Konkurences padomes lēmums Nr.160

Rīgā 2007.gada 28.novembrī (prot. Nr.66, 2.§)

Par lietas neierosināšanu

Par Konkurences likuma 18.panta otrās daļas un trešās daļas 3.punktā un 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA “Aija Vet” darbībās

Konkurences padome 30.10.2007. saņēma AS “Latvijas Zoovetapgāde” (turpmāk – Latvijas Zoovetapgāde) 30.10.2007. iesniegumu par negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu SIA “Aija Vet” darbībās (turpmāk – Iesniegums). Iesniegumā norādīts sekojošais.

Negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpums izpaužas kā Latvijas Zoovet­apgāde komercnoslēpumu saturošas informācijas (datu par Latvijas Zoovetapgāde esošajiem klientiem, sadarbības partneriem [piegādātājiem], darbības principiem, preču cenām un informācijas, kas veicina uzņēmuma ekonomisko izaugsmi veterinārijas preču un pakalpojumu tirgū) iegūšana un izmantošana bez Latvijas Zoovetapgāde piekrišanas, ko savā komercdarbībā pieļauj SIA “Aija Vet”.

Norādīts, ka bijušie Latvijas Zoovet­apgāde darbinieki E.Meškonis, G.Leonoviča un A.Krauze Latvijas Zoovetapgāde komercnoslēpumu saturošo informāciju izmantojuši SIA “Aija Vet” interesēs, sistemātiski no darba datora nosūtot trešajai personai liela apjoma informāciju.

Darba līgumā E.Meškonim, G.Leonovičai un A.Krauzei bija ietverta vienošanās ar Latvijas Zoovetapgāde neizpaust iekšējās kārtības informāciju un citu darbinieka rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums, kā arī nepieļaut nekādas darbības, kas būtu pretrunā darba devēja interesēm un varētu kaitēt tā reputācijai sabiedrībā. Pretēji darba līgumā noteiktajam šie darbinieki ieguvuši un SIA “Aija Vet” interesēs izmantojuši Iesniedzējam piederošu informāciju. Iesniedzējs uzskata, ka šo darbību rezultātā SIA “Aija Vet”:

– ir maldinājusi Iesniedzēja partneri, vācu uzņēmumu “Minitüb” par to, ka SIA “Aija Vet” ir Iesniedzēja meitas uzņēmums, un

– ir maldinājusi Iesniedzēja klientu SIA “Cirmas bekons” par konkrētiem tirgus dalībniekiem, jo E.Meškonis, [kurš šim klientam bija zināms kā Latvijas Zoovet­apgāde darbinieks] ir pieņēmis SIA “Cirmas bekons” pasūtījumu SIA “Aija Vet” uzdevumā.

Konkrētā pārkāpuma izbeigšanai Latvijas Zoovetapgāde sazinājusies ar SIA “Aija Vet” telefoniski un veikusi pārrunas ar SIA “Aija Vet” valdi (A.Zīverti) un darbinieku (E.Meškoni). SIA “Aija Vet” Iesniedzēja prasības nav ņēmusi vērā.

Vadoties no iepriekš minētā, Iesniedzējs lūdzis izvērtēt Iesniegumā norādītos apstākļus atbilstoši Konkurences likuma 18.panta otrās daļas un trešās daļas 3.punkta un 4.punkta normām.

Konkurences padome, ņemot vērā Iesniegumā norādīto un papildus iegūto informāciju,

konstatēja:

[1] Tā kā Latvijas Zoovetapgāde Iesniegums nesatur Konkurences likuma 23.panta otrajā daļā norādīto informāciju un lai iegūtu papildu informāciju, Konkurences padomes Birojs uzaicināja Iesniedzēja pārstāvi sniegt papildu informāciju sakarā ar Iesniegumā norādītajiem apstākļiem.

08.11.2007. tikšanās laikā Latvijas Zoovetapgāde pārstāvis S.Askerovs sniedza šādu papildu informāciju.

Latvijas Zoovetapgāde darbojas veterināro preču un pakalpojumu izplatīšanas tirgū. Uzskata, ka SIA “Aija Vet”, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus un ir tās konkurents, ir negodprātīgi izmantojusi Latvijas Zoovetapgāde komercnoslēpumu saturošu informāciju. Latvijas Zoovetapgāde komercnoslēpums ir: preču cenas, dati par klientiem un ekonomiskās prognozes (salīdzinošie pārskati). Komercnoslēpuma izpaušanas aizliegums Latvijas Zoovet­apgāde darbiniekiem noteikts saskaņā ar darba līgumu.

E.Meškonim, strādājot Latvijas Zoovetapgāde par tirdzniecības pārstāvi, bija pieejama datorprogrammas parole, ar kuras palīdzību viņš varēja piekļūt un izmantot uzņēmuma komercnoslēpumu darba vajadzībām. Klientu datu bāze un informācija par preču cenām bija pieejama arī Latvijas Zoovetapgāde bijušajām darbiniecēm G.Leonovičai un A.Krauzei. Latvijas Zoovetapgāde sadarbības part­nerim “Minitüb” E.Meškonis bija zināms tieši kā Latvijas Zoovetapgāde darbinieks, jo regulāri veica “Minitüb” cūku mākslīgās apsēklošanas produkcijas pasūtījumus. Šī gada februārī E.Meškonis sagatavoja pasūtījumu, kurš pa faksu tika nosūtīts uzņēmumam “Minitüb”. Latvijas Zoovetapgāde, nesagaidījusi šī pasūtījuma izpildi, mēģināja sazināties ar “Minitüb” telefoniski un ar e-pasta palīdzību, lai noskaidrotu pasūtījuma izpildes datumu. Sākotnēji tas nav izdevies un Latvijas Zoovetapgāde radās aizdomas par to, ka, iespējams, SIA “Aija Vet” ir saņēmusi Latvijas Zoovetapgāde paredzētu pasūtījumu sakarā ar iespējamu “Minitüb” maldinājumu [par to, ka SIA “Aija Vet” ir Latvijas Zoovetapgāde meitas uzņēmums]. 2007.gada marta beigās Latvijas Zoovetapgāde konkrēto pasūtījumu saņēma.

14.03.2007. darba attiecības ar E.Meškoni pārtrauktas, jo, Latvijas Zoovetapgāde ieskatā, E.Meškonis sadarbībā ar G.Leonoviču un A.Krauzi SIA “Aija Vet”, nosūtot e-pastā un telefoniski izpaužot Latvijas Zoovetapgāde piederošu informāciju SIA “Aija Vet”, ir darbojies pretēji Latvijas Zoovetapgāde interesēm.

Informācijas par Latvijas Zoovetapgāde izkropļošana un konkurences deformēšana atbilstoši Konkurences likuma 18.panta otrajai daļai un trešās daļas 3.punktam izpaužas tādējādi, ka SIA “Aija Vet” maldina Latvijas Zoovetapgāde klientus par tās saistību ar SIA “Aija Vet”, piedāvājot un apstiprinot Latvijas Zoovetapgāde klientu pasūtījumus no SIA “Aija Vet”. Latvijas Zoovetapgāde atzina, ka tās rīcībā nav konkrētu fiksētu pierādījumu par to, ka minētie darbinieki jebkādā veidā, t.sk. nosūtot informāciju no uzņēmuma datu bāzēm vai izpaužot to telefoniski, būtu izpauduši uzņēmuma komercnoslēpumu. Norādīja, ka SIA “Aija Vet” negodīgas konkurences pārkāpumu apliecina fakts, ka vācu sadarbības partneris “Minitüb” ir maldināts par Latvijas Zoovetapgāde saistību ar SIA “Aija Vet”, ko apliecina Iesnieguma pielikumā pievienotā elektroniskā sarakste starp Latvijas Zoovetapgāde un uzņēmumu “Minitüb”.

Papildus norādīja, ka 2007.gada jūnijā Latvijas Zoovetapgāde vērsās tiesā, lūdzot piedzīt zaudējumus no SIA “Aija Vet”. Tiesa prasības pieteikumu atstāja bez virzības, jo Latvijas Zoovetapgāde tiesas noteiktā termiņā nenovērsa zaudējumu rašanās aprēķina trūkumus.

14.11.2007. Latvijas Zoovetapgāde pārstāvis Konkurences padomei iesniedza šādus dokumentus: vienošanās par darba attiecību izbeigšanu; divus rīkojumus par atbrīvošanu no darba; Latvijas Zoovetapgāde publiskā akciju kopuma akcionāru sarakstu uz 28.06.2001.; SIA “Cirmas Bekons” nosūtītu iesniegumu; prasības pieteikumu pret E.Meškoni, G.Leonoviču, A.Krauzi; Jelgavas tiesas 09.06.2007. lēmuma norakstu, pēdējo E.Meškoņa [janvārī–februārī] sagatavoto pasūtījumu uzņēmumam “Minitüb”.

[2] 14.11.2007. tikšanās ar Konkurences padomes Biroja amatpersonu laikā SIA “Aija Vet” pārstāve A.Zīverte, klātesot zvērinātam advokātam M.Halturinam, sniedza šādus paskaidrojumus.

Lai arī SIA “Aija Vet” darbojas veterinārijas produktu vairumtirdzniecības tirgū, tā uzskata, ka nav Iesniedzēja konkurents, jo šajā tirgū aizņem mazāk nekā 2%. Apliecināja, ka no Latvijas Zoovetapgāde un tās darbiniekiem nav saņēmusi nevienu elektronisko sūtījumu vai pasta vēstuli, telefona sarunas saistībā ar Latvijas Zoovetapgāde piederošu informāciju tai nav bijušas.

SIA “Aija Vet” ir vismaz pieci sadarbības partneri (produkcijas piegādātāji), par kuriem tā uzzināja starptautiskajās izstādēs, kā arī internetā. SIA “Aija Vet” pirmo pasūtījumu no vācu uzņēmuma “Minitüb” veica šī gada 14.martā. Pasūtījumu sagatavoja un pa faksu nosūtīja E.Meškonis un A.Zīverte. Norādīja, ka “Minitüb” nevar būt neskaidrību par SIA “Aija Vet” saistību ar Latvijas Zoovetapgāde, jo A.Zīverte, tiekoties ar “Minitüb” pārstāvi starptautiskajās izstādēs Vācijā un Krievijā, ir informējusi to par SIA “Aija Vet” identitāti. A.Zīverte paskaidroja, ka nekad nav izplatījusi informāciju par SIA “Aija Vet” saistību ar Latvijas Zoovetapgāde, bet pieļauj iespēju, ka trešās personas iespējami varēja uztvert šos uzņēmumus kā mātes un meitas uzņēmumus tāpēc, ka to valdes sastāvā bija personas ar identisku uzvārdu. Norādīja, ka darbinieku E.Meškoņa, G.Leonovičas un A.Krauzes pieņemšana darbā SIA “Aija Vet” nekādā veidā nav saistīta ar tās nolūku saņemt Latvijas Zoovetapgāde komercnoslēpumu saturošu informāciju, bet gan ar vēlmi piesaistīt uzņēmumam pieredzējušus darbiniekus. Tā kā SIA “Aija Vet” valdes locekle A.Zīverte ir arī viena no lielākajiem Latvijas Zoovetapgāde akcionāriem, tad rīcība pret Latvijas Zoovetapgāde nav viņas interesēs.

[3] 16.11.2007. tikšanās ar Konkurences padomes Biroja amatpersonu laikā SIA “Aija Vet” darbinieks E.Meškonis sniedza šādus paskaidrojumus.

E.Meškonis [no 05.01.2004. līdz 14.03.2007.] strādāja Latvijas Zoovetapgāde par tirdzniecības menedžeri. Veicot darba pienākumus, datoru izmantoja ļoti reti, t.i., tikai pie pasūtījuma noformēšanas vai arī lai konstatētu konkrēti savu veikto pasūtījumu apgrozījumu. Darba attiecību sākumā strādāt ar attiecīgajām datorprogrammām nemaz neprata, turklāt visā darba attiecību pastāvēšanas laikā E.Meškonim nebija sava datora un konkrētas darba vietas, līdz ar to viņš izmantoja kopējo uzņēmuma datoru. Lai piekļūtu Latvijas Zoovetapgāde informācijai, darbiniekam, kas strādāja pie konkrētā datora, bija jāievada parole. 

Latvijas Zoovetapgāde klientu loks bija zināms visiem tirdzniecības menedžeriem, kas sadarbojās ar konkrētiem piegādātājiem vai klientiem. Klientu saraksts bija atrodams arī uzņēmuma elektroniskajā datubāzē, bet, tā kā E.Meškonis Latvijas Zoovetapgāde klientus zināja pēc pieredzes, tad praktiski šo sarakstu neizmantoja. E.Meškonim bija zināma informācija tikai par savu veikto pasūtījumu apgrozījumu un saviem finanšu rādītājiem. Latvijas Zoovetapgāde menedžeru sanāksmēs runāja arī par vispārējiem finanšu rādītājiem, taču E.Meškonis tos īpaši nefiksēja. Paskaidro, ka nav nosūtījis vai kā citādi piegādājis jebkādu Latvijas Zoovet­apgāde piederošu informāciju SIA “Aija Vet” vai trešajām personām. Darba attiecības ar Latvijas Zoovetapgāde izbeidza, iesniedzot atlūgumu, jo nevarēja sastrādāties ar vadību, nebija apmierināts ar darba apstākļiem u.c. SIA “Aija Vet” sāka strādāt, jo saņēma SIA “Aija Vet” priekšlikumu saskaņā ar labākiem darba nosacījumiem.

[4] Konkurences likuma 23.panta otrajā daļā norādīts, kādai dokumentāri pamatotai informācijai jābūt norādītai iesniegumā, lai Konkurences padomei būtu pietiekams pamats ierosināt lietu. Atbilstoši šī panta ceturtās daļas 1.punktam Konkurences padome var neierosināt lietu, ja iesniegumā nav ietverta šā panta otrajā daļā paredzētā informācija vai tā ir nepietiekama un iesniedzējs nav iesniedzis papildu informāciju Konkurences padomes noteiktajā termiņā.

Lemjot par lietas ierosināšanu atbilstoši Konkurences likuma 22.panta 1.punktam, Konkurences padome vadās pēc analoģiska principa kā Konkurences likuma 24.pantā noteiktais, ka Konkurences padome var ierosināt lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, kā arī tad, ja Konkurences padomei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt. Pamats uzskatīt, ka pārkāpuma fakti varētu būt, izriet no Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas (pierādījumu) pietiekamības. Ievērojot Konkurences likuma 23.pantā otrajā daļā noteikto tiesisko regulējumu, pati par sevi kādas personas interese, lai tā konkurenta darbības tiktu pārbaudītas, balstoties tikai uz izteiktu apgalvojumu par aizdomām, nevar būt par pamatu lietas ierosināšanai. Personai ir jāiesniedz pietiekami pierādījumi un jāsniedz cita informācija atbilstoši Konkurences likuma 23.panta otrajai daļai.

Prasība pēc pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu, ir saistāma ar mērķi veicināt privātpersonas (tirgus dalībnieka, par kuru iesniegta sūdzība) tiesību ievērošanas principu. Gadījumos, kad runa ir par strīdiem starp konkurentiem, būtiska nozīme ir informācijas pamatotībai un pierādījumiem, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par lietas ierosināšanu. Turklāt jāņem vērā, ka Konkurences likuma 18.panta pārkāpumu ietekme uz konkurenci tirgū tiek vērtēta kā mazāk nozīmīga nekā Konkurences likuma 11. un 13.panta pārkāpumu gadījumā. Tādējādi ar mērķi nodrošināt privātpersonas (konkurenta, par kuru iesniegta sūdzība) tiesību ievērošanu iesniedzēja aizdomu pamatošanai attiecībā uz Konkurences likuma 18.panta minētajiem pārkāpumu tiesiskajiem sastāviem būtu izvirzāmas augstākas prasības nekā Konkurences likuma 11. un 13.panta pārkāpumu gadījumā.

Lemjot par lietas ierosināšanu, ir jāpastāv pierādījumiem, kas līdz saprātīgai ticamības pakāpei pamato aizdomas par to, ka tirgus dalībnieks ir ieguvis, izmantojis vai izplatījis sava konkurenta komercnoslēpumu.

Izvērtējot pierādījumus atbilstoši Konkurences likuma 23.panta otrās daļas 2.punktam un ceturtās daļas 1.punktam, Konkurences padome izvērtē sniegto informāciju, ar ko Iesniedzējs ir pamatojis savas aizdomas un par ko ir iesniedzis pierādījumus.

[5] Izvērtējot Iesniegumā norādītos apstākļus, Iesniedzēja papildus sniegto informāciju, SIA “Aija Vet” un tās darbinieka E.Meškoņa sniegtos paskaidrojumus, Konkurences padome konstatē sekojošo.

[5.1.] Iesniedzēja iebildumi, pirmkārt, ir par to, ka tā bijušie darbinieki E.Meškonis, G.Leonoviča un A.Krauze ieguvuši un SIA “Aija Vet” interesēs izmantojuši uzņēmuma komercnoslēpumu saturošu informāciju. Iesniedzējs uzskata, ka SIA “Aija Vet”, pieļaujot šādu rīcību savā komercdarbībā, ir pārkāpusi Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 4.punktā noteikto negodīgas konkurences aizliegumu.

Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 4.punktā noteikts aizliegums iegūt, izmantot vai izplatīt cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas bez tā piekrišanas, ja tā rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

Saskaņā ar Komerclikuma 19.panta pirmo daļu komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietā un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas;

2) tās nav vispārpieejamas trešajām personām;

3) tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība;

4) to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam;

5) attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.

Iesniegumā norādīts, ka bijušie Latvijas Zoovetapgāde darbinieki E.Meškonis, G.Leonoviča un A.Krauze sistemātiski no darba datora nosūtījuši trešajai personai liela apjoma informāciju, kas izmantota SIA “Aija Vet”.

Pārbaudot Iesniegumā norādītos apstākļus, nav iegūts apstiprinājums Iesniegumā norādītajam. Latvijas Zoovetapgāde pārstāvis paskaidrojis, ka nav fiksētas nekādas nesankcionētas darbības, kas varētu būt veiktas, no uzņēmuma darba datora pārsūtot vai kā citādi piegādājot SIA “Aija Vet” vai citām personām uzņēmumam piederošu informāciju. Konkurences padome nav ieguvusi un Iesniedzējs nav iesniedzis dokumentāri pamatotu informāciju par komercnoslēpumu saturošas informācijas nosūtīšanu vai kādām citām darbībām, kuru rezultātā šī informācija nonākusi SIA “Aija Vet” rīcībā. Kā vienīgo pierādījumu, ka SIA “Aija Vet” ir ieguvusi Latvijas Zoovetapgāde komercnoslēpumu saturošu informāciju, Iesniedzējs ir norādījis un iesniedzis elektronisko saraksti ar preču piegādātāju “Minitüb” un vēstuli, ko Iesniedzējs 14.11.2007. nosūtījis klientam SIA “Cirmas Bekons” nolūkā noskaidrot, vai iepriekš telefoniski saņemtā informācija par to, ka šis klients iespējami veicis Latvijas Zoovetapgāde paredzētu pasūtījumu no SIA “Aija Vet”, ir patiesa.

Pārbaudot lietas materiālus, Konkurences padome secina, ka elektroniskajā sarakstē (2007.gada martā) starp Iesniedzēju un tā sadarbības partneri “Minitüb” ietvertā informācija sakarā ar konkrēta pasūtījuma izpildi, ņemot vērā šīs informācijas saturu, pati par sevi neatbilst komercnoslēpuma statusam, līdz ar to nevar arī konstatēt, ka SIA “Aija Vet” ir ieguvusi Iesniedzēja komercnoslēpumu. Tāpat uz pārbaudāmās tiesību normas sastāvu nav attiecināms fakts, ka SIA “Cirmas Bekons” 14.11.2007. ir nosūtīta vēstule ar lūgumu sniegt informāciju par iespējami Iesniedzējam paredzēta pasūtījuma izpildi, jo šis fakts pats par sevi neliecina, ka SIA “Aija Vet” varētu būt ieguvusi Iesniedzēja komercnoslēpumu saturošu informāciju.

Konkurences padome noraida Iesniedzēja argumentu, ka, sazinoties ar Latvijas Zoovetapgāde esošajiem vai potenciālajiem klientiem, no SIA “Aija Vet” puses tiek pieļautas konkurenci deformējošas darbības. Konkurenci (pastāvošu vai potenciālu ekonomisko jeb saimniecisko sāncensību tirgū starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem) raksturo savstarpēja cīņa par klientiem. SIA “Aija Vet”, uzsākot komercdarbību, ir jāpiesaista jauni klienti, un brīvā tirgus apstākļos tā ir parasta prakse, ka citu tirgus dalībnieku klientiem tiek izteikti piedāvājumi. Šāda piedāvājumu izteikšana pati par sevi nav uzskatāma par negodīgu konkurenci, bet gan par efektīvas konkurences izpausmi. Tas gan nedod komersantam tiesības, piedāvājot savus pakalpojumus, apmelot, noniecināt vai sniegt citādu nepatiesu informāciju par klienta pašreizējo pakalpojumu sniedzēju un šādā negodīgā veidā piesaistīt citus klientus.

Konkrētajā gadījumā nozīme ir apstāklim, ka E.Meškonis, pietiekami ilgu laiku būdams darba attiecībās ar Latvijas Zoovetapgāde, zināja konkrētus klientus, ar kuriem viņš strādāja un regulāri kontaktējās. Tirdzniecības menedžerim laika gaitā klienti kļūst labi zināmi un speciāls to saraksts (datu bāze) darbā nav obligāti nepieciešams. Tas nozīmē, ka tirdzniecības menedžeris ir iegaumējis savus klientus, zina, kur viņi strādā, kā ar viņiem sazināties un kādus produktus piedāvāt. Šāda informācija E.Meškonim, nostrādājot Latvijas Zoovetapgāde 3 gadus, ir labi zināma pēc pieredzes un, lai to izmantotu, nav jāiegūst klientu datu bāze, to pārsūtot vai kā citādi iegūstot datus tālākai izmantošanai. Tas, ka notiek iepriekšējā darba vietā iegūto zināšanu un pieredzes izmantošana jaunajā darba vietā, ir loģiska likumsakarība, un katram darbiniekam ir savi individuāli darba paņēmieni un domu gaita, kuri, mainot darba devēju, nemainās. Kā norādīts, Konkurences likums neaizliedz arī tieši (izmantojot tiešo mārketingu) vērsties pie konkurenta klientiem (ja vien informācija par klientiem iegūta likumīgā veidā), piedāvājot turpmāk izmantot savus pakalpojumus, t.sk. piedāvājot dažādas atlaides, bonusus utt. Tas ir viens no efektīvas konkurences līdzekļiem. Minētais tomēr neļauj darbiniekam nodot jaunajam darba devējam komercnoslēpumu saturošu informāciju, ko tas ieguvis, strādājot pie iepriek­šējā darba devēja. Taču arī šādos gadījumos Iesniedzēja aizdomām, kas ļautu izlemt par lietas ierosināšanu, būtu jābalstās uz pietiekamu pierādītu informāciju, kas apliecinātu komercnoslēpumu ietverošās informācijas iegūšanas, izmantošanas vai izplatīšanas pamatotu iespējamību. Darba likuma 84.pants paredz darba devējam iespēju un tiesības vienoties ar darbinieku par ierobežojumiem strādāt pie konkurenta pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Pretējā gadījumā ierobežojumi iepriekšējā darbā iegūto zināšanu, prasmju un pieredzes izmantošanā nepastāv.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata uzskatīt, ka tikai informācija par to, ka klients, kurš, E.Meškonim, G.Leonovičai un A.Krauzei strādājot Latvijas Zoovetapgāde, bija Latvijas Zoovetapgāde klients un tagad saņēmis piedāvājumu no SIA “Aija Vet”, liecina, ka SIA “Aija Vet” ir ieguvusi un izmanto Latvijas Zoovetapgāde komercnoslēpumu saturošu informāciju (klientu datus, preču cenas un ekonomiskās prognozes). Apstāklis, ka viens Iesniedzēja klients ir saņēmis piedāvājumu arī no SIA “Aija Vet”, neliecina par to, ka SIA “Aija Vet” jebkādā veidā ir ieguvusi Latvijas Zoovetapgāde komercnoslēpumu.

[5.2.] Otrkārt, Iesniedzējs iebildis, ka informācijas par Latvijas Zoovetapgāde izkropļošana un konkurences deformēšana atbilstoši Konkurences likuma 18.panta otrajai daļai un trešās daļas 3.punktam izpaužas tādējādi, ka SIA “Aija Vet” maldina Latvijas Zoovetapgāde sadarbības partnerus (klientus) par tās saistību ar SIA “Aija Vet”, piedāvājot un apstiprinot Latvijas Zoovetapgāde klientu pasūtījumus no SIA “Aija Vet”.

Saskaņā ar Konkurences likuma 18.panta otro daļu par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punktā noteikts aizliegums izplatīt nepatiesu, nepilnīgu vai izkropļotu informāciju par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus un ja tā rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

Konkurences padome noraida Iesniedzēja argumentu par to, ka, ņemot vērā elektroniskajā sarakstē norādīto, uzņēmums “Minitüb” ir maldināts par SIA “Aija Vet” identitāti.

No lietā iegūtiem materiāliem redzams, ka uzņēmumam “Minitüb” atsevišķi ir nosūtīts Latvijas Zoovetapgāde pasūtījums (2007.gada janvāra beigās–februāra sākumā), un SIA “Aija Vet” pasūtījums (2007.gada 14. martā). Konkrētais sadarbības partneris saņēmis divus savā starpā nesaistītus pasūtījumus nevar tikt maldināts par šos pasūtījumus veikušo uzņēmumu identitāti.
Pat vairāk, uzņēmums “Minitüb” elektroniskajā sarakstē ar Latvijas Zoovetapgāde norādījis, ka “Aija Vet” pasūtījums atšķiras no Latvijas Zoovetapgāde saņemtā pasūtījuma (..), ka tā pārstāvis plāno apmeklēt Latvijas Zoovetapgāde un SIA “Aija Vet”, šādi apliecinot, ka tam nav neskaidrību par to, ka Latvijas Zoovetapgāde un SIA “Aija Vet” ir patstāvīgi tirgus dalībnieki. Pats Iesniedzējs šajā pašā sarakstē ar “Minitüb” izskaidrojis, ka “”Aija Vet” nav nekādas saistības ar Latvijas Zoovetapgāde, tā ir atsevišķa nesen dibināta kompānija ar citu adresi. A.Taurītis neuzņemas nekādu atbildību par A.Taurītes un A.Taurītes finansiālajām saistībām un jau esošajiem parādiem”. Turklāt Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punkts attiecas uz gadījumiem, kad nepatiesa, nepilnīga vai izkropļota informācija tiek sniegta par citu tirgus dalībnieku. No konkrētās sarakstes nevar secināt, ka SIA “Aija Vet” sniegusi šādu informāciju par Iesniedzēju, gluži pretēji – var secināt, ka SIA “Aija Vet” uzņēmumam “Minitüb” ir nosūtījusi savu pasūtījumu, šādi sniedzot informāciju par sevi kā konkrēta tirgus dalībnieku.

Papildus Konkurences padome norāda, ka Iesniedzēja iebildumu izvērtēšana par darbinieku E.Meškoņa, G.Leonovičas un A.Krauzes rīcību, kas izriet no civiltiesiskajām attiecībām uz darba līguma un Darba likuma pamata, nav Konkurences padomes kompetencē. Konkurences padomes kompetencē nav izvērtēt darba attiecību sakarā radušos darba līguma vai Darba likuma noteikumu pārkāpumus. Likumdevējs ir piešķīris Konkurences padomei Konkurences likumā un Reklāmas likumā noteiktās tiesības. Līdz ar to Iesniedzējs no darba attiecībām izrietošos prasījumus ir tiesīgs risināt civiltiesiskā kārtībā tiesā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Latvijas Zoovetapgāde atbilstoši Konkurences likuma 23.panta otrās daļas 2.punktā un trešajā daļā noteiktajam nav iesniegusi dokumentāri pamatotu informāciju par pierādījumiem, kas liecina par Konkurences likuma 18.panta otrajā daļā un trešās daļas 3.punktā un 4.punktā noteikto pārkāpumu un uz kuriem pamatots Iesniegums, un šādu informāciju nav ieguvusi arī Konkurences padome, pastāvot konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, nav pamata ierosināt lietu uz Latvijas Zoovetapgāde 30.10.2007. Iesnieguma pamata un ir pieņemams lēmums par lietas neierosināšanu saskaņā ar Konkurences likuma 23.panta ceturtās daļas 1.punktu.

Saskaņā ar Konkurences likuma 23.panta piekto daļu Konkurences padome ir tiesīga atjaunot Iesnieguma izskatīšanu pēc papildu informācijas saņemšanas.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 18.panta otro daļu un trešās daļas 3.punktu un 4.punktu, 23.panta pirmo, otro, trešo daļu un ceturtās daļas 1.punktu, Konkurences padome

nolēma:

neierosināt lietu uz AS “Latvijas Zoovetapgāde” 30.10.2007. Iesnieguma pamata.

Konkurences padomes lēmumu saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme