Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par jaunu patērētāju tiesību uzraudzības modeli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.2007., Nr. 197 (3773) https://vestnesis.lv/ta/id/167582

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents Aigars Kalvītis
Saeimas 2007.gada 6.decembra plenārsēdē:

Vēl šajā numurā

07.12.2007., Nr. 197 (3773)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par jaunu patērētāju tiesību uzraudzības modeli

 

4.decembrī Eiropas Savienības patērētāju tiesību aizsardzības komisāre Meglena Kuneva Eiropas Savienības mājā Rīgā piedalījās apaļā galda diskusijā ar patērētāju tiesībās ieinteresētajiem valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju un uzņēmēju pārstāvjiem un ekspertiem par aktuāliem patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem.

Komisāre diskusijā norādīja, ka tradicionāli vienotais tirgus ir orientēts uz uzņēmējiem, tomēr tagad uzmanība jāpārdala par labu patērētājam. “Komisārs Piebalgs ir izteicis svarīgus ierosinājumus enerģētikas tirgus liberalizācijā, tomēr tai galu galā jāpanāk lielāka konkurence un labāka cena patērētājam. Ja šādai politikai nebūs ieguvumu, sabiedrība to neatbalstīs, un tad to īstenot būs praktiski neiespējami,” rezumēja Meglena Kuneva.

Topošā direktīva liek jaunu uzsvaru uz patērētāju tiesībām iekšējā tirgus politikā, norādīja komisāre, iepazīstinot sarunas dalībniekus ar jaunāko likumdošanā. Saskaņā ar viņas teikto 20.–23. janvārī Eiropas Komisija iepazīstinās ar jauno patērētāju tiesību uzraudzības modeli, kuru februārī paredzēts nodot izskatīšanai ES Padomē. “Jaunajā novērtēšanas sistēmā lielāka loma būs atvēlēta ES dalībvalstu skatījumam, taču mēs publicēsim dalībvalstu salīdzinājumus. Runa ir arī par transporta un telekomunikāciju pakalpojumiem, iekšlietām, drošību internetā. Kopš gada sākuma esam saņēmuši 380 viedokļus no dalībvalstīm, kurus izmantosim esošās likumdošanas uzlabošanā. Četru direktīvu vietā tad būs viena – par patērētāju līgumiem, kurā noteiksim minimālās prasības.”

Komisāre ar gandarījumu secināja, ka uzlabojusies sadarbība ar Ķīnu bīstamo preču ražošanas novēršanā. “Esam piespieduši Ķīnu ziņot par šādiem gadījumiem. Līdz šim aptuveni no 500 sūdzībām vainīgo ražotāju atrada 8 gadījumos, taču kopš jūnija Ķīnā jau pārbaudīti 300 paziņojumi, un šī valsts pati nolēmusi slēgt 700 ražotnes.”

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa, raksturojot patērētāju tiesību aizsardzības sistēmu Latvijā, minēja, ka patērētāji sūdzas arvien vairāk. 2006.gada 10 mēnešos bija 1002 sūdzības, bet šogad to ir vairāk nekā 1700 – visvairāk par pakalpojumiem (tūrismā, aviopārvadājumos un būvniecībā). Sūdzību skaita pieaugums skaidrojams ar lielākiem iepirkšanās apjomiem, kā arī ar labāk informētiem patērētājiem, jo tieši pēc izskaidrojošā darba nākamajās divās trīs nedēļās pieaug sūdzību skaits. “Mani vairāk biedētu klusums tirgū, nevis pieaugošais sūdzību skaits,” atsaucās Meglena Kuneva.

Latvijā salīdzinoši maz sūdzību par maldinošu reklāmu, secināja Baiba Vītoliņa. Ekonomikas ministrija pēc savas iniciatīvas nākusi klajā ar ierosinājumu ierobežot reklāmu bezatbildīgiem aicinājumiem uz patēriņa kredītiem.

Tekla Žabova, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja, atgādināja, ka vēl nesen asociācija apvienoja 15 reģionālās nodaļas, taču, trūkstot valsts atbalstam, to skaits samazinājies līdz trim: “Strādādami bez atlīdzības desmit gadus, cilvēki vienkārši “izdega”. Ir reģioni, kuros patērētāju tiesības nedarbojas. Arī eksperti ir tikai Rīgā.”

Komisāre atzina, ka bez nevalstiskajām patērētāju organizācijām tirgus ekonomika nespētu tik ātri attīstīties. Meglena Kuneva vērsās pie ministriju pārstāvjiem (klāt bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Anrijs Matīss) ar aicinājumu sniegt lielāku atbalstu patērētāju aizsardzības nevalstiskajām organizācijām. Šādu lūgumu komisāre tai pašā dienā bija nodevusi gan Saeimas Eiropas lietu komisijai, gan izglītības ministrei Baibai Rivžai. “Taču negaidiet tikai uz Eiropas Komisiju – ir valstis, kurās NVO piesakās dažādiem projektiem, ir valstis (Beļģija, Francija, Spānija, Portugāle), kur patērētāji maksā biedru naudu. EK varētu palīdzēt ar papildu zināšanām, ar apmācību, ar citu valstu pieredzi,” pavēstīja komisāre.

Kluba “Patērētāju atbalsta centra” vadītāja Silvija Vīksniņa komisāri iepazīstināja ar jaunāko sūdzību: “Latviešu ģimene nopirka Ķīnā ražotu mobilo telefonu bērnam. Pēc pāris dienām bērns sāka runāt briesmīgā krievu žargonā, ko bija iemācījis šis telefons. Vai arī to var uzskatīt par bīstamu bērniem?”

“Tas nav joks,” atbildēja Meglena Kuneva. “Es labprāt no tirgus izņemtu visas neestētiskās lietas, taču sliktai gaumei nedrīkstam piemērot bīstamības kritērijus,” atbildēja komisāre. “Bet esmu jūsu pusē, ja vēlaties uzsākt kampaņu par labu gaumi rotaļlietām.”

Vēl Silvija Vīksniņa brīdināja, ka cilvēki neuzticas Eiropas idejai, jo nespējot atšķirt, kad tirgu ietekmē globālie procesi, kad – monopolista diktāts, par piemēru minot “Gazprom” noteiktās gāzes cenas.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henrihs Danusēvičs vērsa komisāres uzmanību uz produktu informācijas adaptēšanu visās ES oficiālajās valodās. “Diemžēl informācija tiek tikai tulkota, bet netiek prasīta tās saprotamība lasītājam.” Ilgstošā sadarbība ar patērētāju organizācijām uzrādot arī mazu atbalstu pētījumiem par preču un pakalpojumu salīdzinošām īpašībām. Vajadzētu pastiprināt interneta veikalu sertifikāciju, ierosina Danusēvičs.

Viņš izteica neizpratni, kāpēc precēm vairs nenoteiks standarta tilpumus – gan tirgotājiem būs grūtības tos izvietot, gan patērētājam – salīdzināt cenas. Piemēram, ja 900 gramu piena pārdošot litra pakas lielumā.

Bertolts Fliks, “airBaltic” prezidents, norādīja, ka direktīvās nav iekļauts, kā cīnīties pret valstu monopoliem, jo “ne jau mūsu vainas dēļ lidojumi kavējas, kas vidēji sasniedz 20 – 25 minūtes. Piemēram, aviodispečeru pakalpojumi virs Polijas ir sliktas kvalitātes. Mums nevajag sodīt sliktos pakalpojumu sniedzējus, bet uzlabot situāciju.”

“Nevis sodīt, bet sadarboties – tieši uz to orientējas patērētāju tiesību aizsardzības politika,” piekrita komisāre Kuneva. “Patērētāji un uzņēmēji ir vienas monētas divas puses.”

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!