Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs I.Godmanis

Uz jaut. nr.37/J9 – dok. nr.1723

Par Iekšlietu ministrijas rīcību

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 121.pantam sniedzu atbildes uz iekšlietu ministram uzdotajiem 9.Saeimas deputātu jautājumiem “Par Iekšlietu ministrijas rīcību” (jautājumu reģistra Nr. 37/J9).

2007.gada 11.oktobrī Iekšlietu ministrijā tika saņemta Jurija Rudakova 2007.gada 5.oktobra sūdzība par Valsts policijas 2007.gada 5.septembra lēmumu Nr.148 “Par disciplinārsoda piemērošanu Rīgas RPP Siguldas PI Kārtības policijas nodaļas vecākajam inspektoram majoram J.Rudakovam” un Jura Stepiņa iesniegums ar lūgumu pārskatīt Valsts policijas 2007.gada 5.septembra lēmumu Nr.147 “Par disciplinārsoda piemērošanu Rīgas RPP Siguldas PI Kārtības policijas nodaļas inspektoram kapteinim J.Stepiņam”.

Iekšlietu ministrija saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk tekstā – APL) 81.panta pirmo daļu pieņēma lēmumus par administratīvo aktu apstrīdēšanu un ar 2007.gada 12.novembra lēmumiem Nr. 1/63/1050/841-S, Nr. 1/63/1049/840-R Valsts policijas pieņemtos lēmumus atcēla, un Valsts policijai uzlika par pienākumu atkārtoti izvērtēt apstrīdētos lēmumus un izdot jaunus administratīvos aktus.

Iekšlietu ministrija, izvērtējot apstrīdētos lēmumus, atzina, ka J.Rudakovs un J.Stepiņš ir vainojami disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un viņu rīcība kvalificējama kā prettiesiska bezdarbība, tomēr Iekšlietu ministrija secināja, ka Valsts policija, piemērojot abiem policijas darbiniekiem disciplinārsodus, nav vispusīgi izdarījusi lietderības apsvērumus un tos atspoguļojusi lēmumos par disciplinārsodu piemērošanu, tas ir, nav atspoguļojusi un izvērtējusi soda veida pamatojumu, disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, amatpersonu vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus un amatpersonu līdzšinējo dienesta gaitu, kā to prasa APL 65.panta trešā daļa un 66.pants. Atbilstoši APL 65.panta trešajai daļai, ja piemērojamajā tiesību normā noteikts, ka administratīvais akts izdodams, bet nav noteikts tā konkrētais saturs (satura izvēles administratīvais akts), iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamajā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. Tādējādi Valsts policijai, īstenojot savu rīcības brīvību, bija jāizdara lietderības apsvērumi, kuri saskaņā ar APL 67.panta otrās daļas 6.punktu bija jāietver administratīvā akta pamatojumā, kas netika izdarīts.

“Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma” 15.pants nosaka, ka, piemērojot konkrēta disciplinārsoda veidu katrā disciplinārpārkāpuma gadījumā, jāņem vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturs un tā radītais kaitējums, amatpersonas vainas forma, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļi un amatpersonas līdzšinējā dienesta gaita.

Kā atzinis arī Senāta Administratīvo lietu departaments, atbilstoši administratīvā akta pamatojuma principam personai ir tiesības zināt, kāds ir tai izdotā nelabvēlīgā administratīvā akta pamatojums. Savukārt iestādei ir pienākums personai nelabvēlīgajā administratīvajā aktā pienācīgā kārtā sniegt pamatojumu. Pamatojums ir nepieciešams arī tādēļ, lai privātpersona varētu pārliecināties par administratīvā akta pareizību un lai tiesa varētu pārbaudīt tā tiesiskumu.

Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrija atcēla Valsts policijas pieņemtos lēmumus, līdz jaunu Valsts policijas lēmumu pieņemšanai attiecībā uz J.Rudakovu un J.Stepiņu ir atjaunots līdz disciplinārsodu piemērošanai esošais tiesiskais stāvoklis – J.Rudakovs un J.Stepiņš tiek atjaunoti dienestā, vienlaikus esot spēkā Valsts policijas 2007.gada 18.jūlija pavēlei Nr. 10-52, ar kuru sakarā ar kriminālprocesa Nr.11350178607 ietvaros piemēroto drošības līdzekli – noteiktas nodarbošanās aizliegums – J.Stepiņš un J.Rudakovs ir atstādināti no amata pienākumu izpildes (neveic dienesta pienākumus un nesaņem atalgojumu).

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

Rīgā 2007.gada 29.novembrī