Par privātā kapitāla plūsmu virzienu maiņu par labu uz eksportu vērstām nozarēm

Līdz ar Latvijas tautsaimniecības straujo izaugsmi izveidojās un padziļinājās ekonomiskās disproporcijas – būtisks inflācijas pieaugums un liels maksājumu bilances tekošā konta deficīts, ko veicināja galvenokārt būtiska apstākļu maiņa finanšu un darba tirgū – Latvijas finanšu tirgus strauja integrācija ES, kas radīja pastiprinātu kapitāla ieplūdi; kā arī ES veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jauno dalībvalstu pilsoņiem, kas veicināja darbaspēka aizplūdi no Latvijas. Šā gada jūlijā sākto pasākumu īstenošana jau devusi pirmos rezultātus – samazinājies kreditēšanas un mazumtirdzniecības pieauguma temps, stabilizējies arī nekustamā īpašuma tirgus.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Kaspara Gerharda vadītā darba grupa ir sagatavojusi virkni priekšlikumu valsts makroekonomiskās situācijas stabilizācijai turpmākajiem diviem gadiem.

Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai definēti šādi darbības virzieni: īstermiņā – kopējā pieprasījuma ierobežošana (galvenokārt budžeta un nodokļu politika); un ilgtermiņā – piedāvājuma veicināšana (galvenokārt struktūrpolitika). Priekšlikumi sagatavoti eksporta veicināšanas, energoefektivitātes paaugstināšanas, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, konkurences paaugstināšanas, darba tirgus, produktivitātes un konkurētspējas palielināšanas jomā.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards uzsver: “Ekonomiskās ilgtermiņa stabilitātes šī brīža politikas galvenais uzdevums ir nodrošināt privātā kapitāla plūsmu virzienu maiņu par labu uz eksportu vērstām nozarēm. Vienlaikus ne mazāk svarīgs ir politikas virziens, kas saistīts ar uzdevumu mainīt ekonomisko modeli no lēta darbaspēka priekšrocību izmantošanas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku. Abi šie politikas virzieni ir jārealizē vienlaikus, jo bez pirmā sekmīgas realizācijas nav iespējams otrais, un savukārt bez ekonomiskā modeļa maiņas nākotnē ir liela varbūtība atkal nonākt ekonomiskās stabilitātes problēmu situācijā.”

Privātā kapitāla plūsmu virzienu maiņas politikas par labu uz eksportu vērstām nozarēm galvenās jomas ir saistītas ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, lai preču ražošana un eksportspējīgu pakalpojumu sniegšana būtu pievilcīgs un drošs kapitāla ieguldīšanas veids.

Savukārt ekonomiskā modeļa maiņa no lēta darbaspēka priekšrocību izmantošanas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku ietver vairāku kompleksu pasākumu kopumu, kas saistīts ar zināšanu un tehnoloģiju pārneses veicināšanu ražošanā, lai nodrošinātu augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.

Katrā no šīm jomām ir noteiktas politikas prioritātes, kuru risināšana prasa tūlītēju rīcību, bet rezultāts ietekmēs sabalansētību pārsvarā ilgtermiņā. Tās ir

• administratīvo šķēršļu mazināšanā (ar uzņēmējdarbību saistīto izmaksu samazināšanā):

– uzņēmējdarbības reģistrēšanas un licencēšanas procesu pilnveidošana;

– veicināt e-pārvaldes un e-pakalpojumu attīstību;

– veikt būvniecības nozares regulējošo un kontroles institūciju optimizāciju;

– samazināt ar nodarbinātību saistītās izmaksas, kuras regulē dažādi likumdošanas akti, un radīt stimulus uzņēmējiem dažādu sociālo grupu aktīvākai iesaistīšanai darba tirgū;

– uzlabot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu;

• konkurences nodrošināšanā un administratīvi regulējamo cenu noteikšanā:

– veikt grozījumus Konkurences likumā, lai iespējami efektīvāk vērstos pret nozīmīgākajiem konkurences pārkāpumiem;

– veikt pastiprinātu un regulāru konkurences apstākļu un cenu analīzi problēmgrupu tirgos;

– izveidot vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestādi;

• uzņēmējdarbības uzsākšanas un finanšu pieejamības veicināšanā:

– veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar nepieciešamo infrastruktūru un konsultatīvajiem pakalpojumiem;

– riska kapitāla un mikro kredītu instrumentu ieviešana;

– atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās;

• eksporta veicināšanā:

– eksporta kredīta apdrošināšanas sistēmas ieviešana;

– valsts ārējās ekonomiskās pārstāvniecības efektivitātes palielināšana un sistēmas integrācija;

– eksporta atbalsta pakalpojumu paplašināšana;

• elastīga darba tirgus veidošanā:

– veicināt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti;

– ekonomiskās migrācija politikas izstrāde;

– pilnveidot darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma regulēšanas sistēmu, t.sk. nodrošinot darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu sagatavošanu;

• energoefektivitātes uzlabošanā:

– dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu finansēšana;

– energoefektivitātes politikas integrēšana citās nozaru politikās (nodokļu, transporta, reģionālajās);

• zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošana:

– zinātnieku un komersantu sadarbības veicināšana;

– atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē;

– atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistē.

Pamatojoties uz darba grupā apspriestajiem jautājumiem, ir sagatavots informatīvais ziņojums “Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana Latvijā”, kas 30.novembrī iesniegts Finanšu ministrijai Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna izstrādei. Ziņojums sastāv no divām daļām – pirmajā ir dots makroekonomiskās attīstības tendenču raksturojums; otrajā ir noteiktas produktīvās kapacitātes paaugstināšanas politikas prioritātes; un pielikumā ir dots pasākumu makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2007.–2009.gadam saraksts.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa