Par uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu

23.novembrī Ekonomikas ministrijā uz sanāksmi sanāca Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus saistībā ar eksporta veicināšanu, ražošanas attīstību un tekošā konta deficīta mazināšanu un līdz 1.decembrim tos iesniegt Ministru prezidenta izveidotajai darba grupai Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna izstrādei.

Šoreiz sanāksmē tika pārrunātas divas tēmas – ministrijas speciālisti prezentēja 2007.gada augustā veiktā pētījuma par Latvijas uzņēmējdarbības vidi galvenos rezultātus un uzņēmēju ieteikumus vides pilnveidošanai, kā arī sniedza savu skatījumu par situāciju būvniecības nozarē un par galvenajiem pasākumiem administratīvo šķēršļu likvidēšanā.

Ekonomikas ministrijas ārštata projekta vadītājs Mārtiņš Zemītis, prezentējot veiktā pētījuma galvenos rezultātus, uzsvēra, ka “pasaules ekonomikas kontekstā Latvija turas stabili savās pozīcijās jau vairākus gadus (“Doing business 2008”, Latvija ierindota 22.vietā, Pasaules ekonomikas foruma globālās konkurētspējas ziņā Latvija ieņem 45.vietu pasaulē), bet lai mēs kļūtu konkurētspējīgāki, nepieciešams jauns reformu cikls”. Uzņēmēji snieguši virkni priekšlikumu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, kas tiks rūpīgi izvērtēti un iekļauti gan šīs darba grupas priekšlikumos, gan arī ikgadējā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā.

Lai risinātu darbaspēka problēmas, uzņēmēji norādījuši uz nepieciešamību paaugstināt darba ražīgumu un efektivitāti, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus darba vietu modernizēšanai un ieviešot jaunas tehnoloģijas un inovācijas; arī uz efektīvāku vietējo, nacionālo resursu izmantošanu, stimulējot bezdarbnieku, invalīdu, pensionāru, jauno māmiņu, cietumnieku un citu nepilnīgi izmantotu sociālo grupu piesaisti darba tirgum; kā arī uz nepieciešamību skaidri definēt ekonomiskās imigrācijas politiku un principus, kas pakļauta stingriem un plānveidīgiem mērķiem, ierobežojumiem un kontrolei, kā arī valstu, ilguma un sektoru kvotām.

Analizējot nodokļu politiku valstī, M.Zemītis norādīja, ka Latvijā ir augsti nodokļi darbaspēkam, bet salīdzinoši mazi kapitālam, kas pēc būtības esošās problēmas tikai pastiprina. Priekšlikums situācijas uzlabošanai – pazemināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi (no 25% līdz 15%), vienlaikus ceļot minimālo algu, palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu līdz iztikas minimuma līmenim un paaugstinot nodokļa pašvaldību daļu; kā arī aplikt ar nodokli kapitāla pieaugumu.

EM Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis darba grupai sniedza īsu būvniecības nozares raksturojumu. Ņemot vērā nozares vietu IKP struktūrā (nozares īpatsvars IKP struktūrā 2006.g. 6,8%) un nozarē nodarbināto skaitu (10% no visiem strādājošiem), jāapzinās, ka krasas un radikālas būvniecības nozares reglamentējošās likumdošanas maiņas negatīvi ietekmēs nozares uzņēmējus.

Jau šogad ministrija veikusi grozījumus normatīvajos aktos, lai vienkāršotu un saīsinātu būvniecības procesu. Šobrīd tiek strādāts pie valsts iestāžu funkciju optimizēšanas – ir paplašinātas Mājokļu aģentūras funkcijas, kā arī iesniegti priekšlikumi Ministru kabinetā par Valsts būvinspekcijas funkciju paplašināšanu un kapacitātes celšanu. I.Pilmanis uzsvēra, ka “šobrīd svarīgi ir panākt būvniecības procesa “caurspīdīgumu” un uzlabot būvniecības procesa kontroli, ko varētu nodrošināt būvniecības informācijas sistēmas ieviešana. Tā šobrīd ir Ekonomikas ministrijas galvenā prioritāte būvniecības jomā, kuras izveide un ieviešana sāksies jau nākamā gada sākumā, kad būs pieejams nepieciešamais finansējums. Būvniecības informācijas sistēma nodrošinās ar būvniecības procesu saistīto dokumentu un lēmumu uzglabāšanu vienā centralizētā sistēmā; vienveidīgu būvniecības procedūru piemērošanu pašvaldībās; pašvaldību un būvvaldes izdoto lēmumu uzraudzību un kontroli, t.sk. termiņu ievērošanu, kā arī sniegs iespēju operatīvi veikt kontroli un uzraudzību”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa