• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 825 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.2007., Nr. 197 https://www.vestnesis.lv/ta/id/167543-kartiba-kada-valsts-probacijas-dienests-organize-un-vada-izligumu-ar-starpnieka-palidzibu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.826

Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem"

Vēl šajā numurā

07.12.2007., Nr. 197

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 825

Pieņemts: 04.12.2007.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.825

Rīgā 2007.gada 4.decembrī (prot. Nr.68 15.§)

Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību

Izdoti saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 13.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (turpmāk – dienests) organizē un vada izlīgumu ar starp­nieka palīdzību (turpmāk – izlīgums).

2. Dienests organizē un vada izlīgumu starp personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un cietušo:

2.1. pirms kriminālprocesa uzsākšanas;

2.2. visās kriminālprocesa stadijās;

2.3. pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas;

2.4. pēc tam, kad stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu;

2.5. pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

3. Izlīgums starp personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un cietušo (turpmāk – iesaistītās puses) iespējams tikai tad, ja persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, atzīst, ka ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kā arī atzīst lietas faktus, un iesaistītās puses brīvprātīgi piekrīt piedalīties izlīgumā.

4. Izlīgumā var piedalīties:

4.1. likumiskais pārstāvis vai bāriņtiesa, ja iesaistītā puse ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga pilngadīga persona;

4.2. trešās personas (ja iesaistītās puses tam piekrīt), lai ar savu klātbūtni sniegtu atbalstu iesaistītajām pusēm.

5. Izlīgumu organizē un vada starpnieks – dienesta apmācīta amatpersona vai dienesta sertificēts brīvprātīgais probācijas darbinieks (turpmāk – starp­nieks).

6. Izlīguma organizēšanu, vadīšanu un rezultātu starpnieks norāda probācijas klienta lietā un dienesta datubāzē, izdarot ierakstu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu un informācijas iekļaušanas un izmantošanas kārtību.

II. Izlīguma organizēšana

7. Izlīgumu organizē, ja dienesta struktūrvienībā (turpmāk – struktūr­vienība) ir saņemts procesa virzītāja rakstisks pieprasījums vai iesaistītās puses rakstisks iesniegums.

8. Procesa virzītājs rakstiskā pieprasījumā struktūrvienībai norāda šādu informāciju:

8.1. par krimināllietu:

8.1.1. krimināllietas numuru;

8.1.2. Krimināllikuma pantu, daļu, punktu;

8.2. par cietušo:

8.2.1. ja cietušais ir fiziska persona:

8.2.1.1. vārdu, uzvārdu;

8.2.1.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

8.2.1.3. adresi, kontakttālruni;

8.2.2. ja cietušais ir juridiska persona:

8.2.2.1. nosaukumu;

8.2.2.2. reģistrācijas numuru;

8.2.2.3. adresi, kontakttālruni;

8.2.2.4. personas vārdu un uzvārdu, kurai ir pārstāvības tiesības, kā arī citas ziņas, kas palīdz identificēt šo personu;

8.3. par personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu:

8.3.1. vārdu, uzvārdu;

8.3.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

8.3.3. adresi, kontakttālruni;

8.3.4. procesuālo statusu;

8.4. noziedzīgā nodarījuma aprakstu;

8.5. datumu, līdz kuram ieteicams īstenot izlīgumu.

9. Ja iesaistītā puse ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga pilngadīga persona, par tās likumisko pārstāvi norāda šo noteikumu 8.2.1.apakšpunktā minēto informāciju.

10. Ja izlīgumu organizē kriminālprocesa ietvaros, iesaistītās puses vai to likumiskie pārstāvji rakstiskā iesniegumā struktūrvienībai norāda šādu informāciju:

10.1. struktūrvienību, kurai adresēts iesniegums;

10.2. ja iesniegumu iesniedz fiziska persona:

10.2.1. iesniedzēja vārdu, uzvārdu;

10.2.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

10.2.3. faktiskās dzīvesvietas adresi un kontakttālruni;

10.3. ja iesniegumu iesniedz juridiska persona:

10.3.1. nosaukumu;

10.3.2. reģistrācijas numuru;

10.3.3. adresi, kontakttālruni;

10.3.4. personas vārdu un uzvārdu, kurai ir pārstāvības tiesības, kā arī citas ziņas, kas palīdz identificēt šo personu;

10.4. procesa virzītāju;

10.5. visu iesaistīto pušu procesuālo statusu konkrētajā kriminālprocesā;

10.6. noziedzīgā nodarījuma aprakstu;

10.7. datumu, līdz kuram ieteicams īstenot izlīgumu;

10.8. ja ir zināms, krimināllietas numuru;

10.9. ja ir zināms, Krimināllikuma pantu, daļu, punktu.

11. Ja iesaistītā puse vēlas, lai starp­nieks organizē izlīgumu pirms kriminālprocesa uzsākšanas, tā rakstiskā iesniegumā struktūrvienībai norāda šādu informāciju:

11.1. struktūrvienību, kurai adresēts iesniegums;

11.2. ja iesniegumu iesniedz fiziska persona:

11.2.1. iesniedzēja vārdu, uzvārdu;

11.2.2. iesniedzēja personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

11.2.3. iesniedzēja adresi, kontakttālruni;

11.3. ja iesniegumu iesniedz juridiska persona:

11.3.1. nosaukumu;

11.3.2. reģistrācijas numuru;

11.3.3. adresi, kontakttālruni;

11.3.4. personas vārdu un uzvārdu, kurai ir pārstāvības tiesības, kā arī citas ziņas, kas palīdz identificēt šo personu;

11.4. noziedzīgā nodarījuma aprakstu;

11.5. otras iesaistītās puses vārdu, uzvārdu;

11.6. otras iesaistītās puses adresi vai kontakttālruni.

12. Ja iesaistītā puse vēlas, lai starp­nieks organizē izlīgumu pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas, vai pēc tam, kad stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu vai lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, tā rakstiskā iesniegumā struktūrvienībai norāda šādu informāciju:

12.1. struktūrvienību, kurai adresēts iesniegums;

12.2. ja iesniegumu iesniedz fiziska persona:

12.2.1. iesniedzēja vārdu, uzvārdu;

12.2.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

12.2.3. faktiskās dzīvesvietas adresi un kontakttālruni;

12.3. ja iesniegumu iesniedz juridiska persona:

12.3.1. nosaukumu;

12.3.2. reģistrācijas numuru;

12.3.3. adresi, kontakttālruni;

12.3.4. personas vārdu un uzvārdu, kurai ir pārstāvības tiesības, kā arī citas ziņas, kas palīdz identificēt šo personu;

12.4. informāciju par procesa virzītāju;

12.5. krimināllietas numuru;

12.6. Krimināllikuma pantu, daļu, punktu.

13. Ja izlīgumu organizē, pamatojoties uz iesaistītās puses rakstisku iesnie­gumu, struktūrvienība piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta pa pastu procesa virzītājam lūgumu sniegt šo noteikumu 8.punktā minēto informāciju. Lūgumam pievieno iesaistītās puses iesnieguma kopiju.

14. Ja iesaistītā puse atrodas pirmstiesas apcietinājumā, starpnieks, organizējot izlīgumu ieslodzījuma vietā, rakstiski lūdz:

14.1. procesa virzītāja atļauju organizēt izlīguma sēdi;

14.2. ieslodzījuma vietai nodrošināt starpnieka, iesaistīto pušu un trešo personu tikšanos, kā arī telpas izlīguma sēdes vadīšanai konkrētajā iestādē.

15. Ja izlīgumu organizē pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās un iesaistītā puse atrodas brīvības atņemšanas iestādē, starpnieks brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam rakstiski lūdz atļauju nodrošināt starpnieka, iesaistīto pušu un trešo personu tikšanos, kā arī telpas izlīguma sēdes vadīšanai konkrētajā iestādē.

16. Ja iesaistītā puse atrodas brīvības atņemšanas iestādē, starpnieks uzsāk izlīguma organizēšanu 15 darbdienu laikā pēc brīvības atņemšanas iestādes atļaujas saņemšanas dienas.

17. Ja starpnieks organizē izlīgumu, pamatojoties uz tās iesaistītās puses iesniegumu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, starpnieks ierakstītā vēstulē nosūta cietušajam (ja ir zināma cietušā kontaktinformācija) uzaicinājumu piedalīties izlīgumā un lūdz sniegt rakstisku piekrišanu.

18. Ja cietušais nesniedz atbildi 15 darbdienu laikā pēc uzaicinājuma nosūtī­šanas, uzskatāms, ka cietušais atsakās no dalības izlīgumā, un izlīgums netiek īstenots.

19. Starpnieks, organizējot izlīgumu, ņem vērā procesa virzītāja un iesaistīto pušu iesniegumā minēto termiņu.

20. Ja izlīguma sēde nevar notikt līdz procesa virzītāja un iesaistīto pušu iesniegumā minētā termiņa beigām, starpnieks telefoniski (vismaz vienu darbdienu pirms termiņa beigām) vai rakstiski (vismaz septiņas darbdienas pirms termiņa beigām) par to informē procesa virzītāju un iesaistītās puses.

21. Starpnieks sāk organizēt izlīgumu tajā dienā, kad iesaistītās puses izteikušas piekrišanu dalībai izlīgumā. Izlīguma organizēšana un vadīšana nepārsniedz sešus mēnešus (privātajās apsūdzības lietās termiņš nevar būt ilgāks par četriem mēnešiem).

22. Ja iesaistītās puses neizlīgst sešu mēnešu laikā pēc izlīguma uzsāk­šanas dienas, starpnieks par to rakstiski informē procesa virzītāju.

23. Starpnieks vienojas ar iesaistītajām pusēm par izlīguma sēdes vietu un laiku.

24. Ja izlīguma sēdē ir nepieciešami tulka pakalpojumi un iesaistītās puses par to ir vienojušās, dienests pieaicina tulku. Izdevumus par tulka pakalpoju­miem sedz dienests.

25. Ja starpnieks nav dienesta amatpersona, tas viena gada laikā drīkst organizēt un vadīt ne vairāk kā 20 izlīgumus.

III. Starpnieka tiesības un pienākumi

26. Starpniekam ir šādas tiesības:

26.1. pieprasīt iesaistītajām pusēm uzrādīt personu apliecinošus dokumen­tus;

26.2. tulkot izlīguma sēdes norisi vai pieaicināt tulku, ja par to vienojušās iesais­tītās puses;

26.3. atlikt izlīguma sēdi;

26.4. atteikties organizēt un vadīt izlīgumu, ja:

26.4.1. nav iespējams uzzināt kādas iesaistītās puses kontaktinformāciju;

26.4.2. iesaistītā puse atsakās piedalīties izlīgumā;

26.4.3. iesaistītās puses nespēj vienoties par noziedzīga nodarījuma faktiem;

26.4.4. iesaistītās puses vai trešās personas ar savu uzvedību vai rīcību ap­draud vai aizskar izlīguma sēdē klātesošo personu cieņu;

26.5. neparakstīt izlīgumu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas panākts, izman­tojot draudus, vardarbību vai citas prettiesiskas darbības.

27. Starpniekam ir šādi pienākumi:

27.1. iepazīties ar iesaistīto pušu izlīguma lietas būtību;

27.2. pieaicināt likumisko pārstāvi, ja iesaistītā puse ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga pilngadīga persona;

27.3. rakstiski saskaņot ar likumisko pārstāvi nepilngadīgas vai rīcībne­spējīgas pilngadīgas personas piedalīšanos izlīgumā;

27.4. saskaņot ar iesaistītajām pusēm trešo personu piedalīšanos izlīguma sēdē;

27.5. ievērot godīgumu, taisnīgumu, objektivitāti, neitralitāti un vienādu attieksmi pret iesaistītajām pusēm;

27.6. informēt iesaistītās puses par starpnieka tiesībām un pienākumiem, izlīguma mērķi, izlīguma sēdes noteikumiem un kriminālprocesuālajām sekām;

27.7. rūpēties par iesaistīto pušu savstarpēji pieklājīgu attieksmi vienam pret otru;

27.8. pieaicināt tulku pēc iesaistīto pušu pieprasījuma;

27.9. ievērot personas datu aizsar­dzību un neizpaust iegūto informāciju par esošajām, bijušajām un potenciālajām izlīgumā iesaistītajām pusēm;

27.10. ja atklājas, ka iesaistītā puse ir bīstama apkārtējiem, ziņot par to kompetentai iestādei;

27.11. neizpaust izlīgumā iegūto informāciju, izņemot gadījumu, ja atklājas, ka iesaistītā puse ir bīstama apkārtējiem;

27.12. atteikties no izlīguma organizēšanas un vadīšanas, ja:

27.12.1. iesaistītā puse to pieprasa;

27.12.2. starpnieks ar kādu no iesaistītajām pusēm atrodas vai atradies personiskās, darījuma vai profesionālās attiecībās;

27.13. ja panākts izlīgums, sastādīt izlīgumu rakstiski un iepazīs­tināt ar tā saturu iesaistītās puses;

27.14. rakstiski informēt procesa virzītāju par izlīguma rezultātiem;

27.15. pārtraukt vai atlikt izlīguma sēdes vadīšanu, ja iesaistītā puse neievēro izvirzītās prasības.

IV. Iesaistīto pušu tiesības un pienākumi

28. Iesaistītajām pusēm ir šādas tiesības:

28.1. atteikties no dalības izlīgumā;

28.2. pieprasīt īslaicīgu pārtraukumu;

28.3. lūgt atlikt izlīguma sēdi uz citu datumu;

28.4. pieprasīt citu starpnieku;

28.5. iesaistīt izlīgumā trešās personas;

28.6. savstarpēji vienoties par izlīguma sēdes valodu, ja iesaistītā puse nepārzina valsts valodu;

28.7. pieprasīt tulku.

29. Ja iesaistītā puse, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nepilda izlīguma nosacījumus, cietušajam kā izlīgumā iesais­tītai pusei ir tiesības celt prasību tiesā saskaņā ar Civilprocesa likumu.

30. Iesaistītajām pusēm ir tiesības vērsties dienestā ar iesniegumu par starpnieka neētisku rīcību vai pienākumu nepildīšanu.

31. Ja izlīgums notiek brīvības atņemšanas iestādē vai ieslodzījuma vietā un cietušais atrodas citā administratīvajā teritorijā, tad cietušajam ir tiesības saņemt samaksu, kas saistīta ar ierašanos uz izlīguma sēdi brīvības atņemšanas iestādē vai ieslodzījuma vietā:

31.1. par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedriskā transporta izmantošanu;

31.2. par izdevumiem, kas saistīti ar personīgā transportlīdzekļa izmanto­šanu.

32. Cietušais triju darbdienu laikā pēc izlīguma sēdes iesniedz struktūr­vienībā rakstisku iesniegumu ar lūgumu atlīdzināt:

32.1. izdevumus, kas saistīti ar sabiedriskā transporta izmantošanu. Iesnie­gumam pievieno braukšanas dokumentus, kas apstiprina izdevumu rašanos (piemēram, sabiedriskā transporta biļetes, braukšanas karti, mēnešbiļeti);

32.2. izdevumus, kas saistīti ar personīgā transportlīdzekļa izmantošanu. Iesniegumam pievieno kvīti (čeku) par patērēto degvielu un struktūrvienībā iepriekš saskaņotu maršruta lapu.

33. Izdevumus, kas saistīti ar personīgā transportlīdzekļa izmantošanu, cietušajam atlīdzina 0,07 latu apmērā par katru nobraukto kilometru.

34. Ja cietušā iesniegtie dokumenti par izdevumu rašanos ir pamatoti, dienests atlīdzību pārskaita uz iesniegumā norādīto bankas kontu 10 darbdienu laikā no minētā iesnieguma saņemšanas dienas.

35. Iesaistītajām pusēm ir pienākums piedalīties izlīguma sēdē personīgi, izņemot šo noteikumu 39.punktā minētos gadījumus.

V. Nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas pilngadīgas personas iesaistīšana izlīgumā

36. Ja iesaistītā puse ir nepilngadīga vai rīcīb­nespējīga pilngadīga persona, starp­niekam ir pienākums saņemt likumiskā pārstāvja rakstisku piekrišanu izlīguma organizēšanai un vadīšanai.

37. Ja nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis atsakās piedalīties izlīguma sēdē, rakstiski iesniedzot struktūrvienībā motivētu atteikumu, šo nepilngadīgo personu pārstāv bāriņtiesa, kuras administratīvajā teritorijā deklarēta nepilngadīgās personas dzīvesvieta. Bāriņtiesa nodrošina nepilngadīgās personas tiesību aizsardzību un nepieļauj iespējamos pārkāpumus.

38. Bāriņtiesas pamatotos faktiskos izdevumus, kas radušies, pārstāvot nepilngadīgo personu izlīgumā, izskata un apmaksā dienests mēneša laikā no iesnieguma un izdevumu pamatojošo dokumentu iesniegšanas struktūrvienībā.

39. Ja cietušās nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis, starpnieks vai bāriņtiesa uzskata, ka cietušā nepilngadīgās personas piedalīšanās izlīgumā noziedzīga nodarījuma veida vai nepilngadīgās personas vecuma dēļ var kaitēt nepilngadīgās personas psiholoģiskajai attīstībai, izlīgumā piedalās tikai nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis.

VI. Izlīguma sēdes vadīšana

40. Izlīguma sēdi vada viens vai vairāki starpnieki.

41. Iesaistītās puses, trešās personas vai tulks, ierodoties uz izlīguma sēdi, uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Juridiskās personas pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu un pārstāvības tiesību apliecinošu dokumentu. Likumiskais pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā.

42. Uzsākot izlīguma sēdi, starpnieks izskaidro iesaistītajām pusēm viņu tiesības, pienākumus un sēdes norises kārtību.

43. Trešās personas (izņemot likumiskos pārstāvjus un bāriņtiesu) izlīguma sēdes sarunās iesaistās tikai pēc starpnieka uzaicinājuma.

44. Ja izlīguma sēdē piedalās nepilngadīgas personas likumiskais pārstāvis vai bāriņtiesa, starpnieks to informē par tiesībām iesaistīties izlīguma sēdes sarunās. Likumiskais pārstāvis vai bāriņtiesa iesais­tās izlīguma sēdes sarunās:

44.1. pēc nepilngadīgās personas lūguma;

44.2. ja noteikti izlīguma nosacījumi;

44.3. ja tiek pārkāptas nepilngadīgās personas tiesības.

45. Izlīguma sēde notiek valsts valodā. Izlīguma sēde var notikt citā valodā, ja iesaistītās puses par to savstarpēji vienojas.

46. Ja izlīguma sēdē piedalās tulks, tas ar parakstu apliecina sarunu un noslēgtā izlīguma tulkojuma atbilstību, kā arī konfidencialitātes ievērošanu.

47. Ja iesaistītās puses izlīguma sēdē nespēj vienoties vai atsakās piedalīties izlīgumā, starpnieks izlīgumu izbeidz. Ja par noziedzīgo nodarījumu ir uzsākts kriminālprocess, starpnieks par izlīguma izbeigšanu rakstiski informē procesa virzītāju.

VII. Izlīguma noformēšana

48. Ja iesaistītās puses izlīguma sēdes laikā izlīgst, starpnieks noformē izlīgumu rakstiski. Izlīgumā norāda šādu informāciju:

48.1. par cietušo:

48.1.1. vārdu, uzvārdu;

48.1.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

48.2. par krimināllietu (ja ir uzsākts kriminālprocess):

48.2.1. krimināllietas numuru;

48.2.2. Krimināllikuma pantu, daļu, punktu;

48.3. par personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu:

48.3.1. vārdu, uzvārdu;

48.3.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

48.4. par likumisko pārstāvi (ja tas piedalījās izlīgumā):

48.4.1. vārdu, uzvārdu;

48.4.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

48.5. par bāriņtiesas pārstāvi (ja tas piedalījās izlīgumā):

48.5.1. vārdu, uzvārdu;

48.5.2. amatu;

48.6. par juridisko personu:

48.6.1. nosaukumu;

48.6.2. reģistrācijas numuru;

48.6.3. tās personas, kurai ir pārstāvības tiesības, vārdu, uzvārdu un citas ziņas, kas palīdz identificēt personu;

48.7. par tulku (ja tas piedalījās izlīgumā):

48.7.1. vārdu, uzvārdu;

48.7.2. personas kodu;

48.8. par starpnieku, ja tas izlīgumā pilda tulka funkcijas:

48.8.1. vārdu, uzvārdu;

48.8.2. amatu;

48.9. izlīguma valodu, ja izlīguma sēde nav notikusi valsts valodā;

48.10. izlīgums noslēgts labprātīgi;

48.11. izlīguma priekšmetu;

48.12. izlīguma nosacījumus;

48.13. izlīguma iespējamās kriminālprocesuālās sekas.

49. Izlīgumu noformē četros eksemplāros, un to paraksta izlīgumā iesaistītās puses un starpnieks. Katrai iesaistītajai pusei, procesa virzītājam un struktūrvienībai izsniedz vienu eksemplāru.

50. Ja par konkrēto noziedzīgo nodarījumu vēl nav uzsākts krimināl­process, izlīgumu noformē trijos eksemplāros, un to paraksta izlīgumā iesaistītās puses un starp­nieks. Katrai iesaistītajai pusei un struktūrvienībai izsniedz vienu eksemplāru.

51. Ja izlīgums ir noslēgts pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas vai pēc tam, kad stājies spēkā proku­rora priekšraksts par sodu vai lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no krimināl­atbildības, izlīgumu noformē trijos eksemplāros, un to paraksta izlīgumā iesaistītās puses un starpnieks. Katrai iesaistītajai pusei un struktūrvienībai izsniedz vienu eksemplāru.

52. Ja izlīgumā piedalās nepilngadīga persona, izlīgumu paraksta nepiln­gadīgās personas likumiskais pārstāvis vai bāriņtiesa un nepilngadīgā persona, ja tā ir sasniegusi 14 gadu vecumu.

53. Ja saskaņā ar šo noteikumu 37.punktu izlīgumā nepilngadīgo pārstāv bāriņtiesas pārstāvis, tas ar parakstu apliecina, ka izlīgumā ir nodrošināta nepilngadīgās personas tiesību aizsardzība un nav pieļauti pārkāpumi.

54. Ja izlīgumā piedalās bāriņtiesa, iesaistītajai pusei, procesa virzītājam, likumiskajam pārstāvim, bāriņtiesai un struktūrvienībai izsniedz vienu izlīguma eksemplāru.

55. Ja izlīgumā piedalās tulks, tas ar parakstu apliecina tulkojuma pareizību, izņemot gadījumu, ja tulks ir starpnieks.

56. Noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!