Uzruna LLU 60.gadskārtai veltītajā Mācību padomes svinīgajā sēdē 1999. gada 25. oktobrī

\]Godātie kolēģi — mācībspēki, darbinieki un studenti!

Sveicot jūs visus mūsu "Alma mater" 60.gadskārtas jubilejā, nedaudz atskatīsimies paveiktajā un tā vērtējumā. Pirms 60 gadiem Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija neradās tukšā vietā. Augstākās lauksaimnieciskās izglītības pirmsākumi meklējami 1863.gadā Rīgas Politehnikumā, no kura vēlāk tapa arī 1919.gadā dibinātā Latvijas universitātes Lauksaimniecības fakultāte. Uz tās bāzes 1939.gada Jelgavā, atjaunotajā Viestura pilī izveidoja atsevišķu augstskolu — Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju. No šā laika mēs arī sākam skaitīt mūsu augstskolas patstāvīgās darbības ritējumu.

Diemžēl jaunajai augstskolai tikai pirmais gads ritēja iecerētajā virzienā. Tad nāca padomju okupācija 1940.gadā, Otrais pasaules karš un padomju valdīšana līdz pat 1990.gadam. Šo laiku raksturo politiskas pārmaiņas, represijas un nacionalizācija, materiālie zaudējumi kara laikā (nodega arī Jelgavas pils), nepieņemama ideoloģija un totāla kolektivizācija, kas ieviesa neefektīvu saimniekošanas sistēmu laukos. Tomēr, par spīti grūtībām un zaudējumiem, mūsu augstskola kā akadēmiska iestāde ir vienmēr atjaunojusies un pastāvējusi, saglabājot un veidojot Latvijas lauku inteliģenci, formāli pakļaujoties varas pārspēkam, bet būtībā strādājot pēc sirdsapziņas savas tautas un zemes interesēs. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijas Lauksaimniecības universitāte atdzima jaunā veidolā un saturā, paturot iepriekšējo akadēmisko paaudžu pozitīvo veikumu un saglabāto pieredzi, kas, papildināta ar attīstīto valstu sasniegto, šodien ļauj sekmīgi pildīt mūsu galveno misiju — dot augstāko izglītību un zināšanas Latvijas laukiem.

Sešdesmit gados dzīve ir kardināli mainījusies. Zinātnes atziņu radītās jaunās tehnoloģijas progresu arvien paātrina. Eiropas un pasaules attīstīto valstu ekonomika ir strauji attīstījusies, aizpildot visas tirgus nišas. Trīsdesmitajos gados mūsu valsts labklājību lielā mērā nodrošināja lauksaimniecības produktu eksports, bet šodien ir jāmeklē jauni ceļi un jauna pieeja. Vienā un tajā pašā upē divreiz iekāpt nevar. Lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstība ir skatāma visu Latvijas lauku nākotnes kontekstā, kur harmoniski jārisina ražošanas, sociālie un vides jautājumi. Arvien vairāk pieaug sabiedrības prasība pēc ētiski pieņemamiem risinājumiem. Pieaugot iedzīvotāju labklājībai, materiālās vērtības arvien vairāk piekāpsies garīgo vērtību priekšā. Latvijas lauku nākotne ir skatāma ne tikai kā pārtikas un izejvielu ražotne, bet tai ir jākļūst par drošu un veselīgu dzīves vietu arvien pieaugošai iedzīvotāju daļai un jāsniedz daudzpusīgas, aktīvas atpūtas iespējas. Latvijas laukiem jākļūst par vidi, kur dzīvo mūsdienīgi cilvēki, kas tajā pašā laikā saglabājuši savu unikālo latvisko identitāti.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes daudzpusīgai darbībai ir jāstrādā rītdienai, virzot un sekmējot pozitīvās pārmaiņas laukos. Ar pilnu atbildību apgalvoju, ka mēs to varam un arī darām.

Tagad mūsu augstskola strādā augstākajā — universitātes — līmenī. Tie ir gan augsti kvalificēti mācībspēki, gan daudzpusīga darbība augstākās izglītības un zinātnes jomā, gan mūsdienīgas mācību metodes un tehnoloģijas. Mūsu spēks ir daudzpusībā — plašais zinātņu nozaru un studiju programmu loks nodrošina daudzveidīgās un pieaugošās lauku vajadzības. Tas dod iespēju sekmīgi strādāt gan nacionālā, gan reģionālā līmenī.

Līdz šim LLU paveiktais ir parādījis mūsu spēju mainīties, un tas ir attīstības garants. Mainība šodien vairs nav tikai darba pilnveide, tā ir tālākās darbības nepieciešams priekšnoteikums.

Bet pašu galveno Latvijas Lauksaimniecības universitātes spēku veido mūsu cilvēki — mācībspēki, darbinieki un studenti. Studiju reformā ar ļoti ierobežotiem finansu un materiālajiem resursiem paveiktais ir fenomens, ko radījuši pašaizliedzīgi sava darba veicēji. Paldies jums visiem par nesavtīgu darbu!

Studenti ir Latvijas nākotne, un viņi mūsdienās ar pieaugošu motivāciju tiecas pēc izglītības. Vēlu visiem studentiem neatlaidību un izturību ceļā uz zinībām! Visdziļāko atzinību izsaku studentu vecākiem, kuri, neraugoties uz materiālajām grutībām, vislielāko bagātību saskata savu bērnu izglītībā.

Tas viss kopā veido mūsu valsts galveno bagātību — izglītību, kas nodrošinās Latvijas, tās skaisto un dāsno lauku un mežu attīstību, ļaujot ieņemt atzīstamu vietu Eiropā un pasaulē. Lai gudrība un skaidri apsvērumi mūs virza vienmēr!

Lappuses redaktors — Sigizmunds Timšāns, "LV" informācijas redaktors

Foto no Sigizmunda Timšāna kolekcijas