Ministru kabineta noteikumi Nr.811
Rīgā 2007.gada 27.novembrī (prot. Nr.66 38.§)
Slaucamo govju pārraudzības kārtība
Izdoti saskaņā ar Ciltsdarba likuma 13.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic slaucamo govju (turpmāk – govis) pārraudzību.
2. Noteikumu ievērošanu kontrolē un uzrauga Ciltsdarba valsts inspekcija (turpmāk – inspekcija).
3. Pārraudzības laikā ganāmpulka īpašnieks nodrošina uzskaitei, apstrādei un govju ciltsvērtības noteikšanai nepieciešamo datu ieguvi par piena ražību un kvalitāti, govju atražošanas īpašībām, veselību un eksterjera kvalitāti.
4. Datus par piena ražību un kvalitāti, govju atražošanas īpašībām un veselību (turpmāk – kontroles dati) iegūst, veicot katras pārraudzībā esošās govs individuālo kontroli.
5. Datus par govju eksterjera kvalitāti (turpmāk – eksterjera vērtēšanas dati) iegūst, novērtējot katras pārraudzībā esošās govs eksterjeru.
6. Veicot ganāmpulka pārraudzību, īpašnieks nodrošina visu vienam mērķim un vienā novietnē turētu govju kontroli un novērtēšanu.
7. Kontroles datu iegūšanai lieto šādas govju pārraudzības metodes:
7.1. A metode – pārraudzību veic pārraugs;
7.2. B metode – pārraudzību veic ganāmpulka īpašnieks (vai viņa pilnvarota persona);
7.3. C metode – ganāmpulka īpašnieks (vai viņa pilnvarota persona) ņem piena paraugus un nosaka piena daudzumu. Pārējos pārraudzības darbus veic pārraugs.
8. Pirms govju pārraudzības uzsākšanas:
8.1. ganāmpulka īpašnieks slēdz līgumu ar piena kvalitātes analīžu laboratoriju, kas ir akreditēta valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – piena laboratorija);
8.2. ja ganāmpulka īpašnieks pats neveic pārraudzības darbu ganāmpulkā, viņš noslēdz rakstisku līgumu ar pārraugu par pārraudzības darba veikšanu;
8.3. ja ganāmpulka īpašnieks pats neveic govju eksterjera vērtēšanu ganāmpulkā, viņš noslēdz rakstisku līgumu ar govju vērtēšanas ekspertu (turpmāk – eksperts) par govju eksterjera vērtēšanu;
8.4. ganāmpulka īpašnieks (vai viņa pilnvarota persona) iesniedz valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" (turpmāk – datu centrs) iesniegumu par pārraudzības darba uzsākšanu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:
8.4.1. ganāmpulka numurs;
8.4.2. novietnes numurs;
8.4.3. pārraudzības metode;
8.4.4. pārraudzības darba veicēja sertifikāta vai apliecības numurs;
8.4.5. piena laboratorija, ar kuru noslēgts līgums par govju pārraudzības darba veikšanu;
8.4.6. piena daudzuma noteikšanai izmantotie mērīšanas līdzekļi, to verificēšanas vai kalibrēšanas gads un mēnesis;
8.4.7. iesnieguma datums.
9. Pārraudzības gads sākas 1.oktobrī un beidzas 30.septembrī.
II. Kontroles datu iegūšanas kārtība
10. Periods starp ganāmpulka kontrolēm ir no 22 līdz 37 dienām (turpmāk – starpkontroļu periods). Ganāmpulka kontroli veic ne retāk kā 11 reizes pārraudzības gada laikā.
11. Ganāmpulka starpkontroļu periods, ilgāks par 37 dienām, pieļaujams vienu reizi pārraudzības gada laikā pārrauga atvaļinājuma vai slimības dēļ.
12. Periods starp govju individuālajām kontrolēm nedrīkst pārsniegt 74 dienas.
13. Govs atnešanās dienu uzskata par slaukšanas dienu, bet cietlaišanas dienu – par cietstāvēšanas dienu. Govs ražību kontrolē ne agrāk kā sestajā slaukšanas dienā pēc govs atnešanās un ne vēlāk kā sešas dienas pirms govs cietlaišanas.
14. Govs individuālās kontroles laikā veic kontrolizslaukumu. Katrā slaukšanas reizē 24 stundu laikā:
14.1. reģistrē iegūto piena daudzumu. To nosaka kilogramos ar vienu decimālzīmi. Piena daudzuma noteikšanai izmanto vienu no šādām metodēm:
14.1.1. sver uz svariem, ar kuriem var nosvērt vismaz 10 kg;
14.1.2. mēra tilpumu litros ar mērkannām (ar precizitāti līdz 0,1 litram) un pārrēķina rezultātu kilogramos, piemērojot koeficientu 1,028;
14.1.3. mēra ar slaukšanas iekārtu piena mērītājiem;
14.2. ņem kontrolizslaukuma piena paraugu.
15. Ja govs individuālo kontroli veic divas dienas, par kontroles dienu reģistrē otro dienu.
16. Govju individuālās kontroles lapā (turpmāk – kontroles lapa) norāda:
16.1. kontroles datumu;
16.2. katras kontrolētās govs piena parauga numuru;
16.3. katras kontrolētās govs piena daudzumu no rīta, vakarā un pusdienā;
16.4. informāciju par citiem notikumiem (veterinārās karantīnas ierobežojumi ganāmpulkā, govju masveida saslimšana, govs cietlaišanas datums, šo noteikumu 17.punktā minētie notikumi).
17. Ja ganāmpulka kontroles dienā nav veikta atsevišķas govs individuālā kontrole un nav ņemts piena paraugs, par to izdara atzīmi kontroles lapā un norāda attiecīgo iemeslu:
17.1. nepietiekams kontrolizslaukums:
17.1.1. slaucot vienu reizi dienā, kopējais govs kontrolizslaukums dienā ir mazāks par 3 kg;
17.1.2. slaucot divas reizes dienā, piena izslaukums atsevišķā slaukšanas reizē ir mazāks par 1,5 kg;
17.1.3. slaucot trīs reizes dienā, piena izslaukums atsevišķā slaukšanas reizē ir mazāks par 1 kg;
17.2. govs meklēšanās, slimība, trauma;
17.3. govs turēšanas apstākļu vai barošanas līdzekļu maiņa.
18. Ja kontrole neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, datos ir konstatētas kļūdas vai kontrole nav reģistrēta, ganāmpulka īpašnieks veic atsevišķu govju vai visa ganāmpulka atkārtotu kontroli 21 dienas laikā pēc iepriekšējās kontroles. Šādā gadījumā īpaši norāda kontroles veidu – R –atkārtota kontrole.
19. Atkārtotā kontrolē iegūtos kontroles datus reģistrē šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un norāda atkārtotās kontroles datumu.
20. Atkārtotā kontrolē iegūtos kontroles datus iekļauj ražības aprēķinā, bet iepriek-šējās kontroles datus aprēķinā neizmanto.
21. Ja ir veikta atkārtota kontrole, starp-kontroļu periodu ganāmpulkam nemaina.
22. Piena daudzuma noteikšanai izmanto nebojātus verificētus vai kalibrētus mērīšanas līdzekļus.
23. Neautomātiskos svarus verificē atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm un normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu.
24. Kalibrē šādus piena daudzuma mērīšanas līdzekļus:
24.1. mērkannas – ne retāk kā reizi divos gados;
24.2. slaukšanas iekārtu piena mērītājus – ne retāk kā reizi gadā.
25. Mērkannu un slaukšanas iekārtu piena mērītāju kalibrēšanu apliecina kalibrēšanas sertifikāts un uz mērīšanas līdzekļa izvietots marķējums, kurā norādīts kalibrēšanas gads un mēnesis, kalibrēšanas sertifikāta numurs un marķējuma sērijas numurs.
26. Piena daudzuma mērīšanas līdzekļus kalibrē laboratorija, kas ir akreditēta valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
III. Piena paraugu ņemšana, nosūtīšana un analīze
27. Piena laboratorija nodrošina:
27.1. konteinerus ar piena paraugu pudelītēm, kuru tilpums ir vismaz 45 mililitri;
27.2. konteinera pavaddokumentu;
27.3. konservantu un tā iepildīšanu piena paraugu pudelītēs.
28. Piena parauga ņemšanai izmanto graduētu pipeti vai šļirci ar uzgali, kausiņu vai slaukšanas iekārtu piena mērītājus.
29. Piena paraugu ņem uzreiz pēc slaukšanas, kamēr piens vēl ir silts. Pirms parauga ņemšanas pienu rūpīgi samaisa. Katrā slaukšanas reizē parauga pudelītē iepilda vienādu piena daudzumu ar aprēķinu, ka kopējā parauga apjoms ir 35–45 mililitri.
30. Piena parauga pudelīti aizvāko, saskalo ar konservantu pēc katras iepildīšanas reizes, marķē un ievieto piena paraugu konteinerā. Konteineru glabā vēsā un citiem nepieejamā telpā.
31. Pirms piena paraugu nosūtīšanas piena laboratorijai noformē konteinera pavaddokumentu. Pavaddokumentā norāda:
31.1. piena paraugu nosūtītāju un nosūtītāja sertifikāta vai apliecības numuru;
31.2. pirmā un pēdējā piena parauga ņemšanas datumu;
31.3. piena paraugu kopskaitu;
31.4. katra ganāmpulka pirmā un pēdējā piena parauga numuru;
31.5. piena paraugu nosūtīšanas datumu.
32. Piena paraugus, kontroles lapas un konteinera pavaddokumentus četru dienu laikā pēc veiktās kontroles nosūta piena laboratorijai.
33. Piena laboratorija kontroles lapā norāda konteinera kodu.
34. Piena laboratorija nosaka olbaltumvielu, tauku saturu un somatisko šūnu skaitu pienā. Piena parauga tauku saturu un olbaltumvielu saturu nosaka procentos ar divām decimālzīmēm.
35. Piena laboratorija iegūtos piena satura rādītājus un kontroles lapās norādītos datus reģistrē un elektroniski nosūta datu centram.
VI. Govju eksterjera vērtēšana
36. Eksterjeru vērtē visām pārraudzībā esošajām govīm pirmajā un trešajā laktācijā laikposmā no divdesmitās atnešanās dienas līdz trešā laktācijas mēneša beigām.
37. Ja pirms ganāmpulka pārraudzības uzsākšanas govis netika vērtētas, ganāmpulka īpašnieks nodrošina visu govju novērtēšanu laikposmā no divdesmitās atnešanās dienas līdz trešā laktācijas mēneša beigām.
38. Ja ganāmpulka īpašnieks ir ievedis govis no ārzemēm, laikposmā no divdesmitās atnešanās dienas līdz trešā laktācijas mēneša beigām nodrošina visu ievesto govju novērtēšanu.
39. Govju eksterjeru vērtē ne vairāk kā divas reizes to dzīves laikā.
40. Eksperts eksterjera vērtēšanas datu ieguvei:
40.1. lineāri vērtē 17 eksterjera pazīmes (1.pielikums 1.–17.pazīme), piešķirot punktus no 1 līdz 9;
40.2. mēra ar mērspieķi govs krustu augstumu un izsaka to centimetros;
40.3. norāda eksterjera kļūdas, izmantojot attiecīgo kodu (2.pielikums);
40.4. vērtē trīs eksterjera pazīmju grupas 90–100 punktu sistēmā (atbilstoši laktācijai). Pazīmju grupu kopvērtējuma iegūšanai katras pazīmju grupas vērtējumu reizina ar svara koeficientu, rezultātus summē un dala ar 100 (3.pielikums).
41. Eksperts govju eksterjera vērtēšanas datu reģistrēšanai izmanto datu centra eksterjera lineārās vērtēšanas programmatūru un 20 dienu laikā pēc novērtēšanas eksterjera vērtēšanas datus elektroniski nosūta datu centram.
42. Pārraugs vai ganāmpulka īpašnieks:
42.1. ar svariem vai mērlenti nosaka govs dzīvmasu un izsaka to kilogramos;
42.2. vērtē piena atdeves ātrumu un govs temperamentu, piešķirot punktus no 1 līdz 9 (1.pielikums 18.–19.pazīme).
43. Govju dzīvmasu nosaka, kā arī piena atdeves ātrumu un govju temperamentu vērtē šo noteikumu 36., 37. un 38.punktā norādītajā laikposmā. Piena atdeves ātrumu vērtē vizuāli slaukšanas laikā. Govs temperamentu vērtē vizuāli pēc dzīvnieka izturēšanās slaukšanas un ēdināšanas laikā.
44. Pārraugs vai ganāmpulka īpašnieks govju dzīvmasas, piena atdeves ātruma un govs temperamenta vērtēšanas datus reizi gadā nosūta datu centram.
V. Kontroles datu un eksterjera vērtēšanas datu uzskaite
45. Kontroles datu reģistrācijai datu centrs nosūta ganāmpulka īpašniekiem kontroles lapas un norāda tajās šādu informāciju:
45.1. datus par ganāmpulku:
45.1.1. ganāmpulka īpašnieku (personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu);
45.1.2. ganāmpulka numuru;
45.1.3. novietnes numuru un adresi;
45.2. datus par ganāmpulka kontroli:
45.2.1. slaukšanas grupas numuru;
45.2.2. iepriekšējās kontroles datumu;
45.2.3. nākamās kontroles pieļaujamo periodu;
45.3. datus par pārraudzības veicēju:
45.3.1. vārdu, uzvārdu;
45.3.2. sertifikāta vai apliecības numuru;
45.4. govs identitātes numuru un vārdu;
45.5. govs fizioloģisko stāvokli.
46. Kontroles datu uzskaitei datu centrs:
46.1. pievieno slaucamo govju pārraudzības datubāzei no piena laboratorijas saņemtos kontroles lapās norādītos kontroles datus;
46.2. apkopo un apstrādā kontroles datus atbilstoši šādām prasībām:
46.2.1. kontrolizslaukuma rādītāji atbilst šādām normām – minimālais izslaukums ir 3 kg, maksimālais – 99,9 kg;
46.2.2. minimālais tauku saturs pienā ir 1,5 %, maksimālais – 9 % (ja standarta tauku saturs pienā ir virs 5 %, minimālais tauku saturs pienā ir 2 %, maksimālais – 12 %);
46.2.3. minimālais olbaltumvielu saturs pienā ir 1 %, maksimālais – 7 % (ja standarta olbaltumvielu saturs pienā ir virs 5 %, minimālais olbaltumvielu saturs pienā ir 1 %, maksimālais – 9 %);
46.2.4. ja kontroles rādītāji vismaz vienā sastāvdaļā (izslaukums, tauku saturs, olbaltumvielu saturs) neatbilst šo noteikumu 46.2.1., 46.2.2. vai 46.2.3.apakšpunktā minētajām prasībām, tos uzskata par nederīgiem un ražības aprēķinā neizmanto;
46.2.5. laktācija ir normāla, ja tā ilgst vismaz 240 dienu. Govs standartražību aprēķina saskaņā ar interpolācijas metodi, ņemot vērā ražības rādītājus līdz trīssimt piektajai dienai ieskaitot;
46.2.6. ja govīm, kurām laktācija nav sasniegusi trīssimt piekto slaukšanas dienu, starpkontroļu periods pārsniedz 74 dienas, aprēķināto ražību neizmanto standartražības aprēķināšanā (nestandarta laktācija);
46.3. nosūta ganāmpulka īpašniekam kontroles datu apstrādes rezultātus. Ar ganāmpulka īpašnieka rakstisku piekrišanu kontroles datu apstrādes rezultātus var izsniegt pārraugam;
46.4. katru gadu publicē pārraudzības un virspārraudzības laikā iegūtos kontroles datus un izdod pārskatu par pārraudzības gada rezultātiem;
46.5. pamatojoties uz inspekcijas vai pārraudzības veicēja sniegto informāciju, pievieno kontroles datu ierakstiem īpašu atzīmi, kas aizliedz šo kontroles datu izmantošanu ražības aprēķinos, vienlaikus veicot atbilstošo laktāciju ražības pārrēķinu.
47. Eksterjera vērtēšanas datu uzskaitei datu centrs:
47.1. nodrošina ekspertam pieejamu informāciju par vērtējamām ganāmpulka govīm datu centra mājaslapā internetā;
47.2. nodrošina ekspertam pieeju novērtēto govju eksterjera vērtēšanas datu ievadei datu centra mājaslapā internetā;
47.3. glabā eksterjera vērtēšanas datus un izmanto tos ciltsvērtības noteikšanai.
VI. Pārraudzības darba kontrole
48. Inspekcija veic pārraudzības darba kontroli un ganāmpulku virspārraudzību. Ar pārraudzības kontroli un virspārraudzību saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta.
49. Virspārraudzību veic triju dienu laikā pēc ganāmpulka kontroles. Virspārraudzības laikā inspekcijas inspektors nosaka govs piena daudzumu un katrā slaukšanas reizē ņem piena paraugus piena satura noteikšanai.
50. Virspārraudzību plāno, ņemot vērā informāciju par standartrādītājiem neatbilstošiem rezultātiem, konstatētajiem šo noteikumu pārkāpumiem un to biežumu un datu nozīmīgumu ciltsdarbam.
51. Virspārraudzību gada laikā veic ne mazāk kā 5 % pārraudzībā esošo ganāmpulku, kontrolējot vismaz 10 % no attiecīgā ganāmpulka govīm. Ja ganāmpulkā ir 10 govis vai mazāk, kontrolē visas govis.
52. Virspārraudzību gada laikā veic ne mazāk kā 50 % šķirnes govju audzēšanas saim-niecībās, saimniecībās, kuras pārdod šķirnes dzīvniekus, un ganāmpulkos, kuros pārbauda jaunbuļļus, kontrolējot vismaz 10 % no attiecīgā ganāmpulka govīm. Ja ganāmpulkā ir 10 govis vai mazāk, kontrolē visas govis.
53. Virspārraudzības laikā iegūtie vidējie rādītāji kontrolētajai govju grupai nedrīkst atšķirties no pārraudzībā iegūtajiem rādītājiem tai pašai govju grupai:
53.1. piena daudzumam – par 10 %;
53.2. tauku saturam – par 10 %;
53.3. olbaltumvielu saturam – par 5 %.
54. Ja virspārraudzības un pārraudzības rādītāji atšķiras vairāk nekā noteikts šo noteikumu 53.punktā, pēc nākamās ganāmpulka kontroles veic atkārtotu virspārraudzību.
55. Inspekcija anulē kontroles datus un aptur to reģistrāciju līdz pārkāpumu novēršanai, ja:
55.1. ganāmpulka starpkontroļu periods divās kontrolēs pēc kārtas neatbilst šo noteikumu 10.punktā minētajai prasībai;
55.2. govis nav apzīmētas normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un apzīmēšanu noteiktajā kārtībā;
55.3. piena daudzums noteikts ar mērīšanas līdzekļiem, kas neatbilst šo noteikumu 22.punktā minētajām prasībām;
55.4. atkārtoti ir pieļautas kļūdas piena paraugu ņemšanā, noformēšanā un nosūtīšanā;
55.5. pārraudzību veic persona bez cilts-darbu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta vai apliecības;
55.6. veicot šo noteikumu 54.punktā minēto atkārtoto virspārraudzību, iegūtie rādītāji atšķiras vairāk nekā noteikts šo noteikumu 53.punktā;
55.7. ganāmpulka atražošanā izmanto nesertificētus vaisliniekus;
55.8. ja inspekcijas inspektors, veicot kontroli, atkārtoti konstatē, ka pārraudzībā nav iekļautas visas vienam mērķim un vienā novietnē turētās govis.
56. Inspekcija rakstiski paziņo datu centram un piena laboratorijai par pārkāpumiem pārraudzības darbā un par veicamajām darbībām saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem.
VII. Pārrauga, eksperta un ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumi
57. Pārraugam ir tiesības pārbaudīt piena paraugu ņemšanas un piena daudzuma noteikšanas pareizību, ja ganāmpulkā pārraudzību veic saskaņā ar šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minēto C metodi.
58. Pārraugam ir šādi pienākumi:
58.1. reģistrēt šo noteikumu 8.2.apakš-punktā minētos līgumus;
58.2. iesniegt inspekcijā ziņojumu par pārkāpumiem ganāmpulkā.
59. Ekspertam ir šādas tiesības:
59.1. iegūt datu centra mājaslapā internetā informāciju par ganāmpulka govīm, kurām jāveic eksterjera vērtēšana;
59.2. aizrādīt ganāmpulka īpašniekam par govju neatbilstību vērtēšanas nosacījumiem.
60. Ekspertam ir šādi pienākumi:
60.1. reģistrēt šo noteikumu 8.3.apakš-punktā minētos līgumus;
60.2. regulāri paaugstināt kvalifikāciju, piedaloties kursos un citos izglītojošos pasākumos ciltsdarba jomā.
61. Ganāmpulka īpašniekam ir šādas tiesības:
61.1. pieprasīt inspekcijai veikt pārrauga un eksperta darba kontroli un saņemt informāciju par tās rezultātiem;
61.2. ja datu ticamība ir apšaubāma, pieprasīt no pārrauga atkārtotu pārbaudi, datu apstrādi un informāciju par rezultātiem;
61.3. saņemt pārrauga konsultācijas ar govju pārraudzību saistītajos jautājumos;
61.4. saņemt no datu centra informāciju par pārraudzības rezultātiem.
62. Ganāmpulka īpašniekam ir šādi pienākumi:
62.1. iesniegt inspekcijā ziņojumu par pārkāpumiem pārraudzības darbā;
62.2. nodrošināt govju pārraudzībai, virspārraudzībai un eksterjera vērtēšanai atbilstošus apstākļus un datu pieejamību pārraudzības darba kontroles un virspārraudzības veicējiem;
62.3. vienoties ar pārraugu par govs dzīvmasas noteikšanu, piena atdeves ātruma un temperamenta vērtēšanu (ja to nedara pats ganāmpulka īpašnieks);
62.4. pildīt pārrauga norādījumus;
62.5. piedalīties pārraudzības darba veikšanā;
62.6. nekavējoties sniegt pieprasīto informāciju pārraugam, datu centram un inspekcijai;
62.7. ziņot piena laboratorijai par grozījumiem, kas izdarāmi šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajā līgumā;
62.8. atkārtoti iesniegt datu centrā šo noteikumu 8.4.apakšpunktā minēto iesniegumu, ja tajā norādītajā informācijā veicamas izmaiņas;
62.9. ja tiek pārtraukta ganāmpulka pārraudzība, mēneša laikā pēc pēdējās kontroles iesniegt datu centrā iesniegumu par pārraudzības pārtraukšanu.
VIII. Noslēguma jautājumi
63. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumus Nr.577 "Govju pārraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 147.nr.).
64. Līdz 2008.gada 1.martam piena paraugu ņemšanai atļauts izmantot piena paraugu ņemamo caurulīti (gremdi), kuras diametrs nav lielāks par 9 milimetriem.
65. Šo noteikumu 26.punkts stājas spēkā ar 2009.gada 1.martu.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministra vietā – labklājības ministre I.Purne
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.decembri.
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 27.novembra noteikumiem Nr.811
Vērtējamās govju eksterjera pazīmes un to optimālās izpausmes
Nr. p.k. |
Eksterjera pazīmes |
Eksterjera pazīmju izpausmes diapazoni un vērtējuma punkti |
||
minimālais (1) |
maksimālais (9) |
optimālais punktu skaits |
||
1. |
Piena tips |
rupjš |
smalks |
6 |
2. |
Ķermeņa dziļums |
sekls |
dziļš |
7 |
3. |
Krūšu platums |
šaurs |
plats |
9 |
4. |
Krustu platums |
šaurs |
plats |
9 |
5. |
Krustu slīpums |
pacelts |
nolaidens |
5 |
6. |
Pakaļkājas sānskatā |
stāvas |
zobenveida |
5 |
7. |
Pakaļkājas no aizmugures |
satuvinātas |
paralēlas |
9 |
8. |
Nagu leņķis |
slīps |
stāvs |
5 |
9. |
Tesmeņa priekšdaļa |
īsa |
gara |
9 |
10. |
Tesmeņa dziļums |
dziļš |
sekls |
5 |
11. |
Tesmeņa aizmugurējais augstums |
mazs |
liels |
9 |
12. |
Tesmeņa aizmugurējais platums |
šaurs |
plats |
9 |
13. |
Centrālā saite |
vāja |
stingra |
6 |
14. |
Tesmeņa pieslēgums |
vājš |
ciešs |
9 |
15. |
Pupu garums |
īsi |
gari |
5 |
16. |
Aizmugurējo pupu izvietojums |
attālināts |
ciešs |
5 |
17. |
Priekšējo pupu izvietojums |
attālināts |
ciešs |
5 |
18. |
Piena atdeves ātrums |
lēni |
ļoti ātri |
6 |
19. |
Temperaments |
ļoti nervozs |
flegmatisks |
5 |
Zemkopības ministra vietā – labklājības ministre I.Purne
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 27.novembra noteikumiem Nr.811
Eksterjera kļūdu un kodu saraksts
Nr. p.k. |
Eksterjera kļūda |
Kods |
1. |
Smaga galva |
1 |
2. |
Īss kakls |
2 |
3. |
Seklas krūtis |
3 |
4. |
Iežmauga aiz lāpstiņām |
4 |
5. |
Vāji sietas lāpstiņas |
5 |
6. |
Ieliekusies mugura |
6 |
7. |
Nelīdzena mugura |
7 |
8. |
Karpveida mugura |
8 |
9. |
Vāja josta |
9 |
10. |
Īss krusts |
10 |
11. |
Šauri sēdes kaulu pauguri |
11 |
12. |
Jumtveida krusts |
12 |
13. |
Pacelta astes sakne |
13 |
14. |
Nolaidena astes sakne |
14 |
15. |
Izvērstas priekškājas |
16 |
16. |
Vāji vēzīši |
17 |
17. |
Šauri nagi |
18 |
18. |
Resni pupi |
20 |
19. |
Smalki pupi |
21 |
20. |
Pudeļveida pupi |
22 |
21. |
Gari priekšējie pupi |
23 |
22. |
Papildu pupi |
25 |
23. |
Satuvināti pupi |
26 |
24. |
Patvaļīga piena izplūšana |
27 |
25. |
Ceturkšņu atrofija |
28 |
26. |
Slīpa tesmeņa apakšējā mala |
30 |
Zemkopības ministra vietā – labklājības ministre I.Purne
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 27.novembra noteikumiem Nr.811
Govs eksterjera pazīmju grupas, maksimālais iegūstamo punktu skaits laktācijā un svara koeficienti
Nr. p.k. |
Vērtējamo eksterjera pazīmju grupas |
Maksimālais punktu skaits laktācijā |
Svara koefi-cienti |
||
1.laktācija |
2.laktācija |
3.laktācija |
|||
1. |
Govs vispārējais izskats un attīstība |
90 |
95 |
100 |
30 |
2. |
Kājas un nagi |
90 |
95 |
100 |
20 |
3. |
Tesmenis |
90 |
95 |
100 |
50 |
Zemkopības ministra vietā – labklājības ministre I.Purne