Par Latvijas Pašvaldību savienības Mācību centru

Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ludoviks van Uldens un Latvijas Pašvaldību mācību centra direktore Ruta Kalniņa LPMC bijušo kursantu tikšanās reizē šī gada sākumā.

LPMC arhīva foto

— Savulaik te, šajās telpās, bija bērnudārzs, kas pašlikvidējās, jo trūka gan toreizējās vadības apņēmības, gan visa pārējā, lai nodrošinātu citvalodīgo bērnu specifiskas iestādes pastāvēšanu. Jo te uzturējās mazuļi ar īpašām aizturēm, kam vajadzīga pastiprināta aprūpe un savdabīgs režīms, tamlīdz arī vecāku finansu ieguldījums, ne tikai valsts gādība. Vecāki nebija ar mieru, tātad pietrūka arī alternatīvas.

Par to es varu runāt pilnīgi droši, jo esmu izglītības darbiniece — skolotāja. Ir jāapzinās, kas ir kas, jo mēs nemitīgi varētu runāt par to, kas spēj nodrošināt izglītības iestāžu pastāvēšanu laika gaitā un ikvienā situācijā. Ir jābūt sabiedrības un vecāku rūpju sasaistei, ir jābūt valsts līdzdalībai, jo citādi mēs paliksim tukšā.

Šobrīd mēs neesam tukšā. Droši vien arī tāpēc, ka laika ritumā, kad Tautas fronte stājās pretī interfrontei, piekritu kandidēt Vidzemes priekšpilsētas deputātu vēlēšanām. Tālab jau 1989.gadā kļuvu par deputāti, tātad zināmā mērā arī par pašvaldību darbinieci un līdz pat 1994.gada vēlēšanām ieguvu gana prāvu pieredzi, — stāsta Latvijas Pašvaldību mācību centra (LPMC) direktore vadības zinību maģistre Ruta Kalniņa . — Lieti noderēja darbošanās Latvijas Pašvaldību savienības izglītības komitejā jau kopš 1990.gada, un tieši tur nobrieda vēlēšanās izveidot LPS Mācību centru, ko dibinājām 1993.gada 18.martā, man piedāvāja kļūt par tā direktori.

— Vai ir iespējams dažos vārdos raksturot centra mērķus?

— Teorētiski spriežot, virsuzdevums ir vietējās demokrātijas attīstība. Būtībā mūsu centrs ir visu Latvijas pašvaldību mācību centrs, lai vispusīgi izglītotu pašvaldību darbiniekus un līdz ar to sekmētu demokrātijas attīstību valstī. Viens no mērķiem ir pašvaldību darbinieku tālākizglītība un profesionālās pilnveides sekmēšana.

Mūsu centra rīkotos kursus apmeklē ļoti plašs klausītāju loks — deputāti, pašvaldību vadītāji un izpilddirektori, dažādu profesiju pašvaldību darbinieki no rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldībām, arī no valsts pārvaldes institūcijām un uzņēmumiem, kas apkalpo iedzīvotājus.

— Tas viss izklausās ļoti vispārināti. Vai varētu jūsu darbību nedaudz konkretizēt?

— Droši vien vajadzētu sākt ar to, ka LPMC ir bezpeļņas uzņēmums, kura ienākumus veido dalībnieku mācību maksa un dažādu sadarbības projektu finansējums.

Ik gadu mācības notiek vismaz 12 pamatkursos (160—320 stundas) un vairāk nekā sešdesmit dažādas tematikas semināros. Tās apmeklē vairāk nekā pieci tūkstoši dalībnieku, kā jau teicu, pašvaldību vadītāji, deputāti un dažādu nozaru profesionāļi. Šajos gados kopumā pie mums mācījušies jau 25 000 dažādu darbinieku, un tas tādai samērā nelielai iestādei kā mūsējā ir gluži iepriecinošs rādītājs. Laika gaitā nonācām pie atziņas, ka mums nepieciešama ne tikai solīda teorētiska bāze — Pašvaldību problēmu zinātniskās pētniecības institūts, bet arī savas LPMC nodaļas tālākizglītībai dažādos Latvijas novados. Un tādas jau ir astoņās vietās — Alūksnē, Cēsīs, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Kuldīgā un Liepājā. Varam būt gandarīti, ka to darbība sasaucas ar LPS reģionālajiem informācijas centriem, kas nesen izveidoti Jelgavā, Kuldīgā, Madonā un Rēzeknē.

— Pieķerties pie vārdiem gan nav nekas cildināms, tomēr man gribētos izprast, kā jūs vērtējat izteikumu "tādai samērā nelielai iestādei kā mūsējā"...

— Te nav nekā slēpjama. Spriediet paši: mums ir 16 administratīvie darbinieki, ieskaitot nodaļas, un 18 saimnieciskā personāla darbinieki. Tomēr mēs gadā nodarbinām ap 160 dažādus speciālistus, tostarp vairāk nekā desmit profesoru.

— Tagad nevar iedomāties ne mirkli bez starptautiskajiem kontaktiem. Cik noprotams, tādi ir arī LPMC.

— Viens no praktiskajiem soļiem ir tāds — kopā ar Dānijas Pašvaldību mācību centru ir izveidots savdabīgs institūts, tā sauktais INGCEE (Institute for the Next Generation of Central and Eastern Europe). Tā mērķis ir stiprināt demokrātijas attīstību Viduseiropā un Austrumeiropā, satuvinot jaunās paaudzes pašvaldību politiķus un administratīvos darbiniekus, sniegt viņiem iespēju iegūt zināšanas par citu valstu vietējām pašvaldībām.

Sekmīgi veidojas sadarbība ar Nīderlandi. Patlaban aktuāls ir projekts "Pašvaldību sadarbība ar iedzīvotājiem un masu medijiem." Saņemot 25 000 Nīderlandes guldeņu, esam varējuši ķerties pie pieciem pilotprojektiem (Ērgļiem, Jelgavai, Liepājai, Ogrei un mūsu LPS). Martā paredzēta noslēguma konference, top arī grāmata ar aptuveni 200 lappusēm. Latvijas eksperte manuskripta sagatavošanā ir Latvijas Universitātes docente Inta Brikše.

Protams, mēs nevaram iedomāties savu darbību bez sadarbības. LPMC ir iestājies Starptautiskajā administratīvo zinātņu institūtā, Pašvaldību mācību centru apvienībā, ko pārzina Eiropas Padome, Eiropas publiskās pārvaldes mācību aģentūru apvienībā, Viduseiropas (Centrāleiropas) mācību aģentūru apvienībā pašvaldību deputātu izglītošanai, tāpat Latvijas Pieaugušo izglītības apvienībā un Latvijas Ētikas padomē. Ja labi grib, it visur var pasmelties kādu gudrības lāsi.

Jā, mēs cenšamies sagatavot arī materiālus, ko varam piedāvāt mūsu kursu klausītājiem. Tikai viens paraugs. Mūsu priekšā ir LPMC sagatavotā brošūra, kas tapusi, pateicoties Nīderlandes Karalistes MATRA programmai. Tukuma rajona Jaunpils pagastā strādājušas Latvijas Universitātes speciālistes — filosofijas zinātņu doktore Skaidrīte Lasmane un psiholoģijas zinātņu maģistre Maija Dūka, piedaloties pagasta padomes priekšsēdētājai Ligitai Ginterei. Temats "Iedzīvotāju pašiniciatīva, ticība sev un savas nākotnes veidošana". Tādējādi apzināta mērķauditorija — 23 Jaunpils pagasta iedzīvotāji, kuri astoņās tikšanās reizēs devuši iespēju nokļūt pie šobrīd zīmīgiem secinājumiem pārejas laika sabiedrības problēmu izpētē. Bet šis jau nav vienīgais LPMC izdevums.

Jūs vaicājāt: nu ko mēs zinām par saviem vistuvākajiem kaimiņiem? Rādās, ka mēs ejam uz priekšu pa paralēliem ceļiem. Igaunijā līdzīgus uzdevumus risina Jana Tenisona institūts un Menedžmentu institūts, kuriem tāpat aktuālas ir pašvaldību turpmākās gaitas. Lietuvā vēl nesen bija trīs atsevišķi pašvaldību mācību centri "lielpilsētās" Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, tomēr tagad Lietuvas valdība nodevusi pašvaldību rīcībā kādreizējo valdības atpūtas namu "Dainava" Druskininkos. Mums radniecīgā iestāde saucas Pašvaldību un valsts pārvaldes darbinieku centrs. Nupat esam saņēmuši aicinājumu un šajās dienās brauksim uz turieni, lai savām acīm redzētu, ko panākuši kaimiņi.

— Jums tieši šī mēneša sākumā bija kārtējās "saeimas" vēlēšanas. Ar ko saistās šis notikums?

— Saskaņā ar LPMC nolikumu ik pēc trijiem gadiem jārīko pārskata un vēlēšanu sapulce. Nupat bija šis laiks un šī reize, nu patīkami, ka LPMC dalībnieku saimi papildināja prāvs skaits pašvaldību. Klāt nāca Alūksne, Aloja, Valmiera, Ērgļi, Jaunpils, Sēlpils, Sēme, Suntaži, Kūkas, tāpat Latvijas Pilsētu savienība, un tagad dalībnieku skaits pārsniedz vairākus desmitus.

Līdz šim valdes priekšgalā bija Jānis Teikmanis, Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājs, Latvijas Pilsētu savienības vadītājs. Kopš 6.oktobra mūsu priekšsēdis ir Juris Miķelsons, Rīgas pilsētas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs. Valdē joprojām darbosies arī Jānis Teikmanis, šajā "saeimā" ievēlēja arī LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini, Daugavpils rajona padomes priekšsēdētāju Arvīdu Kucinu, Jelgavas rajona padomes izpilddirektori Irēnu Škutāni, Olaines pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieci Intu Purviņu un Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētāju Valdi Danenbergu.

— Ko jūs vēlētos piebilst šīs sarunas noslēgumā?

— Kā bijusī skolotāja gribētu teikt: ar nezinīšiem vienmēr ir bijis grūti. Jo cilvēks ir izglītotāks un dzīvesgudrāks, jo vieglāk kontaktēties, vieglāk saprast un izprast. Šobrīd aktuāla ir administratīvi teritoriālā reforma. Ne velti priekšplānā izvirzās attīstības plānošana, rūpīgi apsvērtu projektu izstrādāšana, protams, finansu apsvērumi. To visu spēj analizēt tikai pietiekami izglītoti darbinieki, pirmām kārtām jau pašvaldībās. Tos sagatavot un tiem palīdzēt ir LPMC visupirmais uzdevums. Par laimi, mūsu auditorijas Biķernieku ielā 4a tikai retumis nav pilnas. Tā ir laba zīme.

Mintauts Ģeibāks, "LV" informācijas redaktors pašvaldību lietās