Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 5. decembra rīkojums Nr. 775 "Par Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.2007., Nr. 197 (3773) https://vestnesis.lv/ta/id/167560

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.776

Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Vēl šajā numurā

07.12.2007., Nr. 197 (3773)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 775

Pieņemts: 05.12.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.775

Rīgā 2007.gada 5.decembrī (prot. Nr.68 39.§)

Par Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju

 

1. Atbalstīt Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcijas (turpmāk – koncepcija) kopsavilkuma II nodaļā “Risinājumi” ietvertos risinājumus:

1.1. 1.risinājuma “Tiesu instanču skaita reducēšana” 1.variantu;

1.2. 2.risinājumu “Atsevišķu lietu kategoriju pakļautības maiņa no admi­nis­tratīvajām tiesām uz vispārīgās jurisdikcijas tiesām”;

1.3. 3.risinājumu “Būvinspektoru kompetence”.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Koncepcijas informatīvās daļas 5.sadaļā “Nepieciešamie tiesību aktu projekti” minētajām atbildīgajām institūcijām izstrādāt attiecīgos normatīvo aktu projektus un līdz 2008.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

4. Ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem:

4.1. līdz 2008.gada 1.martam izvērtēt iespējamo problēmu cēloņus, kas ir par pamatu izdoto administratīvo aktu atcelšanai (tai skaitā padotībā esošajās iestādēs), tos apstrīdot vai pārsūdzot saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

4.2. līdz 2008.gada 1.maijam sagatavot un iesniegt Tieslietu ministrijā ap­ko­potu konstatēto problēmu aprakstu un priekšlikumus problēmu novēršanai.

5. Tieslietu ministrijai izvērtēt šī rīkojuma 4.2.apakšpunktā minēto informāciju un līdz 2008.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgus priekšlikumus konstatēto problēmu novēršanai.

6. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un līdz 2008.gada 1.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas projektu par patē­rētāju sūdzību izskatīšanu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 
 

(Ministru kabineta

2007.gada 5.decembra rīkojums Nr.775)

Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcijas
kopsavilkums

I. Risināmā jautājuma būtība

Administratīvā procesa jēga un būtība ir cieši saistīta ar ātru un efektīvu lietu izskatīšanu tiesā. Valstij, pārvaldes ietvaros īstenojot publisko varu, ir pienākums nodrošināt tikpat efektīvu šīs publiskās varas izpausmju kontroles mehānismu.

Administratīvās lietas pašlaik skata Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments.

Diemžēl lielās tiesu noslogotības dēļ administratīvajās tiesās lietu izska­tīšanas termiņi ir ļoti ilgi. Lai risinātu minēto problēmu, adminis­tratīvajās tiesās ir palielināts tiesnešu skaits, tiek aizpildītas vakantās štata vietas, kā arī ir izdarīti grozījumi Administratīvā procesa likumā (stājās spēkā 2006.gada 1.decembrī). Grozījumi Administratīvā procesa likumā laboja neprecizitātes un papildināja regulējumu. Tomēr, lai uzlabotu admi­nistratīvo procesu iestādē un tiesā, iepriekš minētie pasākumi nav pilnībā no­dro­šinājuši iespēju lietas izskatīt ātri un efektīvi.

Līdztekus tiesnešu skaita palielināšanai un atbilstošu štata vietu plāno­šanai tiesu budžetā risināma problēma par administratīvā procesa efektivitātes paaugstināšanu kopumā – par tiesu instanču reducēšanu un par atsevišķu lietu kate­goriju pakļautību administratīvajām tiesām. Vienlaikus saistībā ar adminis­tratīvā procesa uzlabošanu tiesā risināmi jautājumi arī par iestādes faktisko rīcību, pašvaldības atteikumu vai ierobežojumu sapulces, gājiena vai piketa rīkošanā un administratīvā procesa uzlabošanu iestādē.

Iestādes faktiskā rīcība. Saskaņā ar spēkā esošo Administratīvā procesa likuma regulējumu administratīvās lietas par iestādes faktisko rīcību ir skatāmas visās trijās administratīvo tiesu instancēs. Izvērtējot tiesisko regu­lējumu un pastāvošo tiesu praksi, ir iespējams identificēt šādas administratīvo lietu kategorijas par iestādes faktisko rīcību, kurām piemērojama tiesu instanču reducēšana:

1) lietas par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana;

2) lietas par iestādes faktisko rīcību, kas nerada personas subjektīvo tiesību aizskārumu (piemēram, Veselības inspekcijas ārstu ekspertu sniegtie atzinumi);

3) lietas par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies izziņas izsniegšanā vai atteikumā izsniegt izziņu, kā arī prasītās izziņas nesniegšanā.

Minēto kategoriju lietās (izņemot lietas par iestādes faktisko rīcību, kas nerada personas subjektīvo tiesību aizskārumu) iestādes un privātpersonas attiecības pamatā regulē Informācijas atklātības likuma un likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” normas, un tās raksturo diezgan vienkārši faktiskie un tiesiskie apstākļi. Turklāt šīs lietas lielākoties nav saistītas ar būtisku personas interešu ierobežojumu. Līdz ar to šo lietu izskatīšana visās trijās tiesu instancēs nav lietderīga un ir pretrunā ar procesa efektivitātes principu.

Ierobežojumi sapulces, gājiena vai piketa rīkošanā. Izskatot šāda veida administratīvo lietu, gan iestādei, gan tiesai jāievēro speciālajā normatīvajā aktā noteiktie termiņi, savukārt personai ir būtiski laikus zināt, vai sapulces, gājiena vai piketa rīkošana nav aizliegta. Pēc attiecīgā datuma, kurā persona vēlējusies īstenot iespēju brīvi pulcēties, tiesa var lemt vairs tikai par pārsūdzētā paš­valdības lēmuma (rīcības) prettiesiskumu un iespējamo zaudējumu atlīdzi­nāšanu. Ievērojot minēto, arī šo lietu izskatīšana visās trijās tiesu instancēs nav lietderīga un ir pretrunā ar procesa efektivitātes principu.

No sabiedrisko pakalpo­jumu sniegšanas attiecībām izrietošo strīdu un citu strīdu, kas nodoti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetencē, pārsūdzēšanas kārtība. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata strīdus starp privāt­personām:

1) starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju;

2) starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

Saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 32.panta pirmo daļu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kā obligāta ie­priekšēja ārpustiesas instance izskata no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošos strīdus, kas ar likumu nodoti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetencē, izņemot strīdus par parāda piedziņu no lietotāja par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpo­jumiem. Savukārt likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 35.panta otrā daļa nosaka, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu lietā par strīda izšķiršanu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

Pēc strīdu izskatīšanas Sabiedrisko pakalpojumu regulē­šanas komisijas pieņemtie lēmumi saskaņā ar spēkā esošo regulējumu tiek pārsūdzēti administratīvā procesa kārtībā pēc būtības, un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija attiecīgajā administratīvajā lietā līdz ar to tiek iesaistīta kā viena no procesa dalībniekiem. Tad lieta vairs netiek skatīta kā strīds starp strīdā iesaistītajām privātpersonām, bet kā strīds starp vienu no strīda dalībniekiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Tas ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajiem sabiedrisko pakalpojumu regulē­šanas pamatprincipiem.

Patentu valdes Apelācijas padomes strīdu izskatīšanas kārtība. Strīdi, ko izskata Patentu valdes Apelācijas padome, pamatā attiecas uz privāttiesību jomu, tiem pārsvarā ir civiltiesisks raksturs un administratīvā procesa piemē­rošana to izskatīšanā, kā arī Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumu pārskatīšanas procedūrās, īpaši inter partes strīdu gadījumos (strīdos starp divām privātpersonām iebildumi pret Patentu valdes veiktu rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju), bieži nonāk pretrunā ar strīda būtību. Šajos strīdos sa­bied­rības interešu un publisko tiesību izvērtējums nav galvenais, jo rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācija nav atļauja izmantot attiecīgo objektu komercdarbībā – tā vienīgi palīdz nodrošināt izņēmuma tiesības, kas īpašniekam sniedz papildu priekšrocības komercdarbībā un ļauj kom­pensēt saistībā ar rūpniecisko īpašumu veiktos ieguldījumus.

Būvinspektoru kompetence. Būvinspektoriem piešķirtās būvdarbu kon­troles tiesības un pašvaldības administratīvo aktu piespiedu izpilde (ja adresāts to neizpilda labprātīgi) ir saistīta ar iekļūšanu adresāta nekustamajā īpašumā, visbiežāk – pretēji nekustamā īpašuma īpašnieka gribai. Latvijas Republikas Satversmes 96.pants nosaka privātpersonas tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Savukārt Civillikuma 1082.pants paredz, ka “īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var attiekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi”.

Pašlaik tiesai nav pamata pieņemt lēmumu par piespiedu iekļūšanu nekus­tamajā īpašumā, savukārt likums neierobežo nekustamo īpašumu īpašnieku tiesības un nenosaka obligātu pienākumu ielaist būvinspektorus savā īpašumā. Tādējādi praksē gan būvinspektors, gan pašvaldība, veicot būvniecības kontroles funkciju, nevar to pildīt pilnvērtīgi, jo nevar iekļūt nekustamajā īpašumā, lai konstatētu pārkāpumu vai veiktu administratīvā akta piespiedu izpildi.

II. Risinājumi

1. Tiesu instanču skaita reducēšana

1.variants

Lietās par koleģiālu institūciju lēmumu apstrīdēšanu – konkrētu institūciju koleģiālas institūcijas, kas pieņem sākotnējo lēmumu un kas ir funkcionāli neatkarīgas, pieņem lēmumu koleģiāli, spējot nodrošināt atklātu un objektīvu procesa norisi, un sastāv no īpašā kārtībā ieceltiem kvalificētiem attiecīgās jomas ekspertiem. Pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami Administratīvajā rajona tiesā, bet uzreiz Administratīvajā apgabaltiesā.

Lietās par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies atteikumā izsniegt informāciju vai izziņas izsniegšanā vai atteikumā izsniegt izziņu, neradot personas subjektīvo tiesību aizskārumu, – Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs, izņemot lietas par iestādes faktisko rīcību, kas nerada personas subjektīvo tiesību aizskārumu. Šajās lietās Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā.

Lietās par pašvaldības atteikumu izsniegt atļauju gājiena, mītiņa vai sapulces rīkošanai – Administratīvās rajona tiesas spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā.

Ņemot vērā administratīvā procesa mērķi un minēto tiesu instanču reducēšanas modeļu raksturu, administratīvajā procesā ieviešams uzraudzības institūts. Uzraudzības institūta tiesiskais regulējums veidojams līdzīgi kā šāda institūta regulējums Civilprocesa likumā.

2.variants

Lietās par koleģiālu institūciju lēmumu apstrīdēšanu – ja iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu ir izskatījusi neatkarīga institūcija (kas ir apstrīdēšanas iestāde un kas nav pieņēmusi sākotnējo lēmumu), tā pieņem lēmumu koleģiāli un spēj nodrošināt atklātu un objektīvu procesa norisi, un sastāv no īpašā kārtībā ieceltiem kvalificētiem attiecīgās jomas ekspertiem. Šādas institūcijas lēmums ir pārsūdzams uzreiz Administratīvajā apgabaltiesā.

Lietās par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies atteikumā izsniegt informāciju vai  izziņas izsniegšanā vai atteikumā izsniegt izziņu, kā arī lietās par iestādes faktisko rīcību, kas nerada personas subjektīvo tiesību aizskā­rumu, – Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs.

Lietās par pašvaldības atteikumu izsniegt atļauju gājiena, mītiņa vai sapulces rīkošanai – Administratīvās rajona tiesas spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā.

2. Atsevišķu lietu kategoriju pakļautības maiņa no administratīvajām tiesām uz vispārīgās jurisdikcijas tiesām

No sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošo strīdu pārsū­dzēšanas kārtība – nosakāms, ka lēmumu, ko saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 32.pantu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pieņem kā iepriekšēja ārpustiesas instance, izskatot no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošos strīdus starp divām privātpersonām, nevar pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā, bet, ja privātpersonas šis lēmums neapmierina, tās savu strīdu var turpināt risināt civilprocesuālā kārtībā. Vienlaikus nosakāms, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nav obligāta pirmstiesas strīda izšķiršanas institūcija.

Patentu valdes Apelācijas padomes strīdu izskatīšanas kārtība – problēmas risinājumam Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzību nosaka civilprocesuālā, nevis administratīvi procesuālā kārtībā. Izlemjot jautājumu par administratīvā procesa aizstāšanu ar civilprocesu Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzības lietās, vienlaikus ir jāprecizē un jāpapildina Patentu valdes Apelācijas padomes darbības normatīvais regulējums – piemēram, Patentu valdes Apelācijas padomes locekļu iecelšanas kārtība, funkcionālā neatkarība.

3. Būvinspektoru kompetence

Problēmas risinājumam nepieciešams veikt grozījumus Būvniecības likumā, nosakot, ka būvinspektoram ir tiesības pieaicināt pašvaldības policijas darbiniekus, ja nekustamā īpašuma īpašnieks labprātīgi viņu īpašumā ne­ielaiž, kā arī grozījumus likumā “Par policiju”, nosakot pašvaldības policijas darbi­nieku tiesības, pamatojoties uz tiesas lēmumu, iekļūt nekustamajā īpašumā pret īpašnieka gribu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!