2007. gada 29. novembra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas šā gada 29.novembra sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 29.novembra sēdes darba kārtībā un svītrot no tās 12.punktu – likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 29.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Meliorācijas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 29.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.497/Lp9) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt šodienas darba kārtības pirmo sadaļu – “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt grib deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tas ir visnotaļ atbalstāms, ka Ministru kabinets ir iesniedzis šo grozījumu, jo problēma patiešām ir ļoti nopietna.

Es gribu atgādināt jums, ka tas ir saistīts ar diezgan krasu zemes kadastrālās vērtības pieaugumu, sākot no nākamā gada 1.janvāra. Šobrīd, kā mēs to zinām, zemes īpašnieks maksā nodokli pusotra procenta apmērā, un jau diezgan steidzīgi tika pieņemti grozījumi, kas pasargā zemes īpašniekus no pārāk krasa šo maksājumu apjoma pieauguma. Bet tajā pašā laikā tā saucamās piespiedu nomas gadījumā privatizēto dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu mājās, kuras atrodas uz privātīpašniekam piederošās zemes, maksā 5 procentus. Tātad atšķirība ir diezgan liela, jo nomnieks jeb faktiski privatizētā dzīvokļa īpašnieks maksā vairāk nekā trīs reizes lielāku nomas maksu, nekā zemes īpašnieks maksā nodokli. Tāpēc šajā ziņā patiešām kaut kas ir jādara, pirmām kārtām vadoties jau pēc samērīguma principa.

Taču tajā pašā laikā šis priekšlikums nevar atrisināt šo problēmu pilnībā divu iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls ir tāds, ka bez šā likuma pastāv vēl vesela virkne citu likumu, kuri arī regulē šo jautājumu. Pirmām kārtām tas ir likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kura normas tad faktiski būtu pretrunā ar esošo grozījumu. Tas pats attiecas arī uz likumu “Par dzīvokļa īpašumu” un likumu “Par dzīvojamo telpu īri”. Tāpēc bez šiem jau piedāvātajiem grozījumiem ir vajadzīgi grozījumi arī iepriekšminētajos likumos.

Otrs iemesls drīzāk būtu apskatāms pēc būtības, jo Rīgā vairākos rajonos zemes gabalu kadastrālā vērtība patiešām pieaugs ne tikai piecas, kā tas ir minēts anotācijā, bet gan astoņas vai pat desmit reizes.

No otras puses, daudzos lauku rajonos zemes kadastrālā vērtība būs pārāk zema, un līdz ar to šī norma faktiski varētu būt ļoti neizdevīga un aizskartu zemes īpašnieku likumīgās intereses.

Tātad šeit ir principiāls jautājums par to, kā sabalansēt zemes īpašnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu un iegūt peļņu no sava īpašuma, bet, no otras puses, kā aizstāvēt nomnieka intereses un novērst tādu situāciju, kad zemes īpašnieks, neko neieguldot savā zemes gabalā, vienkārši saņems nesamērīgi lielu peļņu. Man ir nopietnas šaubas, vai ar šādiem pārejas noteikumiem pietiks, lai atrisinātu šo jautājumu, tāpēc vajadzētu padomāt par kaut kādu principiālu lēmumu. Varbūt piespiedu nomas gadījumā derētu noteikt proporciju starp nomas maksu un nodokļa likmi.

Tātad komisijai priekšā stāv diezgan smags uzdevums, jo, no vienas puses, nevajadzētu vilcināties, tāpēc lēmums būtu jāpieņem diezgan ātri, bet, no otras puses, šeit pastāv diezgan būtiskas problēmas sakarā ar šo grozījumu saturu.

Tāpēc es aicinu atbildīgo komisiju noteikt saprātīgu termiņu grozījumu iesniegšanai otrajam lasījumam un pieņemt tādus grozījumus, lai pēc tam nevajadzētu steidzīgi pie tiem atgriezties.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Viens deputāts ir runājis “par” šā likumprojekta nodošanu komisijai. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas neviens. Vai ir nepieciešams balsojums? Nav nepieciešams. Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” tiek nodots Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Pārejam pie šodienas nākamās darba kārtības sadaļas “Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.

Saeimas Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, ierosina slēgt Saeimas rudens sesiju 2007.gada 20.decembrī un sākt ziemas sesiju 2008.gada 11.janvārī. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas rudens sesijas slēgšanu šā gada 20.decembrī un ziemas sesijas sākšanu 2008.gada 11.janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Vienlaikus ir lūgums tomēr mazliet ievērot klusumu, jo no zāles ir saņemtas sūdzības, ka, pirmkārt, nevarot dzirdēt, bet, otrkārt, nevarot arī ierakstīt teikto.

Pārejam pie nākamās šodienas darba kārtības sadaļas – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Daces Jansones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu par Daces Jansones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daces Jansones apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Sandras Krūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi un atbalstījusi lēmuma projektu par Sandras Krūmiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sandras Krūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Gvido Ungura apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi un atbalstījusi lēmuma projektu par Gvido Ungura apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gvido Ungura apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – Saeimas deputātu Ingunas Rībenas, Dzintara Zaķa, Ulda Ivara Gravas, Sandras Kalnietes, Sarmītes Ķikustes, Ainara Latkovska, Kārļa Šadurska, Silvas Bendrātes, Ilmas Čepānes un Lindas Mūrnieces pieprasījums kultūras ministrei Helēnai Demakovai “Par nelietderīgu līdzekļu izlietojumu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Iesniegtais pieprasījums ir izskatīts un komisijas sēdē noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Kā jūs jau zināt, sakarā ar ekonomisko situāciju valstī ir atlikta lēmuma pieņemšana par finansējuma piešķiršanu Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektu īstenošanai. Valsts aģentūrai “Jaunie Trīs brāļi” līdz nākamajam gadam ir jāsagatavo izskatīšanai valdībā šo projektu finansējuma modeļi. Tas ir ļoti apjomīgs un sarežģīts darbs. Savukārt jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību un tai nepieciešamo finansējumu, valsts aģentūra “Jaunie Trīs brāļi” un Kultūras ministrija risina, respektējot šīs būves supersarežģītību taupības apstākļos.

To visu un vēl daudz ko citu mēs apspriedām Pieprasījumu komisijas sēdē un guvām pārliecību, ka nekas te netiek pārtērēts vai izsaimniekots. Tieši otrādi! Aģentūra ir uzņēmusies vēl arī citas slodzes. Piemēram, ņemot vērā valsts aģentūras “Jaunie Trīs brāļi” speciālistu profesionālos resursus, lai nodrošinātu kultūras infrastruktūras attīstību valsts reģionos, aģentūra tiek iesaistīta arī šo projektu apguvē. Publiski ir pieejami dokumenti, pēc kuriem varam vērtēt aģentūras darbības efektivitāti visos aspektos. Pieprasījumu komisijas sēdē tika izskaidroti un atspēkoti arī pārējie ministrijai veltītie inkriminējumi, kurus es te neatgādināšu.

Toties es gribu atgādināt ko citu. Ja mūsu nākamā valdība būs normāla un sajēdzīga, tad mēs būsim ne tikai liecinieki, bet arī līdzdalībnieki varbūt pašam svarīgākajam mūsu tautas attīstības ceļā, jo Nacionālās bibliotēkas jaunās, vērienīgās ēkas tapšana, tās iedzīvināšana nav nekas cits kā izglītība gan pēc būtības, gan emocionāli, gan arī gluži simboliski. Pāri visām šodienas grūtībām izglītība, izglītošanās jau vairāku gadsimtu plūdumā ir glābusi un veidojusi latviešu tautu un vēlāk arī nāciju. Droši vien daudzu citu kultūras tautu likteņstāsti ir līdzīgi, bet mums ir mūsējais, un politisku strīdu dēļ nenodosim to neatkarīgi no tā, vai esam pozīcijā vai opozīcijā!

Interesanti, ka šis Nacionālās bibliotēkas radīšanas fenomens nu jau daudzu gadu garumā ir kā lakmusa papīrītis, pie kura katrs varam piemērīt vai pamērot sevi. Klusībā vai arī gluži publiski. Tāda izdevība bieži negadās.

Taču šo pieprasījumu kā nepamatotu es aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es sākšu ar to, ka runa nebūs ne par Latvijas Nacionālo bibliotēku, ne par koncertzāli un pat ne par Laikmetīgās mākslas muzeju. Es atkārtoju – es nerunāšu par šo kultūrbūvju lietderību vai nelietderību. Savukārt par “Jauno Trīs brāļu” aģentūras lietderību mēs runājam jau no 2005.gada – laika, kad šī aģentūra tika izveidota. Toreiz uzrakstīju rakstu “Brīnumaino iespēju zeme”, kuru nenopublicēja neviena no lielākajām latviski rakstošajām avīzēm. Bet Latvijas televīzija raidījumā “Panorāma” 2005.gada 4.aprīlī, iespējams, būdama maldināta, vēstīja (citēju): “Aģentūras darbībai papildu līdzekļi no budžeta nav paredzēti.” Arī Ministru kabineta mājaslapā internetā toreiz bija lasāms (un es atkal citēju), ka “kopumā rīkojuma projekts neradīs ietekmi uz valsts budžetu”. To, ka (citēju atkal) “mēs neprasīsim līdzekļus aģentūras darba nodrošināšanai nākamā gada budžetā, jo administratīvie izdevumi tiks segti no projektiem atvēlētās investīciju naudas”, apgalvoja “Jauno Trīs brāļu” direktors Zigurds Magone 2005.gada 22.jūnijā avīzē “Diena”, un vakarā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” visai Latvijai to pašu apgalvoja arī kultūras ministre Helēna Demakova. Un tomēr aģentūras vajadzībām Latvija no valsts budžeta 2005.gadā iztērēja 613 975 latus, 2006.gadā – 614 636 latus, 2007.gadā – 809 169 latus, bet 2008.gadā plāno tērēt 814 778 latus. Un, protams, tas notiks no valsts budžeta.

Jau 2005.gadā rakstā “Brīnumaino iespēju zeme” rakstīju:

“Mūsu bērniem un mazbērniem kredītu un kredītprocentu apmaksāšanas slogs var izrādīties par smagu. Viņiem jau tāpat katram būs jāuztur divi pensijas vecuma cilvēki, jo tāda bērnu dzimstība, kāda tā bija pēdējo 50 gadu laikā, Latvijā nav bijusi kopš kara gadiem. Katru mēnesi Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 1300 cilvēkiem, un pat tad, ja ļoti gribētos redzēt labas arhitektūras piemērus, miljoniem vērtas koncertzāles un muzejus, cilvēkiem, kuru uzdevums ir redzēt valsts attīstību kopsakarībās un ilgtermiņā, vajadzētu pieturēties pie tradicionālām plānošanas un lēmumu pieņemšanas metodēm, nevis ļauties emocionāliem, resoriskiem un partiju programmās ar vieglu roku ierakstāmiem kārdinājumiem.

Šobrīd valstī nav svarīgāka uzdevuma kā vien nodrošināt dzīvā procesa pēctecību. Kam mums jaunas, skaistas un modernas celtnes, ja nebūs, kas tajās dzied, spēlē teātri un lasa grāmatas?

Nesaprotamu iemeslu dēļ nav pieejams kopējais projekta realizācijas plāns, kas skaidri definētu nozares prioritātes, projekta realizācijas nepieciešamības sasniedzamos mērķus, labumus un iespējamos zaudējumus, un parasti uz šādiem jautājumiem atbild līdz vērienīgu, naudasietilpīgu projektu uzsākšanai. Ja tas tā nenotiek, rodas jautājums: vai jel kādam no miljonu ieguldītājiem vispār pašam par to ir skaidrība? Valstī vēl aizvien neviens īsti nevar pateikt, par kādiem līdzekļiem tiks būvēta kaut vai tā pati Latvijas Nacionālā bibliotēka.” Citāta beigas.

Un kas tad ir mainījies šodien? Kādi tik skaitļi nav minēti Latvijas Nacionālās bibliotēkas sakarā! Mazliet virs un mazliet zem pusmiljarda latu celtniecības firmu piedāvājumā, 131… nav jau liela starpība… 139 miljoni latu “Jauno Trīs brāļu” aģentūras dažādos izteikumos, 232 miljoni par valsts naudu finansētajā, zviedru ekspertam Gopperam pasūtītajā Kultūras ministrijas pētījumā un tādā garā. Nebija skaidrības 2005.gadā, un tās nav arī šobrīd, stāvot uz 2008.gada sliekšņa.

Un tālāk būs citāts no tā paša raksta 2005.gadā.

“Visticamāk, Latvija pārskatāmā nākotnē neatradīs simtiem miljonu grandiozo plānu realizēšanai. No valsts budžeta dāsni apmaksātie aģentūras darbinieki pie tā nebūs vainīgi. Viņi baudīs dzīvi, braukājot pa pasauli pieredzes apmaiņā un mēģinot piesaistīt finansējumu, tiekoties ar citu valstu speciālistiem, veidojot sabiedriskās attiecības, piedaloties izstādēs ar “Jauno Trīs brāļu” maketiem visās pasaules malās, tādā garā un tā joprojām.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmais makets kopā ar svītu par 150 tūkstošiem latu piedalījās Venēcijas biennālē 2002.gadā, Birkerta gatavotais jaunais makets par 130 tūkstošiem latu piedalīsies šoruden (un to es rakstīju 2005.gadā Latvijas dienās Francijā), sev līdzi pagaidām par nezināmu summu aizvizinot pavadītājus ministres vadībā.

Dzīves baudīšanas process turpinās. Jāatgādina vien tas, ka līdzīgu nekoptu dzīves svinēšanas dzīru galdu ieraudzīju Kultūras ministrijā 2002.gadā. 12 gadu laikā neviens nebija painteresējies, cik Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizēšanā naudas ir ieguldīts, kas ir padarīts un kur mēs atrodamies. Vēl vairāk! Nebija pat sākti kārtot būvniecībai nepieciešamo zemju iegūšanas jautājumi.” Citāta beigas.

Skumji, bezgala skumji, bet prognozes atkal ir piepildījušās, un arī darbības rokraksts nav mainījies. Šobrīd valstī cīnāmies ar inflāciju, 87 procenti no gandrīz 575 000 pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma un vispār vairs nezina, kā viņi dzīvos tālāk pēc 1.janvāra, bet Saeima un valdība valsts budžeta deficītu risina tieši uz pensionāru un maznodrošināto rēķina, apejot bāzes izdevumu, arī nelietderīgo, samazināšanu. Ciniski!

Kā vēsta “Jauno Trīs brāļu” aģentūras 2007.gada izdevumu plāns, dāsni apmaksātie trīsdesmit aģentūras darbinieki ar vidējo algu septiņsimt deviņdesmit četri lati pērk ekspertu un ekspertīžu pakalpojumus, konsultācijas un vienkāršus pakalpojumus gandrīz sešsimt tūkstošu latu vērtībā, brauc komandējumos par sešdesmit tūkstošiem piecsimts latiem, veido sabiedriskās attiecības, nojauc trīs šķūnīšus un trīs ēkas Nacionālās bibliotēkas būvvietā gandrīz par pusmiljonu un turpina tērēt un tērēt, un tērēt un stāstīt un stāstīt, un stāstīt...

Vai tiešām neredzam, nedzirdam un nesaprotam, ka izcili dāsni apmaksātā “Jauno Trīs brāļu” aģentūra šobrīd ir izrakstījusi sev nekompetences nabadzības apliecību, nespējot kaut cik tuvināti prognozēt ne būvju izmaksas, ne finansēšanas modeli, jo, lai arī kāds šobrīd tiktu atrasts šis finansēšanas veids, ir skaidrs, ka celtnieku nosauk­tā summa – pusmiljards latu – raksturo patiesās bibliotēkas izmaksas… Un arī koncertzāles. Turklāt būvniecības (ja tāda sāksies) laikā tās gaidāmas vēl lielākas.

Arī bagātīgi tērētie līdzekļi visdažādākajās sabiedrisko attiecību kampaņās vairāku gadu garumā nav spējuši panākt sabiedrības atbalstu “Jauno Trīs brāļu” aģentūras darbībai. Klusi, bez liekas ažiotāžas Kultūras ministrija 2006.gadā atdeva visu Kultūras ministrijas īpašumu – kultūras būves – Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Jau pēc gada, 2007.gadā, par šo soli nomas maksās no valsts budžeta, nomājot kultūras funkciju veikšanai no šīs aģentūras šos nodotos īpašumus, bija jāmaksā miljons latu vairāk, kas tranzītā caur Kultūras ministriju nonāca Valsts nekustamo īpašumu aģentūras kasē.

Var tikai minēt neloģiskos iemeslus apjomīgajai valsts naudas pārsūknēšanai no vienas kabatas otrā. Tajā pašā laikā “Jauno Trīs brāļu” aģentūra, lai attaisnotu savu pastāvēšanu, mainīja nolikumu un tagad ir gatava konsultēt kultūras objektu celtniecību citās Latvijas pilsētās. Mūsu priekšlikums ir būtiski sašaurināt finansējumu un darbinieku skaitu “Jauno Trīs brāļu” aģentūrā. Varbūt pat varētu to likvidēt, nododot tās funkcijas Kultūras ministrijai vai Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Un tikai tad, kad tiktu atrasts un skaidri iezīmēts finansējums dažādajiem kultūras projektiem, daļu šā finansējuma varētu novirzīt procesa menedžēšanai jeb, latviski sakot, vadīšanai. Nav nekādas loģikas “Jauno Trīs brāļu” aģentūrai dublēt nozaru speciālistu funkcijas, uzdevums ir tās pirkt – kvalitatīvas un valstij izdevīgas. Pie tam jāpiebilst: mēs par to nerunājam, bet sen jau ir noslēgts un ir spēkā līgums ar kompāniju Hill International kā ģenerāluzņēmēju Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības procesā.

Tas tā, īsumā.

Savukārt jautājums par simt astoņdesmit mākslas filmu, kas tapušas laika periodā no 1964. gada līdz 1993.gadam, varētu teikt, “latviešu kino zelta fonda”, nonākšanu Dānijas–Latvijas–Krievijas–Baltkrievijas firmas Voxell ApS rokās, nodots izmeklēšanai Ģenerālprokuratūrā; šobrīd tas viss tikai uzņem apgriezienus, un klajā nāk aizvien jauni interesanti fakti.

To, cik nevainīga bija daļas valstij piederošo akciju nodošana lielo akcionāru rokās 2007.gada 22.februārī, tādējādi pēc būtības izjaucot ne teorētisko, bet faktisko līdzsvaru starp valsti un lielajiem akcionāriem par labu pēdējiem, rādīs laiks, proti, Ģenerālprokuratūras izmeklēšana.

Iemesls it kā loģisks: pārbaudot Rīgas Kinostudijas projekta atbilstību Eiropas Savienības fondu finansēto projektu izvērtēšanas kritērijiem, tika konstatēts, ka pieļaujamais valsts akciju daudzums pārsniedz Latvijas Investīciju attīstības aģentūras izvirzītajos finansēšanas priekšnoteikumos noteikto daļu (ir runa par sabiedrībā esošo pieļaujamo valsts kapitāla lielumu, kas nedrīkst pārsniegt 25 procentu apjomu no kopējā sabiedrības pamatkapitāla). Tomēr fakts, ka nepagāja ne pusgads līdz nacionālā kino “zelta fonda” nonākšanai Konstantīna Vederņikova, Voxell Aps pārstāvja Latvijā, rokās, tas ir, nonākšanai zem Dānijas–Latvijas–Krievijas–Baltkrievijas kompānijas izkārtnes, liek uzdot jautājumus un šaubīties, vai Kultūras ministrijas lēmums bija izsvērts un pārdomāts, par labu latviešu kino veidotājiem un visiem Latvijas kinoskatītājiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es nerunāšu par bibliotēkas un divu pārējo kultūras objektu būvniecības vajadzību vai nevajadzību. Es neminēšu konkrētus skaitļus. Gribu runāt tikai par attieksmi – mūsu, deputātu, attieksmi – pret valsts līdzekļu tērēšanu un par valdības attieksmi pret valsts līdzekļu tērēšanu un pret nacionālām kultūras vajadzībām.

Kad runāja divi iepriekšējie runātāji, es vēroju jūs, kolēģi, šeit, zālē. Lielākā daļa no jums bija pagriezuši un arī pašlaik daži no jums ir pagriezuši muguru runātājam. Jūs absolūti neklausījāties, es nevarēju dzirdēt, ko teica Putniņa kungs. Es ar ļoti lielu interesi izlasīšu, ko jūs, Putniņa kungs, runājāt, jo tajā komisijas sēdē, kurā es piedalījos, es nedzirdēju, ko jūs šajā ziņā teiktu. Es ceru, ka jūs man atlicināsiet piecas minūtes un ieklausīsieties manis teiktajā, jo arī man ir nācies iepriekšējā darbā saskarties ar Nacionālās bibliotēkas būvniecības lietām.

Proti, 1995.gadā ar vienu Ministru kabineta rīkojumu tika noteikts, ka šāda bibliotēka tiks būvēta. Rīkojuma (es vēl atceros – tā numurs bija 416) 3.punktā tika noteikts, ka trijām valsts institūcijām, proti, Kultūras ministrijai, Valsts īpašumu fondam un Rīgas domei, uzdots (es citēju) “veikt nepieciešamās darbības Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai nepieciešamo zemes gabalu pārņemšanai valsts īpašumā”.

Vai jūs domājat, ka notika tuvāko desmit gadu laikā šāda pārņemšana? Nekas nenotika! Zemes īpašuma tiesības tika atjaunotas; pārpircēji, zinot, ka tur būvēs bibliotēku, šīs zemes nopirka par samērā lētu cenu, divās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās dzīvokļi tika privatizēti. Es piedalījos komisijas sēdē, kura, starp citu, kā parasti, ilga ne vairāk par vienu stundu, un noskaidroju, ka šīm vajadzībām, proti, nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanai, valsts ir bijusi spiesta iztērēt vairāk nekā 6 miljonus latu. Šeit, starp citu, tika vainota vēl arī Satversmes tiesa, kas ir pateikusi, ka 2005.gadā, 10 gadus pēc šāda rīkojuma pieņemšanas, kad valdība, Kalvīša valdība, nolēma, ka tomēr šī bibliotēka ir jābūvē, un šie īpašnieki nepiekrita labprātīgai īpašuma atsavināšanai, šajā ziņā tika izmantots vēl tajā laikā pastāvošais “glābšanas riņķis” – Satversmes 81.pants. Un Satversmes 81.panta kārtībā, pēc tam to lietu akceptējot arī Saeimā, nelikumīgi tika atsavināts šis nekustamais īpašums.

Un kas notiek šodien? Kā es jau teicu, es piedalījos tajā komisijas sēdē. Un man liekas: ja mēs tiekam nosaukti par tumsoņām, tad šajā ziņā acīmredzot Kultūras ministrijas pārstāvis rīkojās pret mums tā kā pret totāliem tumsoņām. Jo viņš bija atnācis ar videomagnetofonu un rādīja mums vienu “Panorāmas” sižetu, kurā bija redzams, kā Nacionālā bibliotēka tika būvēta pirms vairākiem gadiem, konkrētāk – Nacionālajai bibliotēkai piebūve “Melnais dimants”. It kā mēs, deputāti, neko par to nezinātu.

Tajā komisijas sēdē, kas ilga ne vairāk par stundu, absolūti pat netika izskatīti jautājumi par nacionālās kultūras dārgumiem, par mūsu kinofilmām. Cik es zinu, tagad Brigmaņa kungs ir ieplānojis nākamajā komisijas sēdē tomēr šo lietu skatīt.

Es jūs, godātie kolēģi, aicinu tomēr atbalstīt šo pieprasījumu. Es jūs aicinu nebūt nekauņām un tomēr ar sapratni izturēties pret valsts līdzekļiem un mūsu nacionālajām kultūras bagātībām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrejam Radzevičam.

A.Radzevičs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šodien vēlējās būt te klāt kultūras ministre Helēna Demakova, bet, ņemot vērā, ka šajās dienās notiek viens mūsu nacionālajai pašapziņai ļoti būtisks pasākums, tas ir, konkurss, kurā notiek padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveides projekta izvērtēšana, un viņa ir šīs žūrijas priekšsēdētāja, viņa nevarēja te ierasties un pilnvaroja mani izklāstīt nostāju jautājumā par pieprasījumu, kā arī atspēkot nepatiesības, kas ir minētas pieprasījumā.

Pieprasījumā ir teikts, ka “Jaunā laika” deputātu rīcībā ir nonākusi informācija, ka Kultūras ministrijas pārraudzībā esošā valsts aģentūra “Jaunie Trīs brāļi” esot apmaksājusi žurnālistu braucienu uz Dāniju. Nē, ne “Jaunie Trīs brāļi”, ne Kultūras ministrija šo braucienu nav apmaksājusi.

Nākamais. Ir jautāts – kāpēc 2008.gadā pieaugot štati. Aģentūrai “Jaunie Trīs brāļi” 2008.gadā štati nepieaug. Jā, par 5 tūkstošiem pieaug budžets.

Bija jautājums par finansējuma modeļiem, un tika apgalvots, ka šīs būves patiesās izmaksas ir pusmiljards. Nē, tā nav patiesība! Atbilstošās iepirkuma izmaksas bija 139… Bet arī par šādu summu un šādā veidā netiks celta!

Tālāk. Par šiem piedāvājumiem. Daudzi izsakās, ka privātā publiskā partnerība esot glābējzvans, taču, manuprāt, tas viss parādīja, ka privātā publiskā partnerība ir jāvērtē ļoti kritiski, lai realizētu kādu pasākumu.

Nākamais jautājums bija – kā tikšot izlietots kredīts 6,9 miljonu apmērā. Nav kredīta 6,9 miljonu apmērā! Ir valsts ilgtermiņa saistības. Un izlietojums acīmredzot būs tāds, ka tiks realizēts šīs būves “nulles cikls”, tas ir, tiks veikta Nacionālās bibliotēkas pamatu izbūve. Iespējams, ka jaunās valdības veidošanas procesā arī “Jaunais laiks” paudīs savu attieksmi pret Nacionālo bibliotēku, pret mūsu nacionālajai pašapziņai tik nozīmīgo būvi, un tad jau redzēs, vai viņi iesaistās vai ne.

Tika uzdots jautājums: “Kāpēc valsts, nododot privatizācijai aptuveni 7 procentus akciju sabiedrības “Rīgas kinostudija” akciju 2006.gadā, neizvērtēja to, ka šā darījuma rezultātā tiek akcionāru sapulcē izjaukts līdzsvars starp valsti un lielākajiem privātajiem akcionāriem?” Tā nav patiesība! Atbilstoši Komerclikumam nedz 31,31 procents spēj noteikt lēmuma pieņemšanas kārtību, nedz arī 25 procenti spēj noteikt lēmuma pieņemšanas kārtību.

Kultūras ministrija turklāt uzskata, ka darījums, ko ar filmām ir veikusi akciju sabiedrības “Rīgas kinostudija” valde, ir prettiesisks darījums, un tāpēc ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lai noskaidrotu šīs situācijas patiesos iemeslus. Un Ģenerālprokuratūras atbilde būs tā, kas izšķirs, kā ir patiesībā.

Par braucienu uz Dāniju es jau atbildēju.

Un vēl tika jautāts: “Cik valstij izmaksāja kultūras darbinieku un mākslinieku brauciens uz Brodveju Amerikas Savienotajās Valstīs un kas šo braucienu apmaksāja?” Jā, mākslinieki ir braukuši uz Brodveju. Dailes teātris ir iesniedzis projekta pieteikumu Valsts kultūrkapitāla fondā, saņēmis finansējumu 2400 latu apmērā un tādējādi finansējis gan savus māksliniekus, gan arī vēl papildu dalībniekus šajā braucienā, kurā piedalījās Linda Leen un Gunārs Kalniņš, lai stažētos Amerikas Savienotajās Valstīs.

Vēl par pieprasījumu. Te tika skanējuši dažādi klaji izteikumi, ka trekni dzīvo, un tā tālāk. Tas, ko es saklausīju Pieprasījumu komisijā, bija šāda lieta: kā tas var būt, ka deputātu sociālais nodrošinājums ir zemāks nekā aģentūras darbiniekiem? Nu, ja tā domā deputāts, kā to izteica Rībenas kundze, ka viņai tas rada ļoti, tā sakot, nopietnas bažas, tad es nevaru viņai neko līdzēt, ka viņas sociālais nodrošinājums ir zemāks nekā aģentūras darbiniekiem, bet alga viņai, protams, ir augstāka nekā aģentūras darbiniekiem.

Un vēl. Daudz tika runāts par taupību, tika piesaukta vēsture. Bija 2003.gada beigas. Valstī bija izsludināts visdrakoniskākais taupības režīms. Kultūras ministriju toreiz vadīja Inguna Rībena. Taču, skatoties dokumentos, nekļūst skaidrs, kā varēja būt, ka 2003.gada 22.decembrī tiek slēgts līgums ar kādu Druvieti, bet jau 23.decembrī tika samaksāti 880 lati, un tikai 24.decembrī tika saņemts pieņemšanas un nodošanas akts. (No zāles dep. I.Rībena: “Par tēmu! Par tēmu!”) Ja tāda ir taupība, par ko te runā, tad, protams, vajag tikai vairāk rakstīt rakstus un izvērsties.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rībenas, Zaķa, Gravas, Kalnietes, Ķikustes, Latkovska, Šadurska, Bendrātes, Čepānes un Mūrnieces pieprasījumu kultūras ministrei Helēnai Demakovai “Par nelietderīgu līdzekļu izlietojumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 41, atturas – 4. Pieprasījums noraidīts.

Pirms skatām nākamo mūsu darba kārtības sadaļu, Prezidijs vēlas informēt jūs par saņemtajiem iesniegumiem ar lūgumu grozīt šodienas darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mitrofanova, Sokolovska, Kabanova, Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Agešina, Tutina, Urbanoviča un Ušakova iesniegumu, kurā deputāti lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Vladimira Buzajeva atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumu deputātiem nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis jau iepriekš minēto desmit deputātu iesniegumu, ar kuru tiek lūgts iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un ir saņemts arī Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgums Pilsonības likuma izpildes komisijas izstrādāto likumprojektu “Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni” virzīt bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut šodienas darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Trešajam lasījumam komisijā nav saņemts neviens priekšlikums, tāpēc lūdzu balsot un atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Šie grozījumi paredz roņu mazuļu starptautiskās aizsardzības pasākumu izpildi atbilstoši Eiropas Padomes 1989.gada direktīvai.

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas ieviešana jau tā ir iekavēta un šā likuma grozījumi būtisku ietekmi uz tautsaimniecību neatstās, būtu vēlams šos grozījumus veikt līdz Jaunajam gadam. Un tāpēc, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 92.pantu, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Līdaka.

Turklāt atbildīgā komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.decembris un izskatīšana – 20.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Komisija lēma to atbalstīt un virzīt uz Saeimas sēdi, kā arī noteikt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Segliņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

5.decembris.

Sēdes vadītājs.

Un izskatīt Saeimas sēdē?

M.Segliņš.

Izskatīšana 13.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Meliorācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā 27.novembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Meliorācijas likumā”. Komisija pieņēma lēmumu un lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Meliorācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Jaundžeikars.

Paldies. Un komisija pieņēma arī lēmumu atbalstīt likumprojekta izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Meliorācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Jaundžeikars.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.decembris. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 6.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Šodien mums ir pēc ilga pārtraukuma jāizskata Pilsonības likuma izpildes komisijas sagatavots likumprojekts, kas tagad tiek nodots Saeimai izlemšanai, – “Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Komisijas uzdevumā un vārdā es gribētu īsi pastāstīt par likumprojekta sagatavošanas gaitu un par pretendentu uz Latvijas pilsonību.

Varbūt drusciņ par skaļu būtu teikts, tomēr šis ir tāds gadījums, kuru varētu nosaukt par lojalitātes etalonu. Strādādama šajā Saeimas darbā, attiecībā uz daudziem likumprojektiem, kas ir līdzīgā situācijā gatavoti, esmu bijusi vai nu skeptiska, vai atturīga, un ļoti reti ir bijis tāds gadījums, kad pretendents patiesi pārliecina komisiju, ne tikai klātesot komisijas sēdē, bet arī ar savu darbību un – pats galvenais! – ar to, ko viņš pauž kā savu pārliecību. Un, ja šāds lojalitātes etalons būtu vispār iespējams, tad šis gadījums, ko komisija ir izskatījusi, proti, jautājums par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni, ir tieši šāds.

Ar ko es varētu to apliecināt? Ar citātu no komisijas sēdes protokola. Pretendents atbildēja uz jautājumu par dubulto pilsonību. Viņš ir Libānas pilsonis, un, ja tiktu atzīts par Latvijas pilsoni, viņam izveidotos dubultā pilsonība. Viņš, ne mirkli nešauboties, atbildēja (arī ar lieliem citiem pierādījumiem, kurus necitēšu): “Ja nolemsiet, ka Libānas pilsonība nedrīkstētu tikt saglabāta, tad es tā arī darīšu.”

Kāpēc es uzskatu, ka tas ir iespējamais lojalitātes etalons? Tāpēc, ka šis cilvēks ir savulaik ieradies Latvijā, lai mācītos. Viņš ir izmācījies par gastroenterologu, proti, strādā par ārstu un ir pacientu atzīts profesionālis. Hosams Abu Meri ir nodibinājis Latvijā ģimeni, viņa sieva ir Latvijas pilsone, viņa mazā meita ir Latvijas pilsone, un viņš ir izlēmis visu savu turpmāko mūžu atrasties Latvijā un strādāt tās labā. Vēl vairāk! Hosams Abu Meri lūdz viņu atzīt par Latvijas pilsoni arī tāpēc, ka viņam ir vēlēšanās kļūt par goda konsulu un pildīt Libānas goda konsula pienākumus Latvijā. Un tāpēc Pilsonības likuma izpildes komisija ir uzskatījusi par atbalstāmu šā pretendenta atzīšanu par Latvijas pilsoni un ir lēmusi par to savā likumprojektā.

Ļoti lūdzu kolēģus vispirms izlemt par jautājuma steidzamību un pēc tam – par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

A.Rugāte.

Paldies, godātie kolēģi, par atbalstu. Un, ja nebūtu iebildumu, komisijas vārdā es aicinu tagad nobalsot par likumprojekta pieņemšanu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Hosama Abu Meri atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamā šodienas sēdes darba kārtības sadaļa – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Sergeja Mirska sauk­šanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Izskatījusi Ādažu novada domes Administratīvās komisijas iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi un aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu: “Piekrist 9.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.” Pārkāpuma būtība jums ir zināma no pievienotajiem materiāliem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Gribot negribot ir šad un tad jāizmanto arī kaut kādas pieticīgas zināšanas ķīmijā.

Jaunāko kursu studentiem parasti dod tādu uzdevumu: jāprot izanalizēt piedāvātā šķīduma saturu. Jānosaka, kādi katjoni un anjoni ir tajā šķīdumā. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Par tēmu!”) Studentam iedod glāzi ar bezkrāsainu šķīdumu, kura saturs ir jānoskaidro. Un atkarībā no tā, vai ir pareizi izvēlēta metode, vai ir piepilināts pareizais, atbilstošais šķidrums un iegūta atbilstošā krāsa, students ir spējīgs vai nav spējīgs noteikt to, kas tajā šķīdumā ir.

Un tieši tas pats ir novērojams sabiedrībā – un ļoti bieži. Un arī mūsu jaunizveidotās izmeklēšanas komisijas darbībā bija reizēm jāpielieto un būs jāpielieto šīs analītiskās ķīmijas metodes.

Komisija tika veidota ar ļoti cēlu mērķi – izmeklēt iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. Tieši tāpēc uz pirmajām komisijas sēdēm tika uzaicinātas tādas augstākā līmeņa amatpersonas, kuras profesionāli varēja sniegt atbilstošo informāciju. Un tādas bija ģenerālprokurors Maizīša kungs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs, tieslietu ministrs Bērziņa kungs, Advokātu padomes priekšsēdētājs Grīnberga kungs, bijušais Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Muižnieka kungs. Taču, jo vairāk tika uzklausīta informācija un jo nopietnāk tā tika apkopota, jo vairāk nākas gribot negribot domāt par to, vai ir pilnībā attaisnojama tāda rīcība, ka nelikumīgi noklausītu tālruņa sarunu saturu izmanto it kā cīņā par taisnīgiem mērķiem.

Tāpēc mēs uz komisijas sēdēm uzaicinājām arī tādas amatpersonas, kuras varētu sniegt informāciju par šādu rīcību. Komisijas sēdēs uzstājās Satversmes aizsardzības biroja direktors Kažociņa kungs un Drošības policijas priekšnieks Reinika kungs. Secinājumi pēc viņu uzstāšanās bija diezgan bēdīgi: diemžēl Latvijā mūsu pilsonis nav īpaši pasargāts no viņa telefonsarunu noklausīšanās.

Protams, ir ļoti jauki pateikt: ja tavas nelikumīgi noklausītās tālruņa sarunas kāds izmanto sabiedrības iepazīstināšanai, tad tu, lūk, vari vērsties tiesā. Tanī pašā laikā skan šīs te pārdomas: “Kas tad tā tiesvedības sistēma tāda ir un cik tad nu būs tādu cilvēku, kas skraidīs pa tiesām?” Vairākums cilvēku Latvijā tādi noteikti nav, un tas tā ir dažādu iemeslu pēc.

Tālāk rodas jautājums par informācijas izplatīšanu sabiedrībā – par šīs izplatīšanas veidu, par tās satura pasniegšanu. Un tas, neapšaubāmi, galvenokārt ir atkarīgs no žurnālistu profesionalitātes un ētikas.

Un tāpēc bija svarīgi uzklausīt vismaz dažus šīs minētās profesijas pārstāvjus. Un tādi bija Avotiņa kungs un Lapsas kungs. Un jau šo divu žurnālistu sniegtā vai nesniegtā informācija bija pilnīgi atšķirīga. Pilnīgi! Viens no viņiem vēlējās sniegt komisijai informāciju un palīdzēt tās darbā, turpretī otrs pilnīgi atteicās sadarboties ar komisiju. Tas tā ir patlaban. Šo rīcību acīmredzot vērtēs arī juristi, cik lielas ir tiesības izmantot vai neizmantot likuma par izmeklēšanas komisijām 7.pantu.

Komisijas pārstāvji ir saņēmuši krietnu skaitu dažādu vēstuļu ar ļoti atšķirīgu saturu, un to autori vēlas, lai komisija izlemj attiecīgos tiesu spriedumus un lai sniedz kaut kādu vērtējumu. Patlaban komisijā dominē viedoklis, ka visas vēstules vajadzētu mēģināt apkopot un iesniegt vērtēšanai ekspertiem. Pēc ekspertu atzinuma saņemšanas varētu domāt par to, kā rīkoties tālāk.

Un tāpēc es uzdodu arī kolēģiem jautājumu: kas tad ir būtiskāk – cīnīties par taisnīgumu, izmantojot nelikumīgu iejaukšanos privātajā dzīvē, vai pakāpeniski veidot sistēmu, kura arvien vairāk izslēdz iespēju nelikumīgi rīkoties? Un tad kaut kur pie apvāršņa jau parādās arī Saeimas pienākumi. Un šie pienākumi iezīmējas arī komisijas darba gaitā.

Ir arī, piemēram, tāds jautājums: vai Latvijā tiek ievērotas visas tās saistības, kuras mūsu valsts ir uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā? Un kāds varētu būt Latvijas Republikas 9.Saeimas ieguldījums tiesvedības sistēmas pilnveidošanā? Šie jautājumi iezīmējas arvien skaidrāk.

Nesen notikusī tiesnešu konference, manuprāt, skaidri iezīmēja to, ka ir pilnīgi nepieņemami uzbrukt kādai sistēmai, aizvainojot līdz ar to gandrīz jebkuru šīs sistēmas pārstāvi. Latvijā diemžēl ir pietiekami izplatīta tāda taktika: “Tie tur no tās sistēmas visi ir tādi vai šitādi!” Katrā ziņā ne jau labi, bet slikti. Es arī īpaši nebrīnos par to, ka pašas Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētās Saeimas vērtējums ir tieši tāds pats – paši ievēlē un paši pēc tam ļoti negatīvi vērtē.

To vēl varētu pieciest. Politiķim ir jāuzņemas viss kas. Taču, ja uzbrūk veselai sistēmai citā lauciņā, tad tas ir nepieņemami. Un tas sistēmā rada tieksmi sakļauties, nevēlēšanos sadarboties un vēlmi izmantot visas likumā dotās iespējas. Līdz ar to vispareizākais būtu dot maksimālu iespēju gan tiesnešiem, gan prokuroriem, gan advokātiem pirmām kārtām pašiem vērtēt savus kolēģus, veidojot vai pilnveidojot šīs attiecīgās iekšējās vērtēšanas struktūras. Savukārt Saeimas deputātu uzdevums būtu sadarboties ar jebkuru šādu sistēmu, piedalīties likumu veidošanā un uzlabot tos, cik nu mums tas ir iespējams.

Ļoti labs piemērs ir Tiesu iekārtas likums. Cik ilgi tas jau guļ Saeimā? Savā laikā pat vienā komisijā bija divi nopietni likumi, bet tikai pēdējā laikā izveidoja apakškomisiju darbam tieši ar šo likumu. Vai mēs, deputāti, paši esam spējīgi novērtēt savu rīcību reizē ar visu to, ko mēs darām?

Beigās es gribu pateikt – patīk tas vai nepatīk! –, bet mūsu komisijā ir ļoti raibs sastāvs, un mums komisijā ir deputāti, kuri katrā sēdē uzsver savu gudrību, savu pārākumu, tādā veidā noniecinot pārējo zināšanas. Tas ir jāuztver ļoti miermīlīgi, jo katrs komisijas pārstāvis nāk no savas frakcijas, bet mums beigu beigās tomēr būs jāpanāk kopīgs komisijas viedoklis, neizslēdzot iespēju jebkuram atsevišķajam deputātam pievienot pie šā kopīgā viedokļa savu vērtējumu. Par to nav runa!

Līdz ar to šķiet, ka turpmākajā darbībā ir nepieciešams salikt kopā iegūto informāciju un izvērtēt to, ko eksperti būs izdarījuši. Taču arī pēc tam vēl būs nepieciešams zināms laiks darbam. Tieši tāpēc komisijas sēdē es jautāju saviem kolēģiem: “Vai mēs esam gatavi strādāt tālāk? Vai mēs esam gatavi lūgt Saeimu pagarināt komisijas darba laiku?” Neviens – vismaz atklāti! – komisijas pārstāvis neiebilda pret to.

Līdz ar to es esmu tiesīgs pateikt, ka komisija vienprātīgi savā sēdē piekrita komisijas darbības laika pagarināšanai šinī brīdī uz trim mēnešiem, kas ir uzrādīts arī iesniegumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šī bija tā reize, kad es pat negatavojos runāt. Un es piekrītu Dobeļa kungam. Mēs patiesi vienojāmies par to, ka šīs komisijas darbs ir jāpagarina, bet es tomēr gribu parunāt par divām lietām.

Pirmām kārtām par to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir nepopulāras, kaut arī tās ir ierakstītas Satversmē un deputātiem ir tiesības tādas veidot. Frakcija “Jaunais laiks” kopā ar “Saskaņas Centru” izmantoja šīs tiesības un ierosināja izveidot šādu komisiju. Šī komisija tika izveidota tādēļ, lai noskaidrotu iespējamo pretlikumīgo un neētisko rīcību tieslietu sistēmā.

Visas līdz šim bijušās parlamentārās izmeklēšanas komisijas cilvēki ir saukuši par “pļāpātavām”. Un man ļoti negribētos, lai pēc tam – pēc trim mēnešiem vai vēl pēc kāda cita laika – vienīgais, ko varētu pateikt ikviens, kurš seko līdzi tam, kas notiek šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, ir tas, ka šī komisija ir bijusi kārtējā “pļāpātava”.

Mani uztrauc, kā es jau teicu, šīs komisijas nosaukums, ka tā izskata “iespējamo pretlikumīgo un neētisko rīcību tieslietu sistēmā”. Diemžēl tas, ar ko mēs nodarbojamies pēdējā laikā, ir dažādu žurnālistu uzklausīšana jautājumā par to, vai ir bijis ētiski publicēt šādu grāmatu, vai žurnālisti uzskata, ka ir ētiski noklausīties sarunas. Un tas, kas uztrauc lielāko daļu komisijas locekļu, arī ir saistīts ar šīm sarunām. Arī mani kā cilvēku uztrauc tas, vai mana privātā dzīve ir aizsargāta, vai kāds nenoklausās manas sarunas un vai kādreiz kādu manu privātu sarunu ar maniem bērniem vai ar manu māti es kaut kur neizlasīšu avīzē.

Tomēr es gribu vēlreiz atkārtot: šī komisija tika radīta tādēļ, lai mēs runātu par problēmām tieslietu sistēmā. Dobeļa kungs, arī es, būdama ministre, esmu šo sistēmu aizsargājusi, un es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi. Tie nav tikai tukši vārdi, ka stipra un stabila tieslietu sistēma ir ikvienas demokrātiskas valsts stūrakmens. Tā ir pamatlieta, ka cilvēks, kad viņam ir grūti un kad viņš nezina, kur meklēt taisnību, iet uz tiesu. Taču gan kā tieslietu ministre, gan vienkārši kā cilvēks es vienmēr esmu gribējusi būt pārliecināta par to, ka tajā brīdī, kad cilvēks iet uz tiesu, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka šī tiesa tiek spriesta tikai saskaņā ar likumu, ka tie cilvēki, kuri strādā šajā sistēmā, ir neatkarīgi no tā, ka viņiem kāds piezvanīs, pateiks vai palūgs domāt kaut kā citādāk. Un ka arī tas cilvēks, kurš dodas uz tiesu, zina, ka tas cilvēks, kurš lemj tiesu, lemj to tikai saskaņā ar likumu.

Un attiecībā uz to, ka tur ir problēmas, mēs vairs nevaram izlikties, pat abstrahējoties no šīs grāmatas. Es, būdama tieslietu ministre, saņēmu premjera aizrādījumu par to, ka biju atļāvusies izteikt bažas par to, ka dažās tiesās ne viss notiek gluži tā, kā sabiedrība to saprot, un katrreiz ir šie dīvainie spriedumi, kuriem nav izskaidrojuma, kāpēc tādi ir. Bet nebija jau ilgi jāgaida – pēc kāda brīža mēs redzējām, ka arī tie paši tiesneši, kas visskaļāk protestēja, izrādās, var nonākt arī otrā pusē un tagad viņu kolēģiem ir jāizskata viņu rīcība, un runa ir ne jau vairs par neētisku rīcību, bet par lietām, par kurām runā Krimināllikuma panti.

Tātad es negribu teikt to, ka nav problēmu un ka tās mums nebūtu jārisina. Tas, ko mums būtu jāvar darīt un jāizdara, ir tas, ka tajā likumā, kas atrodas Juridiskajā komisijā un apakškomisijā, kura domā par jaunu likumu, mums ir jāvar no savas puses piedāvāt risinājumu, kā novērst tos riskus, kas ir šajā sistēmā. Un es ļoti ceru, ka turpmākos trīs mēnešus šī komisija tomēr vairāk nodarbosies ar šiem jautājumiem.

Arī tādu jautājumu risināšanai, kuri attiecas uz mūsu personiskās dzīves drošību, mums ir komisijas, taču, ja kādam liekas, ka vajag veidot speciālu apakškomisiju, tad, protams, lūdzu, savāciet 34 parakstus, un tad izpētīsim arī šīs problēmas. Bet šajā komisijā… es tomēr aicinu gan Dobeļa kungu, gan savus kolēģus pievērsties tam uzdevumam, kura veikšanai šī komisija tika radīta.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu.

Vai Dobeļa kungs vēlas ko piebilst komisijas vārdā? (No zāles dep. J.Dobelis: “Pēc tik jaukām sievietēm man nav ko teikt!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 1, atturas – 16. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” (Nr.505/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 10.janvārim”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas ierosinājumu pagarināt līdz 10.janvārim priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” otrajam lasījumam. Juridiskā komisija šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu ir atbalstījusi, sagatavojusi lēmuma projektu. Lūdzu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” otrajam lasījumam līdz 2008.gada 10.janvārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.497/Lp9) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 3.decembrim”.

Tautsaimniecības komisijas vārdā ziņos… par lēmuma projektu par priekšlikumu termiņa pagarināšanu… Šis jautājums tiek pārcelts uz darba kārtības beigām.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Vladimira Buzajeva atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Vladimira Buzajeva atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.497/Lp9) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 3.decembrim”.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Sakarā ar to, ka pagājušoreiz es nepareizi pateicu priekšlikumu iesniegšanas datumu, lūdzu mainīt no 29.decembra uz 29.novembri termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības komisijas iesniegumu, kurā tiek lūgts noteikt šo termiņu līdz 3.decembrim.

A.Rubiks.

Es atvainojos, līdz 3.decembrim. Pagājušoreiz bija pateikts 29.decembris. Lūdzu to nomainīt! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz 3.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” trešajam lasījumam – noteikšanu līdz 2007.gada 3.decembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis jautājumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai “Par latviešu valodas slenga vārdnīcu”. Jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus!

Vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Pulksten 10.35 komisijas sēde mūsu sēžu zālē!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi pulksten 10.30! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien pulksten 10.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Komisijas sēde notiks pulksten 10.40 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Sandra Kalniete, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Juris Sokolovskis, Viktors Ščerbatihs, Vjačeslavs Stepaņenko un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.