Ar saknēm Latvijas zemē, ar prātu un sirdi Latvijas dzīvē

Latvijas Lauksaimniecības universitātei — 60 gadi

Voldemārs Strīķis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Zinātņu pētnieks Jānis Stradiņš koncentrēti aplūkojis Rīgas Politehnikuma nodibināšanu. Tā dibināšanā tika pārņemta Vācijas un Šveices pieredze, dibinot politehniskas augstskolas. Rīgas Politehnikums darbu sāka 1862. gadā ar sagatavošanas kursiem. 1863. gadā tika izveidotas Lauksaimniecības, Inženieru un Ķīmijas nodaļas. Vēlāk tām pievienojās Mehānikas, Tirdzniecības, Arhitektūras un Mērniecības nodaļas. Augstskola darbu uzsāka Krievijas impērijas apstākļos, to subsidēja Baltijas muižniecība un Rīgas birža.

Lauksaimniecības augstākās izglītības jomā lielu darbu ieguldīja lauksaimniecības profesors Voldemārs fon Knīrims. Tika nodibināta mācību un pētījumu saimniecība Pētermuižā, kuru no 1880. gada viņš vadīja. Izvērsās arī zinātniskā darbība, it īpaši agroķīmijā un augsnes zinātnē (profesors G. Tomss). Minēto profesoru loma lauksaimniecības izglītībā un zinātnē bija īpaši nozīmīga. Profesors V. fon Knīrims no 1906. līdz 1915. gadam bija arī Rīgas Politehnikuma direktors.

Rīgas Politehnikums bija cieši saistīts ar lauksaimniecības attīstību ne tikai Baltijā, bet arī visā toreizējā Krievijas impērijā, īpaši Lietuvā un Polijā. Rīgas Politehnikums izcēlās ar augstas profesionālās mācību sistēmas un pētniecības darba apvienojumu, ar ciešu mācību, rūpniecības un lauksaimniecības prakses saikni.

Rīgas Politehnikumam 1869. gadā pēc profesora G.Hilbiga projekta uzcēla savu ēku, kuras fasādi rotā Rīgas pilsētas, Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņu ģerboņi ar mazo Sāmsalas ģerbonīti, kā arī deviņu mācību disciplīnu — fizikas, ķīmijas, mehānikas, tirdzniecības, inženierzinātnes, arhitektūras, lauksaimniecības, mērniecības un navigācijas — simboli. Pašreiz šī celtne Raiņa bulvārī 19 ir Latvijas Universitātes galvenā ēka. 1901. gadā Lauksaimniecības un Ķīmijas nodaļas savu mājvietu atrada Puškina (tagad Kronvalda) bulvārī 4, kas tika uzcelta pēc profesora J.Koha projekta.

Lauksaimniecības nodaļā augstāko lauksaimniecisko izglītību ieguva ievērojami latviešu zinātnieki, saimnieciskie un sabiedriskie darbinieki, to vidū Jānis Bergs (1889), Jānis Bisenieks (1890), Jānis Mazvērsītis (1890), Hugo Celmiņš (1903), Paulis Lejiņš (1907), Jānis Vārsbergs (1908), Pēteris Konrāds (1915), Maksis Eglītis (1918). Oficiāli pieņemto kvalifikāciju "mācīts agronoms" absolventiem sāka piešķirt, sākot ar 1904. gadu.

Rīgas Politehnikumā, vēlāk Politehniskajā institūtā (no 1896. gada) mācījušies arī nākamie Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes un Lauksaimniecības akadēmijas mācībspēki — Lauksaimniecības nodaļas absolventi Pēteris Delle, Pāvils Kreišmanis, Nikolajs Zemītis, Rūdolfs Markuss, Alfrēds Kalniņš, Paulis Dermanis u.c. Citas institūta nodaļas absolvējuši: Ķīmijas nodaļu — Pēteris Kulitāns, Pēteris Nomals, Arvīds Kalniņš, Kārlis Krūmiņš; Inženieru nodaļu — Artūrs Tramdahs; Mehānikas nodaļu — Arvīds Leppiks; Arhitektūras nodaļu — Augusts Raisters.

Līdz ar Latvijas valsts nodibināšanu tika dibināta arī Latvijas Augstskola, tās sastāvā Lauksaimniecības fakultāte.

Latvijas Universitātes (LU) dzimšanas diena ir 1919. gada 28. septembris. Šogad tika svinēta 80 gadu jubileja. Šī jubileja ir arī lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un veterinārārstiem.

Latvijas Universitātes dibināšanas galvenos praktiskos un organizatoriskos darbus veica prorektors lauksaimnieks, tolaik docents Paulis Lejiņš. Par pirmo Lauksaimniecības fakultātes dekānu ievēlēja agronomu Jāni Bergu. 1920. gadā Lauksaimniecības fakultātē tika nodibināta Mežkopības nodaļa. Fakultāti 20 gados absolvēja 655 agronomi un 252 inženieri mežkopji.

1938./1939. mācību gadā Lauksaimniecības fakultātē bija 19 katedras: Augkopības (vad. J.Vārsbergs), Augu kaitēkļu un slimību (vad. M.Eglītis), Biškopības (vad. P.Rizga), Būvniecības (vad. A.Raisters), Dārzkopības (vad. J.Sudrabs), Laukkopības (vad. J.Apsītis), Lauksaimniecības ķīmijas un augsnes zinību (vad. P.Kulitāns), Lauksaimniecības mašīnu (vad. A.Leppiks), Lauksaimniecības tehnoloģijas (vad. P.Delle), Lopkopības (vad. P.Lejiņš), Meža bioloģijas (vad. V.Eihe), Meža izmantošanas (vad. A.Teikmanis), Meža taksācijas un ierīcības (vad. R.Markuss), Meža tehnoloģijas (vad. A.Kalniņš), Mežkopības (vad. N.Zemītis), Mikrobioloģijas (vad. A.Kirhenšteins), Piensaimniecības (vad. F.Neilands), Purvu un kūdras izmantošanas (vad. P.Nomals), Saimniekošanas mācības un agrārpolitikas (vad. P.Kreišmanis).

Lauksaimnieki citu priekšmetu lekciju kursus klausījās šādās fakultātēs: Ķīmijas fakultātē — 3 kursus, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē — 8 kursus, Inženierzinātņu fakultātē — 3 kursus, Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē — 2 kursus, Veterinārmedicīnas fakultātē — 1 kursu. Lauksaimniecības skolas skolotāja tiesību iegūšanai pedagoģijā lekciju kursi notika Filoloģijas un filozofijas fakultātē.

1919. gada 28. septembrī reizē ar Latvijas Augstskolas svinīgo atklāšanu tika atklāta arī Veterinārmedicīnas fakultāte, kas izvietojās dažādās telpās. Par galvenajām telpām no 1920.gada decembra kļuva armijas veterinārā lazarete Pērnavas ielā 19 (tagad 25), kur tika iekārtota Veterinārā klīnika. Par pirmo fakultātes dekānu kļuva profesors Voldemārs Brencēns, kas vadīja arī Veterināro klīniku līdz mūža beigām (1938. gada 3. martam).

Grāmatas "Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā. 1862–1999" turpinājumā asociētais profesors, Tehniskās fakultātes dekāns Kaspars Vārtukapteinis nodaļā "Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija" apraksta lauksaimniecības augstskolas priekšvēsturi, tās dibināšanu, kā arī tās darbību okupācijas varu (krievu un vācu) apstākļos.

Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversmi apstiprināja 1938. gada 23. decembrī Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis.

1939. gada 8. martā par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas pagaidu rektoru tika ievēlēts vec. docents Pāvils Kreišmanis (no 1940. gada Pāvils Kvelde). 1939. gada 3. jūlijā notika Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas svinīgā sēde, bet pēc tās — dekānu vēlēšanas. Par Lauksaimniecības fakultātes dekānu kļuva profesors Maksis Eglītis, bet par Mežsaimniecības fakultātes dekānu — profesors Rūdolfs Markuss. Tika izraudzīti akadēmijas mācībspēki, par tiem kļuva galvenokārt Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes docētāji. Jūlijā sākta laboratoriju pārvietošana no Rīgas uz Jelgavu.

1939./1940. mācību gadā Lauksaimniecības fakultātē mācījās 558 studenti un Mežsaimniecības fakultātē — 227 studenti.

1939. gada 28. oktobrī notika Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas telpu iesvētīšanas svinības, kurās piedalījās arī Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis.

Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rīcībā tika nodoti arī Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes nekustamie īpašumi — Rāmavas ferma, Vecauces mācību saimniecība, Lielauces mācību un izmēģinājumu saimniecība un Auces meža novads.

Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju no 1939. līdz 1944. gadam absolvēja 234 agronomi un 63 inženieri mežkopji jeb kopā 297 absolventi.

Grāmatā izsekots arī grūtais okupācijas laiks, sevišķi Otrā pasaules kara beigu posms, kad Jelgava un tās pils tika nopostīta.

Karadarbības dēļ pārtrauktā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija darbību atsāka 1944. gada oktobrī Rīgā dažādās vietās — Ausekļa, Veidenbauma un Pērnavas ielā, kā arī Kronvalda bulvārī. 1944. gada 17. novembrī ar PSRS valdības lēmumu augstskolu pārdēvēja par Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (LLA). Tai pievienoja LU Veterinārmedicīnas fakultāti. No jauna tika izveidotas Lauksaimniecības mehanizācijas un Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultātes.

Pēckara gados normālu studiju norisi traucēja telpu, mācību līdzekļu un inventāra trūkums. Daudzi studenti bija mobilizēti abu karojošo pušu bruņotajos spēkos. Trešdaļa profesoru un docentu bija devušies trimdā.

LLA mācību plāni un programmas tika pārveidotas atbilstoši PSRS noteiktajām prasībām. Mācību programmās liels stundu skaits bija ideoloģiska rakstura priekšmetiem: PSKP vēsturei, politekonomijai, marksistiski ļeņiniskajai filozofijai, vēlāk arī zinātniskajam komunismam.

Atbilstoši padomju iekārtas politiskajai sistēmai LLA mācību un zinātnisko darbību, kā arī sabiedriskās dzīves idejiski politisko orientāciju virzīja un kontrolēja kompartija. Kompartijas institūcijas akceptēja mācībspēku un darbinieku personāla izvēli un izvietojumu. Tika izvērsta kampaņa pret LLA vadošajiem mācībspēkiem — Jāni Apsīti, Pēteri Rizgu, Jāni Lielmani, Paulu Galenieku, Jāni Garozu, Jāni Balsaru, Viktoru Tēraudu, Olgu Kulitāni, apvainojot viņus politiski kaitīgu uzskatu paušanā lekcijās un publikācijās. 1947. gadā no darba akadēmijā atlaida bijušo rektoru profesoru Pāvilu Kveldi.

Neraugoties uz telpu un kvalificētu mācībspēku trūkumu, LLA atvēra jaunus studiju virzienus, tika izveidota neklātienes nodaļa. Nodibināja jaunas fakultātes — Zemes ierīcības (1947), Hidromeliorācijas (1948), Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas (1948), Mežtehnikas (1949). Uz Lauksaimniecības fakultātes bāzes nodibināja Agronomijas (1949), Zootehnikas (1949), vēlāk atvēra arī Lauksaimniecības ekonomikas (1968) un Lauksaimniecības celtniecības (1984) fakultātes. Taču 1948. gadā likvidēja Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultāti.

Līdz ar LLA darbības paplašināšanos arvien jūtamāka kļuva pielāgoto telpu neatbilstība augstskolas vajadzībām. Tika gatavoti priekšlikumi LLA ēku būvniecībai Rāmavā, tika sagatavots sākotnējais vispārējais projekts. Tomēr LPSR Ministru Padome 1956. gada 29. oktobrī nolēma LLA pārcelt atpakaļ uz Jelgavu, nododot tās rīcībā atjaunojamo Jelgavas pili un paredzot uzcelt jaunus mācību korpusus un studentu kopmītnes.

1957. gadā uz jaunajām telpām Jelgavā pārcēlās Mežsaimniecības un Mežtehnikas (pašreiz Meža) fakultātes. Pēc tam atsevišķu — bijušā Skolotāju institūta — ēku saņēma Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultātes. No 1959. līdz 1961. gadam uz atjaunoto Jelgavas pili pārcēlās Agronomijas, Zootehnikas un Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultātes, kā arī rektorāts un Fundamentālā bibliotēka.

1961. gadā mācību ēku saņēma Lauksaimniecības mehanizācijas (pašreiz Tehniskā), bet 1964. gadā ēku grupu — Veterinārmedicīnas fakultāte. 1965. gadā pabeidza Sporta nama būvdarbus.

1983. gadā ekspluatācijā nodeva Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultāšu jauno ēku, kuru pašreiz apsaimnieko Lauku inženieru fakultāte.

1987. gadā uz atjaunoto (galvenokārt pašu spēkiem) ēku Svētes ielā 18 pārcēlās Ekonomikas fakultāte.

80. gadu beigās LLA rīcībā bija ap 100 ēku. Tomēr padomju varas apstākļos būvdarbu kvalitāte bija zema, tādēļ ēku ekspluatācijai bija nepieciešami lieli līdzekļi un daudz roku darba, kuru plānveida ekonomikas apstākļos arvien trūka. Rezultātā uzceltās ēkas ātri nolietojās un nonāca sliktā stāvoklī.

Kompartijas politika, iepludinot Latvijā cilvēkus no Krievijas, Baltkrievijas un citām PSRS republikām, ietekmēja arī Jelgavu. Tika uzcelta mikroautobusu rūpnīca uz LLA lauksaimniecības zemes. Mācību ēku tuvumā tika likvidētas lopu novietnes, pētījumu un izmēģinājumu lauki, dārzniecība. Līdz ar to Jelgavā neizdevās izveidot kompaktu augstskolas pilsētiņu. Tika likvidēts izmēģinājumu lauks Vecaucē. Tā vietā tika izveidota jauna saimniecība Platones pagastā uz bijušām privātām zemēm.

Par spīti lielām LLA izaugsmes grūtībām, pateicoties pašaizliedzīgam personālsastāva darbam, lauksaimniecības augstskola attīstījās. Līdz ar profila paplašināšanos pieauga arī mācībspēku skaits. 1945./1946.mācību gadā LLA bija 169 mācībspēki, bet 1991. gadā — 428 mācībspēki: 36 profesori, 124 docenti, 268 lektori un asistenti. LLA darbību maz ietekmēja kompartijas cenšanās rusificēt augstskolas vidi. LLA kļuva par vienu no latviskākajām augstskolām. To veicināja augstskolas fakultāšu, katedru ciešā sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas augstskolu fakultātēm un katedrām. Tika rīkotas dažāda rakstura konferences, semināri, solidaritātes saieti.

Laikā no 1945. līdz 1991. gadam LLA absolvēja 27191 absolvents, kas, neraugoties uz izkropļoto ekonomisko sistēmu, pašaizliedzīgi strādāja Latvijas laukos, tādējādi mazinot vispārējās negatīvās tendences.

Jauns posms lauksaimniecības augstskolas darbībā aizsākās līdz ar atmodas laiku Latvijā. Tika nodibināta Latvijas Tautas frontes LLA nodaļa. 1989. gadā tā (vad. Gunārs Preinbergs, Juris Pommers, Aloizs Strods) sāka rosināt akadēmijas darbu nacionāli patriotisku ideju garā. Sākās marksistiski ļeņiniskās ideoloģijas katedru darba pārkārtošana. Tapa jaunas mācību programmas. Ietekmi zaudēja akadēmijas kompartijas organizācija, un 1990. gada martā tā pašlikvidējās. 1990. gada 18. martā Latvijā notika jauna tipa Augstākās Padomes vēlēšanas. Par AP deputātiem tika ievēlēti LLA mācībspēki Indulis Bērziņš, Gunārs Preinbergs, Voldemārs Strīķis un Kazimirs Špoģis, kuri bija to deputātu vidū, kas nobalsoja par Latvijas neatkarību. Par Latvijas neatkarību savas balsis nodeva 138 deputāti, no tiem 34 — LLA absolventi, tātad 25% no tiem, kuri atjaunoja Latvijas brīvvalsti.

LLA no PSRS pakļautības pārnāca Latvijas jurisdikcijā. LLA Padome 1991. gada 27. martā nolēma LLA pārdēvēt par Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU).

Saskaņā ar LLU Satversmes projektu, ko ierosināja Tautas frontes LLU nodaļa, tika izveidots Konvents 211 cilvēku sastāvā. Konvents 1991. gada 21. oktobrī par savu priekšsēdi ievēlēja profesoru Jāni Latvieti, par vietnieku — profesoru Ludi Pēku, par sekretāri — profesori Edīti Birģeli. Konvents pieņēma LLU Satversmi un apstiprināja LLU Senāta nolikumu. LLU Konventa otrā sapulce, kas notika 1991. gada 27. novembrī, ievēlēja LLU Senātu (56 cilvēki) un par rektoru profesoru Voldemāru Strīķi.

Senāts pirmajā sēdē 1991. gada 11. decembrī par priekšsēdi ievēlēja profesoru Imantu Liepu, par vietnieku — profesoru Pēteri Rivžu, par sekretāri — Tatjanu Dmitrijevu. Senāts otrajā sēdē 1992. gada 1. augustā apstiprināja amatos mācību prorektoru docentu Pēteri Bušmani, zinātņu prorektoru profesoru Edvīnu Bērziņu, LLU direktoru docentu Uldi Lieksni, lietu pārvaldnieci docenti Ingrīdu Jakušonoku.

1991. gadā LLU sākās studiju reformu laiks. Sākās pāreja uz divpakāpju augstāko izglītību — pamatstudijas un augstākās studijas (maģistrantūra).

1992. gads bija krasu pārmaiņu laiks gan studiju, gan pētnieciskā darbā. Darbu sāka habilitācijas un promocijas padomes. 1992. gadā agrārie zinātnieki darba koordinācijai nolēma dibināt Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (LLMZA). LLMZA kopsapulce 1992. gada 9. oktobrī ievēlēja pirmos 48 akadēmijas locekļus (t.sk. 30 no LLU). Par LLMZA prezidentu ievēlēja LLU rektoru Voldemāru Strīķi. Zinātņu akadēmija aizvadītajā laikā paveikusi lielu darbu studiju un pētniecības darba integrācijā. LLU sastāvā iekļāvās četri zinātniskās pētniecības institūti.

Tika atvērtas jaunas studiju programmas. Aizsākās vispusīga starptautiskā sadarbība. Atbalstu Latvijas neatkarībai sniedza daudzas pasaules valstis. Arī Rietumu augstskolas veicināja pārmaiņas Jelgavas augstskolā. No tām ieradās latviešu izcelsmes profesori, kas lasīja lekcijas, sniedza konsultācijas, arī materiālu palīdzību.

1989. gadā LLA svinēja 50 gadu jubileju. Uz svinībām ieradās profesori no ASV, Kanādas, Zviedrijas, Vācijas un citām zemēm. LLA atjaunoja goda doktora grādu. 1989. gadā to piešķīra dārzkopim selekcionāram Kārlim Lapiņam (Kanāda) un vetārstam profesoram Artūram Vītumam (ASV). Sadarbība turpinājās, atbalstu sniedza profesors Oļģerts Miniats (Kanāda), profesors Ernests Reinbergs (Kanāda), agronoms un veterinārārsts Edgars Kleinbergs (ASV), profesors Gunārs Šubiņš (Kanāda), profesors Juris Andrejs Zuševics (ASV), mežzinis Alfreds Kabzems (Kanāda), profesors Jānis Priedkalns (Austrālija), lauksaimnieks Juris Plēsums (ASV), kuriem goda doktora grādi tika piešķirti vēlākos gados. Jau 1990.gada sākumā Jelgavu apmeklēja Dānijas Karaliskās Lauksaimniecības un Veterinārmedicīnas universitātes rektors Bents Šmits Nīlsens, turpmākos gados Norvēģijas Lauksaimniecības universitātes rektors Nilss Kolstads, Helsinku universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāns Peka Koivistoinens, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes profesors Jans Rendels un citi. Aizsākās LLU sadarbība ar daudzām ārvalstu universitātēm — mācībspēku un studentu apmaiņa. Sevišķi auglīga sadarbība izveidojusies ar Vācijas Federatīvās Republikas Ziemeļreinas–Vestfālenes zemi, kas sniedz LLU nesavtīgu materiālu atbalstu laboratoriju, bibliotēkas, studentu sadzīves, kā arī mācību pētījumu saimniecības "Vecauce" modernizācijai. Ziemeļreinas–Vestfālenes zemes Valsts kancelejas padomniekam Jirgenam Veisam tika piešķirts goda doktora grāds. Visus šos gadus pašaizliedzīgi praktiski Vācijas palīdzības īstenošanā darbojas projekta koordinators Peters Mihels.

Ziemeļvalstis šo valstu bezsienu lauksaimniecības, mežsaimniecības un veterinārmedicīnas universitātē (NOVA) nodibināja atzaru NOVA–BA Baltijas valstu studentu iesaistīšanai atsevišķu priekšmetu apguvei. NOVA rosināja Baltijas valstu lauksaimniecības augstskolas, un tās nodibināja analogu Ziemeļvalstīm bezsienu universitāti BOVA Baltijas valstu sadarbības koordinācijai.

Latvijas neatkarības gados LLU izveidota mūsdienīga bibliotēka, notiek studiju, zinātniskās pētniecības un administratīvā darba informatizācija. Nodibināts Informātikas institūts, izveidots datoru tīkls, dodot iespēju pieslēgties interneta tīklam. Ja 80. gadu beigās augstskolā nebija modernu datoru, drukas iekārtu, tad pašreiz ir vairāk nekā 400 datoru, vairāk nekā 200 drukas iekārtu. Nodibināts Informācijas centrs ar tipogrāfijas iespējām, visās ēkās un galvenajās struktūrdaļās iegādāti kopētāji. Darba intensifikācijai, sevišķi saimnieciskā darbā, tiek izmantoti mobilie telefoni. Neraugoties uz valsts attīstības ekonomiskām grūtībām, LLU vajadzībām tomēr tiek piešķirti, kaut ierobežoti, līdzekļi investīcijām un kapitālieguldījumiem. Tos racionāli un godprātīgi izmantojot, kā arī telpas lietderīgi apsaimniekojot (10% no tām izīrējot), piesaistot pašu pelnītos līdzekļus (maksas pakalpojumi u.c.), saņemot ziedojumus, padomju laikā nekvalitatīvi celto ēku jumtu, siltuma un ūdens apgādes, elektropiegādes un citos remontos ik gadu tiek izlietoti 200–500 tūkstoši latu. Tādējādi tiek sakārtotas LLU ēkas. Daudz tiek darīts Jelgavas pils rekonstrukcijā. Pašaizliedzīgi strādāja LLU direktors Elmārs Ošiņš (1993–1997), no 1997. gada — Andrejs Garančs.

1998. gada 5. februārī Saeima apstiprināja un 18. februārī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja pašreizējo LLU Satversmi. Tā ir lauksaimniecības augstskolas trešā Satversme. Atzīmējot pirmās Satversmes apstiprināšanas 60. gadadienu, LLU Konvents svinīgā sēdē 1998. gada 23. decembrī ievadīja augstskolas dibināšanas jubilejas sarīkojumus. Ņemot vērā to, ka 1939. gads lauksaimnieku augstskolas dibināšanā bija dažādiem notikumiem bagāts, augstskolas Senāts nolēma, ka 1999. gadā veicamiem darbiem, sarīkojumiem, to gaitai jāpiedod īpaša jubilejas notikumu nokrāsa. Daudzi pasākumi jau aizvadīti, citi vēl priekšā. Vairums notikumu un sarīkojumu skar augstskolas pamatdarbības veidus — studijas un pētniecību. Tā, ar 60.gadadienas zīmi notika pamatstudiju un maģistrantūras noslēguma darbu aizstāvēšana, jauno studentu uzņemšana, tika rīkotas konferences, izdotas grāmatas. Iepriecinošākie panākumi:

- absolventi, kuru kopskaits sasniedza 675, tajā skaitā:

— pamatstudijās — 535,

— maģistrantūrā — 130,

— doktorantūrā — 10,

- jaunuzņemtie studenti, kas sasniedza rekordskaitu — 2241, to vidū īpaši kupls studētgribētāju skaits iesaistīts neklātienē — 831, augsts bija konkursa koeficients pamatstudijām — 2,7,

- jauni studiju virzieni:

— pamatstudiju programma "Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija",

— maģistrantūras programma "Ekonomika un agrobizness",

- jauni studiju kursi — piemēram, "Praktiskā lauku saimniecība", kuru apguva vairāk nekā 750 1.kursa studentu mācību un pētījumu saimniecībā "Vecauce",

- starptautiskā sadarbība:

— aprīkots un nodibināts Informācijas institūta Informācijas tehnoloģijas centrs,

— ar Norvēģijas atbalstu tiek veidots Latvijas lauku attīstības studiju un pētījumu centrs,

— studiju un pētniecības jaunās starptautiskās sadarbības programmas (ieskaitot darbu ārvalstīs),

- jubilejas konferences, gan dažādās zinātņu nozarēs vai problēmās, gan veltītas jubilejas gadskārtām, kopš nodibinātas atsevišķas katedras, institūti, fakultātes,

- jaunatvērtās vai jaunaprīkotās laboratorijas:

— Meža fakultātes datortīkls ar pieslēgumu internetam,

— Tehniskās fakultātes slaukšanas tehnikas laboratorija,

— Agronomisko analīžu laboratorija,

— Kokapstrādes laboratorijas,

— Starptautisko semināru centrs,

— datorklases Ekonomikas fakultātē, Informācijas institūtā un citur,

- saimnieciskās aktivitātes:

— rekonstruēts Jelgavas pilī: LLU aula, aulas foajē, LLU muzeja Sudraba zāle,

— labiekārtota Rektorāta sēžu zāle — atklāts Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas dibināšanas iniciatora Latvijas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa bronzas krūšutēls un bijušo 12 rektoru portretu galerija (ar "Latvijas Unibankas" finansējumu),

— labiekārtoti Jelgavas pils piebraucamie celiņi, pils pagalma celiņi u.c. (ar Autoceļu fonda līdzekļiem),

— J.Čakstes bulvārī uzbūvēta jauna lokāla, ekonomiska siltumapgādes katlumāja,

— veikta virkne remontdarbu mācību ēkās, Sporta namā, studentu dienesta viesnīcās.

Jubilejas gada ietvaros atzīmējami arī sevišķi notikumi. No tiem ievērību guva LLU sarīkojums "Mēs Latvijas laukiem un Rīgai" Rīgas Latviešu biedrības namā 1999. gada 28. aprīlī. Tas sākās ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Latvijas Universitātē, tiekoties ar tās vadību, notika pārrunas par augstskolas dibināšanas norisi 1939.gadā. Savukārt Rīgas Latviešu biedrības namā bija plaša izstāde par LLU daudzpusīgo darbību, semināri un svinīgs studentu dziesmu un deju koncerts.

No konferencēm LLU jubilejas sakarā var atzīmēt konferenci, kas notika šā gada 29. septembrī par lauksaimniecības augstāko izglītību Latvijā. Tajā ziņojumus sniedza LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš, RTU rektors akadēmiķis Egons Lavendelis, LU rektors akadēmiķis Juris Zaķis. Lauksaimniecības augstskolas rektoru darbu raksturoja docents Sigizmunds Timšāns. Atmiņās dalījās bijušie augstskolas rektori Pāvils Zariņš, Kazimirs Špoģis un Imants Gronskis. Par profesoru lomu augstskolās ziņoja profesors Juris Gunārs Pommers.

Ievērību guva arī 5.lauksaimniecības izstāde Vecaucē. Tajā akadēmisku lasījumu sniedza zemkopības ministrs Aigars Kalvītis. Saistošus lasījumus un praktiskus demonstrējumus sniedza arī Lauksaimniecības fakultātes profesori un docētāji. Interesi saistīja Vecauces un citu saimniecību dzīvnieku demonstrējumi. Varēja iepazīties ar jaunākajām lauksaimniecības mašīnām, zinātnieku un uzņēmēju stendiem.

Vienreizējas ir arī zinātniskās izstrādnes. Ar tām var iepazīties zinātnisko rakstu krājumos. Iepriecina izdevuma "Agronomijas Vēstis" pirmais numurs, LLU Raksti angļu valodā, profesora Zigurda Saliņa monogrāfija "Mežu izmantošana", kā arī vairākas mācību grāmatas un daudzās publikācijas.

Īpaši var atzīmēt to, ka jubilejas gadā liela pētnieku grupa — 80 profesori, docētāji, arī jaunie asistenti un doktoranti uzrakstīja zinātnisku monogrāfiju "Latvijas lauksaimniecības zinātniskie pamati". Tajā apkopoti valsts nozīmes programmas "Zinātniskie pamati lauksaimniecības attīstībai Latvijā" (vadītājs Voldemārs Strīķis), ko 1996. gadā apstiprināja Latvijas Zinātnes padome, pētniecības rezultāti. Šķiet, ka šis apjomīgais (900 lpp.), mērķtiecīgais zinātniskais darbs, kas uzrakstīts, balstoties uz ilggadīgiem izmēģinājumiem, pētījumiem un novērojumiem, kā arī atsaucoties arī uz citu autoru publicētiem darbiem, būs noderīgs gan praktiskajā lauksaimniecībā, gan studējošajiem. Daudzskaitlīgā pētnieku kolektīva darbu koordinēja un īsā laikā zinātnisko monogrāfiju sastādīja profesors Kazimirs Špoģis.

Ar grāmatas uzrakstīšanu savus pētījumus noslēdza profesori Baiba un Pēteris Rivžas, docente Maiga Krūzmētra un asistente Līga Ramute par ļoti aktuālu tematu — "Valsts administratīvi reģionālais iedalījums: problēmas, metodes, risinājumi". Jauku dāvanu VMF 80. gadadienai sagatavojis docents Artūrs Garančs. Iznākusi viņa grāmata "Dzīvnieku fizioloģija jautājumos un atbildēs".

LLU ir 7 mācību un pētījumu saimniecības: Vecauce (1546 ha), Pēterlauki (121 ha), Mežsaimniecība (11,5 tūkst. ha), Kalnenieki (120 ha), Mušķi (20,4 ha), Dārzniecība (2,5 ha), Vaive (15,7 ha). Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" ar LR Saeimas lēmumu 1998. gada 30. oktobrī tika nodota LLU īpašumā.

LLU nedaudzos neatkarības gados kļuvusi par izglītības, zinātnes un kultūras iestādi. Tās misija — lauku attīstība. Tika pieņemta LLU attīstības koncepcija, izstrādāts LLU attīstības stratēģiskais plāns un mērķprogramma. LLU tiek izvērsti zinātniskie pētījumi, līdz ar to 3 profesori kļuvuši par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteniem locekļiem, bet 8 — par korespondētājlocekļiem, 2 — par Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un meža akadēmijas un 2 — par Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju locekļiem.

1999./2000. studiju gada sākumā Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrā darbojās 7 fakultātes: Lauksaimniecības, Veterinārmedicīnas, Meža, Tehniskā, Lauku inženieru, Pārtikas tehnoloģijas un Ekonomikas fakultātes, kā arī Humanitārais un Informātikas institūti.

LLU atrodas Zemkopības ministrijas pārraudzībā, tās darbību uzrauga Padomnieku konvents 31 cilvēka sastāvā.

LLU pamatstudijās studē 6167 studenti (t.sk. 3093 neklātienē), 1327 maģistranti (t.sk. 814 neklātienē), 20 pirmshabilitācijas doktorandi, 156 doktorandi (t.sk. 41 neklātienē). LLU strādā 524 akadēmiskā un 907 pārējā personāla darbinieki.

LLU darbinieki aktīvi strādā arī dažādās valsts vai sabiedriskās institūcijās.

Profesore Baiba Rivža 1996. gadā tika ievēlēta par Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, bet 1999. gadā — par LLMZA prezidenti.

Par darbu Latvijas labā 15 lauksaimniecības universitātes mācībspēki apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni vai tā goda zīmi.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē aktīvi rit kultūras un sporta dzīve. Darbojas Studentu klubs un Sporta klubs. Slaveni ir mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi: Tautas deju ansamblis "Kalve", vīru koris "Ozols", jauktais koris "Naktstaureņi", R.Ašmaņa pūtēju orķestris, Studentu teātris. Sporta kluba pārziņā darbojas 16 studentu sporta sekcijas.

Studenti iekļaujas zemessardzē. 65.atsevišķā studentu bataljonā studenti apgūst zemessardzes virsnieka pakāpi un tiek ieskaitīti Latvijas bruņoto spēku rezervē.

LLU iespēju robežās gādā arī par studentu un darbinieku sociālajiem jautājumiem. 85% no studentiem izmanto studentu dienesta viesnīcas un sedz tikai pusi no izmaksām. LLU telpās darbojas un atbalstu saņem doktorāts, kafejnīcas, pakalpojumu darbnīcas. Rīcībā ir Sporta nams ar zālēm un peldbaseinu.

Laukos aktīvi strādā LLU absolventi, kas mūsu augstskolas misiju — Latvijas lauku attīstību — cerīgi īsteno ar skatu nākamā gadu simtenī.

Šogad oktobrī notika virkne svinīgu sarīkojumu — Senāta, Mācību, Zinātnes un Saimniecības padomju svinīgās sēdes sakarā ar LLU 60. gadskārtu, kurās tika pasniegti atzinības raksti un jubilejas piemiņas veltes LLU darbiniekiem par mūža ieguldījumu augstskolas attīstībā. Senāts par ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā, zinātnes un studiju veicināšanā piešķīra goda doktora grādu LZA akadēmiķim Jānim Stradiņam, Norvēģijas Lauksaimniecības universitātes profesoram Larsam Sjoflotam, LR Saeimas deputātei Annai Seilei, LR Zemkopības ministrijas valsts sekretāram Jānim Lapšem un asociācijas "Latvijas koks" un akciju sabiedrības "Latvijas finieris" prezidentam Jurim Biķim.

Galvenie jubilejas sarīkojumi notiks 28. un 29. oktobrī, kuros piedalīsies Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Andris Šķēle.

Svētku sarīkojumi mīsies ar ražīgu studiju, pētniecības un saimniecisko darbu. 17.novembrī notiks Studentu dienas sarīkojumi, kad Jelgavas studenti savas augstskolas jubilejas gadā uzņems ciemos visas Latvijas studentus.

Decembrī Jelgavas pilī gaidāmas Ziemassvētku balles. Savukārt 23. decembrī Konvents svinīgā sēdē noslēgs LLU 60. gadskārtas sarīkojumus. LLU sāksies 61. studiju gads ar tā rūpēm par augstskolas un visas Latvijas attīstību.