju noteiks pēc katrai ministrijai nododamo platību precizēšanas un uzmērīšanas.

Ņemot vērā apstākli, ka sociālās aprūpes centra (SAC) “Reģi” administratīvais centrs, kā arī 15 klienti joprojām atrodas nekustamajā īpašumā “Reģi”, nododot nekustamā īpašuma daļu Finanšu ministrijas valdījumā, īpašuma pieņemšanas–nodošanas aktā tiks paredzēts atliekošs nosacījums. Tas noteiks, ka LM pilnībā atbrīvos ēkas no “Reģu” klientiem, apkalpojošā personāla un kustamās mantas tikai tad, kad “Reģi” varēs sākt savu darbību Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta “Saulrietos”.

LM jau ir sākusi darbu pie “Saulrietu” ēkas sakārtošanas un pielāgošanas, lai “Reģu” klientus varētu izmitināt jaunās un sakārtotās telpās. Šobrīd jau ir izstrādāts ēkas rekonstrukcijas būvprojekts.

Atgādinām, ka sākotnēji bija plānots SAC “Reģi” uguns nopostīto ēku nojaukt. Taču, ņemot vērā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ieteikumu izvērtēt iespēju ēku saglabāt, kā arī sabiedrības interesi, ministrija sagatavojusi priekšlikumu ēkas saglabāšanai.

Tas paredzēts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem turpmākai rīcībai ar valsts nekustamo īpašumu Kuldīgas rajona Alsungas pagasta “Reģi”.

Pēc traģiskā ugunsgrēka 48 SAC “Reģi” klienti izmitināti citos sociālās aprūpes centros visas valsts teritorijā, bet 15 klienti dzīvo centra administratīvajā ēkā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas atcelšanu ostās

Ostu teritorijās vairs netiks noteiktas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas. Līdz ar to būtiski samazināsies apgrūtinājumi attiecībā uz ostu ikdienas darbu un attīstības projektiem.

Principu, ka ostu teritorijās netiek noteiktas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, paredz Satiksmes ministrijas (SM) pēc Ostu padomes priekšlikuma sagatavotais “Grozījums Aizsargjoslu likumā”, kas 27.novembrī tika apstiprināts Ministru kabineta sēdē.

Grozījums uzlabos uzņēmējdarbības vidi ostu teritorijās, jo tādējādi tiks radīti priekšnosacījumi sekmīgai ostu saimnieciskās darbības attīstībai, piemēram, vairs nepastāvēs būvniecības aizliegums ostu teritorijās, kur tas ir šobrīd. Būs iespējams arī kvalitatīvāk veikt šo teritoriju apsaimniekošanu.

SM uzskata, ka ostām ir nozīmīga loma valsts ekonomiskajā attīstībā, to sekmīga darbība nodrošina vairāku citu komersantu attīstību un valsts saimniecisko izaugsmi kopumā. Ostu darbības mērķis ir maksimāli attīstīt saimniecisko darbību ierobežotā teritorijā. Ņemot vērā to, ka ostu teritoriju sauszemes daļas vairumā gadījumu ir pārveidotas, izveidojot mākslīgus uzbērumus un hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kas vajadzīgas ostu funkcionēšanai, ir jāatceļ aizsargjoslu noteikšana ostu teritorijās.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

SM: Par noteikumiem pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem

Lai paaugstinātu taksometru pakalpojumu drošību un kvalitāti, kā arī noteiktu kārtību, kā klientiem pārskatāmā veidā izvietot maksu par pakalpojumu, izstrādāti jauni “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”.

27.novembrī valdības sēdē atbalstītais noteikumu projekts paredz, ka pārvadātāji izvieto informāciju par pasažieru un bagāžas pārvadājumu tarifiem ārpusē uz vieglā taksometra virsbūves, kā arī nosaka kārtību, kādā šī informācija ir izvietojama. Tas ļaus potenciālajiem pasažieriem iegūt informāciju par pakalpojuma cenām pirms taksometra nolīgšanas.

Noteikumos ir paredzēts uz mašīnas izvietojamās informācijas pat tarifu burtu un ciparu minimālais lielums, kā arī noteikts, ka mašīnas aizmugurējā daļā vietā, kurā ir jāizvieto šī informācija, nedrīkst atrasties cita, ar tarifu nesaistīta informācija vai arī informācija, kas klientu maldinātu par pakalpojuma faktisko tarifu.

Aplēses liecina, ka fiziskām un juridiskām personām, kuras nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, šo prasību ieviešanas izmaksas paredzamas robežās no 5 līdz 15 latiem katram transportlīdzeklim.

Savukārt, lai novērstu to, ka pasažierus pārvadā taksometri, kam ir beidzies licences termiņš, ir paredzēts, ka turpmāk šādi taksometri Ceļu satiksmes drošības direkcijā nevarēs iziet ikgadējo tehnisko apskati kā vieglie taksometri.

Noteikumos paredzētās prasības attieksies uz visiem, arī līdz šim reģistrētajiem taksometriem.

Noteikumu projekta izstrādi paredz Autopārvadājumu likums.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par dabas parka “Pinku ezers” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību

27.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Pinku ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas parka “Pinku ezers” dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto teritorijas izpēti un sagatavoto teritorijas funkcionālo zonējumu.

Tas paredz dabas parka teritorijā noteikt divas funkcionālās zonas: dabas lieguma un dabas parka zonu. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamās putnu sugas – melnā stārķa (Ciconia nigra) – barošanās vietas, kā arī citu īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu dzīvotnes. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī lai sekmētu dabas aizsardzības prasībām atbilstošu tūrisma un atpūtas infrastruktūras attīstību.

Dabas parks “Pinku ezers” izveidots 2004.gada 8.aprīlī ar MK noteikumiem Nr.267 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumos Nr.83 “Noteikumi par dabas parkiem””. Dabas parka izveidošanas galvenais mērķis ir nodrošināt aizsardzību Pinku ezeram – vienam no trijiem lobēliju–ezereņu tipa ezeriem Rietumlatvijā. Dabas parks “Pinku ezers” ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – “Natura 2000”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par Latvijā pārbaudāmo kultūraugu šķirņu metodikas izstrādes laiku

27.novembrī valdība ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Augu šķirņu aizsardzības likumā, kuros noteikts jauns Latvijā pārbaudāmo kultūraugu šķirņu metodikas izstrādes laiks.

Grozījumi likumā nepieciešami, lai tiktu izstrādātas šķirņu pārbaudes metodikas tām kultūraugu sugām, par kurām interesējas citu ES dalībvalstu selekcionāri, lai veiktu attiecīgo kultūraugu šķirņu pārbaudi Latvijā. Līdz ar to grozījumos pagarināts šo šķirņu pārbaudes metodikas izstrādes laiks no šobrīd noteiktā 2007.gada 1.decembra uz 2008.gada 1.decembri.

Šķirņu pārbaudes metodikas izstrādi un ar to saistītās procedūras tāpat kā līdz šim kontrolēs Valsts augu aizsardzības dienests.

 

ZM: Par Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas kompetenču pārdali pārtikas preču marķēšanā

27.novembrī Ministru kabinets (MK), uzklausot Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto ziņojumu par “Par Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas kompetenču pārdali pārtikas preču marķēšanas jomā”, uzdeva Zemkopības ministrijai no Ekonomikas ministrijas ar 2008.gada 1.janvāri pārņemt normatīvo aktu izstrādes funkcijas pārtikas preču marķēšanā.

Kā norādīts ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, pašlaik normatīvo aktu izstrāde tādā pārtikas aprites posmā kā pārtikas preču marķēšana ir gan Ekonomikas, gan Zemkopības ministrijas kompetencē. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par vispārīgās pārtikas preču marķēšanas normatīvo aktu izstrādi, bet ZM izstrādā normatīvo aktu projektus par marķējuma prasībām konkrētām pārtikas produktu grupām, piemēram, gaļai, piena produktiem, augļu sulām, cukuram, kafijai un cigoriņu ekstraktam, diētiskajai pārtikai, dzeramajam ūdenim u.c.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Zemkopības ministrijas nolikums” ZM piedalās pārtikas aprites politikas izstrādāšanā un īstenošanā, izstrādājot normatīvo aktu projektus par valsts politikas realizāciju un valsts uzraudzības nodrošināšanu pārtikas apritē. Turklāt atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasībām pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli visos pārtikas aprites posmos veic ZM pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde – Pārtikas un veterinārais dienests, tajā skaitā arī pārtikas preču marķēšanas atbilstības kontroli normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Ekonomikas ministrijas nolikums” EM izstrādā un īsteno patērētāju tiesību aizsardzības politiku, izstrādājot normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar patērētāju tiesību un interešu aizsardzību. Tādējādi EM ir atbildīga par vispārīgās preču marķēšanas politikas izstrādāšanu, tajā skaitā arī pārtikas precēm.

Šādu pārtikas produktu ražotājiem svarīgu jautājumu sadalīšana starp divām ministrijām apgrūtina informācijas apmaiņu starp pārtikas preču marķēšanu reglamentējošo normatīvo aktu izstrādātājiem un pārtikas preču ražotājiem, kā arī izplatītājiem. Tāpat ir apgrūtināts gan pārtikas uzņēmumu, gan kontrolējošās institūcijas darbs.

Zemkopības ministrija uzskata: lai novērstu pārtikas preču marķēšanas funkciju sadalījumu starp divām ministrijām reglamentējošo normatīvo aktu izstrādē, kā arī lai samazinātu administratīvo slogu pārtikas preču ražošanas uzņēmumiem un izplatītājiem, jānosaka viens atbildīgais pārtikas preču marķēšanas jomā.

Tādējādi ZM, pārņemot no Ekonomikas ministrijas kompetenci pārtikas preču marķēšanas jomā, tiks padarīts efektīvāks pārtikas preču marķēšanu reglamentējošo normatīvo aktu izstrādes process, kā arī samazināts administratīvais slogs pārtikas preču ražošanas uzņēmumiem un izplatītājiem. Tāpat tiks nodrošināta vienota pārtikas preču marķēšanas funkciju izpilde pārtikas aprites politikas izstrādāšanā un īstenošanā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa