Par Latvijas Valsts kontroles un Krievijas Revīzijas palātas kopīgi veikto revīziju

Valsts robežsardzes (VRS), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Sanitārās robežinspekcijas (SR) darbība Latvijā un atbildīgo robežkontroles institūciju darbība Krievijā nenodrošina pilnīgu atbilstību normatīvo aktu prasībām un netiek organizēta tā, lai veicinātu valsts ekonomisko interešu ievērošanu, kopēji veiktas revīzijas ietvaros konstatējusi Latvijas Valsts kontrole un Krievijas Revīzijas palāta.

Nav izveidota pastāvīga informācijas apmaiņas sistēma starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas atbildīgajām institūcijām par robežšķērsošanā izvirzītajām prasībām. Atbildīgās amatpersonas nevar nodrošināt ar pietiekamu informāciju kravu pārvadātājus un tādā veidā veicināt efektīvāku robežšķērsošanu.

Lai veicinātu robežšķērsošanas jautājumu risināšanu, Valsts kontrole (VK) un Krievijas Revīzijas palāta aicina izvērtēt iespēju nodrošināt informācijas apmaiņu starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas atbildīgajām institūcijām par normatīvo aktu prasībām un to izmaiņām.

Revīzijā secināts, ka pēc iecerētās robežkontroles punktu modernizēšanas un rekonstrukcijas Terehovas muitas kontroles punktā (MKP) ir plānota par 33% mazāka jauda nekā Krievijas Federācijas pusē. Tādējādi iespējams, ka nākotnē, pieaugot kravu apjomam, Latvijas puse nespēs nodrošināt pietiekamu MKP caurlaidību un būs jāveic atkārtota rekonstrukcija.

VK un Krievijas Revīzijas palāta uzskata, ka saskaņotu darbību trūkums, plānojot robežkontroles punktu modernizāciju un izbūvi, var radīt nelietderīgu un neefektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu, turklāt tas neveicina situācijas uz robežas uzlabošanu un kravu autotransporta rindu samazināšanos.

Kopējās prognozētās izmaksas un nepieciešamais finansējums infrastruktūras projektiem, kas saistīti ar Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas problēmu risināšanu Latvijā, 2007.–2010.gadam ir 307,6 miljoni latu.

Konstatēts, ka atsevišķas MKP iekārtas ilgstoši nedarbojas, tādējādi pastāv iespēja, ka muitas kontroles laikā nav iespējams atklāt transportlīdzekļa un kravas faktiskās masas neatbilstību pavaddokumentiem.

VK iesaka izvērtēt iespēju noteikt papildu tehniskā aprīkojuma nepieciešamību, kas nodrošinātu alternatīvu vai kompensējošu darbību veikšanu. Savukārt Krievijā, lai risinātu šo jautājumu, šā gada oktobrī saskaņā ar Krievijas Federācijas Prezidenta lēmumu ir nodibināta Krievijas Federācijas Valsts robežas aprīkojuma federālā aģentūra, kurai jāveic robežkontroles punktu izveides, darbības un attīstības funkcijas.

Paralēlā revīzija par laiku no 2004.gada 1.maija līdz 2007.gada 30.jūnijam tika veikta, Latvijas Republikas Valsts kontrolei sadarbojoties ar Krievijas Federācijas Revīzijas palātu. Revīzija tika veikta atbilstoši katras valsts likumdošanai un pieņemtajiem revīzijas standartiem, tās plānošanā notika tikšanās ar Krievijas Federācijas Revīzijas palātas pārstāvjiem un galarezultātā tika izstrādāti pārbaudāmie jautājumi, kas iekļauti abu valstu revīzijas programmās.

Kopīgi veiktās revīzijas mērķis bija pārliecināties, vai valsts institūciju darbība, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas – Krievijas robežkontroles punktos, atbilst normatīvo aktu prasībām un ir organizēta tā, lai veicinātu valsts ekonomisko interešu ievērošanu, mazinātu kravas automašīnu rindas pirms robežas šķērsošanas un nodrošinātu atbilstošus apstākļus kravu pārvadātājiem.

Valsts kontroles informācija