Par ekonomikas ilgtermiņa stabilizācijas plānā iekļaujamo priekšlikumu apkopošanu

30.novembrī Finanšu ministrijā (FM) notika pēdējā sanāksme darba grupai, kura FM izveidota, lai piedalītos Ekonomikas ilgtermiņa stabilizācijas plāna izstrādē un kuras pārziņā ir fiskālie jautājumi. Sanāksmi vadīja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Pēdējā sanāksmē FM darba grupa diskutēja par plānā iekļaujamajiem priekšlikumiem, kuri attiecas uz fiskālās politikas jomu un kuri pēc apkopošanas ar Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai pirmdien tiks iesniegti Valsts kancelejā.

Lēmumu par darba sākšanu pie Ekonomikas ilgtermiņa stabilizācijas plāna pieņēma 5.oktobra Ministru kabineta sēdē, kur plašā ekspertu lokā tika apspriesta šāda plāna izstrāde. Plāna izstrādes organizēšanai tika izveidotas divas papildu apakšgrupas, no kurām viena ir Finanšu ministrijas pārziņā, bet otra – EM pārziņā. FM vadītās darba grupas uzdevums bija sagatavot priekšlikumus saistībā ar fiskālo politiku, bet EM vadītās darba grupas uzdevums – saistībā ar eksporta veicināšanu, ražošanas attīstību un tekošā konta deficīta mazināšanu.

Piektdien ar saviem priekšlikumiem par pasākumiem, kuri būtu iekļaujami plānā, FM iepazīstināja speciālisti no otras – EM vadītās – apakšgrupas. Ekonomikas ministrijas ierosinājumi aptver trīs galvenos šī brīža politikas virzienus – nodrošināt privātā kapitāla plūsmu virzienu maiņu par labu uz eksportu vērstām nozarēm, mainīt ekonomisko modeli no lēta darbaspēka priekšrocību izmantošanas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku, kā arī uzlabot energoefektivitāti.

EM secinājusi – lai nodrošinātu privātā kapitāla plūsmu par labu nozarēm, kas vērstas uz eksportu, jāmazina administratīvie šķēršļi, jānodrošina konkurence un jānosaka administratīvi regulējamās cenas, jāveicina uzņēmējdarbības sākšana un finanšu pieejamība, kā arī eksports, jāveido elastīgs darba tirgus, jārealizē un jāadministrē uzņēmējdarbību veicinoša nodokļu politika.

Finanšu ministrijas priekšlikumi, kas attiecināmi uz fiskālās politikas jomu, kā iepriekš plānots, tiks strukturēti vairākos lielākos virzienos, piemēram, izmaiņas nodokļu politikā, valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana, kā arī ieteikumi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma sadales efektivitātes pilnveidošanai.

Tā kā par iespējamām izmaiņām nodokļu politikā diskusijas vēl tiks turpinātas ministru prezidenta vadītajā darba grupā un pirms vienošanās par konkrētiem priekšlikumiem vēl jāveic aprēķini un jāmodelē situācijas, šī uzdevuma veikšanai FM darba grupa ieteiks definēt termiņu 3–4 mēnešu garumā.

Lai pilnveidotu nodokļu administrēšanas jomu, veicamo pasākumu sarakstā plānots iekļaut priekšlikumu pilnveidot izziņu saturu, kuras Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz par kredītņēmēju ienākumiem. Savukārt valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai plānots ieviest rezultatīvo rādītāju sistēmu, ko FM jau ir izstrādājusi. FM arīdzan ierosina izstrādāt Vienotu valsts finanšu un cilvēkresursu informācijas un vadības sistēmu, kas ļautu optimizēt valsts pārvaldes grāmatvedības un personāla vadības uzskaiti. Tāpat Ministru kabinets jau ir pieņēmis lēmumu par jauna fiskālā instrumenta ieviešanu – ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidošanu. Savukārt kā Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma sadales efektivitāti veicinoši pasākumi tiks apspriesta specifisku projekta iesniegumu vērtēšanas kritēriju ieviešana.

Sēdē FM piedalījās ministrijas speciālisti nodokļu un tautsaimniecības analīzes jomā, kā arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, komercbankām un Ārvalstu investoru padomes.

Kopējo ziņojumu par priekšlikumiem Ekonomikas ilgtermiņa stabilizācijas plānam Valsts kancelejā FM iesniegs pirmdien, 3.decembrī. Par Ekonomikas ilgtermiņa stabilizācijas plānu lems tā izstrādei Ministru prezidenta īpaši veidotā darba grupa, kura plāna priekšlikumu sagatavošanu uzticēja FM un EM.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments