Par Pamattiesību hartas apstiprināšanu Eiropas Parlamentā

Eiropas Parlaments 29.novembrī apstiprināja Eiropas Pamattiesību hartu, ko 12.decembrī Strasbūrā svinīgi pasludinās triju ES iestāžu vadītāji: Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Hosē Manuels Barrozu un Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs, kas līdz gada beigām vada ES Padomi.

Svinīgā hartas pasludināšana Strasbūrā notiks dienu pirms Lisabonas samita, kurā tiks parakstīts jaunais Lisabonas Līgums. Harta nav iekļauta Līgumā, bet pievienota tai ar deklarāciju, kas gan neietekmē dokumenta juridisko statusu. Eiropas Parlamenta deputāti uzskatīja, ka simboliska hartas pasludināšana uzsvērs tās unikālo Eiropas pamattiesību kataloga raksturu un veicinās hartas atpazīstamību. Jaunajā Lisabonas Līgumā uz pasludināšanu atsauksies arī atsevišķs pants, kas hartu padara juridiski saistošu.

Kad visas dalībvalstis būs ratificējušas jauno Līgumu, harta iegūs tādu pašu spēku kā citi pamatlīgumi.

Eiropas Pamattiesību hartā apvienotas vispārējās cilvēktiesības, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kas līdz šim bija izteiktas atsevišķos nacionālajos, Eiropas mēroga un starptautiskos tiesību aktos.

Hartu veido sešas sadaļas: Cieņa, Brīvības, Vienlīdzība, Solidaritāte, Pilsoņu tiesības, Tiesiskums.

Hartu sagatavoja konvents, kurā bija iesaistīti Eiropas un dalībvalstu parlamentu deputāti, dalībvalstu un Eiropas Komisijas pārstāvji.

To parakstīja 2000.gada 7.decembrī Nicā, vēlāk papildinot galvenokārt saistībā ar sociālajām tiesībām.

Lisabonas Līgumam pievienotā protokolā Apvienotajai Karalistei un Polijai noteikti izņēmumi. Tie attiecas uz Eiropas Kopienu tiesas un nacionālo tiesu jurisdikciju hartas aizsargāto tiesību jautājumos.  

Deputāti hartai pievienotajā rezolūcijā tomēr mudina Apvienoto Karalisti un Poliju “pielikt maksimālas pūles, lai tomēr panāktu vienošanos par neierobežotu hartas piemērojamību”.

Ziņojumu Parlaments apstiprināja ar 534 balsīm par, 85 pret, 21 deputātam atturoties.