• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.11.2007., Nr. 192 https://www.vestnesis.lv/ta/id/167115

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Alžīrijas vēstnieka iepazīšanās vizītēm

Vēl šajā numurā

29.11.2007., Nr. 192

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

  
 

Ministre B.Rivža

Uz jaut. nr.36/J9 – dok. nr.1679

Par audzināšanas darbu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) ir saņēmusi LR Saeimas deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, N.Kabanova, M.Mitrofanova, V.Buzajeva 2007.gada 15.novembra vēstuli Nr.12/2–7–n/266–(9/07) un atbilstoši savai kompetencei sniedz atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem (Nr.36/J9) par audzināšanas darbu skolās.

1. Uz ko balstās Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), nosakot audzināšanas darba prioritātes skolās?

Plānojot izglītības attīstības, tai skaitā audzināšanas darba attīstības prioritātes, IZM balstās uz šādiem valsts politikas dokumentiem:

1. Koncepcija audzināšanas darbībai pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, apstiprināta ar IZM 1999.gada 25.oktobra rīkojumu Nr.565.

2. Saeimas ilgtermiņa konceptuālais dokuments “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” (apstiprināts 2005.gada oktobrī).

3. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību (parakstīta 2006.gada 7.novembrī).

4. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam (MK 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.564).

5. Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008.gadam (MK 2005.gada 19.oktobra rīkojums Nr.684).

6. Koncepcija “Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana” (MK 2006.gada 27.marta rīkojums Nr.214).

7. Pamatnostādnēm:

7.1. “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam”

7.2. “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts.”,

7.3. “Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnes 2006.–2010.gadam”,

7.4. “Sporta politikas pamatnostādnes 2004.–2009.gadam”,

7.5. “Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam”.

8. Valsts programmām:

8.1. “Bērniem piemērota Latvija 2004.–2007.gadam”,

8.2. “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana 2005.–2009.gadam”,

8.3. “Jaunatnes politikas valsts programma 2005.–2009.gadam”,

8.4. “Valsts programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.–2008.gadam”,

8.5. “Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programma 2005.–2008.gadam”,

8.6. “Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programma 2005.–2008.gadam”,

8.7. “Tabakas uzraudzības valsts programma 2006.–2010.gadam”,

8.8. “Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziegumu programma 2006.–2008.gadam” u.c. programmām.

9. Normatīvajiem aktiem:

9.1. Izglītības likums,

9.2. Vispārējās izglītības likums,

9.3. Bērnu aizsardzības likums,

9.4. Civillikums,

9.5. Izglītības un audzināšanas darbu regulējošie Ministru kabineta noteikumi:

9.5.1. 2007. gada 7. augusta noteikumi Nr.544 “Par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”

9.5.2. 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr.1027 “Par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” u.c.

Informējam, ka IZM ar 2007.gada 24.septembra rīkojumu Nr.862 ir izveidota starpinstitūciju darba grupa “Audzināšanas darba programmas 2008.–2013.gadam” izstrādei un turpinās darbs programmas projekta pilnveidei. Šī programma tiek izstrādāta, lai īstenotu Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam izvirzītos uzdevumus saistībā ar vērtībizglītības īstenošanu izglītības iestādē sadarbībā ar skolēnu vecākiem, sociālā dialoga veicināšanu un sociālo partnerību ar dažādām institūcijām par skolēnu vērtībizglītības un dzīvesprasmju apguves kvalitāti. Pro­grammā tiks paredzēti veicamie uzdevumi audzināšanas darba satura pilnveidē – pilsoniskajā un patriotiskajā audzināšanā, tolerances un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, kultūrizglītībā un skolēnu radošajā pašizteiksmē, skolēnu karjeras izaugsmes veicināšanā, drošības un veselīga dzīvesveida sekmēšanā. Lai īstenotu plānoto uzdevumu izpildi, jāpilnveido audzināšanas sistēma valstī, īpašu vērību pievēršot pedagogu sagatavošanas un profesionālās darbības pilnveidei, normatīvo aktu izstrādei un aktualizēšanai, pedagoga, skolēna un ģimenes sadarbībai, kā arī valsts, pašvaldību institūciju un izglītības iestāžu koordinētai darbībai.

2.Kādi ir galvenie audzināšanas darba virzieni skolās?

Izvērtējot aktualitātes audzināšanas jomā izglītības iestādēs, IZM Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs (turpmāk – VJIC) katru mācību gadu rekomendē galvenās prioritātes audzināšanas darbā un informē par tām pašvaldību izglītības pārvaldes un izglītības iestādes. 2007./2008. mācību gadā ir ieteiktas šādas audzināšanas darba prioritātes:

– sekmēt skolēnu patriotisko audzināšanu un valstiskās apziņas veidošanos, radot iespējas katram skolēnam ar savu attieksmi un darbu apliecināt piederību Latvijas valstij un iesaistīties valsts svētku svinēšanā, atceres dienu norisēs;

– veicināt skolēnu līdzatbildību un izpratni par saviem pienākumiem un tiesībām izglītības procesā, izmantojot skolas iekšējās kārtības noteikumus un skolēnu pašpārvaldi kā efektīvus instrumentus skolēnu un skolotāju veiksmīgai sadarbībai;

– motivēt skolēnus veikt pašnovērtējumu, paaugstinot viņu atbildību par saviem mācību sasniegumiem, spēju un talantu izkopšanu, savas personības izaugsmi.

Audzināšanas darba virzienus, balstoties uz katras izglītības iestādes attīstības plānu un konkrētā mācību gada plānu, kā arī īstenoto izglītības programmu, nosaka pati izglītības iestāde, jo tā ir izglītības iestādes funkcija saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 4.punktu, kas nosaka, ka “izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību”.

Tā kā audzināšanas darbības pamatā ir skolēnu attieksmju veidošana pret sevi, citiem cilvēkiem, darbu, dabu, kultūras vērtībām, sabiedrību un valsti un tas notiek gan mācību stundās, gan ārpusstundu nodarbībās un pasākumos, tad īpaši mācību līdzekļi audzināšanas darbā netiek izdoti.

Lai sniegtu atbalstu klašu audzinātājiem audzināšanas darbā, VJIC ir sagatavojis un izdevis metodiskos ieteikumus “Klases audzinātāja stundu programmas paraugs”. Šiem metodiskajiem ieteikumiem ir jābūt katrā vispārējās izglītības iestādē. Pašlaik tiek gatavots metodiskais materiāls skolas un vecāku sadarbības veicināšanai.

2007.gada augustā par audzināšanas darba jautājumiem tika diskutēts IZM rīkotajās vispārējās un profesionālās izglītības vadītāju un pedagogu reģionālajās konferencēs “Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā”. Šo konferenču darba grupā “Skolas un ģimenes sadarbība” tika apkopoti pedagogu priekšlikumi audzināšanas darba pilnveidei un tiks iekļauti iepriekšminētās audzināšanas darba programmas projektā.

3. Kādā veidā tiek vērtēti izglītojamo audzināšanas rezultāti skolās?

Izglītojamo audzināšanas rezultātu vērtēšanas sistēma šobrīd nav viennozīmīgi noteikta. Audzināšanas darba vērtēšana notiek katrā izglītības iestādē iekšēji noteiktā kārtībā. Galvenās kopīgās iezīmes ir:

• Skolēnu individuālā izaugsme tiek vērtēta, veidojot un nemitīgi aktualizējot katra skolēna “portfolio”, kas atrodas klases audzinātāja un katra skolēna individuālā pārziņā. Šai dokumentā tiek apkopotas ziņas par skolēna sekmju izaugsmi, prasmju un kompetenču izaugsmi, dalību skolas sabiedriskajā dzīvē utt. Vidēji vienu reizi semestrī klases audzinātājs sadarbībā ar izglītojamo un izglītojamā vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem individuālā sarunā izvērtē izglītojamā izaugsmi, aktualizē problēmas un plāno to novēršanas ceļus.

• Klases izaugsme, kā arī reizēm atsevišķu izglītojamo izaugsme, kuriem ir būtiskas grūtības izglītības procesā, tiek aplūkota klases pedagogu konsīlijā, reizēm pieaicinot arī speciālo pedagoģisko personālu (skolas psihologu, speciālo pedagogu, sociālo pedagogu, medicīnas māsu). Pēc konsilija klases audzinātājs apkopo aktualizētās problēmas un pieņemtos lēmumus. Izglītības iestādes vadība pārrauga lēmumu īstenošanu un atbilstoši situācijai plāno nākamo konsīliju sadarbībā ar klases audzinātāju.

Kopsakarības rezultātiem audzināšanas darbā rāda skolu darbības kvalitātes novērtēšanas jeb akreditācijas process. Anketēšanas, gan vecāku, gan skolēnu, rezultāti ļauj precīzi spriest par skolā veidoto vidi, t.sk. audzināšanas aspektā.

Izvērtējot vairākas jomas, piemēram, atbalsts skolēniem, skolas vide, ir noteikti novērtēšanas kritēriji (minētajās jomās kopā 7), kuru rezultāti atspoguļojas arī akreditācijas ekspertu noslēguma ziņojumā gan kā konkrēts vērtējums (līmenis), gan ieteikums vai atzinums ziņojumā pievienotajās rekomendācijās. Protams, pamatā uzmanība ir veltīta skolēnu audzināšanai izglītības iestādē saskaņā ar IZM apstiprināto “Skolu darbības kvalitātes novērtēšanas metodiku”.

Katru mācību gadu VJIC organizē konferences par aktuāliem audzināšanas jautājumiem, piemēram, 2004./2005.gadā reģionālās konferences “Audzināšanas darbības loma izglītības procesā”, 2006.gadā – “Skolu jaunatnes līdzdalība pilsoniskā sabiedrībā”, 2007.gadā – “Skolas un ģimenes sadarbība skolēnu vērtībizglītības īstenošanā”, 2008.gada 15.februārī plānota konference “Skolēni un skolotāji mūsdienu skolā”. Šajās konferencēs notiek aktīva viedokļu saskaņošana, labākās prakses un pieredzes popularizēšana un apgūšana.

Tradicionāli VIJC organizē pedagogu metodisko izstrādņu skati – konkursu, kurā jau piekto gadu audzināšanas darba speciālistiem ir iespēja popularizēt savus izstrādātos un praksē pārbaudītos mācību metodiskos materiālus audzināšanas darbā. Tā rezultātā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar žurnālu “Skolotājs”, kurā tiek veltīta pastiprināta uzmanība audzināšanas darba jautājumos.

Apkopojot labāko skolu pieredzi, tā tiks iekļauta jaunajā audzināšanas programmā. Programma tiks sagatavota līdz 2008.gada 1.maijam.

4. Vai tiek plānots izdot mācību līdzekļus audzināšanas darbā?

Mācību līdzekļu plānojums audzināšanas darbā tiks veikts pēc jaunās Audzināšanas programmas izstrādes un apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Pateicībā par Jūsu ieinteresētību,

izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Rīgā 2007.gada 20.novembrī

 

 

 

Ministrs O.Spurdziņš

Uz jaut.nr. 35/J9 – dok.nr.1688

Par I un II grupas invalīdu pensiju neaplikšanu ar ienākuma nodokli

Finanšu ministrija ir izskatījusi Jūsu 2007.gada 14.novembra vēstuli Nr.8/4-2-i/91-(9/07) un atbilstoši savai kompetencei sniedz šādu informāciju par vēstulē minētajiem jautājumiem.

Informējam, ka 2007.gada 20.novembrī Ministru kabinetā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem””, kas paredz, ka personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā (no 2008.gada 1.janvāra):

1) 1152 latu gadā – personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa;

2) 900 lati gadā – personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa.

Savukārt personai, kurai saskaņā ar likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” noteikts politiski represētās personas statuss, un personai, kurai saskaņā ar likumu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu” noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā (no 2008.gada 1.janvāra):

1) 1152 lati gadā – ja minētajai personai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir piešķirta pensija;

2) 2112 latu gadā – ja minētajai personai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” nav piešķirta pensija.

Ņemot vērā pensijas saņēmēja darbaspēju samazināšanos, kā arī to, ka pensionāriem atsevišķi izdevumu veidi ir lielāki nekā citām iedzīvotāju grupām (it īpaši veselības aprūpes izdevumi), pensijām ir noteikts daudz lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums – 165 lati mēnesī (vispārīgais neapliekamais minimums 2007.gadā ir 50 latu mēnesī).

Informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.septembra sēdes protokola Nr.52 47.§ 3.punktu, Finanšu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju un Ekonomikas ministriju jāsagatavo un līdz 2007.gada 1.decembrim jāiesniedz fiskāli izvērtēti priekšlikumi par neapliekamā minimuma piemērošanas kārtības izmaiņām to personu ienākumiem, kas saņem pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” vai izdienas pensiju, vai speciālo valsts pensiju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Informējam, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto informāciju vidējais pensijas apmērs 2006.gadā I grupas invalīdiem bija 101,35 lati, savukārt II grupas invalīdiem – 88,38 lati, attiecīgi šo pensijas saņēmēju skaits – 5121 un 39 628.

Tā kā vidējais pensijas apmērs gan I grupas, gan II grupas invalīdiem nesasniedz pensijas neapliekamo minimumu, lielākā daļa invaliditātes pensiju saņēmēju nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijas. Tomēr Finanšu ministrija nevar piekrist invaliditātes pensiju saņēmēju ienākuma vispārējai atbrīvošanai no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo tas būtu pretrunā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatprincipiem un vienai iedzīvotāju grupai radītu nepamatotas priekšrocības.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Rīgā 2007.gada 21.novembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!