Par cilvēktiesību ievērošanu ieslodzījuma vietās

Tiesībsargs Romāns Apsītis, tiekoties ar tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti, norādījis uz cilvēktiesību pārkāpumiem ieslodzījuma vietās, tostarp minot nepieņemamus sadzīves apstākļus, izglītības, arodapmācības vai nodarbinātības nepietiekamas iespējas, kā arī problēmas ieslodzījuma vietu personāla politikā.

Ar katru gadu aizvien pieaug dažādās valsts institūcijās saņemto sūdzību skaits no ieslodzītajām personām par viņu tiesību pārkāpumiem ieslodzījuma vietās. Savas kompetences ietvaros sūdzības izskata, uz tām atbild un reaģē vairākas valsts institūcijas – tiesībsargs, Tieslietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Ģenerālprokuratūra.

Tiesībsarga biroja darbinieki šogad veikuši 16 pārbaudes dažādās ieslodzījuma vietās, kur konstatēti dažādi cilvēktiesību pārkāpumi, par ko informēts arī tieslietu ministrs. Secināts, ka nepieņemami sadzīves apstākļi ir Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Pārlielupes cietumā, Jelgavas cietuma 2.korpusā un citur. Tiesībsargs izteicis arī pārmetumus par nesamērīgi bargo režīmu uz mūžu ieslodzītajiem.

“Valstij būtu efektīvi jāsakārto ieslodzījuma vietu sistēma un infrastruktūra, nevis jātērē lieli resursi ieslodzīto sūdzību izskatīšanai. Nenoliedzami, daudzos gadījumos sūdzības ir pamatotas – par sadzīves apstākļiem, tiesībām uz izglītību, nodarbinātību vai saziņas iespējām ar radiniekiem,” uzsvēra tiesībsargs Romāns Apsītis. Viņš aicināja atbildīgās amatpersonas aktīvi risināt vismaz daļu problēmu par spīti argumentiem, ka trūkst finansējuma nepilnību novēršanai.

“Ir svarīgi, lai cilvēks ieslodzījuma laikā nevis degradētos, bet izglītotos un strādātu – tas veicinātu viņa iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas un mazinātu iespējamību atkāroti izdarīt noziegumus,” norāda tiesībsargs Romāns Apsītis. Viņš akcentē nepieciešamību stiprināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapacitāti un pēc iespējas ātrāk uzlabot ieslodzījuma vietu darbinieku darba apstākļus, kā arī palielināt viņu atalgojumu un īstenot apmācības.

Pieredze liecina, ka ieslodzīto personu sūdzības ne vienmēr ir adresētas iestādei, kas spēj visefektīvāk risināt konkrēto problēmu. Tāpēc tiesībsargs paredzējis vērsties Saeimā ar priekšlikumu novērst trūkumus vairākos likumos, panākot pēc iespējas ātrāku un efektīvāku ieslodzīto personu sūdzību izskatīšanu par viņu tiesību pārkāpumiem.

Tiesībsarga biroja Informācijas un komunikācijas daļa