Strasbourg, 10.V.1979

The member States of the Council of Europe, signatory hereto,

Considering that it is desirable to ensure the protection of animals which are to be slaughtered;

Considering that slaughter methods which as far as possible spare animals suffering and pain should be uniformly applied in their countries;

Considering that fear, distress, suffering and pain inflicted on an animal during slaughter may affect the quality of the meat,

Have agreed as follows:

Chapter 1 - General principles

Article 1

1. This Convention shall apply to the movement, lairaging, restraint, stunning and slaughter of domestic solipeds, ruminants, pigs, rabbits and poultry.

2. For the purpose of this Convention:

Slaughte­rhouse: shall mean any premises under health control, intended for the professional slaughter of animals to produce meat for consumption or for any other reason;

Moving animals: shall mean unloading or driving them from unloading platforms or from stalls or pens at slaughterhouses to the premises or place where they are to be slaughtered;

Lairaging: shall mean keeping animals in stalls, pens or covered areas at slaughterhouses in order to give them the necessary attention (water, fodder, rest) before they are slaugh­tered;

Restraint: shall mean the application to an animal of any procedure in conformity with the provisions of this Convention designed to restrict its movements in order to facilitate stunning or slaughter;

Stunning: shall mean any process in conformity with the provisions of this Convention, which when applied to an animal induces a state of insensibility which lasts until it is dead, thus sparing it in any event any avoidable suffering;

Slaugh­ter: shall mean causing the death of an animal after restraint, stunning and bleeding with the exceptions provided for in Chapter III of this Convention.

Article 2

1. Each Contracting Party shall take the necessary steps to ensure the implementation of the provisions of this Convention.

2. Nothing in this Convention shall, however, prevent Contract­ing Parties from adopting more stringent rules to protect animals.

3. Each Contracting Party shall ensure that the design, construc­tion and facilities of slaughterhouses and their operation shall be such as to ensure that the appropriate conditions provided for in this Convention are complied with in order to spare animals any avoidable excitement, pain or suffering.

4. For slaughtering outside or inside slaughterhouses each Contract­ing Party shall ensure that the animals are spared any avoidable pain or suffering.

Chapter II - Delivery of animals to slaughterhouses and their lairaging until they are slaughtered

Article 3

1. Animals shall be unloaded as soon as possible. While waiting in the means of transport they shall be protected from extremes of weather and provided with adequate ventilation.

2. The personnel responsible for moving and lairaging such animals shall have the knowledge and skills required and shall comply with the requirements set out in this Convention.

Section I - The moving of animals within the precincts of slaughter­houses

Article 4

1. The animals shall be unloaded and moved with care.

2. Suitable equipment such as bridges, ramps, or gangways, shall be used for unloading animals. The equipment shall be constructed with flooring which will permit a proper foothold and, if necessary, shall be provided with lateral protection. Bridges, ramps and gangways shall have the minimum possible incline.

3. The animals shall not be frightened or excited. In any event care must be taken to ensure that animals are not overturned on bridges, ramps or gangways and that they cannot fall from them. In particular animals shall not be lifted by the head, feet or tail in a manner which will cause them pain or suffering.

4. When necessary, animals shall be led individually. Corridors along which they are moved must be so designed that they cannot injure themselves.

Article 5

1. When animals are moved their gregari­ous tendencies shall be exploited. Instruments shall be used solely to guide them and must only be used for short periods. In particular, they shall not be struck on, nor shall pressure be applied to, any particularly sensitive part of the body. Electric shocks may be used for bovine animals and pigs only, provided that the shocks last no more than two seconds, are adequate­ly spaced out and the animals have room to move; such shocks shall be applied only to appropriate muscles.

2. Animals' tails shall not be crushed, twisted or broken and their eyes shall not be grasped. Blows and kicks shall not be inflicted

3. Cages, baskets or crates in which animals are transported shall be handled with care. They shall not be thrown to the ground or knocked over.

4. Animals delivered in cages, baskets or crates with flexible or perforated bottoms shall be unloaded with particular care in order to avoid injuring the animals' extremities. Where appropriate they shall be unloaded individually.

Article 6

1. Animals shall not be taken to the place of slaughter unless they can be slaughtered immediately.

2. Animals which are not slaughtered immediately on arrival shall be lairaged.

Section II - Lairaging

Article 7

1. Animals shall be protected from unfavourable climatic conditions. Slaughterhouses shall be equipped with a sufficient number of stalls and pens for lairaging of the animals with protec­tion from the effects of adverse weather.

2. The floor of areas where animals are unloaded, moved, kept waiting or temporarily based, shall not be slippery. It shall be such that it can be cleaned, disinfected and thoroughly drained of liquids.

3. Slaughterhouses shall have covered areas with feeding and drinking troughs and arrangements for tying up animals.

4. Animals which must spend the night at the slaughterhouse shall be so housed and, when appropriate, tied up in such a way that they may lie down.

5. Animals naturally hostile to each other on account of their species, sex, age or origin shall be separated from each other.

6. Animals which have been transported in cages, baskets or crates shall be slaughtered as soon as possible; otherwise they shall be watered and fed in accordance with the provisions of Article 8.

7. If animals have been subjected to high temperatures in humid weather, they shall be cooled.

8. Where climatic conditions make it necessary (e.g. high humidity, low temperatures), animals shall be placed in well-ventila­ted accommodation. During foddering the stalls shall be adequately lit.

Section III - Care

Article 8

1. Unless they are conducted as soon as possible to the place of slaughter, animals shall be offered water on arrival in the slaugh­terhouse.

2. With the exception of animals to be slaugh­tered within twelve hours of their arrival, they shall subsequently be given moderate quanti­ties of food and water at appropriate intervals.

3. Where animals are not tied up, feeding receptacles shall be provided which will permit the animals to feed undisturbed.

Article 9

1. The condition and state of health of the animals shall be inspected at least every morning and evening.

2. Sick, weak or injured animals shall be slaughtered immediate­ly. If this is not possible, they shall be separated in order to be slaughtered as soon as possible.

Section IV - Other provisions

Article 10

In respect of reindeer, each Contracting Party may authorise derogations from the provisions of Chapter II of this Convention.

Article 11

Each Contracting Party may prescribe that the provisions of Chapter II of this Convention shall be applied mutatis mutandis to moving and lairaging of animals outside slaughterhouses.

Chapter III - Slaughtering

Article 12

Animals shall be restrained where necessary immediately before slaughtering and, with the exceptions set out in Article 17, shall be stunned by an appropriate method.

Article 13

In the case of the ritual slaughter of animals of the bovine species, they shall be restrained before slaughter by mechanical means designed to spare them all avoidable pain, suffer­ing, agita­tion, injury or contusions.

Article 14

No means of restraint causing avoidable suffering shall be used; animals' hind legs shall not be tied nor shall they be suspended before stunning or, in the case of ritual slaughter, before the end of bleeding. Poultry and rabbits may, however, be suspended for slaughtering provided that stunning takes place directly after suspension.

Article 15

Other slaughter operations than those mentioned in Article 1, paragraph 2 may commence only after the animal's death.

Article 16

1. The stunning methods authorised by each Contract­ing Party shall bring animals into a state of insensibility which lasts until they are slaughtered, thus sparing them in any event all avoidable suffering.

2. Use of the puntilla, hammer or pole-axe shall be prohibited.

3. In the case of solipeds, ruminants and pigs, only the following stunning methods shall be permited:

- mechanical means employing instruments which administer a blow or penetrate at the level of the brain;

- electro-narcosis;

- gas anaesthesia.

4. Each Contracting Party may authorise derogations from the provisions of paragraphs 2 and 3 of this Article in the case of slaughter of an animal at the place where it was reared by the producer for his personal consump­tion.

Article 17

1. Each Contracting Party may authorise derogations from the provisions concerning prior stunning in the following cases:

- slaughtering in accordance with religious rituals;

- emergency slaughtering when stunning is not possible;

- slaughtering of poultry and rabbits by authorised methods causing instantaneous death;

- killing of animals for the purposes of health control where special reasons make this necessary.

2. Each Contracting Party availing itself of the provisions of paragraph 1 of this Article shall, however, ensure that at the time of such slaughter or killing the animals are spared any avoidable pain or suffering.

Article 18

1. Each Contracting Party shall make certain of the skill of persons who are profession­ally engaged in the restraint, stunning and slaughter of animals.

2. Each Contracting Party shall ensure that the instruments, apparatus or installations necessary for the restraint and stunning of animals comply with the requirements of the Convention.

Article 19

Each Contracting Party permitting slaughter in accordance with religious ritual shall ensure, when it does not itself issue the necessary authorisations, that animal sacrificers are duly authorised by the religious bodies concerned.

Chapter IV - Final provisions

Article 20

1. This Convention shall be open to signature by the member States of the Council of Europe and by the European Economic Community. It shall be subject to ratifica­tion, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

2. This Convention shall enter into force six months after the date of the deposit of the fourth instrument of ratification, acceptance or approval by a member State of the Council of Europe.

3. In respect of a signatory party ratifying, accepting or approving after the date referred to in paragraph 2 of this Article, the Convention shall come into force six months after the date of the deposit of its instrument of ratification, acceptance or approval.

Article 21

1. After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe may, upon such terms and condi­tions as it deems appropriate, invite any non-member State to accede thereto.

2. Such accession shall be effected by depositing with the Secretary General of the Council of Europe an instrument of accession which shall take effect six months after the date of its deposit.

Article 22

1. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratifica­tion, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

2. Any State may, when depositing its instrument of ratifica­tion, acceptance, approval or accession or at any later date, by declara­tion addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend this Convention to any other territory or territories specified in the declaration and for whose international relations it is responsi­ble or on whose behalf it is authorised to give undertakings.

3. Any declaration made in pursuance of the preceding paragraph may, in respect of any territory mentioned in such declaration, be withdrawn by means of a notification addressed to the Secretary General. Such withdrawal shall take effect six months after the date of receipt by the Secretary General of such notification.

Article 23

1. Any Contracting Party may, in so far as it is concerned, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2. Such denunciation shall take effect six months after the date of receipt by the Secretary General of such notification.

Article 24

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council and any Contracting Party not a member of the Council of:

a) any signature;

b) any deposit of an instrument of ratifica­tion, acceptance, approval or accession;

c) any date of entry into force of this Convention in accor­dance with Articles 20 and 21 thereof;

d) any declaration received in pursuance of the provisions of Article 22, paragraph 2;

e) any notification received in pursuance of the provisions of Article 22, paragraph 3;

f) any notification received in pursuance of the provisions of Article 23 and the date on which denunciation takes effect.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at Strasbou­rg, this 10th day of May 1979, in English and in French, both texts being equally authoritative, in a single copy which shall remain deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each of the signatory and acceding Parties.

Strasbūra, 1979.g. 10.maijs

Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

uzskatot, ka būtu vēlams aizsargāt kaujamos dzīvniekus,

uzskatot, ka visās dalībvalstīs, kaujot dzīvniekus, būtu vienādi jāpiemēro tādas metodes, kuras, ciktāl iespējams, nerada dzīvniekiem sāpes un ciešanas,

uzskatot, ka kaušanas laikā dzīvniekam izraisītās bailes, distress, ciešanas un sāpes var ietekmēt gaļas kvalitāti,

ir vienojušās par turpmāko:

I nodaļa
Vispārējie noteikumi

1.pants

1. Šī konvencija attiecas uz mājas nepārnadžu, atgremotāju, cūku, trušu un mājputnu pārvietošanu, pirmskaušanas turēšanu, ierobežošanu, apdullināšanu un kaušanu.

2. Šīs konvencijas izpratnē:

kautuve nozīmē jebkādas veterinārai kontrolei pakļautas telpas, kas paredzētas profesionālai dzīvnieku kaušanai patēriņam vai kādam citam nolūkam paredzētas gaļas ražošanai;

dzīvnieku pārvietošana nozīmē dzīvnieku izkraušanu vai to dzīšanu no kautuves izkraušanas platformām, novietnēm vai aizgaldiem uz telpām vai vietu, kur tie tiek nokauti;

pirmskaušanas turēšana nozīmē dzīvnieku turēšanu novietnēs, aizgaldos vai citās segtās vietās kautuvēs, lai tiem pirms kaušanas veltītu nepieciešamo uzmanību (ūdens, barība, atpūta);

ierobežošana nozīmē dzīvnieka kustības ierobežojošu procedūru piemērošanu saskaņā ar šo konvenciju, lai atvieglotu apdullināšanu vai kaušanu;

apdullināšana nozīmē jebkuru šīs konvencijas noteikumiem atbilstošu procesu, kura piemērošana dzīvniekam izraisa nejutību, kas ilgst līdz tā nāvei, tādējādi aiztaupot dzīvniekam nevajadzīgas ciešanas;

kaušana nozīmē dzīvnieka nāves izraisīšanu pēc ierobežošanas, apdullināšanas un asiņošanas, izņemot šīs konvencijas III nodaļā paredzētos izņēmumus.

2.pants

1. Katra konvencijas puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs konvencijas īstenošanu.

2. Tomēr neviens šīs konvencijas noteikums neliedz konvencijas pusēm pieņemt stingrākus dzīvnieku aizsardzības noteikumus.

3. Katra konvencijas puse nodrošina tādu kautuvju plānojumu, konstrukciju, iekārtas un to darbību, kas atbilst šajā konvencijā paredzētajiem nosacījumiem, ar nolūku neizraisīt dzīvniekiem uztraukumu, sāpes vai ciešanas, no kurām var izvairīties.

4. Kaujot dzīvniekus kautuvē vai ārpus kautuves, katra konvencijai pievienojusies puse nodrošina dzīvniekus pret nevajadzīgām sāpēm vai ciešanām.

II nodaļa
Dzīvnieku nogādāšana kautuvēs un pirmskaušanas turēšana

3.pants

1. Dzīvnieki tiek izkrauti pēc iespējas ātrāk. Gaidot transportlīdzekli, tie tiek aizsargāti pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un tiem tiek nodrošināta atbilstoša ventilācija.

2. Par šādu dzīvnieku pārvietošanu un pirmskaušanas turēšanu atbildīgajam personālam ir nepieciešamās zināšanas un iemaņas, un tas pilda šīs konvencijas prasības.

I sadaļa
Dzīvnieku pārvietošana kautuves teritorijas robežās

4.pants

1. Dzīvnieki tiek rūpīgi izkrauti un pārvietoti.

2. Dzīvnieku izkraušanā tiek izmantotas tādas piemērotas iekārtas kā tilti, rampas vai celiņi. Iekārtas ir aprīkotas ar tādu grīdu, kas nodrošina vajadzīgo atbalsta punktu kājām un nepieciešamības gadījumā - ar sānu malām. Tiltiem, rampām un celiņiem ir minimālais iespējamais slīpums.

3. Dzīvnieki netiek baidīti vai uztraukti. Nodrošina to, lai uz tiltiem, rampām vai celiņiem dzīvnieki netiek apgāzti un nenokrīt no tiem.Jo īpaši nav pieļaujama dzīvnieku celšana aiz galvas, kājām vai astes tādā veidā, kas tiem var radīt sāpes vai ciešanas.

4. Ja nepieciešams, dzīvnieki tiek vesti pa vienam. Gaiteņi, pa kuriem dzīvnieki tiek pārvietoti, ir iekārtoti tā, lai dzīvnieki nevarētu savainot sevi.

5.pants

1. Pārvietojot dzīvniekus, izmanto to bara instinktus. Instrumentus izmanto tikai dzīvnieku vadīšanai un īsā laika periodā. Jo īpaši dzīvnieki netiek sisti, kā arī netiek izdarīts spiediens uz kādu īpaši jutīgu ķermeņa daļu. Elektrošoku var pielietot tikai govs sugas dzīvniekiem un cūkām ar noteikumu, ka šoks nav ilgāks par divām sekundēm, ka elektrošoka ierīces ir atbilstoši novietotas un dzīvniekiem ir pietiekami daudz vietas kustībām; šāds šoks tiek piemērots tikai attiecīgiem muskuļiem.

2. Dzīvnieku astes nesaspiež, nesagriež vai nesalauž un nesaspiež to acis. Dzīvniekus nesit un tiem nesper.

3. Ar būriem, groziem vai redeļu kastēm, kurās dzīvnieki tiek pārvadāti, rīkojas uzmanīgi. Tās netiek mestas zemē vai apgāztas.

4. Dzīvnieki, kuri tiek piegādāti būros, grozos vai redeļu kastēs ar elastīgām vai perforētām grīdām, tiek izkrauti īpaši uzmanīgi, lai izvairītos no dzīvnieku ekstremitāšu savainošanas. Ja nepieciešams, tos izkrauj individuāli.

6.pants

1. Dzīvniekus neved uz kaušanas vietu, ja vien tos nav paredzēts nokaut nekavējoties.

2. Dzīvniekiem, kurus pēc ierašanās nenokauj nekavējoties, nodrošina pirmskaušanas turēšanu.

II sadaļa
Pirmskaušanas turēšana

7.pants

1. Dzīvnieki tiek pasargāti no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Kautuvēs tiek ierīkots pietiekams novietņu un aizgaldu skaits, kur dzīvniekus var turēt pirms kaušanas, lai pasargātu no sliktiem laika apstākļiem.

2. Grīdas nav slidenas tajās vietās, kur dzīvnieki tiek izkrauti, pārvietoti, turēti gaidīšanas laikā vai īslaicīgi izvietoti. Tās ir viegli tīrāmas, dezinficējamas un rūpīgi nosusināmas.

3. Kautuvēs ir segtas platības, kuras apgādātas ar dzirdināšanas un barošanas silēm un aprīkojumu dzīvnieku piesiešanai.

4. Dzīvnieki, kuriem kautuvē ir jāpavada nakts, tiek izmitināti un, ja nepieciešams, piesieti tā, lai tiem būtu iespējams apgulties.

5. Dzīvnieki, kuri parasti ir naidīgi viens pret otru sugas, dzimuma, vecuma vai izcelsmes dēļ, tiek atdalīti viens no otra.

6. Dzīvnieki, kuri ir pārvadāti būros, grozos vai redeļu kastēs, tiek nokauti pēc iespējas ātrāk; pretējā gadījumā tie tiek dzirdīti un baroti saskaņā ar 8.panta noteikumiem.

7. Ja dzīvnieki mitrā laikā ir tikuši pakļauti augstām temperatūrām, tie ir jāatvēsina.

8. Ja tas ir nepieciešams klimatisko apstākļu dēļ (piemēram, augsts mitruma līmenis, zema temperatūra), tad dzīvnieki tiek novietoti labi ventilējamās mītnēs. Barošanas laikā novietnes tiek atbilstoši apgaismotas.

III sadaļa
Aprūpe

8.pants

1. Ja dzīvnieki pēc to ievešanas kautuvē netiek pēc iespējas ātrāk nogādāti uz kaušanu, tie tiek padzirdīti.

2. Pēc atbilstošiem intervāliem dzīvniekiem tiek dots mērens daudzums barības un ūdens, izņemot dzīvniekus, kuri ir jānokauj 12 stundu laikā pēc to ievešanas kautuvē.

3. Ja dzīvnieki netiek piesieti, barības trauki ir tādi, kuri ļauj dzīvniekiem baroties netraucēti.

9.pants

1. Dzīvnieku stāvoklis un veselība tiek pārbaudīta vismaz katru rītu un vakaru.

2. Slimi, vārgi vai ievainoti dzīvnieki tiek nokauti nekavējoties. Ja tas nav iespējams, tie tiek nodalīti no pārējiem, lai tos nokautu pēc iespējas ātrāk.

IV sadaļa
Pārējie noteikumi

10.pants

Attiecībā uz ziemeļbriežiem katra konvencijas puse var noteikt izņēmumus konvencijas II nodaļas izpildē.

11.pants

Katra konvencijas puse var noteikt, ka šīs konvencijas II nodaļas noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis dzīvnieku pirmskaušanas turēšanai un pārvietošanai ārpus kautuves.

III nodaļa
Kaušana

12.pants

Ja nepieciešams, dzīvnieki tieši pirms kaušanas tiek ierobežoti un tiek apdullināti ar atbilstošas metodes palīdzību, ņemot vērā un 17.pantā noteiktos izņēmumus.

13.pants

Govs sugas dzīvnieku rituālās kaušanas gadījumā tie pirms kaušanas tiek ierobežoti ar tādu mehānisku ierīču palīdzību, kuru konstrukcija neļauj izraisīt dzīvniekiem nevajadzīgas sāpes, ciešanas, uzbudinājumu, ievainojumu vai kontūziju.

14.pants

Netiek izmantoti nevajadzīgas ciešanas izraisoši ierobežošanas līdzekļi; dzīvnieka pakaļkājas netiek sasietas un tas netiek aiz pakaļkājām uzkārts pirms apdullināšanas, bet rituālās kaušanas gadījumā - pirms noasiņošanas beigām. Mājputnus un trušus tomēr var uzkārt ar noteikumu, ka apdullināšana tiek veikta tūlīt pēc uzkāršanas.

15.pants

Pārējās kaušanas operācijas, izņemot 1.panta 2.punktā minētās, var sākties tikai pēc dzīvnieka nāves.

16.pants

1. Katras konvencijas puses atļautās apdullināšanas metodes dzīvniekam izraisa bezsamaņas stāvokli, kas ilgst līdz tā nokaušanai, tādējādi aiztaupot tiem visas nevajadzīgās ciešanas.

2. Ir aizliegts izmantot dunci, āmuru vai lopu kaujamo cirvi.

3. Attiecībā uz nepārnadžiem, atgremotājiem un cūkām ir pieļaujama tikai šādu apdullināšanas metožu izmantošana:

- mehāniski līdzekļi - instrumenti, kuri izraisa triecienu vai iespiežas dzīvniekā smadzeņu līmenī;

- elektronarkoze;

- gāzes anestēzija.

4. Katra konvencijas puse var noteikt šī panta 2. un 3.punkta izņēmumus par dzīvnieka kaušanu vietā, kur īpašnieks to ir izaudzējis savam patēriņam.

17.pants

1. Katra konvencijas puse var noteikt izņēmumus noteikumos attiecībā uz iepriekšēju apdullināšanu šādos gadījumos:

- kaušana saskaņā ar reliģiskiem rituāliem;

- kaušana ārkārtas gadījumā, kad apdullināšana nav iespējama;

- mājputnu un trušu kaušana ar atļautām metodēm, kas izraisa tūlītēju nāvi;

- dzīvnieku nogalināšana veselības kontroles nolūkā, ja tas nepieciešams konkrētu iemeslu dēļ.

2. Katra konvencijas puse, izmantojot šī panta 1.punktu, tomēr nodrošina, ka šādas kaušanas vai nogalināšanas laikā dzīvniekiem netiek radītas nevajadzīgas sāpes vai ciešanas.

18.pants

1. Katra konvencijas puse pārliecinās par to personu prasmi, kuras ir profesionāli iesaistītas dzīvnieku ierobežošanā, apdullināšanā un kaušanā.

2. Katra konvencijas puse nodrošina, ka dzīvnieku ierobežošanai un apdullināšanai nepieciešamie instrumenti, aparāti vai aprīkojums atbilst šīs konvencijas prasībām.

19.pants

Ja katra konvencijas puse, atļaujot kaušanu saskaņā ar reliģiskiem rituāliem, pati neizsniedz nepieciešamo atļauju, tad dzīvnieku upurētājus pienācīgi pilnvaro atbilstošas reliģiskas iestādes.

IV nodaļa
Noslēguma noteikumi

20.pants

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas Kopienai. Tā ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti tiek iesniegti glabāšanai Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Šī konvencija stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kurā ceturtā Eiropas Padomes dalībvalsts iesniedz ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

3. Attiecībā uz konvencijas parakstītāju valsti, kura ratificē, pieņem vai apstiprina konvenciju pēc šī panta 2.punktā minētā datuma, konvencija stājas spēkā sešus mēnešus pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas dokumenta iesniegšanas datuma.

21.pants

1. Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja var uzaicināt jebkuru ārpus Padomes esošu valsti pievienoties konvencijai uz tādiem noteikumiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

2. Šāda pievienošanās var notikt, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc tā iesniegšanas datuma.

22.pants

1. Katra valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, precizē teritoriju vai teritorijas, uz kurām konvencija attiecas.

2. Katra valsts, iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu vai vēlāk nosūtot paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, paplašina konvencijas piemērošanu uz jebkuru citu paziņojumā precizētu teritoriju, par kuras starptautiskajām attiecībām konvencijas puse ir atbildīga vai pilnvarota uzņemties saistības tās vārdā.

3. Jebkuru atbilstoši iepriekšējam punktam sniegto paziņojumu attiecībā uz jebkuru šādā paziņojumā precizētu teritoriju var atsaukt ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc datuma, kad ģenerālsekretārs saņem šādu paziņojumu.

23.pants

1. Jebkura konvencijas puse var, ciktāl tas attiecas uz to, denonsēt šo konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc datuma, kad ģenerālsekretārs saņem šādu paziņojumu.

24.pants

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes un Eiropas Kopienas dalībvalstīm un visām konvencijas pusēm, kuras nav Padomes locekles, par:

a) katru parakstu;

b) katra ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta iesniegšanu;

c) jebkuru konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tās 20. un 21.pantu;

d) jebkuru paziņojumu, kurš saņemts atbilstoši 22.panta 2.punkta noteikumiem;

e) jebkuru paziņojumu, kurš ir saņemts atbilstoši 22.panta 3.punkta noteikumiem;

f) jebkuru paziņojumu, kurš ir saņemts atbilstoši 23.panta noteikumiem, un datumu, kurā denonsēšana stājas spēkā.

Būdami attiecīgu valdību pilnvaroti, mēs, apakšā parakstījušies, apliecinām šīs konvencijas pareizību.

Strasbūrā, 1979.gada 10.maijā, angļu un franču valodā, abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek noguldīts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apliecinātas konvencijas kopijas visām Eiropas Padomes un Eiropas Kopienas dalībvalstīm un visām šai konvencijai pievienoties uzaicinātām valstīm.