2007. gada 22. novembra stenogramma

  

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 2007.gada 22.novembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par izmaiņām tajā.

Ir saņemts desmit deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Leopolda Ozoliņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Anda Kāposta iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Ingmāra Līdakas iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības komisijas iesniegumu, kurā tiek lūgts šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst… (No zāles: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtības pirmo sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Reģionālās sadarbības padomes statūtiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par Reģionālās sadarbības padomes statūtiem” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts nodots Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Starptautiskās palīdzības likums” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem” nodot Ārlietu komisijai un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meliorācijas likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Meliorācijas likumā” nodošanu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 13. Likumprojekts nodots Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Izskatām nākamo darba kārtības sadaļu – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Izskatām jautājumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nilam Ušakovam šā gada, 2007.gada, 15.novembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nilam Ušakovam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gunāram Upeniekam šā gada 15.novembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gunāram Upeniekam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Tatjanas Bormanes iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos… Es atvainojos, kurš Juridiskās komisijas vārdā ziņos par lēmuma projektu “Par Tatjanas Bormanes iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”?

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskajā komisijā ir tāda kārtība, ka par amatpersonām ziņo komisijas sekretārs. Viņa šodien nav, tāpēc ziņoju es.

Lūdzu atbalstīt šo Juridiskās komisijas atbalstīto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Tatjanas Bormanes iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Annas Mihailovas iecelšanu par Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Arī šo lēmuma projektu Juridiskā komisija atbalstīja. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Annas Mihailovas iecelšanu par Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Leopolda Ozoliņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Leopolda Ozoliņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Anda Kāposta iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Anda Kāposta iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā!” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Ing­māra Līdakas iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ingmāra Līdakas iekļaušanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma – Saeimas deputātu Druvietes, Lāča, Šadurska, Zaķa, Kalnietes, Čepānes, Bendrātes, Gravas, Āboltiņas un Kariņa pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai “Par plānoto reorganizāciju valsts valodas politikas īstenošanas administratīvajās struktūrās”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis pieprasījums tika izskatīts un komisijas sēdē tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! 1.novembrī “Jaunā laika” deputāti iesniedza pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Rivžai, jo gan no ministrijas, gan no plašsaziņas līdzekļiem saņēmām ziņas par plāniem reorganizējot likvidēt Valsts valodas politikas departamentu. Turpmākās diskusijas Saeimas Pieprasījumu komisijā apstiprināja to, ka šādas bažas nav bez pamata. Ministre gan visu ir noliegusi, bet valsts sekretārs ir sacījis, ka ministrijā par to vēl lemšot, vai šo departamentu likvidēt, un ka viņš neesot gatavs parakstīties zem minis­tres teiktā. Tā rakstīja “Latvijas Avīze” šā gada 15.novembrī.

Tomēr, ja ticam ministrei, šķiet, ka šo avantūru ir izdevies apturēt, un tas patiesībā ir mūsu vislielākais prieks, jo daudz svarīgāk ir novērst pārkāpumu, nevis pēc tam sodīt pārkāpēju.

Vienīgi drošības labad man ir lūgums izglītības un zinātnes ministrei: būtu ļoti vēlams saņemt rakstisku Izglītības un zinātnes ministrijas apliecinājumu, ka turpmāk nekādas darbības, lai ministrijā notiekošā audita aizsegā likvidētu Valsts valodas politikas departamentu, nenotiks arī turpmāk.

Mēs būtu ļoti priecīgi, ja saņemtu no Izglītības un zinātnes ministrijas šādu rakstisku atbildi uz mūsu pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Savā laikā tieši šo departamentu izveidoja, pateicoties ministrei Baibai Rivžai. Mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ar šo jautājumu esam daudz nodarbojušies, esam uzklausījuši arī aģentūru direktorus, taču nekur nebija saklausāms šis apstrīdējums, šīs šaubas, ka šī valodas funkcija, ko nodrošina ministrija, tiek degradēta, pazemināta.

Tagad Izglītības un zinātnes ministrijā notiek audits, lai veicinātu, stiprinātu un efektivizētu iespēju uzlabot darbu šajā sektorā, bet par kaut kādu likvidēšanu te vispār nav bijusi runa.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienprātīgi guva pārliecību, ka tur nekādas šausmas nedraud. Un es brīnos, ka Šadurska kungs izteica tādus apgalvojumus no avīzes… ka jūs esat redzējis “Latvijas Avīzē” kaut kādu draudīgu paziņojumu. Nekur citur nekas tāds nav bijis. Es esmu izbrīnīts par jūsu nostādni.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā mūsu valsts Satversmes 4.pantā ir šī norma, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, un tā kā Saeimas deputāti, stājoties amatā, sola stiprināt mūsu valsts valodu, tad šķiet, ka jebkuram ierosinājumam, kas skar valsts valodas politiku, ir jābūt skaidri saprotamam, vai tas ir darīts ar slēptu nolūku kaut ko nomaskēt vai tā ir patiesa vēlme stiprināt valsts valodas pozīcijas. Un tāpēc parunāsim par šo konkrēto pieprasījumu un par bažām, kas it kā esot un kas it kā neesot ar pamatu vai bez pamata.

Ir jau labi, ka cilvēks runā vienu, bet dara otru. Reizēm tas politiķiem noder.

Un tāpēc es tomēr gribētu izteikt savas nevis bažas, bet gan satraukumu par to, ka tie paši cilvēki, kuri rakstīja šo pieprasījumu, tajā pašā laikā runā par minoritāšu valodas statusa piešķiršanu Latvijā sastopamajām citām valodām. Vai tā nav vienreizēja divkosība?

Tātad notiek it kā cīņa par valsts valodu, ir it kā bažas par to, kas ar šo valodu notiks, bet tajā pašā laikā visā valstī pazīstamas personas “pa kluso” sola ārpus Latvijas dzīvojošiem, var teikt, valodas pētniekiem, ka mēs jau tās minoritāšu valodas celsim cieņā un godā, pat lāgā neapjēdzot, ko nozīmē minoritātes valodas statusa piešķiršana, jo šādu statusu piešķir valodām, kam draud izmiršana un kam draud iznīkšana, nevis tādām valodām, kuru lietotāji ir krietni lielākā skaitā nekā tie, kuri lieto latviešu valodu. Un tāpēc tagad, kad tiek veidota jauna valdība, vai atkal nebūs tā, ka mums būs “svētās govis”, kam vienmēr būs taisnība, kas vienmēr cīnīsies par tautas interesēm, kas vienmēr skries piketu priekšgalā, paši neuzņemdamies atbildību ne par ko. Vai tas tā neturpināsies? Un es tam vienkārši pievēršu uzmanību.

Mēs šeit tērējam laiku, apcerot it kā briesmīgas bažas, bet tanī pašā laikā šie paši cilvēki dara ļoti daudz, lai latviešu valodas pozīcijas vājinātu, un šī ir tā lielākā divkosība, ko šeit, Saeimā, pēdējos gados nācies pieredzēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Daudzreiz mēs esam atbalstījuši “Jaunā laika” piedāvātos, piemēram, ekonomiskos, priekšlikumus likumiem vai likumprojektiem, bet šis jautājums ir pavisam cits. Tikko šeit deputāts Dobelis raudāja, ka valsts valodai, latviešu valodai, draud izmiršana. Paldies Dievam, tas tā nav, un tāpēc nav ko raudāt. Likums aizstāv valodu, un latviešu valoda ir viena no diviem simtiem stiprāko, lielāko valodu pasaulē. Latviešu valodā runā gandrīz 1 700 000 cilvēku. Valoda ir apdraudēta – tā vismaz valodnieki, zinātnieki, uzskata –, ja kādā valodā runā mazāk par miljonu vai miljons un vēl mazliet. Bet šoreiz runa ir par kaut ko citu.

Patiešām, izlasot “Dienā”, ka Izglītības un zinātnes ministrija plāno slēgt, aizvērt, likvidēt Valsts valodas politikas departamentu, “Jaunā laika” deputāti uzrakstīja savu pieprasījumu. Es to varu saprast, jo katrai partijai ir nepieciešama popularitāte, PR, un attiecīgi šī partija par to arī rūpējas, lai gan būtu pieticis arī ar jautājumu Izglītības un zinātnes ministrijai.

Turklāt es gribu apliecināt arī Putniņa kunga vārdu patiesīgumu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzklausīja ministrijas pārstāvjus, kuri apgalvoja, ka neviens neplāno šo departamentu likvidēt. Taču ir cits jautājums. Ja es pareizi sapratu, šajā departamentā strādā tikai 3 cilvēki. Man ir sakari ar skolām, un skolas šā departamenta darbību nejūt.

Es uzsveru: Valsts valodas politikas departamentā darbojas tikai trīs darbinieki. Turpretī Izglītības satura un eksaminācijas centrā, kas arī darbojas šīs ministrijas paspārnē, strādā 81 darbinieks, bet Valsts valodas politikas departamentā – 3, un es nedomāju, ka viņi strādā labi. Vēl pirms pāris mēnešiem šo departamentu vadīja cilvēks, kurš pēc izglītības ir krievu filologs, bet kurš jau gadus 30 ir darbojies par finanšu revidentu izglītības sistēmā… Pirms tam viņš tur strādāja gadus trīsdesmit. Katrā ziņā šim departamentam ir jāstrādā labāk, bet likvidēt to neviens netaisās.

Un tāpēc vislabāk būtu, ja cienījamie deputāti no “Jaunā laika” vispār atsauktu savu pieprasījumu. Pretējā gadījumā es aicinu balsot “pret”, tāpēc ka neviens netaisās šo departamentu likvidēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debatēs vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kad Pieprasījumu komisijas sēdē izskatījām šo pieprasījumu, es jau paudu savu viedokli. Gribu tikai vēlreiz akcentēt, ka tieši tāpat kā pieprasījuma autori es vienmēr iestājos par konsekventu un būtisku valsts valodas politikas realizāciju, par šīs politikas uzraudzību – par ārkārtīgi strukturētu un patiešām koordinētu uzraudzību. Taču gribu pateikt arī to, ka pretēji pieprasījuma autoriem es gan priecājos par auditu, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā. Un man ir ļoti žēl, ka jau pirms daudziem gadiem šāds audits nenotika. Nenotika nedz pirms vairākiem gadiem, nedz arī pirms pāris gadiem.

Kolēģi, uzskatu, ka Izglītības satura un eksaminācijas centram nu gan nepieder šis valodas politikas īstenošanas un uzraudzības mehānisms. Uzskatu, ka Izglītības satura un eksaminācijas centram ir jānodarbojas ar izglītības saturu. Vēl jo vairāk, kolēģi, tāpēc, ka pie mums, Latvijā, mums patiešām nav kārtības ar izglītības saturu. Es ļoti ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija pēc šā audita pabeigšanas un rezultātu izanalizēšanas patiešām vairāk rūpēsies par satura pārskatīšanu, par satura pārlieku lielās akadēmiskošanas samazināšanu.

Kolēģi! Ja runājam par rezultātiem, tad man jāteic, ka eksāmenu, valsts pārbaudes darbu rezultāti neliecina, ka valsts valodas ziņā stāvoklis Latvijā būtu slikts. Taču, kolēģi, ārkārtīgi satraucošs ir tas fakts, ka matemātikā apmēram trīsdesmit procenti skolēnu ir nesekmīgi, bet diez kāpēc pieprasījuma autori par to neuztraucas. Tāpat ir ar tādu priekšmetu kā Latvijas vēsture: mums izskan dažādi politiski, piedodiet, avantūristiski aicinājumi mācīt atsevišķi Latvijas vēsturi, bet arī vēstures ek­sāmenu, valsts pārbaudes darbu rezultāti liecina, ka stāvoklis ir labs. Kāpēc mēs neuztraucamies par tām nozarēm, par kurām uzņēmēji uztraucas? Viņi kliedz un brēc nelabā balsī: “Dodiet mums jaunos speciālistus, kas tiek sagatavoti eksaktajās programmās!”

Kolēģi, tāpēc aicinu Izglītības un zinātnes ministriju pēc audita rezultātu publiskošanas patiešām pievērsties tiem uzdevumiem, kas Izglītības satura un ek­saminācijas centram pienācīgi un tam piekritīgi. Ja valsts valodas politikas īstenošanā spēki tiks apvienoti, nevis sadalīti pa dažādām ministrijām (tur patiesībā ir tik daudz institūciju, ka var apmulst un nesaprast, uz kurieni tad īsti ir jādodas, lai uzlabotu valsts valodas politiku!), tad, es domāju, rezultāti mums būs daudz labāki.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā deputāts Pliners nav īsti sapratis, ko es teicu, es šo faktu izskaidroju ar deputāta Plinera diezgan vājajām latviešu valodas zināšanām. Nu ko var darīt, tā cilvēkam ir sanācis! Un tāpēc es īsumā atkārtošu tās patiesības, kuras es nupat sludināju.

Pirmām kārtām ir jābūt ļoti uzmanīgiem, vērtējot jebkuras manipulācijas ar valsts valodu. Es saprotu, ka ir vēlme savas spalviņas spodrināt, tēlojot cīņu par valsts valodas pozīcijām, par latviešu valodas ietekmi. Tā ir liekulība! Tā ir pamatīga liekulība! Jo vieni un tie paši cilvēki vienā vietā runā par lāčplēšiem, kangariem, sludina vienas patiesības, bet pēc tam aiziet uz citu pusi un sludina kaut ko pavisam citu, it īpaši cenšoties iztapt starptautiskajai sabiedrībai, cenšoties pielabināties dažādiem ekspertiem, cenšoties tēlot kaut kādus demokrātus un visādu apšaubāmu vērtību pielūdzējus. Un tas ir galvenais!

Un tāpēc es atkārtoju vēlreiz: esiet uzmanīgi un pavērojiet, vai no “Jaunā laika” puses neparādīsies iniciatīvas par kaut kādiem minoritāšu valodas statusiem! Vienkārši ir jābūt uzmanīgiem. Latviešu valoda – tāda ir! Un tā paliks! Un mēs par to parūpēsimies – tie, kas to patiesi grib izdarīt. Taču es runāju par jebkuriem mēģinājumiem radīt sabiedrībā jūkli. Radīt sabiedrībā jūkli tikai viena iemesla dēļ – lai sevi personīgi izceltu, lai parādītu sevi kā tādu pasaules mēroga censoni vai domātāju.

Tas ir galvenais, ko es gribu uzsvērt un turpināšu uzsvērt, tiklīdz jutīšu, ka atkal kāds izmantos vai nu valsts valodu, vai Latvijas vēsturi, vai kādu citu momentu, kas saistīts ar mūsu tautas darbību. Tad vajadzēs atgādināt, kur ir patiesā vēlme cīnīties par neatkarību, cīnīties par valodas pozīcijām, cīnīties par patieso vēstures pasniegšanu. Jo tad, kad es ierodos tādos saietos, kur sanāk tie cilvēki, kas tiešām ir cīnījušies par Latvijas neatkarību, tad tie cīnītāji, kas šeit “cīnās” tribīnē, tur parasti neparādās, viņus tur tikpat kā neredz. Acīmredzot parunāties šeit ir ļoti svētīgi, jo tas rada iespaidu, ka cilvēki briesmīgi kaut ko grib darīt. Bet, kad nonāk līdz darīšanai, tad ir pavisam cita runa.

Tā ka deputāts Pliners varētu apmeklēt latviešu valodas kursus, tas viņam būtu ļoti svētīgi, jo es tiešām novēlu, lai šis cilvēks kaut cik nopietnāk izturētos pret latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saprātīga funkciju sadale valsts institūcijās, kā arī saprātīga un pārdomāta cilvēkresursu izmantošana ir nepārprotami viena no būtiskākajām labas valsts pārvaldes sistēmas sastāvdaļām. Es nedomāju, ka ministrija, izvērtējot visas šīs lietas, dara kaut ko nepareizu.

Gribu atgādināt cienījamiem kolēģiem, ka birokrātu skaits nav tieši proporcionāls labai valsts pārvaldībai, konkrēti – jautājumu labākai risināšanai. Un, starp citu, gribu jums atgādināt, ka patlaban ar valsts valodas lietām Latvijā nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts valodas departaments, divas aģentūras, kurās ir desmitiem strādājošo, Tulkošanas un terminoloģijas centrs, Valsts valodas centrs, Valsts prezidenta valodas komisija. Un iespējams, ka drīzāk gan funkciju apvienošana, nevis vēl tālāka sadalīšana varētu lietas valsts valodas nostiprināšanā darīt labākas, nevis situāciju pasliktināt.

Un, runājot par “Jaunā laika” aktivitātēm, jāatzīst, ka šobrīd es tās pat negribu nosaukt par aktivitātēm, bet par pseidoaktivitātēm, jo īstu argumentu jums nav. Acīmredzot ir viens iemesls: tā bija tā rupjā kļūda (es atkārtoju – ļoti rupjā kļūda!), ko pieļāva bijusī izglītības un zinātnes ministre (starp citu, arī valodas speciāliste) Ina Druviete, ierosinot piešķirt kādai valodai Latvijā īpašas tiesības. Tātad – valodai, kura nav latviešu valoda un ar kuru šajā gadījumā tiek domāta krievu valoda.

Gribu jums atgādināt, ka Latvijā dzīvojošie krievi nav minoritāte klasiskā izpratnē, klasiskā Rietumeiropas izpratnē, jo pārsvarā tie ir imigranti pēdējās paaudzēs, kuriem, Rietumeiropas izpratnē, nedrīkst būt valodas ziņā nekādu īpašu privilēģiju. Vai tad turki Vācijā pieder pie minoritātēm? Nepieder taču!

Vai arābi Francijā pieder pie minoritātēm? Nepieder.

Tā ka, cienījamie kolēģi, vajag pašiem padomāt par savu rīcību, kurai var būt ļoti tālejošas traģiskas sekas, un nenodarboties ar tādām pseidoaktivitātēm!

Un tāpēc es aicinu noraidīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka ne saziņas līdzekļos, ne sabiedrībā, ne Saeimā nav notikušas īstas debates par latviešu valodas situāciju valstī.

Taču es atļaušos apgalvot, ka latviešu valoda Latvijā pārdzīvo grūtus laikus. Par to es runāju jau komisijā, kad mēs bijām uzaicinājuši ministrijas pārstāvjus, kā arī vairāku institūciju pārstāvjus (ir piecas vai sešas, kas rūpējas par latviešu valodas attīstību un nostiprināšanos valstī), un neatradās neviens, kas mēģinātu apšaubīt manas bažas par šo situāciju valstī.

Jauns rusifikācijas vilnis Latvijā ir sācies. (No zāles: “Urā!”) Un tas draud vēl vairāk... Vēl vairāk, draugi mīļie! Jo tas, kas pašlaik tiek kaldināts ar tūkstošiem viesstrādnieku, desmitiem tūkstošu viesstrādnieku iebraukšanu no bijušās Padomju Savienības, – tas nav nekas cits kā kārtējais rusifikācijas vilnis, kas draud Latvijai.

Es domāju, ka Latvijā sen ir nobriedusi situācija, ka nepieciešamas izmaiņas Valsts valodas likumā. Nepieciešamas izmaiņas, lai stiprinātu latviešu valodas pozīcijas. Lūk, par ko mums nāktos domāt un debatēt ļoti nopietni!

Šie novatori, kas parādās “Jaunajā laikā”… Šadurska kungs, jūs te runājāt par šo pieprasījumu, bet es gan nedzirdēju, ka jūs būtu aizrādījis vai būtu bijis nobažījies par to, ka bijusī izglītības un zinātnes ministre Druvietes kundze izsaka šīs dīvainās novatoriskās idejas par minoritātes valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņiem tas neinteresē!”)

Vai jūs esat runājuši par to frakcijā? Vai partijā esat runājuši? Vai esat nosodījuši vai izvērtējuši, vai tas ir pareizi? Bet jūs runājat pilnīgi no citām pozīcijām. Lūk, tas ir ļoti bīstami! Taču jūs nejūtat šīs bažas, un tas ir ļoti bēdīgi.

Tāpēc par to mums, deputātiem, nāktos pēc iespējas vairāk un nopietni diskutēt komisijās – ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bet arī citās. Un arī Saeimas sēdē vajag runāt par šīm lietām.

Kas attiecas uz ministriju, tad jāteic, ka diemžēl… diemžēl tur ir bijušas runas par tādu vai citādu reorganizāciju, par to, vai departamenta vietā varētu veidot nodaļu vai ko citu, bet diemžēl šādas runas ir bijušas.

Tā ka, kā mēdz sacīt, nav dūmu bez uguns, un par to mums ir jādomā. Turklāt pēc iespējas ātrāk.

Es jums vēlreiz atgādinu: latviešu valodas pozīcijas Latvijā ir visai bēdīgas. (No zāles dep. A.Golubovs: “Ai-ai-ai!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram, otro reizi.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu pateikt dažas domas… faktiski nelielu repliku.

Par pašu pieprasījumu es jau izteicos, taču es gribētu lūgt Saeimas priekšsēdētāju konsekventāk vadīt mūsu sēdi. Pirmkārt, vēlos izteikt piezīmi par gadījumiem, kad deputāts novirzās no izskatāmā jautājuma, un, otrkārt, es domāju, ka nevienam deputātam nav tiesību apvainot otru. Un Dobeļa kungs nav ne eksaminētājs, ne eksperts. Manuprāt, viņš pats runā ne sevišķi literārā latviešu valodā.

Attiecīgi es uzskatu, ka tad, ja cilvēks vai nu nerunā par tēmu, vai apvaino citu deputātu, jums obligāti ir jāizsaka viņam piezīme.

Par pašu pieprasījumu es jau izteicos. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti!

Diez vai trīs cilvēki šajā ministrijā ar krievu filologu priekšgalā spēj saglābt latviešu valodu, kurai, starp citu, nekas nedraud, taču pati šī haotiskā, šī garā diskusija Saeimā bija diezgan interesanta. Paldies Dievam, ka neaizmirsāt pieminēt matemātiku, kur situācija ir ļoti slikta, jo audzēkņi pēc skolas beigšanas nevar pilnvērtīgi strādāt.

Un paldies arī par šo atklāto nacionālismu, kas tika izklāstīts no Saeimas tribīnes, runājot par šiem imigrantiem pirmajā paaudzē teritorijā, kas jau 300 gadus ir Krievijas impērijas sastāvā. Smieklīgi ir to dzirdēt, jo, teiksim pareizticība Latvijas teritorijā bija pirmā kristiešu konfesija. Astoņdesmit procenti dzīvojamo māju Rīgā ir celtas vai nu impērijas vai Padomju Savienības laikā, un arī pati Saeimas ēka, kurā mēs šodien diskutējam, stāv uz bijušajiem pareizticīgo kapiem…

Par pašu pieprasījumu. Šeit nav nekādas jēgas to atbalstīt, un mūsu frakcija balsos “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai.

B.Rivža (izglītības un zinātnes ministre).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātā Saeima!

Atbildot uz deputātu jautājumiem, es vēlētos klīdināt jebkādas bažas, novērst spekulācijas un vēlreiz akcentēt to, ka valsts valodas politikas veidošana un īstenošana ir un būs viena no mūsu ministrijas pamatfunkcijām, pamatuzdevumiem, jo ministrijā ir četri lieli tās darbības bloki: tā ir izglītība, zinātne, valoda un sports. Un tāpēc arī šis departaments tika izveidots.

Es neesmu parakstījusi nevienu dokumentu, kas būtu paredzējis likvidēt šo departamentu vai kādu no citām valodas padotības institūcijām, kas ministrijai ir. Tieši pretēji! Mēs domājam par to, kā šīs funkcijas sakārtot un kā šo darbu padarīt efektīvāku. Un par ko tad te vispār ir šī saruna un kur ir tā problēma? Kur ir tās saknes? Tās saknes ir tādas, ka šā gada septembrī atklātā konkursā firma “Zygon Baltic Consulting” uzvarēja, lai veiktu funkcionālo auditu ministrijā un visās tai padotajās iestādēs – gan zinātnē, gan izglītībā, gan sportā, gan valodā. Kāpēc tad, mīļie, cienījamie deputāti, jūs nesatraucāties par to, ka tāds pats audits notiek citās zinātnes, izglītības, sporta un valodas institūcijās?

Un šī ideja jau ir rosināta gan no Prezidenta, gan arī no Valsts kontroles puses, ka mums ir jāizvērtē, cik efektīvi mēs lietojam savus līdzekļus: vai mums nav tādu funkciju, kas pārklājas, vai nav jāietver kādas jaunas funkcijas, varbūt kaut kas jau ir atmiris no visa tā. Turklāt funkcionālais audits ir jāveic regulāri, bet mūsu ministrijā tas nav veikts gadiem ilgi.

Mēs faktiski pirmo reizi to darām tagad – darām kārtīgi, ar profesionāliem auditoriem, un šeit pilnīgi nav nekāda pamata bažām par to, ka kaut kas tiek darīts ļaunprātīgi. Viss tiek darīts uz zinātniskiem pamatiem. Un ideja ir tāda, lai mēs tiešām racionāli strādātu, lai mēs uzlabotu sava darba efektivitāti un kvalitāti, un šis darbs noslēgsies gada beigās.

Tā ka faktiski man šobrīd nav arī nekādu dokumentu par to, kāds tad ir auditoru viedoklis. Protams, viņi ir bijuši visās institūcijās, ir runājuši ar darbiniekiem, ir intervējuši viņus, un acīmredzot uz tā pamata ir radušās arī šīs bažas.

Un tad, kad būs šie rezultāti, es ar tiem apņemos iepazīstināt gan Saeimas komisiju un deputātus, gan arī mūsu sociālos partnerus, un tikai tad varētu būt runa par to, kādā veidā mēs varētu uzlabot šo funkciju sadalījumu, ja tas būs nepieciešams.

Tā ka es vēlreiz gribu apliecināt, ka valodas politikas veidošana un īstenošana – tas ir mūsu uzdevums, un mēs ļoti nopietni pret to izturamies. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams? Nav. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas deputātu Druvietes, Lāča, Šadurska, Zaķa, Kalnietes, Čepānes, Bendrātes, Gravas, Āboltiņas un Kariņa pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai “Par plānoto reorganizāciju valsts valodas politikas īstenošanas administratīvajās struktūrās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 52, atturas – 16. Pieprasījums noraidīts.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Lūdzu, strādāsim ar dokumentu 1544B. Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu saņēma divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

Lūdzu kolēģus atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 5, atturas – 11. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Gunārs Laicāns.

G.Laicāns (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.1658. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”.

Komisija saņēma vienu priekšlikumu – tas bija Juridiskā biroja priekšlikums – un atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Laicāns.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G.Laicāns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģistrācijas numurs 382/Lp9). Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 8. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais, 11.priekšlikums, – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Negodīgas komercprakses aizlieguma likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā… Tautsaimniecības komisijas vārdā par likumprojektu ziņos deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Es ļoti atvainojos, jo laikraksts “Diena” mani nedaudz aizkavēja.

Tātad mēs strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 405/Lp9. Tas ir likumprojekts “Negodīgas komercprakses aizlieguma likums”. Šo likumprojektu mēs izskatām trešajā lasījumā.

Likumprojekta pamatmērķis ir ierobežot negodīgu komercpraksi, un tas ir vērsts uz to, lai patērētājam būtu lielākas tiesības un lai viņš tiktu pasargāts no maldinošas un agresīvas komerclietas… (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Trešajā lasījumā jārunā par priekšlikumu, nevis mērķi!”)

Tātad ir saņemti vairāki priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Pēc tam ir vairākas redakcionāli precizētas normas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

5.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Tad ir vairākas redakcionāli precizētas normas.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.A.Krauklis.

Tālāk ir 6.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

7.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

8.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

9.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

10.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

11.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

12.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

13.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Un 14., beidzamais, priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Lūdzu likumprojektu atbalstīt beidzamajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Negodīgas komercprakses aizlieguma likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 494/Lp9, – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Šis likums stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, un šā likuma mērķis bija izveidot garantijas fondu, no kura Maksātnespējas administrācija varēja izmaksāt darbiniekiem līdzekļus tajā gadījumā, ja uzņēmums tika atzīts par maksātnespējīgu un ja uzņēmējs palika parādā darbiniekiem.

Taču, kā mums komisijā paskaidroja Maksātnespējas administrācijas darbinieki, parādījās atsevišķi gadījumi, kad pie Maksātnespējas administrācijas sāka griezties darbinieki no uzņēmuma, kurš, liekas, bija fiktīvs uzņēmums.

Lai aizsargātu valsts intereses un novērstu iespēju no valsts budžeta izkrāpt līdzekļus, ir nepieciešams noteikt speciālu procesuālo kārtību, lai Maksātnespējas administrācija varētu apturēt labvēlīga administrācijas akta pieņemšanu par līdzekļu izmaksāšanu no garantijas fonda līdz lietas izlemšanai kriminālprocesuālā kārtībā.

Grozījumus sagatavoja Ministru kabinets. Komisija izskatīja likumprojektu pirmajam lasījumam un atbalstīja šos grozījumus.

Lūgums arī Saeimai tos atbalstīt.

Taču sākumā komisija lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Orlovs.

30.novembris, bet izskatīšana – 6.de­cem­bra sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs.

Arī 30.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti!

Likumprojekta “Grozījums Ieroču aprites likumā” otrajam lasījumam saņemti 15 priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Godmaņa kunga priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Tabulā rakstīts, ka neatbalsta. (No zāles dep. J.Dobelis: “Neatbalsta! Neatbalsta!”)

J.Dalbiņš.

2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Dalbiņa kungs, kā tur palika ar 1.priekšlikumu?

J.Dalbiņš.

Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tabulā rakstīts, ka neatbalsta… Kam tad ir taisnība? Otro atbalsta. (No zāles dep. J.Dobelis: “Mēs jau neatbalstījām!”)

J.Dalbiņš.

Es atvainojos… es atvainojos, kolēģi! Ir neliela drukas kļūda komisijas sagatavotajā dokumentā. Kas attiecas uz tabulu, viss ir kārtībā. Vēlreiz mana atvainošanās jums! Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Paldies.

2. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi!

PCTVL frakcija ierosina izsvītrot no Latvijas likumdošanas kārtējo nesamērīgo un netaisnīgo ierobežojumu Latvijas nepilsoņiem.

Nepilsoņiem ierobežojumi attiecībā uz pieeju ieročiem tika ieviesti jau 1993.gadā. Argumentācija bija tāda: “Mēs varam pilnībā uzticēties tikai valsts pilsoņiem.” Taču šī argumentācija pastāvēja tikai līdz 2004.gada aprīlim, kad pieeja ieročiem tika atļauta ārvalstniekiem, ES dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņiem. Pēc tam nekāda (uzsveru – nekāda!) argumentācija, lai aizliegtu nepilsoņiem to, kas ir atļauts ārzemniekiem, vairs, tā teikt, nedarbojās. Ierobežojumi nepilsoņiem iegādāties un turēt ieročus liecina par to, ka nepilsoņi apriori tiek pasludināti par potenciāli bīstamiem valstij.

Tas neatbilst nedz realitātei, nedz oficiālajai sabiedrības integrācijas programmai, nedz sabiedrības integrācijas jaunajai koncepcijai. Vēl vairāk, vēsturē pats raksturīgākais šādu savstarpēju sabiedrisku attiecību analogs ir attiecības starp brīvajiem spartiešiem, pilsoņiem, un helotiem jeb vergiem, kuras pastāvēja senajā Grieķijā pirms divtūkstoš piecsimt gadiem. Pēc 2004.gada aprīļa saskaņā ar esošo likumu redakciju iedzīvotāji tika sadalīti trīs grupās – okupanti, saimnieki jeb ES dalībvalstu pilsoņi, kolaboracionisti, kalpi jeb Latvijas pilsoņi un vergi jeb Latvijas nepilsoņi.

Sen jau ir pienācis laiks apbedīt šo sabiedrības modeli un pielīdzināt Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju tiesības ārzemnieku, ES dalībvalstu pilsoņu, tiesībām.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: “Neiešu, neiešu runāt!”) Debates slēdzu.

Vai kaut ko vēl vēlaties teikt komisijas vārdā? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: ““Pret” jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

7. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

8. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

9. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

10. – Saeimas deputāta Buzajeva priekš­likums. Komisijā atbalstu neguva. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

11. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos, atklāju debates. Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija ierosina izlīdzināt Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju un ārvalstnieku tiesības attiecībā uz darījumiem ar ieročiem. Gribētos atgādināt, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem viena trešdaļa Latvijas nepilsoņu ir piedzimuši Latvijā un pārējām divām trešdaļām nepilsoņu vidējais uzturēšanās stāžs Latvijā ir četrdesmit gadi. Priekšrocības tirgoties, kas tiek dotas ārzemniekiem salīdzinājumā ar valsts iedzīvotājiem, ir raksturīgas kolonijām. Latvija taču nav Namībija, bet ir brīva Eiropas valsts. Mēs tomēr uzskatām, ka šeit, zālē, sēdošie pārsvarā ir Latvijas patrioti un Saeimas vairākums ir gatavs izsvītrot no likuma šo kaunpilno ierobežojumu.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cik es atceros, jautājums par nepilsoņiem nepieciešamajām tiesībām ir mūsu komisijā skarts vairākkārt un aplūkots vienmēr vienā un tajā pašā griezumā. Un man ir jautājums: ja vēlas izmantot tās tiesības, kas ir dotas mūsu valsts pilsoņiem, – iegūt tiesības nēsāt ieročus, tirgoties ar tiem, veidot to kolekcijas –, kāpēc nevēlas kļūt par mūsu valsts pilsoņiem?

Laikam jau iesniedzēji vienkārši nevēlas atbildēt uz šo jautājumu.

Es gribu šo situāciju salīdzināt ar to, kāda ir sportā: tad, ja kāds, kurš nav mūsu valsts pilsonis, vēlas aizstāvēt mūsu valsts godu Olimpiskajās spēlēs vai kādās citās starptautiskās sacensībās, viņam par tādu ir jākļūst, jo tādi ir nosacījumi, kurus izvirza pasaules sporta sabiedrības noteikumi.

Kāda šeit ir atšķirība? Es to nekādi nevaru saskatīt. Un faktiski es uzskatu, ka, ja kādam no jums ir vēlme iegūt kaut kādas tiesības, tad mums ir arī jārūpējas par to, lai mēs – katrs pats individuāli – izpildītu tos nosacījumus, lai mēs šīs tiesības varētu iegūt.

Tā ka nevajadzētu šeit mēģināt darīt to visu otrādi un faktiski vienā ziņā arī traucēt šo cilvēku normālu integrāciju. Jo katra šāda lieta, kuru mēs vēlamies un kurai, tā sakot, pamatā ir likuma prasība, ka jābūt šīs valsts pilsonim, veicina integrāciju.

Tad nu veicināsim integrāciju un vairs neiesniegsim šādus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es varētu atbildēt Dalbiņa kungam uz jautājumu, kāpēc viņi nenaturalizējas. Ja es dzirdētu šo argumentu kādā “siltā” kampaņā, teiksim, starp tirgotājiem, tad nebūtu nekāds brīnums. Taču tagad ar šo argumentu var attaisnot jebkuru aizliegumu nepilsoņiem tirgoties ne tikai ar ieročiem, bet, teiksim, pat ar sērkociņiem. Šis likumdevēja arguments ir negodīgs, jo likumdevējam jādomā par jebkura ierobežojuma samērīgumu, par tā lietderību sabiedrībai un tā tālāk. Un diemžēl visa šī argumentācija tikai raksturo deputātu nepietiekamo kvalifikāciju, ne vairāk.

Gribu arī uzsvērt, ka šogad naturalizācijas tempi ir 2000 cilvēku gadā, bet nepilsoņu ir aptuveni 400 tūkstošu. Sakarā ar to naturalizācijas process ilgs 200 gadus un visu šo laiku Latvijā dzīvos nepilsoņi, daži tūkstoši zīdaiņu būs piedzimuši katru gadu… Situācija ir strupceļā. Situācija neapmierina visas Eiropas cilvēktiesību aizstāvības organizācijas, un ir laiks kaut ko darīt. Un tikai Saeima var tomēr atrisināt šo problēmu. Es uzskatu, ka mūsu frakcijas uzdevums ir atgādināt par to, ka problēma eksistē un ka neviens negrib atrast izeju no šīs situācijas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, par tiem divsimt gadiem, kuru laikā vajadzētu visus naturalizēt, neuztrauksimies! Es ceru, ka tos vairs nevajadzēs naturalizēt pēc divsimt gadiem. Sāksim ar to.

Otrs, ko es pateikšu. Redziet, tā ir tagad tāda spēlēšanās: dot ieroci, nedot ieroci… Vispār ir tāda vecuma robeža, kaut kāds periods, kad jauniem cilvēkiem patīk spēlēties ar ieročiem. Nu, to it kā varētu saprast, tas nāk no senčiem.

Taču tam, kas paņem ieroci rokās un kas to lieto, vajadzētu šad un tad atcerēties, ka ierocis kādreiz arī izšauj. Un, ja kāds izšauj uz kādu citu, tad var cerēt un sagaidīt, ka dabūs tādu pašu šāvienu arī pretim. Un tāpēc ir šādos gadījumos īpaši bīstami runāt par tādiem cilvēkiem, kuriem nav nekādu patriotisku jūtu attieksmē pret Latviju un kuriem nav nekādas pienākuma apziņas, kuri mierīgi slēpjas aiz kaut kādiem saukļiem.

Šorīt no rīta mani intervēja nezin kāpēc Krievijas televīzija kārtējo reizi. Es viņiem laikam tāda “zvaigzne” esmu. Šoreiz arī priekš ārzemēm šī intervija bija domāta. Un pamatā bija viens jautājums: “Jūs taču, atgūstot neatkarību, solījāt nulles variantu pilsonības piešķiršanā?” Es teicu: “Es neesmu solījis nevienam to. Prasiet tiem, kas solīja.” Nē, faktiski piecas vai sešas reizes man uzdeva šo jautājumu: “Kā jūs domājat, solījumu pildīja vai nepildīja?” Tātad viens vienīgais, kas viņus šorīt no rīta interesēja: kas ko ir solījis un ko ir pildījis. Un atkal tiek pīts iekšā šis jēdziens...

Un tagad par pašiem tiem jēdzieniem. “Ārvalstniekiem ir iespējas, bet nepilsoņiem nav iespēju…” Nesalīdziniet šos divus jēdzienus! Un nerunājiet par ārvalstniekiem kā par kaut ko!... Šeit likumā ir skaidri pateikts – runa ir nevis par ārvalstniekiem, bet par Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, ja nemaldos! Un, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs, protams, uzņēmāmies savas saistības, kuras arī pildām. Kas tad te būtu ko brīnīties? Arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir līdzīgas saistības.

Un arī “Eiropas Ekonomikas zonas valstis” ir pilnīgi skaidrs jēdziens, un ir zināms, kuras valstis tās ir un kuras – nav. Un tos nosaukt vispārējā vārdā – par ārvalstniekiem –, ar to jēdzienu saprotot, ka jebkurš, no jebkuras pasaules malas atbraucis uz šejieni, var tikt tur ieskaitīts?!

Un vēl, ja runājam par šiem pašiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem šeit, Latvijā. Es dažus tādus pazīstu. Starp citu, viņi latviski runā labāk nekā viens otrs Saeimas deputāts.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kas ir valsts? Valsts, pirmām kārtām ir tās pilsoņi. Turklāt visos likumos ir jābūt sabalansētiem pienākumiem ar tiesībām. Pilsoņiem ir pienākums aizstāvēt valsti un aizstāvēt valsti arī ar ieroci rokās, turpretī nepilsoņiem šāda pienākuma nav. Un tāpēc arī tiesību jomā ir jābūt atšķirībām.

Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi Ābiķis teica!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

12. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

13. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

14. – aizsardzības ministra Slaktera priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

15. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Neatbalsta!”)

Sēdes vadītājs.

Te ir rakstīts “neatbalstīts”.

J.Dalbiņš.

Jā, es vēlreiz atvainojos! Tā pati kļūda ir ieviesusies, ņemot vērā šo pirmo ierakstu. Kolēģi, tabulā viss ir kārtībā!

15.priekšlikumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi, un tas ir saistīts ar 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Prokuratūras likumā” saņemti 3 priekšlikumi.

1. – Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! PCTVL frakcijas priekšlikums dod iespēju strādāt par prokuroriem ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem. Tas skan tā diezgan dīvaini jebkurā valstī, izņemot Latviju. Latvijas nepilsoņiem ir īpašs statuss un tiešas saiknes ar Latviju. Tas ir atzīmēts arī Satversmes tiesas 2005.gada spriedumā. Īsumā definējot, tie ir bijušie pilsoņi, kuriem pirms 16 gadiem tika atņemtas un joprojām nav atjaunotas politiskās un vēl dažas citas tiesības.

Un vēl viens arguments. Iepriekšējā nedēļā mēs ilgi sēdējām apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumu un prokuratūras pārstāvji mums apgalvoja, ka Rīgā katastrofāli trūkst prokuroru. Kandidāti no laukiem negrib strādāt Rīgā, jo alga ir neliela un dienesta dzīvokļu arī nav. Un šo kadru trūkuma iemeslu ir ļoti viegli izprast. Darbu prokuroram sagādā visi rīdzinieki, bet prokurora amata kandidāti tiek vervēti tikai no latviešu iedzīvotāju vidus jeb no rīdzinieku vienas trešās daļas. Ja runājam tikai par nepilsoņiem, tad jāteic, ka nepilsoņu daļa starp rīdziniekiem ir 27 procenti.

Aizliegums nepilsoņiem strādāt par prokuroriem jau ir slikts pats par sevi. Bez tam tas ir mājiens visiem krieviem, ka viņiem tur nav ko darīt. Un šo apgalvojumu ir viegli pierādīt. Diemžēl internetā man neizdevās sameklēt visu 526 prokuroru vārdu un uzvārdu sarakstu, bet 63 prokuratūras augstāko amatpersonu uzvārdu saraksts ir pieejams jebkuram interesentam. Iespējams, ka pie pamatnācijas nepieder Aleksandrs Sorokins, Valentīna Kovaļova un Viktors Bogdanovs, kuri vada dažas iestādes Latgales tiesu apgabalā, kur krieviski runājošo cilvēku skaits ir ap 80 procentiem. Un tāds varbūt ir arī Pāvels Cvetkovs no Zemgales. Šie minētie četri cilvēki sastāda tikai 6 procentus no visiem prokuratūras vadītājiem.

Tanī pašā laikā to Latvijas pilsoņu vidū, kuriem formāli būtu pieejams prokurora amats, nelatviešu daļa sastāda nevis 6, bet 27 procentus. Šā ierobežojuma atcelšana nepilsoņiem – tas faktiski ir ielūgums krieviem strādāt šajos amatos.

Aicinu šo aicinājumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā nu iet, kad kārtīgi nepaskatās, ko pats ir iesniedzis. Tātad deputāta runā skanēja apmēram tādi vārdi, ka par prokuroriem būtu jāstrādā nepilsoņiem. Taču šķiet, ka 33.pants runā nevis par prokuroriem, bet runā par prokurora amata kandidātiem. Tātad vienu iesaka, bet otru domā. Un šķiet, ka tālāk būs arī tāds ierosinājums, ka arī par ģenerālprokuroru varētu būt nepilsonis. Tā ka acīmredzot iesniedzējam padomā ir kaut kādi slēpti varianti, lai tiktu līdz ģenerālprokurora amatam un kārtotu savas lietas jau no tik augstām virsotnēm.

Katrā ziņā šis ir kārtējais mēģinājums kaut ko sajaukt – neatbildēt par saviem vārdiem, runāt vienu, bet darīt pavisam kaut ko citu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Neskatoties uz manu nepietiekami labo latviešu valodu, pēc Dobeļa kunga domām, es tomēr ceru, ka jūs sapratīsiet, ko es gribu jums pateikt. Es gribētu kolēģim atgādināt Krimināllikuma 56.pantu – “Kriminālatbildības noilgums”. Tātad tie ir piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.

Ja Latvijas pilsonis piecpadsmit gadu laikā ir godīgi dzīvojis un strādājis Latvijas labā un savas ģimenes labā, viņš vairs nav noziedznieks. Tā tas ir saskaņā ar pastāvošo likumu.

Gribētos arī atgādināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, kas tika pieņemts pērn jūnijā. Nekādus lustrācijas veida ierobežojumus nedz ieslodzījuma vietu apsardzei, nedz robežsargiem, nedz policistiem šis likums vairs neparedz, turpretī pirms 2006.gada visām minētajām profesijām šādi ierobežojumi tomēr bija. Līdz ar to šodien jebkurš bijušais VDK aģents var droši strādāt par policistu. Tā ir saskaņā ar likumu!

PCTVL frakcija tomēr piedāvā prokuratūras darbiniekiem saglabāt lustrācijas ierobežojumus, bet ievērojot noilguma termiņu, kas ir iekļauts Krimināllikumā attiecībā uz sevišķi smagiem noziegumiem.

Un vēl viena nianse. Dažādos likumos lustrācijas ierobežojumi būtiski atšķiras, un Prokuratūras likums ir viens no nedaudzajiem, kurš satur tiešu uzaicinājumu ārvalstu izlūkdienestu aģentiem strādāt mūsu tiesībsargājošajā sistēmā. Paklausieties, lūdzu, uzmanīgi (es citēju): “Par prokuroru nevar būt persona, kura ir to valstu, kas nav Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, izlūkdienesta aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.” Citāta beigas. Turklāt tiek uzsvērts, ka par prokuroru faktiski var kļūt tikai Latvijas pilsonis.

Tad, lūk, Latvijas prokurors, kuru ir savervējis britu vai dāņu izlūkdienests, saskaņā ar likumu var godīgi veikt visus spiega karjeras pakāpienus: sākumā – aģents, tad – konspiratīvā dzīvokļa turētājs un visbeidzot – rezidents. Turklāt Prokuratūras likums ne tikai netraucē šīs valsts interešu nodevējam uzraudzīt, kā tiek pildīti Latvijas likumdošanas panti, bet arī visādi apsveic viņa “ēnas karjeru”.

PCTVL uzskata, ka tas neatbilst valsts interesēm, un aicina izlabot šo acīmredzamo kļūdu. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks doties pārtraukumā, tāpēc debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks šodien pulksten 10.39 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pulksten 10.35 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Kārlis Leiškalns, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Ingmārs Līdaka, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Dzintars Rasnačs, Jānis Strazdiņš un Artis Pabriks.

Frakciju priekšsēdētāji, uzmanību, lūdzu! Tūlīt, pulksten 10.45 būs Frakciju padomes sēde.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Turpināsim Saeimas 22.novembra sēdi. Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Esam tikuši līdz 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumam.

Vārds debatēs tiek dots deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vai es drīkstu runāt vai man tomēr jāpagaida, kamēr paies nost no šīs puses daži biedri? Es pagaidīšu kādu laiku. Tā taču nevar darīt…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Deputāts Zaķis un deputāts Orlovs varbūt varētu ieņemt savu vietu.

J.Dobelis.

Viņiem jau nav sajēgas, kā jāuzvedas.

Sēdes vadītājs.

Deputāt Dobeli! Lūdzu tomēr ievērot pieklājību! Jums vārds!

J.Dobelis.

Paldies, paldies! Jā.

Kārtējo reizi tiek minētas valsts intereses, bet netiek minēts, kuras valsts intereses varētu stiprināt šis priekšlikums. Būtu interesanti uzzināt, par kuru valsti ir runa šajā priekšlikumā.

Otrs. Iesniedzēji grib izņemt ārā zināmu aizliegto personu loku. Lūdzu, izlasiet, godātie kolēģi, šo 7.apakšpunktu! Ko tad grib izņemt ārā? Kas tad varētu tagad būt mums te par prokuroriem?
PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS un Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbinieki un tā tālāk, un tā joprojām. Vēl ir minētas arī citas valstis. Tie tad tagad varētu būt tie prokurori. Tātad lieku nepatikšanu taisītāji lai tik iet un mācās par prokuroriem! Vecais, labais PSRS diktāts ar visām apakšstruktūrām…

Kam tad tas var palīdzēt? Tas var palīdzēt tiem, kam Latvijā dzīvot nav sevišķi ērti – neapšaubāmi, mūsu kaimiņvalsts šovinistu pārstāvjiem.

Ne jau velti kaimiņvalsts prezidents uztraucas par to, jo, redziet, opozīcijas partijas esot nejaukas. Prezidents nosauca viņas par šakāļiem. Opozīcijas partijas Krievijā esot šakāļi, kas saņem naudu no ārvalstīm. Kādi nabadziņi! Un tagad gāzīs nost tos labos cilvēkus!

Latvijā tā vai citādi visu laiku mēģina ieslidināt Krievijas simboliku. Vispopulārākais tagad ir kļuvis Andreja karogs – tātad krievu militārās flotes simbols. Šad un tad parādās arī citi karogi, ieskaitot, kā krievi sauc savu karogu, “besiku”. Tas arī šad un tad plīvo ielās. Tā tas, lūk, notiek! (No zāles dep. V.Orlovs: “Tas par jautājumu? Kādu jautājumu skatām?”)

Un, ja šādi cilvēki… šie te bijušie, būs par prokuroriem, tad varat nešaubīties, ka gadījumā, ja būs kādas lietas jāvirza uz tiesu, šādi prokurori darīs visu, lai šādas lietas uz tiesu netiktu virzītas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Gribu drusciņ oponēt Dobeļa kungam. Manā priekšlikumā nav neviena vārda par Krieviju.

Šeit ir runa par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma valstu aģentiem, kuri saskaņā ar likuma esošo redakciju varētu strādāt par prokuroriem.

Man tas nav saprotams. Mūsu cienījamā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir sagatavojusi vēl vienu likumprojektu, kas ir iekļauts darba kārtībā ar 26.numuru, un tajā ir runa par valsts drošības iestāžu darbiniekiem. Arī šajā likumā ir iekļauts līdzīgs ierobežojums, kas gandrīz pilnībā sakrīt ar ierobežojumu prokuroriem. Un izņēmums ir tikai viens.

Ne par kādiem britu aģentiem šeit nav runa! Cilvēki, kuri strādā ārvalstu izlūkdienestā, nevarētu strādāt mūsu izlūkdienestā. Varbūt ir kādi likumīgi izņēmumi, teiksim, attiecībā uz bijušo britu ģenerāli, kas šodien strādā SAB, bet nekādu pierādījumu, ka viņš agrāk strādājis arī Lielbritānijas izlūkdienestā, nav.

Tāpēc es gribētu, lai Dobeļa kungs, kuram ir liela pieredze, strādājot tieši šajā komisijā, mums paskaidro, kāpēc vienā likumā ir dota iespēja mūsu tiesībsargājošajās institūcijās strādāt ārvalstu aģentiem, bet otrā likumā – nav. Varbūt ir zināmi konkrētu prokuroru uzvārdi, kas ir bijuši ārvalstu aģenti? Lūdzu, Dobeļa kungs, nosauciet šos cilvēkus no Saeimas tribīnes! Ja jums tāda saraksta nav, tad nav arī nekādas jēgas saglabāt šīs muļķīgās rindkopas mūsu likumā. Un Saeima droši varētu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

3. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi, pirms skatām nākamo darba kārtības punktu, mums ir jālemj par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un svītrot no darba kārtības 27.punktu – likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu virzīt šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut šo likumprojektu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta – likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” otrajam lasījumam ir saņemti 7 priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu ar kārtas numuru 1167. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Veselības ministrija, tas ir izskatīts Ministru kabinetā un jau šā gada 18.jūlijā tika iesniegts Saeimā.

Un tomēr Veselības ministrija organizēja darba grupu, kas apsprieda sagatavoto likumprojektu un konstatēja, ka šis deleģējums – sagatavot Ministru kabineta noteikumus – nav nepieciešams, jo, Padomes regulas izpratnē, jau ir noteikta kompetenta valsts iestāde, kas sadarbosies ar Eiropas Komisiju un Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādēm. Un šajā sakarā Veselības ministrija lūdza atlikt šā likumprojekta izskatīšanu līdz 1.novembrim, ko mūsu komisija arī izdarīja. Mēs līdz šim neskatījām šo likumprojektu, bet tagad esam saņēmuši arī Veselības ministrijas vēstuli ar lūgumu izteikt šo iepriekš iesniegto likumprojektu citā redakcijā. Tāpēc komisija, izskatījusi un atbalstījusi Veselības ministrijas ierosinājumu, atzīst, ka iepriekš iesniegtais likumprojekts ir noraidāms un nav atbalstāms. Tā sagatavoja alternatīvu likumprojektu, kura teksts ir saskaņots ar Veselības ministriju, tāpēc komisija ierosina dokumentu Nr.1167, ko Ministru kabinets bija iesniedzis jau vasarā, noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Mums šobrīd ir jābalso par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pirmajā lasījumā, kuru atbildīgā komisija iesaka noraidīt. Tātad balsosim par šo likumprojektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 71, atturas – 2. Šis likumprojekts ir noraidīts.

Un otrs skatāmais dokuments ir alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Jā, šā dokumenta numurs ir 1652. Dokumentu sadarbībā ar Veselības ministrijas speciālistiem ir sagatavojusi Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izvērtējot visu šo situāciju. Tika atzīts, ka pēc iespējas ātrāk tomēr vajadzētu stāties spēkā jauniem Ministru kabineta noteikumiem ar precizētu nosaukumu, kuros tiktu noteiktas prasības medicīnas, uztura un diētas jomās.

Šo likumprojektu komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile.

Komisija šā likumprojekta pārejas noteikumos ir iekļāvusi arī tādu punktu, ka jau līdz 2008.gada 31.janvārim tiek izdoti Ministru kabineta noteikumi, kuri reglamentēs prasības medicīnas, uztura un diētas speciālistu asociācijām un citām ar veselības aprūpi saistītām biedrībām un nodibinājumiem, kā arī sniegs ierosinājumus pārtikas preču marķēšanā.

Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par atbildīgās komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 23.novembris līdz pulksten 17.00, bet izskatīšanai komisija ierosina 29.novembra sēdi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

A.Seile.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Reklāmas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.1663 – likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā”. Pavisam uz otro lasījumu ir saņemti 20 priekšlikumi, kuri ir izskatīti komisijas sēdēs.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts un izteikts komisijas precizētajā redakcijā 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

5. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir ierosināts aizliegt alkohola reklāmu, un šis priekšlikums, kā jau to varēja gaidīt, ir izraisījis zināmu interesi un, jāsaka, arī iebildumus gan no alkohola tirgotāju, gan no mediju puses. Šos iebildumus var viegli klasificēt tematiskās grupās, un es īsumā pieskaršos katrai no šīm grupām.

Pirmā iebildumu grupa. Šāds aizliegums kropļojot konkurenci. Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas prezidents apgalvo, ka reklāma pēc būtības ir vērsta uz to, lai palīdzētu patērētājam izvēlēties dzērienu starp daudzajiem zīmoliem, nevis vispār izvēlēties, vai lietot alkoholu.

Skan jau skaisti! Tomēr prezidents pasaka tikai pusi patiesības. Ābeces patiesība ir tāda: ikviena preces reklāma tiek radīta un demonstrēta ar vienu vienīgu mērķi – palielināt preces apgrozījumu. Un šis palielinājums var tikt sasniegts, pārdalot tirgus pieprasījumu pēc konkrētās preces uz radniecisku izstrādājumu rēķina. Tā ir tirgus pārdale, ko uzsver arī asociācijas prezidents. Taču vienlaikus notiek arī otrs process: reklāma vispār palielina pieprasījumu. Un abi šie procesi vienmēr notiek vienlaikus.

Jebkurai alkohola reklāmai ir ietekme gan tirgus pārdalē, gan vispārējā pieprasījuma pieaugumā. Ikviens ražotājs, kas pietiekami ilgi un nopietni ir strādājis tirgū, spēj diezgan precīzi novērtēt savu reklāmas investīciju projektu gan iekšējā ienesīguma normu, gan investīciju atmaksāšanās periodu. Piemēram, no sarunām citā jomā – sarunās ar optikas ražotājiem viņi man ir ļoti precīzi stāstījuši par to, cik lielu apgrozījuma pieaugumu dod, piemēram, televīzijas reklāmā ieguldīti 10 tūkstoši latu. Profesionāls mārketings jau sen ir kļuvis par prognozējamu, precīzu un izmērāmu darbības sfēru.

Otrā iebildumu grupa ir saistīta ar apgalvojumiem, ka šāds grozījums neko nedos: “Kā dzēra, tā dzers!” Arī alkohola cenas, protams, nekad nedrīkst celt, jo tad lietošot nelegālo alkoholu. Ar aizliegumiem vispār neko nevarot panākt. Tātad – pilnīga bezcerība, bet tautas nākotne – totāla nodzeršanās. Un mūsu rīcībā it kā nav vairs nekādu instrumentu.

Šiem skeptiķiem es gribu ieteikt salīdzināt kriminālo statistiku alkohola ietekmē izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaita ziņā nakts stundās. Tātad tirdzniecības aizliegums nakts stundās tomēr ir nesis labumu, un ar aizliedzošiem līdzekļiem arī kaut ko var panākt.

Trešā iebildumu grupa ir saistīta ar ļoti primitīvu aritmētiku – cik lielus ieņēmumus budžetā valsts iegūst nodokļu veidā no alkohola tirdzniecības. Jebkurš mediķis un ekonomists, kas daudzmaz ir informēts par makroekonomiskiem skaitļiem, skaidri redz, ka tiešie zaudējumi no pārmērīgas alkohola lietošanas rada daudz lielākus zaudējumus gan veselības budžetā, gan sakarā ar darbaroku trūkumu un darbaspēka kvalitātes zudumu masveida alkoholisma dēļ mūsu sabiedrībā.

Bet ceturtās grupas iebildumi ir saistīti ar it kā nepamatotiem preču brīvas kustības ierobežojumiem un, protams, ar soda naudas draudiem no Eiropas Savienības puses.

Šajā gadījumā gribu atsaukties uz Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu lietā par alkohola reklāmas aizliegumu Zviedrijā, kur tiesa atzina, ka leģitīma mērķa sasniegšanai šāds aizliegums ir atzīstams par samērīgu, ja valsts nevar sasniegt mērķus ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Šķiet, nevienam no klātesošajiem nevarētu rasties šaubas, ka, ja jau Zviedrija uzskata savu situāciju par pietiekami nopietnu, tad Latvijā alkohola radītais posts ir daudz lielāks.

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu rūpīgi izvērtēt un atbalstīt šo priekšlikumu otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, uz mērķi ir jāiet tomēr pakāpeniski. Un mēs labi zinām, kādas ir dzeršanas tradīcijas, – kādas tās bija Padomju Savienībā un kādas lielā mērā tās joprojām ir pie mums. Mēs zinām, ka mums desmitiem un desmitiem cilvēku mirst no nekvalitatīva alkohola lietošanas, ka mums nesalīdzināmi lielāks ir stiprā alkohola īpatsvars nekā tajās valstīs, kur ar alkoholismu slimo stipri mazāk cilvēku. Un tāpēc es šaubos, vai tik radikāls solis spēs dot kādu pozitīvu efektu, jo mums tomēr vajadzētu pakāpeniski nonākt pie situācijas, ka mazāk dzer nekvalitatīvu alkoholu, kas letālas sekas rada ļoti strauji, ka mazāk dzer stipro alkoholu. Un mēs, es domāju, tomēr nevaram pārlēkt pāri tādam starpposmam, kāds tas šobrīd ir civilizētās pasaules valstīs, kur arī, neapšaubāmi, alkohola reklāmas tiek pamazām arvien vairāk ierobežotas.

Gribu jums arī atgādināt, ka… Protams, tas varbūt nav labs arguments, bet es gribu atgādināt, ka Eiropas čempiona kausu galvenais sponsors ir “Heineken” – tātad vieglā alus ražotāja firma, ka mūsu Operas svētkus finansē “Aldaris”, ka daudzas sporta sacensības Latvijā – arī moto sacensības – finansē alus ražotāji. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Par mirušajiem autobraucējiem kas atbild?”)

Es, protams, negribu teikt, ka tas varbūt ir īpaši labi, bet mēs tomēr nevaram uzreiz no elles ielēkt paradīzē, Šadurska kungs! Mums vispirms ir jāiemācās dzert ar mēru, bet pēc tam varbūt vispār ir jāatsakās no alkohola lietošanas.

Un līdzīgi ir arī ar šīm reklāmām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

J.Šmits.

Godātie kolēģi! Pret šo deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu atbildīgā komisija jau ir izteikusi savu attieksmi ar balsojumu: četri bijuši “par” un viens ir atturējies. Tātad komisija ir parādījusi savu nostāju, un es aicinu arī Saeimu parādīt savu nostāju šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 14, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

13. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

15. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

17. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

20. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Šmits.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 28.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 315/Lp9.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” un ir atzinusi dažas nepilnības. Komisijas sēdē izvērtējot šo likumprojektu, komisija faktiski nonāca pie slēdziena, ka ir jāsagatavo alternatīvs likumprojekts, un komisija šādu alternatīvu likumprojektu arī sagatavoja. Tāpēc mēs lūdzam šo sākotnējo likumprojektu neatbalstīt, bet atbalstīt alternatīvo likumprojektu, kas būs nākamais.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, kuru komisija nav atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 74, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Vai par alternatīvo likumprojektu jūs vēl kaut ko ziņosiet?

S.Šķesters.

Jā, tieši tā!

Tātad atbildīgās komisijas sagatavotajā alternatīvajā likumprojektā ir atstāts spēkā bērna piedzimšanas pabalsts ierēdņiem tādā pašā kārtībā, kā tas ir bijis līdz šim, tātad – sešu mēnešalgu apmērā. Un tajā ir iekļautas arī tās normas, kas bija ierakstītas Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā, kā arī tika precizēti šie iesniegtie priekšlikumi.

Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters.

Šā gada 30.novembris. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”. Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 1665.

1.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Arī 4.pantā atbildīgā komisija ir veikusi redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

2. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra M.Jirgena priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un sagatavojusi savu – 3.priekšlikumu, kurā ir iekļāvusi arī Jirgena priekšlikuma būtību. Šeit vienkārši ir precizētas tās pašvaldības, kuru teritorijā atrodas Ķemeru nacionālais parks un kuras arī varētu tikt iekļautas parka padomes sastāvā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

4.priekšlikumā ir redakcionāli precizētas atsauces uz 2.pielikuma apakšpunktiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Seile.

Priekšlikumus komisija lūdz iesniegt līdz 29.novembrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Likumprojektam “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” ir saņemti 4 priekšlikumi.

1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 57, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es piedāvāju formulēt politiskos ierobežojumus mūsu drošībniekiem drusciņ citādāk, nekā tas ir formulēts likuma esošajā redakcijā. Šeit ir runa tikai un vienīgi par sen neeksistējošām organizācijām – PSKP, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju un tā tālāk. Proti, tie paši bijušie komunisti, kuru 5.Saeimas sastāvā bija vairāk nekā puse, šo likumu arī pieņēma. Un toreiz viņi domāja, ka komunisms ir mūžīgs, pavisam neizprazdami, kādā cietsirdīgā pasaulē ir nonākusi Latvija, dodoties patstāvīgā ceļojumā un kopš šā brīža būdama Padomju armijas vai Valsts drošības komitejas neaizsargāta.

Bet ko mēs darīsim, ja amata kandidāts ir bijušais terorists vai arī viņš ir organizācijas “Pobeda”, kas bija aizliegta ar tiesas nolēmumu, biedrs? Saskaņā ar likuma esošo redakciju šis potenciāli bīstamais cilvēks droši var strādāt par Drošības policijas virsnieku. Nekādu aizliegumu likumā jūs viņam neatradīsiet!

Es nevaru saprast, kā Saeima var piekrist šādai acīm redzamai kļūdai.

Dāmas un kungi! PCTVL frakcijas priekšlikuma redakcija (ar nelielām izmaiņām) tika nokopēta no Valsts civildienesta likuma, un tātad tā jau ir saņēmusi Saeimas vairākuma atbalstu. Šis likums, kas tika pieņemts daudz vēlāk – jau 7.Saeimā, kad bijušo komunistu deputātu vidū kļuva ievērojami mazāk, vairs nesatur aizliegumu komunistam strādāt valsts ierēdņa amatā. Lūk, aizlieguma formulējums šajā likumā, kas daudz vairāk atbilst realitātei: “Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks.” Var viegli pārliecināties, ka tas gandrīz sakrīt ar PCTVL frakcijas priekšlikumu apspriežamajam likumprojektam. Mēs tikai ieviesām aicinājumu ņemt vērā to gadījumu, kad cilvēks bija sapratis, ka ir nokļuvis pretvalstiskā organizācijā un bija pametis tās rindas, pirms šī organizācija kļuva par noziedzīgu.

Man gribētos zināt, kādi argumenti varētu būt klātesošajiem attiecībā uz šo priekšlikumu. Tas fakts, ka es piederu “nepareizajai” organizācijai un ne tai tautībai, kādai vajadzētu, turklāt arī mans uzvārds ir neatbilstošs, nepieder pie argumentētu iebildumu skaita.

18.novembra svinīgajā sēdē Saeimas priekšsēdētājs paziņoja, ka opozīcijas priekšlikumu noraidīšana tikai tāpēc, ka tos piedāvā opozīcija, ir nepareiza prakse. Un jau šodien Saeimas vairākumam ir radusies lieliska iespēja pāriet no vārdiem pie darbiem un iesākumā atbalstīt šo konkrēto PCTVL frakcijas un manu personīgo priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā neizplatīt pilsonības kritēriju attiecībā uz drošības dienestu ierindas darbiniekiem. Te ir runa par tām darbavietām, kuras tiek apmaksātas no valsts budžeta jeb no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Sakarā ar to aizliegums nepilsoņiem strādāt šajos amatos nav samērīgs un ir atceļams.

Interesanti, ka paši likumdevēji jau ir atzinuši to faktu, ka nepamatotie ierobežojumi personām, kuras nav Latvijas pilsoņi, nebūt nepalīdz aizsargāt, bet gan – gluži pretēji! – kaitē nacionālajai drošībai. Te ir runa par apspriežamā 18.panta ceturto daļu, kura skan šādi: “Ārvalstu pilsoņi un Latvijas nepilsoņi drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata.” Derētu uzsvērt, ka eksperta vai konsultanta pienākumi var izrādīties daudz nopietnāki un ar lielāku atbildību apveltīti nekā iestādes ierindas darbinieka pienākumi, kura galvenais uzdevums var izrādīties savlaicīga elektrisko spuldzīšu nomaiņa koridoros.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 57, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu parlamentu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1672 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Komisijā ir iesniegti divi priekšlikumi.

Pirmais ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jakrina kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

2. – Buzajeva kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Šis priekšlikums – atcelt ierobežojumu Latvijas nepilsoņiem strādāt par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem – ir absolūti dabisks, un to ir ļoti grūti apstrīdēt. Paši par sevi šie regulatori nebūt nav Latvijas izgudrojums. Tas ir aizgūts no Rietumiem. Regulatora uzdevums ir būt par vidutāju starp valsti un iedzīvotājiem tādā delikātā lietā, kāda ir tarifu noteikšana, jo šo tarifu apmērs ietekmē ikviena sabiedrības locekļa dzīvi.

Attiecīgi regulatoram piemīt divējāda daba. Daudz lielākā mērā viņš ir nevis valsts ierēdnis, bet gan sabiedrības kalps, un viņu izvirza nevis valdība, bet Saeimas vai pašvaldības deputāti.

Ņemot vērā šo apstākli, uz viņu nevar attiecināt Satversmes 101.pantu, kurā ir rakstīts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Latvijas nepilsoņi šajā pantā netiek minēti, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņi nevar piedalīties valsts un pašvaldību darbā.

Dāmas un kungi! Savā 11.oktobrī iesniegtajā jautājumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram PCTVL frakcija bija uzskaitījusi tās 30 pašvaldības, kuras patvaļīgi nepielaiž nepilsoņus darbībai pašvaldību komisijās un darba grupās. Un ministrija atzina, ka mums ir taisnība. Tā nosūtīja šīm pašvaldībām direktīvu vēstuli ar prasību atcelt pretlikumīgos ierobežojumus.

Sakarā ar to gribētos atzīmēt, ka regulatoru padomes tiek izveidotas nevis tikai valsts līmenī, bet arī pašvaldībās. Pašvaldības pēc savas izvēles var uzticēt tā vai cita pakalpojuma regulēšanu vai nu regulatoram, vai komisijai. Ņemiet vērā, ka nepilsonis ir pilntiesīgs darboties pašvaldības komisijā un pildīt tos pašus pienākumus, kādus izpilda regulatora padomes locekļi, tāpēc ierobežojums nepilsoņiem strādāt par regulatoriem vēl lielākā mērā izskatās nejēdzīgs.

Atbildīgās komisijas sēdē tika izteikts viens vienīgs iebildums pret PCTVL priekšlikumu: “Lai nepilsoņi naturalizējas un tad regulē visu, ko vien tie vēlas!” Piebildīsim, ka tas ir tirgus tantes, nevis likumdevēja arguments. Ar šo argumentu var attaisnot jebkuru ierobežojumu nepilsoņiem, piemēram, strādāt par trolejbusa konduktoru.

Likumdevējam, ieviešot kādu ierobežojumu, pirmām kārtām ir jānorāda uz sabiedrisko labumu, kuru šis ierobežojums atnesīs. Viņam ir jānorāda arī uz to bīstamību, kura draud sabiedrībai, ja ierobežojums netiks ieviests. Un visbeidzot viņam ir jāpamato ierobežojuma samērīgums un jāpierāda, ka tādu pašu labumu sabiedrībai nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem.

Dāmas un kungi! Esmu dziļi pārliecināts, ka šajā gadījumā neviens no jums nespēs pamatot nevienu no trim iepriekš minētajiem kritērijiem, tāpēc jums nav nekāda pamatojuma neatbalstīt šo PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Komisijas sēdē mums tiešām izvērsās neliela diskusija par šo tēmu, jo bija jautājums, vai regulatoram, skatot šos ļoti jutīgos jautājumus par tarifiem, nav nepieciešams uzklausīt zinātniekus un citus profesionāļus, kuri nav pilsoņi. Runājot par šo jautājumu, regulators paskaidroja un arī komisija tā nobalsoja, ka, protams, tas ir svarīgi. Taču, kā mēs visi zinām, pie regulatora darbojas arī konsultatīvā padome, kurā ietilpst profesionāļi, zinātnieki, neatkarīgi no viņu nacionalitātes. Tā ka šajā jutīgajā laukā ir iespēja darboties arī nepilsoņiem.

Taču, ja viņi vēlas strādāt par regulatora padomes locekļiem, tad viņiem ir iespēja vispirms kļūt par Latvijas pilsoņiem un parādīt savu lojalitāti Latvijas Republikai.

Tā ka aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu.

A.Rubiks.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Vispirms ir jābalso par šo priekšlikumu. Vai par priekšlikumu nekas vairs nav piebilstams? Tad lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Rubiks.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rubiks.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 29.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 1683. Šo likumprojektu ir sagatavojuši septiņi dažādu frakciju deputāti. Tautsaimniecības komisija savā sēdē likumprojektu izskatīja un lūdz Saeimu noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim. Zaķa kungs, jūs gribat debatēt gan par steidzamību, gan par likumprojektu pirmajā lasījumā?

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt nedz šo likumprojektu, nedz arī tā steidzamību. Taču nojaušu, ka vairākums tomēr nobalsos “par”.

Paskaidrošu, kāpēc likumprojekts, manuprāt, nav atbalstāms.

Ja Satiksmes ministrija būtu uzrakstījusi koncepciju par to, kā turpmāk tiks samazinātas rindas uz robežas un to saprotami paskaidrojusi sabiedrībai, tad problēmas nerastos. Taču šķiet, ka problēmas jau ir radušās.

Un šīs problēmas ir šādas. No medijos izskanējušām ziņām nepārprotami ir izsecināms tas, ka Satiksmes ministrija šobrīd, tā teikt, spēlē atsevišķu uzņēmēju interesēs. Respektīvi, gan pie Grebņevas, gan pie Terehovas jau ir izveidoti stāvlaukumi, kuriem Satiksmes ministrija grib piegādāt klientus, proti, pilnīgi visu kravas automašīnu vadītājus. Šis Ceļu satiksmes likuma grozījums būtībā nozīmē to, ka turpmāk visi kravas transportlīdzekļi būs obligāti novietojami tajos stāvlaukumos. Un tie būs maksas stāvlaukumi!

Likumprojekts nesniedz mums atbildi uz jautājumu, tieši kuros laukumos… Vai to būs daudz vai tie būs tikai tie, kas ir šobrīd? Spriežot pēc mediju sniegtajām ziņām, tie ir tikai tie, kas jau šobrīd ir uzbūvēti.

Tālāk. Tie būs maksas stāvlaukumi. Kas noteiks maksu? Ja tie būs divi stāvlaukumi, kuri ir vienīgie un tātad unikāli, tas ir, tādi, kuriem ir noteiktas ekskluzīvas tiesības pieņemt visas kravas automašīnas un kuri varēs paši noteikt maksu, tad rodas jautājums: kāda tā maksa būs? Minēsim! Desmitiem, simtiem vai tūkstošiem latu?

Tālāk. Kāpēc tikai kravas automašīnas? Juridiskais birojs uzdeva komisijā jautājumu, vai tiešām nekad nākotnē nevar rasties problēmas ar jebkuriem citiem auto. Arī par citiem auto būtu jārunā šajā likumā.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Mums pirmais ir jāizskata jautājums par steidzamību.

Dz.Zaķis.

Jā, jā, protams, par steidzamību.

Kāpēc tieši tas ir tikai pie Grebņevas vai Terehovas? Kāpēc tas ir pierobežā? Es uzskatu, ka šis likumprojekts nav atbalstāms kopumā, bet nekādā gadījumā – pat tad, ja tas tiks atbalstīts pirmajā lasījumā! – tas nav atbalstāms kā steidzams, jo neatbildētu jautājumu tajā ir ļoti daudz.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu neatbalstīt nedz likumprojekta steidzamību, nedz arī likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim. Par steidzamību, jā?

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, šis likumprojekts ir steidzams, tāpēc ka rindas uz Austrumu robežas ir problēma. Tā ir nopietna problēma, kas jārisina ātri. Neatbilst patiesībai šīs insinuācijas par atsevišķu privātpersonu lobēšanu šajā likumā. Šī likuma norma nekādā veidā to neveicina.

Būs attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, būs precīzi noteikta gan maksa, gan viss pārējais, kas attiecas uz šīm lietām, tāpēc aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 30, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par atbalstu, jo tik tiešām rindas ir un šis jautājums ir steidzams. Tautsaimniecības komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Krišjāni, nu!”)

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Nenoliedzami, rindas uz Austrumu robežas ir, un tā ir problēma. Mēs zinām, ka tās ir izveidojušās Krievijas un Baltkrievijas tranzītpolitikas dēļ. Tās ir pārsvarā kravas mašīnas, kuras no Eiropas caur mūsu valsts teritoriju dodas tālāk uz Austrumiem. Nenoliedzami, šī ir problēma.

Jautājums ir par risinājumu. Risinājums, ko satiksmes ministrs piedāvā šajā likuma grozījumā, ir izveidot maksas stāvvietas pie robežas. Spriežot pēc informācijas, kas ir masu medijos šobrīd, tiešām šķiet ticams tas variants, ka šeit tiek tīši vai netīši lobētas konkrētas intereses, jo, proti, tā nebūs brīva konkurence, un tas ir pakalpojums, par ko katram šoferim, katrai firmai, kas pārvadā kravu, būs jāmaksā.

Taču ir iespējams arī otrs risinājums, kā šīs rindas pierobežas teritorijā likvidēt. Proti, varētu ieviest elektronisku reģistrēšanās sistēmu. Jebkurš šoferis tad varētu savu mašīnu uzglabāt vai nu Rīgā, vai Ventspilī, vai Liepājā, vai Cēsīs, Valmierā, Bauskā un piebraukt pie robežas īsi pirms tam, kad viņa kārta pienākusi. Mūsu valsts teritorija nav liela, 24 stundu laikā var tikt praktiski no jebkuras vietas.

Ir izskanējis arguments, ka tas nav tik vienkārši – īsā laikā izveidot šādu elektronisku sistēmu. Bet, kolēģi, šī problēma mums pastāv jau vairākus gadus! Es secinu, ka problēma nav tā, ka nevar izveidot īsā laikā šādu sistēmu, bet gan tā, ka trūkst tās vēlēšanās. Mēs, likumdevēji, balsojot pret šo konkrēto likumprojektu, varam piespiest satiksmes ministru un Satiksmes ministriju rast šo vēlēšanos.

Es aicinu mūs visus padomāt par labāku risinājumu, nevis pieņemt šo sasteigto un, varētu teikt, monopolu veicinošo priekšlikumu. Balsosim pret šo likumprojektu, lai Satiksmes ministrija izstrādā labāku!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šobrīd Ludzas rajonā ir izsludināta ārkārtas situācija, bieži vien šāda situācija tiek izsludināta arī Rēzeknes rajonā. Cilvēki, kas dzīvo pie šā autoceļa, prasa ātru un tūlītēju jautājuma risinājumu. Arī tie šoferi, kas stāv rindā vairākas diennaktis un antisanitāros apstākļos pavada visu to laiku, prasa tūlītēju un ātru risinājumu.

Godātais Kariņa kungs! Es jums izsaku pateicību par jūsu priekšlikumu. Protams, ir daudz dažādu risinājumu, un visus tos mēs izskatīsim. Taču es gribu pateikt lielu paldies septiņiem deputātiem no dažādām frakcijām, kas ir ieteikuši konkrētu un tūlītēju risinājumu.

Lūdzu atbalstīt šo risinājumu un sākt šo problēmu beidzot risināt, nevis tikai runāt par to.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Nu kāda jēga ir runāt muļķības no Saeimas tribīnes? Runāt par ārkārtas situāciju Ludzas rajonā un tamlīdzīgi? Nu taču ir smieklīgi iedomāties, ka stāvlaukums, kas paredzēts 200 automašīnām, atrisinās 1000 automašīnu problēmu Ludzas rajonā! Nu labi, rindā stāvēs 800, jo 200 stāvēs stāvlaukumā! Taču tās visas obligāti tiks, tā teikt, izdzītas cauri šim stāvlaukumam, un kāds no tā nopelnīs.

Godātie kolēģi, nu taču domāsim reiz par problēmas risinājumu! Protams, viens no risinājumiem ir elektroniska rindas kārtošana un reģistrācija rindai, lai šoferiem būtu iespējas jebkur ceļā – vai nu Latvijā, vai pat vēl ārpus Latvijas, Polijā, Lietuvā, – apstāties un sekot līdzi, kā virzās rinda, un iebraukt robežjoslā tajā brīdī, kad ir atlikušas tikai dažas mašīnas priekšā. Šoferi lieliski to var izdarīt. Transporta kompānijas lieliski var iesaistīties šādā elektroniskā reģistrācijā. Un, ja šī elektroniskā reģistrācija ar laiku aptvers ne tikai Latviju, bet visu Eiropas Savienību, tad tas būs vēl vienkāršāk, un tad šī pieredze būs izmantojama arī uz citām robežām.

Kolēģi! Ja jau mēs ik pa brīdim runājam, ka valdībai un Saeimai jāatgūst sabiedrības uzticība, nu tad taču beidzot to izdarīsim un nelobēsim vienu privātuzņēmēju, likumā nosakot viņam priekšrocības! Jo, kā kolēģi pareizi teica, tajā stāvlaukumā nebūs neierobežotas konkurences. Tam, kam piederēs tā zeme, tam būs arī tas stāvlaukums.

Kolēģi, rīkosimies taču mazliet saprātīgāk!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

(Nerunā mikrofonā: “Paej nost! Netraucē runāt!”)

Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs pateica skaistus vārdus: “Kāda jēga runāt muļķības!” Tikai – kāpēc viņš pats šo apņemšanos nepildīja? Tas būtu vienīgais jautājums.

Mums te, Saeimā, kaut kā ir izveidojies tāds klans: ir tādi, kam vienmēr ir absolūtā patiesība; kas vienmēr citus māca, ko vajag darīt; kas vienmēr runā par lāčplēšiem un kangariem; kas vienmēr demonstrē savas juridiskās zināšanas, un tā tālāk, un tā tālāk.

Nāciet pie apaļā galda, un atklātās diskusijās jebkurš jums pierādīs, ka jūs tādi neesat. Arī šinī brīdī.

Par ko tad ir runa – kaut ko darīt vai nedarīt neko? Atnāk un noplāta rokas te uz vienu pusi, uz otru pusi un aiziet. “Nedarīsim neko, lai tiem tur nekas nesanāk. Nākotnē darīsim to un to.” Paši neko nav izdarījuši. Pilnīgi neko! Bet skaisti pamācīt no tribīnes – tur daudz prāta nevajag. (No zāles dep. K.Šadurskis: “To mēs esam pamanījuši!”) Tur vispār prāta nevajag. Lūk!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu būt korektam pret kolēģiem!

J.Dobelis.

Tālāk. Ja ir runa par informāciju, tad ļoti smieklīgi skan: “Iegūta no saziņas līdzekļiem informācija, ka tie un tie tos un tos lobēs.”

Sāksim ar to, ka katrs saziņas līdzeklis kaut ko lobē! Un katram saziņas līdzeklim aiz muguras ir kāds, kas viņu spiež kaut ko lobēt!

Un tāpēc šinī konkrētajā situācijā nedarīt neko – tas ir brīnišķīgi!

Man liekas, ka visinteresantāk būtu uzklausīt mūsu deputātus – Saeimas deputātus, kuri dzīvo Latgalē. Ko viņi saka par šādu priekšlikumu? Un ar to vajadzētu sākt.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 30.novembris. Un likumprojekta izskatīšana – Saeimas 6.decembra sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1671. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums vienkāršot nodokļu maksāšanu. Tas paredz nodokļu maksāšanu elektroniskā formā un ļaus precīzāk piemērot sodus par nodokļu deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu.

Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Leiškalns.

Komisija gaidīs priekšlikumus līdz šā gada 7.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs jūs informē, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Mūrnieces, Zaķa, Kariņa un Repšes jautājumu iekšlietu ministram Ivaram Godmanim “Par Iekšlietu ministrijas rīcību”. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Ivaram Godmanim.

Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Šodien sēde pulksten 14.45. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds 9.Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Dzintars Jaundžeikars, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Jānis Lagzdiņš, Ingmārs Līdaka, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Pauls Putniņš, Dzintars Rasnačs, Mareks Segliņš, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs un Artis Pabriks.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 22.novembra sēdi slēdzu.