Frakciju viedokļi

 Pēc 2007.gada 22. novembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien es vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par Saeimas atlaišanu un iespējamo vēlēšanu sistēmas reformu.

Ideja par Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām sabiedrībā ar katru dienu kļūst arvien populārāka. Tas ir skaidrs - valdošās partijas zaudē vēlētāju atbalstu, valdībai nav uzticības, bet ekonomiskais stāvoklis valstī arvien vairāk sāk līdzināties krīzei. Tomēr Saeimas ārkārtas vēlēšanām jēga patiešām būs tikai tajā gadījumā, ja tās tiks organizētas pavisam pēc citiem principiem.

Pirmkārt, daudzi Latvijas politiķi ir tālu no ideāla, un būs nepieciešams vēl kāds noteikts laiks, kamēr viņi sāks līdzināties ideālam. Otrkārt, vēlēšanu tehnoloģijas arī attīstās. Rezultātā sanāk atkal ierastais variants - parlamentā un valdībā dažādās kombinācijās un formātos apgrozās vienas un tās pašas personas. Tādā variantā katru reizi pēc vēlēšanām sabiedrībā atkal būs jūtama neapmierinātība par izvēli un vēlme sodīt deputātus. Un ārkārtas vēlēšanas vienkārši kļūs par kārtējo, tomēr ne pašu labāko, tradīciju mūsu valstī. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka esam nonākuši strupceļā.

9.Saeimas atlaišanai un ārkārtas vēlēšanām ir sava zināma jēga, bet tikai tādā gadījumā, ja vēlētāji balsos nevis par partiju sarakstiem, bet par konkrētiem kandidātiem, kuri balotēsies apgabalos. Kaut vai lai katrs pagasts vai pilsētas mikrorajons deleģē savu pārstāvi Saeimas vēlēšanām un lai šī pagasta vai mikrorajona vēlētājiem ir tiesības atsaukt savu deputātu. Tādas reformas rezultātā Saeimā, pirmkārt, netiks ievēlēti nevienam nepazīstami darboņi, kuri tikuši ievēlēti, tikai pateicoties tam, ka viņu kopējā partijas saraksta priekšgalā atrodas visiem pazīstamas lokomotīves. Otrkārt, katrs Saeimā ievēlētais deputāts būs savādākā statusā nekā vienkāršs partijas ierindas biedrs un diezin vai pārvērtīsies par balsošanas mašīnu, kā tas pašlaik notiek ar daudziem valdošās koalīcijas deputātiem.  Lai kandidāts tiktu ievēlēts no sava apgabala, viņam vispirms jābūt personībai un autoritātei. Tāpēc balsošana vairs nenotiks par bezpersoniskiem partiju saraksties un savi vēlētāji viņiem būs jāpazīst personīgi. Bet, ja tu pazīsti savus vēlētājus un viņi pazīst arī tevi, tad parādās pavisam cita atbildības sajūta. Un tad, ja tu slikti strādāsi, vakarā pat būs kauns iziet ārā pastaigā ar suni, lai nesatiktu kādu savu vēlētāju.

Vēlēšanu sistēmas reforma pozitīvi ietekmēs ne tikai parlamenta, bet arī partiju darbību, padarot tās vienlaicīgi gan demokrātiskākas, gan arī pietuvinās tautai kaut vai tāpēc, ka partijās darbosies arvien vairāk autoritatīvu un atbildīgu politiķu.

Un pēdējais, ko vēlos pateikt vēlētājiem, es ceru un prognozēju, ka tiks dota iespēja atsaukt konkrētus deputātus, kuri nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem. Un tas salīdzinājumā ar Saeimas atlaišanu būs daudz labāks mehānisms, ar lielāku efektivitāti un mazākām izmaksām vēlēšanu laikā pieļauto kļūdu labošanai.

S.Kalniete
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien politiskā situācija Latvijā attīstās ļoti dinamiski. Valda dziļa uzticības krīze starp politiskajām partijām un sabiedrību. Un tieši tāpēc “Jaunais laiks” ir uzsācis konsultācijas ar pārējām labējām partijām par to, kādi tad būtu galvenie uzdevumi, kas veicami visdrīzākajā laikā, lai varētu atgūt sabiedrības uzticību.

Mēs uzskatām, ka tas ir iespējams tikai tad, ja mēs vienojamies, kā sakārtot tiesisko un politisko vidi valstī. Un tāpēc ir ļoti svarīgi daži jautājumi, par kuriem mēs jau esam diskutējuši mūsu pirmajās konsultācijās. KNAB ir jābūt neatkarīgam, ir jāvienojas par to, ka turpmāk politiskās partijas finansēs valsts. Tāpat arī ir jāsakārto vēlēšanu likums. Šie principi “Jaunajam laikam” ir ļoti svarīgi. Tāpēc par tiem ir jāvienojas vispirms. Tāpat arī ļoti svarīgi, lai tiktu īstenots viens no Satversmes pamatprincipiem, ka vara Latvijā pieder tautai. Mēs atbalstām diskusiju par Satversmes grozījumiem un atbalstām arī uzsākto Satversmes grozījumu procedūru, ko cilvēki Latvijā pašlaik īsteno ar arodbiedrību palīdzību.

Bez tam vakar Valsts prezidents nāca klajā ar lēmumu rīkot publiskas debates, lai izvēlētos piemērotāko kandidātu premjerministra amatam. Tā ir jauna iniciatīva. “Jaunais laiks” to apsveic, jo šādas publiskas debates noteikti veicinās atklātību premjerministra izvēles procesā. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka tas būs tikai Valsts prezidenta uzdevums - izvēlēties tādu premjerministru, kurš spētu izvest valsti no šīs uzticības, politiskās un ekonomiskās krīzes.

Es arī uzskatu, ka Tautas partija savu iespēju vadīt valsti ir izmantojusi, tāpēc šis uzdevums būtu jāuztic kādam citam. “Jaunais laiks” kā Saeimas otrā lielākā partija ir gatava uzņemties šo atbildību, jo mēs zinām, kā stabilizēt valsti. Mūsu partijas izvirzītais premjerministra kandidāts Valdis Dombrovskis ir profesionāli kvalificēts, politiski pietiekami pieredzējis, un, kas man pašreizējā politiskajā situācijā šķiet ļoti svarīgi, viņš bauda plašu sabiedrības uzticību.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji kopā ar triju citu valdības partiju pārstāvjiem un arī ar partiju “Jaunais laiks” ir sākuši sarunas par jaunas valdības izveidošanu. Droši vien, ka šīs sarunas nebeigsies ne divās, ne trijās diskusiju reizēs. Neapšaubāmi, ka jāsāk ir ar jaunās valdības galvenajiem uzdevumiem. Pirmkārt, sabiedrību interesē, kas tiks piedāvāts ekonomiskās politikas, uzņēmējdarbības veicināšanas un daudzu citu būtisku jautājumu laukā, kur vēlama daudzmaz liela vienprātība, bet kur, protams, arī jāsaprot, ka ļoti ātri rezultāti vai kādi brīnumi dažu mēnešu laikā nav iespējami, lai cik spēcīgi un profesionāli cilvēki tiktu deleģēti darbam valdībā.

Mēs arī uzskatām, ka jādiskutē par pārējiem jautājumiem, ka jebkādi grozījumi Satversmē ir iespējami tikai pēc rūpīgas un nesteidzīgas diskusijas, panākot vienprātību visu koalīcijas partneru starpā, jo loģiski, ka Saeimā ir vajadzīgas divas trešdaļas balsu. Tādējādi mēs noteikti būsim tā partija, kas būs pret Satversmes modernizēšanu vai pret kādiem eksperimentiem šajā laukā.

Neapšaubāmi, ka mums jābūt vairākām iniciatīvām nodokļu politikā, kas droši vien varētu skart jau 2009. vai 2010.gada budžetu saistībā ar ēku vai kapitāla aplikšanu ar nodokli, izvērtējot visus “par” un “pret” un, protams, nesperot arī tādus soļus, kas varētu izsaukt investīciju aizplūšanu no Latvijas vai zināmās sabiedrības grupās pārāk lielu stresu vai satraukumu.

Ir jānostiprina valsts valodas politika, tajā skaitā veicot Naturalizācijas pārvaldes un Valsts valodas centra apvienošanu. Protams, ka nopietni jādiskutē par jautājumiem, ka saistīti ar izmaiņām partiju finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā. Tāpat arī mūsu partija uzskata, ka kritiski ir jāizvērtē imigrācijas politika un nebūtu veicināma lētā darbaspēka ieplūšana no valstīm, kas nepieder Eiropas Savienībai.

Interesants ir arī Valsts prezidenta rosinājums diskusijai Saeimā par premjera amata kandidātu. Vispirms, protams, ir jāatrod forma, kā tas Saeimā varētu notikt, lai dotu iespēju pretendentiem runāt, atbildēt uz daudziem jautājumiem, kurus ir izvirzījis Valsts prezidents, un varbūt arī uz citiem jautājumiem. Jādomā par iespēju jautāt interesentiem un uzstāties debatēs tiem, kuri vēlas izteikties “par” vai “pret”, kā arī galavārdu dot pretendentiem. Neapšaubāmi, ka šī diskusija nevar noslēgties ar kādu balsojumu vai īpašu vērtējumu, jo skaidrs, ka likums un Satversme skaidri pasaka, ka tieši Valsts prezidents ir tas, kurš izraugās personu, kura sastādīs valdību. Tāpēc šādā diskusijā pozitīva vai negatīva reakcija pati par sevi nevar būt arguments tam, lai Valsts prezidents būtu “par” vai “pret” kādu kandidātu. Būtībā jau viņam jāredz, vai šis cilvēks ir gatavs strādāt, vai bauda Saeimas vairākuma atbalstu, vai viņam ir skaidrs priekšstats, ko nākamajos trijos gados var reāli izdarīt un kā šajā samērā sarežģītajā politiskajā situācijā var nodrošināt to, ka partijas, kurām, protams, ir dažādi un atšķirīgi uzskati, tomēr spēj strādāt kopā.

A.Mackevičs
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Saeima šodien izskatīja daudzus valstij svarīgus likumprojektus, no kuriem vispirms gribu minēt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas ir svarīgi Latgales iedzīvotājiem un Latvijas robežai. Lai samazinātu kravas transportlīdzekļu rindu veidošanos pirms Latvijas Republikas robežkontroles punktiem Terehovā un Grebņevā, kravas transportlīdzekļus novietos pierobežas joslā speciāli izveidotos stāvlaukumos, kuros valsts nodrošinās atbilstoši secīgu iebraukšanu uz robežkontroles punktiem.

Man, Latgales iedzīvotājam, labi zināms, cik ļoti kravas mašīnu rindas apgrūtina robežas pagastu iedzīvotāju dzīvi. Novirzot šo rindu speciāli izveidotajos stāvlaukumos pirms Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem, tiks uzlabota satiksmes drošība, sakārtota kravas transportlīdzekļu loģistika pierobežas zonā un radīti labāki darba un sadzīves apstākļi autovadītājiem.

Par nožēlu mēs šodien neizskatījām grozījumus Tiesībsarga likumā, kur Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti atbalstīs tiesībsarga pilnvaru termiņa pagarināšanu no četriem uz pieciem gadiem, kā arī tiesībsarga neaizskaramības nostiprināšanu, likumprojektā paredzot, ka tiesībsarga ievelēšanai amatā un atbrīvošanai no amata ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums Saeimā. LPP/LC frakcija uzskata, ka šāda tiesībsarga atbrīvošanas un iecelšanas kārtība nodrošinās vēl lielāku šīs institūcijas stabilitāti un ietekmi.

Aktīvi turpina strādāt arī partijas LPP/LC ministri. Kā Daugavpils pārstāvis esmu patiesi priecīgs, ka sabiedrības integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns šodien darba vizītē Daugavpilī atklās konferenci “Mēs ejam tuvāk, lai jūs tiktu tālāk” un noslēgs sadarbības memorandu ar Latgales plānošanas reģionu un Latgales nevalstiskajām organizācijām par savstarpēju sadarbību sabiedrības integrācijas jomā, kas paredz sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas reģiona pārvaldes darbu, nodrošinās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos.

V.Buzajevs
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šoruden tūkstošiem cilvēku pie Saeimas ēkas un blakusesošajā Doma laukumā uzstādīja deputātiem savas prasības. Dažs labs pieprasīja taisnīgu budžeta sadali, daži pat pašas Saeimas atlaišanu, bet citi nevēlējās samierināties ne ar ko citu, kā vienīgi ar tiesiskas valsts tūlītēju uzbūvi. Šie ļaudis bija piemirsuši, ka viņi jau izmanto tiesiskas valsts sniegtās iespējas - Satversmē garantētās iespējas uz sapulču brīvību. Tiesa gan, pati valsts nesteidzas atzīt šādas savu pavalstnieku tiesības, un virzībā uz demokrātiju nespēj iztikt bez vidutājiem.

Rīt aprit tieši gads, kopš Satversmes tiesa pasludināja spriedumu sakarā ar PCTVL sagatavoto pieteikumu, kuru bija iesnieguši 20 deputāti no trim 8.Saeimas krievu frakcijām. Pieteikuma būtība attiecas uz likuma par sapulcēm neatbilstību Satversmei. Pēc mūsu uzvaras tiesā mainījās pieteikuma sapulcēm raksturs. Tagad iesniedzējs prasa nevis atļauju, bet gan iesniedz rakstisku paziņojumu par pasākumu. Tas nozīmē, ka personu grupai, kura iesniedza pašvaldībā pieteikumu mītiņiem, vairs nav pazemīgi jāgaida pašvaldības lēmumi, bet šai grupai apriori ir tiesības rīkot pasākumu. Aizliegt pasākumu pašvaldība var tikai ārkārtas gadījumos. Mītiņus un piketus ir iespējams rīkot tieši pie ieejas piketējamā iestādē, nevis 50 metru attālumā no tās, no kurienes varas pārstāvjiem, droši aizsargātiem no tautas dusmām, pat nebija redzami paši protestējošie. Par likumīgiem ir atzīti arī iepriekš neizsludinātie piketi, kas tiek rīkoti bez jebkāda pieteikuma vispār. Saukļu un skandēto lozungu saturs pārstāja būt par lietu, kas tiek izskatīta tiesā. Rezultātā, piemēram, Loskutova aizstāvji ieguva pilnīgas tiesības nodziedāt deputātiem mūsu valsts himnu, stāvēdami uz pakāpieniem pie ieejas Saeimas ēkā.

PCTVL konsekventi atbalsta demo­krātiju un, pat būdama mazākumā Saeimā, vienmēr aktīvi izvirza priekšlikumus, kuri ir vērsti uz to, lai Latvijā tiktu uzbūvēta tiesiska valsts. Tajā skaitā mēs atbalstām arodbiedrību iniciatīvu par Saeimas atlaišanu ar tautas nobalsošanu. Šai iniciatīvai var pievienoties visi pie jebkura notāra, līdzi ņemot pasi.

Ē.Zommere
(Tautas partijas frakcija):

Kā Baltijas asamblejas prezidente vēlos pastāstīt par ļoti nozīmīgu pasākumu Baltijas valstu parlamentāriešu darbā. Proti, šodien Latvijā, Rīgā, visu trīs Baltijas valstu parlamentārieši uzsāks darbu ļoti nozīmīgā pasākumā - Baltijas asamblejas 26.sesijā kopā ar Baltijas Padomi, kurā Latvija ir prezidējošā valsts. Es gribu akcentēt ļoti nozīmīgu aktivitāti, proti, Baltijas asambleja kopā ar Ārlietu ministriju organizē plašu, vērienīgu un ļoti nozīmīgu konferenci “Eiropas Savienības kaimiņpolitikas attīstība”. Šajā pasākumā piedalīsies ļoti daudzu valstu ārlietu ministri, ārlietu ministru vietnieki, daudzu nevalstisko organizāciju pārstāvji un akadēmisko aprindu speciālisti, kā arī ārvalstu vēstnieki un, protams, triju Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - deputāti.

Uzskatu, ka Baltijas valstis gūto pieredzi, pievienojoties Eiropas Savienībai, iestājoties Eiropas Savienībā un jau strādājot Eiropas Savienībā, var sekmīgi nodot tālāk mūsu austrumu kaimiņiem - Ukrainai, Moldovai, Gruzijai, Azerbaidžānai, Armēnijai un Baltkrievijai. Mēs esam atvērti. Uz šo svarīgo pasākumu ir ielūgti arī visu šo valstu deputāti.

Baltijas asamblejas sesijā vēlamies izanalizēt mūsu darba galvenās prioritātes. Tātad runāsim par Baltijas valstu vienoto enerģētikas politiku un enerģētikas efektivitāti un par darba tirgus politiku - cilvēkresursu attīstību un ar to saistīto iedzīvotāju migrāciju. Tāpat arī runāsim par ļoti svarīgu jautājumu - izglītību, konkrēti par vienotu augstākās izglītības politiku Baltijas valstīs, kā arī par kultūras mantojuma saglabāšanu.

Par manis minētajām prioritātēm diskutēs ne tikai triju Baltijas valstu parlamentārieši, bet sesijā piedalīsies arī izpildvara - atbildīgie ministri. Mēs vēlamies organizēt ļoti aktīvu diskusiju jautājumu un atbilžu veidā, uzdodot ministriem jautājumus par iepriekšējā gada prioritātēm, par paveikto un varbūt par to, kas vēl nav izdarīts, kā arī iezīmēt un akcentēt galvenos uzdevumus nākotnei.

Kā vēl ļoti interesantu un nozīmīgu gribu atzīmēt, ka starptautiska žūrijas komisija Baltijas asamblejas ietvaros ir izvēlējusies pretendentus Baltijas asamblejas balvai. Balva tiek pasniegta izcilākajiem Baltijas valstu pārstāvjiem gan literatūrā, gan mākslā, gan arī zinātnē. Un ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka Latvija bija izvirzījusi mūsu izcilo teātra zinātnieci Silviju Radzobi. Viņa šo balvu arī ieguva, par ko es arī apsveicu Radzobes kundzi. Ceru, ka šīs balvas pozitīvi tiks uztvertas gan Latvijā, gan Lietuvā, gan arī Igaunijā.

Un vēl kā nozīmīgu vēlos atzīmēt tradīciju, ka sesijas noslēgumā gan deputātiem, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, gan dažādu valstu prezidentiem un sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kuri ir ieguldījuši ļoti daudz darba un enerģijas Baltijas valstu vienotībā, Baltijas asambleja pasniegs Baltijas asamblejas medaļas. Ceru, ka šī sesija un lielā starptautiskā konference par Eiropas Savienības kaimiņpolitiku, ko organizējam kopā ar Ārlietu ministriju, spodrinās gan Latvijas vārdu, gan arī visu triju Baltijas valstu vārdu.

G.Blumbergs
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Kā jau iepriekš daži mūsu kolēģi teica, ir sācies darbs pie jaunas valdības veidošanas. Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava strādāt gan esošās koalīcijas ietvaros, gan arī kopā ar “Jauno laiku”, ja daudzos valstij svarīgos jautājumos tiek panākta vienota izpratne.

Šonedēļ notika pirmā tikšanās, kura ilga divas stundas, un galvenais šo sarunu rezultāts ir tāds, ka dialogs neapstāsies un jau rīt turpināsies. Frakcijā esam uzsākuši diskusiju, kā vislabāk rīkot debates par nākamo valdības sastāvu un premjera amata kandidatūrām. Šobrīd ir skaidrs, ka debatēm ir jābūt kā atklātai diskusijai un ka šai diskusijai jānotiek Saeimā.

Plenārsēdē kā būtiskāko es šodien vēlos atzīmēt pirmajā lasījumā izskatītos grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Mēs visi zinām, kāda situācija ir uz Latvijas un Krievijas robežas ar bezgalīgajām kravas auto rindām, tāpēc ceram, ka šie grozījumi reāli palīdzēs sākt risināt šo problēmu.

Grozījumos Prokuratūras likumā un grozījumos likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” mēs noraidījām atkārtotus apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumus dot iespēju nepilsoņiem ieņemt augstus un atbildīgus valsts amatus. Mūsu frakcijas viedoklis šajos jautājumos ir strikts un nemainīgs. Ja nepilsonis vēlas strādāt atbildīgos valsts amatos, tad viņam ir jābūt lojālam pret Latvijas Republiku un jāizmanto dotā iespēja kļūt par mūsu valsts pilsoni.

Saeimas preses dienests