Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra sēdē

 

AM: Par līdzfinansējumu sporta būvju celtniecībai

4.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un pilnveidošanai”.

Tas paredz no AM budžeta programmā “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” paredzētajiem līdzekļiem piešķirt līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvēm šādā apmērā:

Bauskas pilsētas domei Bauskas 1.vidusskolas stadiona rekonstruk­cijai un militarizētās šķēršļu joslas izveidei – 400 000 latu;

Gulbenes rajona padomei Gulbenes rajona Bērnu un jaunatnes sporta skolas internāta būvniecībai, telpu un materiāltehniskās bāzes pilnveidošanai – 302 246 latus;

Priekules pilsētas domei Priekules vidusskolas sporta zāles būvnie­cībai – 211 000 latu. MK apstiprinājis arī AM sagatavotos grozījumus MK 2007.gada 28.jūnija rīkojumā Nr.408 “Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai”.

Grozījumi paredz no AM 2007.gada budžeta programmā 33.00.00 “Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana” paredzētajiem līdzekļiem Aizkraukles novada sporta centra būvniecībai piešķirt papildu līdzfinansējumu 181 562 latu apmērā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par privatizācijas stratēģijas pamatnostādņu izpildi

Ekonomikas ministrija informē, ka Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas stratēģija (pamatnostādnes) ir izpildīta. 4.decembrī Ministru kabinets izskatīja Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu par Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas stratēģijas (pamatnostādnes) izpildi.

2003.gadā, apstiprinot Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnes), tika noteikta nepieciešamība veikt vairākas izmaiņas normatīvajos aktos, kas nodrošinātu sekmīgu privatizācijas procesa noslēgumu.

Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā un likuma grozījumos, kas regulē privatizāciju un zemes reformu, tika nostiprināti nosacījumi kā pabeigt privatizāciju, privatizācijas sertifikātu izmantošanu un zemes reformu valstī. Līdz ar to Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas stratēģija (pamatnostādnes) ir izpildīta. Kopējie ieņēmumi no valsts īpašumu privatizācijas uz šā gada 1.novembri bija 1797,2 miljoni latu, tai skaitā 443,4 miljoni latos un 1353,8 miljoni latu privatizācijas sertifikātos pēc nominālvērtības.

Līdz šā gada 1.oktobrim Latvijas Republikas iedzīvotājiem par nodzīvoto laiku, par politiskajām represijām un pazaudēto īpašumu bija piešķirti 111,89 miljoni privatizācijas sertifikātu, tai skaitā 7,99 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu, no kuriem 94,5% personas ir izmantojušas kā maksāšanas līdzekli, privatizējot valsts un pašvaldības īpašumus, vai dzēsušas, saņemot nominālvērtību naudā.

 

EM: Par ieteikumu pagarināt privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas termiņu

Ekonomikas ministrija 4.decembrī informēja Ministru kabinetu par saņemto privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas gaitu, norādot uz faktu, ka nebūs iespējams izskatīt visus saņemtos ierosinājumus Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā termiņā, un ieteica šo termiņu pagarināt līdz 2008.gada 31.decembrim. Ministru kabinets atbalstīja EM ierosināto termiņa pagarināšanu.

Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikts, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par privatizācijai ierosināto īpašumu nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu pieņem līdz 2008.gada 29.februārim (Rīgas pilsētā – līdz 2008.gada 31.decembrim).

No Privatizācijas pabeigšanas likuma spēkā stāšanās (2006.gada 1.septembra) līdz šā gada 30.novembrim Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par 197 īpašumu nodošanu privatizācijai un atteicis nodot privatizācijai 85 īpašumus. Ministru kabinets vēl nav pieņēmis galalēmumu par 453 īpašumiem, par kuriem ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi.

Ekonomikas ministrija ieteica Ministru kabinetam pagarināt privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas termiņu, jo:

1) privatizācijas ierosinājumi netika iesniegti pēc piekritības, un ilgākā laika posmā tie netika pārsūtīti Privatizācijas aģentūrai (par valsts īpašumiem) un pašvaldībām (par pašvaldību īpašumiem). Pārsūtīšanas process vēl turpinās;

2) PA ir iesniegti ierosinājumi par 73 nekustamajiem īpašumiem, kas pēc tās rīcībā esošās informācijas varētu būt bezīpašnieka vai bezmantinieka manta, kas nozīmē, ka ir jāveic noteikta procedūra, lai to varētu atzīt par bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu un valsts varētu pieņemt lēmumu par īpašuma nodošanu privatizācijai;

3) Šobrīd ir iesniegti ierosinājumi par 178 neapbūvētiem zemesgabaliem, kuri nav ierakstīti zemesgrāmatā, līdz ar to nav informācijas par zemesgabalu piekritību vai piederību valstij. Lai to konstatētu, Privatizācijas aģentūra ir pieprasījusi papildu informāciju un ziņas no dažādām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī izziņas no Latvijas Valsts vēstures arhīva par zemesgabalu piederību 1940.gada 21.jūlijā.

Ņemot vērā esošo situāciju, Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz 2007.gada 17.decembrim sagatavot un iesniegt kā Ministru kabineta lietu likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, kas paredz pagarināt privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas un MK lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 2008.gada 31.decembrim.

Kā zināms, atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumam privatizācijas ierosinājumus varēja iesniegt līdz 2006.gada 31.augustam.

 

EM: Par Valsts būvinspekcijas un Valsts energoinspekcijas apvienošanu

Lai stiprinātu valsts kontroli būvniecībā un enerģētikā, kā arī veicinātu valsts iestāžu darbības efektivitāti, Ministru kabinets 4.decembrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas iniciatīvu līdz 2008.gada 1.janvārim apvienot Valsts energoinspekciju un Valsts būvinspekciju.

Apvienotā inspekcija būs Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veiks Būvniecības likumā, likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” un Enerģētikas likumā noteiktās funkcijas.

Izvērtējot Valsts energoinspekcijas un Valsts būvinspekcijas šobrīd īstenotās funkcijas, institūciju lomu, kompetenci, darbības sfēru, ministrija konstatēja, ka pastāv funkcijas, kas dublējas ar citām institūcijām, kā arī funkcijas, kas neatbilst iestādes uzdevumam. Līdz ar to jāatzīst, ka inspekcijām nav lietderīgi no organizācijas viedokļa darboties kā atsevišķām institūcijām.

Valsts būvinspekcija būs Valsts energoinspekcijas funkciju, tiesību, saistību, mantas, arhīva un finanšu līdzekļu pārņēmēja. Papildus minētajām funkcijām tiek pievienotas arī Valsts darba inspekcijas funkcijas, kas saistītas ar valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā, pakļaujot Valsts būvinspekcijas uzraudzībai un kontrolei bīstamās iekārtas un to valdītājus.

Ar MK rīkojumu Iekšlietu ministrijai kopīgi ar EM uzdots sagatavot un līdz 2008.gada 1.jūlijam iesniegt MK normatīvo aktu projektus par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkciju nodošanu Valsts būvinspekcijai, kuras saistītas ar būvniecības ugunsdrošības kontroli līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā.

Vienlaikus MK akceptēja jaunu Valsts būvinspekcijas nolikumu, kas noteiks inspekcijas funkcijas, uzdevumus, kompetenci, tiesības un pienākumus šādās jomās: būvniecība, enerģētika, bīstamo iekārtu uzraudzība. Iestāžu reorganizācija notiks esošo līdzekļu ietvaros.

Pašlaik Latvijā ir vismaz astoņpadsmit dažādas kontrolējošas institūcijas. Daudzas no tām apvienojot, rastos iespēja samazināt administratīvos izdevumus un novērst funkciju pārklāšanos. Nākotnē Valsts būvinspekcijas funkcijas iespējams papildināt ar citām funkcijām no citām inspekcijām (piemēram, kultūras pieminekļu aizsardzība, higiēnas prasības u.c.), kā arī funkcijām, kas būtu jāveic nākotnē, - esošu ēku tehniskā (ekspluatācija) un energoefektivitātes uzraudzība.

Valsts būvinspekcijas jaunais nolikums stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī, vienlaikus spēku zaudēs MK 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.189 “Valsts būvinspekcijas nolikums” un MK 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.972 “Valsts energoinspekcijas nolikums”.

 

EM: Par ekonomisko sadarbību ar Krievijas Vologdas apgabalu

Latvija ir ieinteresēta attīstīt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Ņemot vērā Krievijas valsts federālo uzbūvi un tās platību, Ekonomikas ministrija uzskata, ka divpusējo ekonomisko kontaktu nostiprināšana ar Krievijas reģioniem ir viens no efektīvākajiem ekonomiskās sadarbības attīstības veidiem.

Tāpēc Ekonomikas ministrija plāno noslēgt vienošanos par ekonomisko sadarbību ar Krievijas Federācijas Vologdas apgabalu. Līdz šim veiksmīgi attīstījusies sadarbība ar Vologdas apgabala administrāciju un uzņēmējiem. Ir notikušas abpusējas valsts amatpersonu vizītes, biznesa forumi, uzņēmēju apaļie galdi, kuru laikā ir apspriestas ekonomisko kontaktu attīstības iespējas.

Noslēgtā vienošanās būs nozīmīgs solis savstarpējās sadarbības aktivizēšanai un pavērs plašākas iespējas ekonomisko un tirdzniecības sakaru turpmākai veicināšanai. Latvija ar Vologdas apgabalu paredz apmainīties ar ekonomisko informāciju, veidot kontaktus un organizēt savstarpējo tirdzniecību veicinošus pasākumus. Par īpaši perspektīvām sadarbības jomām uzskatāma metālapstrādes, farmācijas un kokapstrādes rūpniecība, būvniecība, būvniecības materiāli un finanšu pakalpojumi.

Plānots, ka minētā vienošanās varētu tikt parakstīta 2008.gada pavasarī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Kaspara Gerharda vizītes laikā Vologdas apgabalā.

4.decembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Vologdas apgabala (Krievijas Federācija) valdības vienošanos par ekonomisko sadarbību”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par Šveices palīdzības finansējuma prioritātēm Latvijā

Valdība 4.decembrī atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Šveices – Latvijas sadarbības programmas īstenošanu Latvijā. Vienlaikus ar šo ziņojumu tika apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts par ietvarlīgumu starp Šveices Konfederācijas un Latvijas Republikas valdību par sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai Eiropas Savienībā.

Pērn tika noslēgts Saprašanās memorands starp Šveici un Eiropas Kopienu par Šveices finansiālās palīdzības novirzīšanu 10 jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Programmas ietvaros Latvijai paredzēta finansiālā palīdzība 26,11 miljonu latu apmērā. Finansējums būs pieejams līdz 2012.gadam, savukārt projekti jāpabeidz līdz 2017.gadam.

Lai sāktu sadarbības programmas īstenošanu, ir sagatavots ietvarlīguma projekts par Šveices finansiālās palīdzības apgūšanu. Līgumā būs pamatnosacījumi finansējuma piešķiršanai un izlietošanai, atbalstāmās prioritātes un atbildīgās institūcijas par programmas administrēšanu. Paredzams, ka līgumu parakstīs finanšu ministrs.

Plānots, ka finansējums tiks piešķirts šādās prioritātēs.

• Drošība, stabilitātes un atbalsts reformām – divas apakšprioritātes: “Reģionālās attīstības iniciatīvas attālos un mazāk attīstītos reģionos” un “Tiesu varas modernizācija”.

• Vide un infrastruktūra – apakšprioritāte “Pamata infrastruktūras rehabilitācija un modernizācija”.

• Atbalsts privātajam sektoram – apakšprioritāte “Uzlabots finansiālā sektora regulējums”.

• Cilvēkresursu un sociālā attīstība – apakšprioritāte “Pētniecība un attīstība”.

• Īpaši asignējumi – grantu shēma “Nevalstisko organizāciju fonds”, Šveices puses administrēšanas izmaksas, Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds.

Tā kā sadarbības programmas finansējums ir samērā neliels, paredzams, ka līdzekļi tiks koncentrēti, novirzot finansējumu konkrētiem liela apjoma projektiem vai programmām. Veicot prioritāro mērķu izvirzīšanu, no nozaru ministrijām ir saņemti pieteikumi par konkrētām projektu vai programmu aktivitātēm, kuras atbilst stratēģiskās plānošanas dokumentiem, un to īstenošana ir būtiska nozaru attīstībai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izvirzīja projekta aktivitāti – skolas transporta iegāde skolēnu pārvadājumiem, Bērnu un ģimenes lietu ministrija – jauniešu iniciatīvu un krīzes centru veidošana, Tieslietu ministrija – tiesu sistēmas kvalitātes uzlabošana un pieejamības palielināšana, Vides ministrija – vēsturiski piesārņoto vietu sanācija, Finanšu ministrija – uzņēmumu finanšu pārskatu sagatavošanas tiesiskās bāzes pilnveidošana atbilstoši ES prasībām, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija – stipendiju piešķiršana maģistrantūras un doktorantūras studijām Šveicē.

Finanšu ministrijai līdz nākamā gada 1.maijam jāizstrādā likumprojekts par Šveices – Latvijas sadarbības programmas vadību, savukārt ministrijām, kas bija izvirzījušas projekta aktivitātes, jāsagatavo un jāiesniedz Finanšu ministrijai izvērtēšanai konkrēts projektu izklāsts.

 

 

FM: Par nodokļu dubultās neuzlikšanas līgumu ar Albāniju

4.decembrī Ministru kabinetā tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavots likumprojekts par Latvijas un Albānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Albānijā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka 1992.gadā un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 57 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 56 (tai skaitā ar Albāniju) valstīm, 47 konvencijas ir parakstītas un ir uzsākta 44 konvenciju piemērošana.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par Latvijas Šķēpa mešanas metodiskā centra reorganizēšanu par valsts aģentūru

4.decembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Latvijas Šķēpa mešanas metodiskā centra reorganizāciju par valsts aģentūru, apstiprinot arī aģentūras nolikumu. Aģentūra savu darbību uzsāks 2008.gada 1.janvārī.

Latvijas Šķēpa mešanas metodiskā centra reorganizācija ir nepieciešama, jo MK 2004.gada 5.marta rīkojums Nr.147 “Par Koncepciju par izglītības (izņemot augstskolas), kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju juridisko statusu” paredz visas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās sporta skolas pārveidot par valsts aģentūrām.

Valsts aģentūra “Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs” būs izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis būs sagatavot Latvijas Nacionālās izlases dalībniekus startiem Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī gatavot Latvijas Nacionālās izlases rezerves šķēpa mešanā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par programmas “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei” rīcības plāna īstenošanu

Ministru kabineta (MK) sēdē 4.decembrī tika skatīts un apstiprināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (turpmāk – sekretariāts) izstrādātais rīcības plāns izglītības sistēmas informatizācijas programmas “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei” īstenošanai.

Rīcības plānā aprakstīti uzdevumi un pasākumi programmas īstenošanai, to izpildes laika plānojums, nepieciešamais papildu finansējums un rādītāji uzdevumu un pasākumu izpildes novērtēšanai.

Ministru kabinets par programmā apstiprināto virzienu, uzdevumu un rīcības plāna pasākumu īstenošanu atbildīgo institūciju noteica Izglītības un zinātnes ministriju, par rīcības plāna izpildes koordinējošo institūciju ir atbildīgs sekretariāts. Izglītības un zinātnes ministrijai reizi gadā līdz 1.septembrim ir jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par programmas rīcības virzienu un uzdevumu izpildi.

Programma “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei” plānota 2007.–2013.gadam. Tā paredz izglītības informācijas sistēmas izveidi, skolotāju apmācību informācijas tehnoloģiju izmantošanā, elektronisku mācību materiālu izstrādi, modernu mācību tehnoloģisko līdzekļu iegādi, skolotāju un vecāku portāla izveidi, skolu un bibliotēku nodrošinājumu ar datoriem, portatīvo datoru iegādi skolotājiem un daudzus citus pasākumus, kas dos iespēju būtiski uzlabot izglītības kvalitāti.

Lai optimizētu programmā noteikto mērķu sasniegšanu un noteiktu plānotos pasākumus programmas īstenošanai, rīcības plāns ir izstrādāts 2007.–2009.gadam.

Rīcības plāna īstenošanai 2007.–2013.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni latu, papildu finansējumu plānots piesaistīt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem un valsts budžeta.

 

ĪUMEPLS: Par fizisko personu ienākumu kontrolei nepieciešamajiem datiem

Ministru kabineta (MK) sēdē 4.decembrī tika skatīts un apstiprināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (turpmāk – sekretariāts) sagatavotais Ministru kabineta protokollēmuma projekts.

Atbilstoši MK 2006.gada 14.novembra protokollēmuma (prot. Nr.59 15.§) 3. un 4.punktam sekretariātam sadarbībā ar Finanšu ministriju ir uzdots izstrādāt detalizētu darba plānu fizisko personu ienākumu gūšanas kontrolei nepieciešamo datu iegūšanas nodrošināšanai integrētās valsts informācijas sistēmas (IVIS) ietvaros un saskaņot detalizētu darba plānu kontroles datu iegūšanas nodrošināšanai IVIS ietvaros ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju un īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās līdz 2007.gada 1.aprīlim iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Saskaņā ar MK 2006.gada 14.novembra sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu par nepieciešamo darba apjomu un finansējumu kontroles datu iegūšanai IVIS ietvaros, sekretariāts kopā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID) uzskatīja par lietderīgu nodrošināt kontroles datu iegūšanu IVIS ietvaros no tām informācijas sistēmām, kurām nav vai ir nepilnīga saskarne ar VID pārziņā esošajām sistēmām.

Laika posmā līdz 2007.gada 30.martam VID ir ieguldījis aktīvu darbu, lai sagatavotu noslēgšanai starpresoru vienošanās ar atsevišķu reģistru un informatīvo sistēmu uzturētājiem par kontroles datu saņemšanu, kā arī izvērtējis atsevišķos reģistros un informatīvajās sistēmās esošo informāciju. VID ir konstatējis, ka atsevišķos reģistros iekļautā informācija par fiziskajām personām ir vispārīga un šīs informācijas iegūšana fizisko personu ienākumu gūšanas kontrolei IVIS ietvaros nav lietderīga. Rezultātā VID ir norādījis tās sistēmas, no kurām būtu nepieciešams nodrošināt kontroles datu iegūšanu IVIS ietvaros.

Lai izvērtētu darba apjomu, kas ir nepieciešams kontroles datu iegūšanai no VID norādītajām sistēmām, izmantojot sekretariāta pārziņā esošo sistēmu savietotāju (turpmāk – VISS), sekretariāts lūdza attiecīgo sistēmu pārziņu viedokli par sadarbības iespējām.

Ņemot vērā sistēmu pārziņu sniegto informāciju, sekretariāts neuzskata par lietderīgu nodrošināt kontroles datu iegūšanu, izmantojot VISS, un ierosina izmantot kontroles datu iegūšanai esošās loģiskās saites ar VID informācijas sistēmām.

Balstoties uz sekretariāta sniegto informāciju, Ministru kabineta sēdē tika nolemts, ka Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra sēdes protokollēmuma “Par darba apjomu un finansējumu, kas ir nepieciešams, lai iegūtu fizisko personu ienākumu gūšanas kontrolei nepieciešamos datus integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros” 3. un 4.punktā noteikto uzdevumu izpilde ir zaudējusi aktualitāti.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

 

LM: Par vienotu kārtību alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumu infrastruktūras izveidei

Lai noteiktu vienotu kārtību valsts līdzfinansējuma piešķiršanai dienas centru, grupu dzīvokļu un pusceļa māju izveidei un uzturēšanās izdevumu segšanai, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus. Tos 4.decembrī apstiprināja valdība.

LM sagatavotajos noteikumos vienkopus ir noteikti kritēriji dienas centru, grupu dzīvokļu un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai. Tāpat norādīts grupu dzīvokļu un pusceļa māju pakalpojumu apjoms, maksājumi, kas jāveic šī pakalpojuma saņēmējam un kārtība, kādā valsts līdzfinansē ar uzturēšanos pusceļa mājā vai grupu dzīvoklī saistītos izdevumus.

Šobrīd valstī darbojas 4 pašvaldību izveidotas grupu mājas, savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu šogad izveidotas vēl piecas grupu mājas un sešas pusceļa mājas. Tāpat visā Latvijā kopumā darbojas 18 dienas centri.

Atgādinām: lai veicinātu alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstību un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem atgriešanos pašvaldībās, LM šobrīd piedāvā pašvaldībām līdzfinansējumu gan sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei, gan klientu izturēšanās izmaksu segšanai. Valsts sedz daļu no izmaksām par uzturēšanos grupu mājā vai dzīvoklī tiem klientiem, kuri uzsāk patstāvīgu dzīvi, atstājot valsts sociālās aprūpes centrus. Ievērojot principu “nauda seko klientam”, šis līdzfinansējums ir puse no tās summas, kāda tika maksāta par katra cilvēka uzturēšanos ilgstošās aprūpes institūcijā.

“Pusceļa māja” ir pārejas posms no sociālās aprūpes centra uz patstāvīgu dzīvi. Te cilvēki, kuriem nav nepieciešama ilgstoša aprūpe, mācās sadzīvē nepieciešamās iemaņas – kā gatavot ēdienu, mazgāt veļu, apkopt sevi, t.i., lietas, par kurām pašiem nebija jāgādā, dzīvojot aprūpes centrā. Pusceļa mājā māca plānot savu budžetu, arī izpratni par veselību un cilvēktiesības.

Kad cilvēks ir sagatavojies patstāvīgai dzīvei, viņš no pusceļa mājas pārceļas uz grupu māju vai dzīvokli, kur dzīvo kopā ar citiem bijušajiem aprūpes centru klientiem. Tas ir atsevišķs dzīvoklis vai dzīvojamā māja, kurā sākas cilvēku jaunā dzīve. Šeit viņi parasti var iegūt arī pirmo īsto darbavietu izveidotajās specializētajās, piemēram, kokapstrādes, šūšanas, aušanas un pīšanas darbnīcās. Nepieciešamības gadījumā viņiem ir pieejami sociālā darba speciālistu pakalpojumi un tiek nodrošināts individuāls atbalsts sociālo problēmu risināšanai.

Dienas centros cilvēki var apgūt ikdienā nepieciešamas iemaņas, iepazīties ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām, vienlaikus veicot dažādus pienākumus. Tas stimulē pašus aktīvāk iekļauties sabiedrības procesos, tādējādi mazinot atkarību no valsts sniegtās palīdzības.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par posma Rīgas apvedceļš – Sēnīte iepirkuma dokumentāciju

4.decembrī Ministru kabinetā izskatīts un atbalstīts Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums par autoceļa posma Rīgas apvedceļš – Sēnīte iepirkuma dokumentāciju un līguma projekta pamatprincipiem. Valdība uzdeva Satiksmes ministrijai (SM) organizēt šā projekta iepirkumu konkursu.

Tā kā šis ir valsts un privātās partnerības projekts, noteikts, ka privātajam partnerim (konkursa uzvarētājam) tiks nodotas tiesības darboties autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posmā Rīgas apvedceļš – Sēnīte (14,1 km – 38,7 km), lai veiktu šā ceļa posma projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu nākamajos 20 gados. Būtiski ir tas, ka šis ceļa posms netiek nodots privātā partnera īpašumā.

Rekonstruētais autoceļa posms tā lietotājiem būs pieejams bez maksas. Privātais partneris saņems pa ceturkšņiem sadalītu ikgadējo maksājumu no valsts, sākot no brīža, kad ceļa posms tiks nodots ekspluatācijā. Šī būs tā sauktā maksa par ceļa posma pieejamību satiksmei līgumā noteiktā kvalitātē. Potenciālais privātais partneris kopā ar citiem iepirkuma dokumentiem iesniedz arī finansēšanas plānu jeb finanšu prognozi.

Paredzētas arī iespējas šo bruto pakalpojuma maksājumu samazināt, ja ceļa posms neatbildīs kvalitātes prasībām (piemēram, līguma nosacījumiem neatbilstošs līdzenums, saķere, apgaismojums, ceļa zīmes, horizontālais marķējums u.c.) vai tas nebūs pilnībā pieejams lietotājiem (piemēram, viena josla tiek remontēta).

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par kārtību sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanai

4.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanu un anulēšanu, tam izvirzāmajiem kritērijiem un prasībām un apliecības paraugu”. Projekts nosaka sabiedriskā vides inspektora (turpmāk – inspektors) statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, inspektoram izvirzāmos kritērijus un prasības, kā arī inspektora apliecības paraugu.

Inspektors būs Valsts vides dienesta pilnvarota persona, kas vides kontrolē iesaistīsies brīvprātīgi un bez atlīdzības un darbosies Valsts vides dienesta struktūrvienības vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas (uzraugošās institūcijas) uzraudzībā. Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka par inspektoru varēs kļūt vismaz 18 gadus veca persona ar pabeigtu vismaz vispārējo izglītību, kura pārzina valsts valodu, atbilstoši valsts valodu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, lai regulāri sekotu līdzi aktualitātēm vides aizsardzību un administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos un patstāvīgi spētu uzrakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu.

Uz inspektora statusu nevarēs pretendēt persona, kura būs sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi vai gada laikā ir atkārtoti sodīta par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā.

 

VidM: Par sadarbības līgumu ar Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centru

4.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu”.

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (European Centre For Medium-Range Weather Forecasts, turpmāk – Centrs) galvenais uzdevums ir tā dalībvalstu potenciālo iespēju uzlabošana vidēja termiņa (5 līdz 10 dienām) laika prognožu sastādīšanā un dalībvalstu apgāde ar šīm prognozēm.

Pievienošanās Centram Latvijā ievērojami uzlabos meteoroloģijas dienesta misijas īstenošanu – iedzīvotāju un īpašuma aizsardzību, laikus nodrošinot ar adekvātu informāciju tās iedzīvotāju darbības sfēras, kas ir tieši atkarīgas no laika un klimatiskajiem apstākļiem. Līgums ar Centru sniegs papildus atbalstu Pasaules Meteoroloģijas organizācijas programmu īstenošanā Latvijā un nodrošinās jaunas iespējas sinoptiķu izglītībā un kvalifikācijas celšanā, kā arī zinātniski pētnieciskā darba veikšanā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par references laboratoriju dzīvnieku veselības un atliekvielu kontrolei

Valdība 4.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “References laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtība, references laboratorijas funkcijas un pienākumi un prasības references laboratoriju iekārtām un aprīkojumam”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir references laboratorijas, kura pilda valsts funkcijas noteiktā jomā, statusu, šajā gadījumā - diagnosticē dzīvnieku infekcijas slimības, veic pārtikas un dzīvnieku barības, tāpat arī atliekvielu, pesticīdu atlieku kontroli un slimības rašanās iemeslus. Noteikumi nosaka šīs laboratorijas akreditācijas kārtību, funkcijas un pienākumus, kā arī prasības laboratorijas iekārtām un aprīkojumam.

Normatīvais akts paredz, ka šādas laboratorijas uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests, un 2009.gadā Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālajam diagnostikas centram piešķirs piecas vecāko ekspertu amata papildu vietas.

Noteikumos norādītas 30 jomas, kurās strādā references laboratorija un saņem finansiālo nodrošinājumu noteiktām laboratoriskajām diagnostikām Latvijā. Papildu izmaksas var rasties gadījumos, kad paraugu izmeklēšanu nepieciešams veikt references laboratorijā, kura atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalsts laboratorijā vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts laboratorijā. Šajā gadījumā aptuvenās izmaksas katru gadu nav iespējams prognozēt, jo nav paredzams, vai būs nepieciešamība sūtīt šādus paraugus izmeklēšanai.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa