Valsts sekretāru 2007.gada 6.decembra sanāksmē

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību militārajās mācībās ārvalstīs

6.decembrī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2008.gadā” . Rīkojuma projekts paredz, ka 2008.gadā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīsies šādās militārajās mācībās ārvalstīs: ALLIED REACH, AMBER SEA, BALEX DELTA, BALTIC HOPE 2008, BALTIC SPIRIT, BALTIC SAREX, Baltijas MP mācības, BALTOPS 08, BOLD MERCY, BRAVE BEDUIN, CMX 08, COMBINED ENDEAVOR, COOPERATIVE MACO, CRISES MANAGEMENT, CRYSTAL EAGLE, CWID 2008, DC EX, DEEP DIVEX, ELITE 08, EODEX, KEVADTORM, LATSOF-LITSOF I, LATSOF-LITSOF II, LATSOF-LITSOF III, LOYAL LEDGER NRF11, MCOPLIT 08, MILEX 08, NORTHERN COASTS, NRF 14 BB, NRF 14 konference, NTEC konference, PASSEX POL NAVY, RESCUE TRAINING, SAREX 08, SEA BREEZE, SQUADRON EXERCISE 01/08, SQUADRON EXERCISE 02/08, SQUADRON EXERCISE 03/08 / ROUTE SURVEY 02/08, STEADFAST INDICATOR 08, STEADFAST MOVE I, STEADFAST MOVE II, STORMEX (LIT), STRONG SHIELD un TUNDRA 08.

Dalību minētajās mācībās paredzēts segt no AM budžeta.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par apdrošinātāju atskaitījumiem OCTA fondā

Valsts sekretāru sanāksmē 6.decembrī saskaņošanai ministrijās izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību.

Šā gada 27.septembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi OCTA likumā, kas paredz garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu, līdz ar to ir jāprecizē MK noteikumi par OCTA garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību. Tāpat tiks precizētas normas, kas attiecas uz apdrošinātāju regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem.

Plānots, ka Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (TAB) regresa kārtībā atgūtos līdzekļus par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ziedojumus, dāvinājumus un ieņēmumus no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas fondā varēs iemaksāt arī ārvalstu valūtā.

Paredzams, ka TAB reizi ceturksnī (20 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām) fiksēs fonda līdzekļu apmēru. TAB rakstveidā būs jāinformē apdrošinātāji par fonda līdzekļu apmēru šādos gadījumos:

• ja fonda līdzekļu kopējais apmērs sasniedzis 14 000 000 latu;

• ja fonda līdzekļu kopējais apmērs kļūst mazāks nekā 14 000 000 latu un neatjaunojas līdz šai summai viena mēneša laikā;

• ja fonda līdzekļu kopējais apmērs kļūst mazāks nekā 12 000 000 latu un neatjaunojas līdz šai summai viena mēneša laikā.

Atbilstoši TAB sniegtajai informācijai par garantijas fonda apmēru apdrošinātājiem būs pienākums veikt regulāros ikmēneša atskaitījumus.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredzēs TAB atbildību arī par fonda līdzekļu nodošanu ieguldīšanai. Plānots, ka izmaiņas MK noteikumos stāsies spēkā ar 2008.gada 1.aprīli.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti arī grozījumi MK noteikumos par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem. Izmaiņas paredzēs: ja tiek mainīts valsts pensijas apmērs vai sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, vai saņemto darba ienākumu apmērs (ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli noteikto iepriekšējā kalendāra gada patēriņa cenu indeksu), apdrošināšanas atlīdzību pārrēķina atbilstoši minētajām izmaiņām viena mēneša laikā.

Izstrādājot grozījumus abos MK noteikumos, konsultācijas notikušas un projekts atbalstīts Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja konsultatīvajā padomē, kuras sastāvā ir gan valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, piemēram, Latvijas Automoto biedrības, Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto”, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas, Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras un Latvijas Nacionālo kravas ekspeditoru asociācijas un citām organizācijām.

FM: Par valsts proves pakalpojumu nodevas likmēm

Lai uzlabotu konkurētspēju, paaugstinot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un piedāvājot jaunus pakalpojumus, Valsts sekretāru sanāksmē 6.decembrī tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts proves uzraudzības īstenošanas valsts nodevu. Ar grozījumiem MK noteikumos paredzēts reglamentēt jaunas valsts nodevas likmes un precizēt atsevišķas esošās likmes, kuras ir nesamērīgi augstas vai zemas.

Grozījumi noteiks valsts nodevu likmes tiem pakalpojumiem, kuri nav minēti esošajos noteikumos, bet kuru sniegšana ir uzdota Valsts proves uzraudzības inspekcijai (VPUI) ar ārējiem normatīviem aktiem, tas ir, izstrādājumu testēšanai to atbilstībai preču drošuma prasībām.

Saskaņā ar izmaiņām plānots samazināt papildu maksu par nesašķirotu vai atsevišķi iesaiņotu izstrādājumu apstrādi, savukārt palielināt maksu par neiestrādātu dārgakmeņu ekspertīzi, par rentgenfluorescences spektrometrijas darbiem, kā arī par dārgmetālu izstrādājumu bojājumu ekspertīzi.

Grozījumi arīdzan noteiks valsts nodevas likmes par jauniem pakalpojumiem, ko piedāvā VPUI, lai uzlabotu tās konkurētspēju, tas ir, provēšana, saskaņā ar pasūtītāja lūgumu izmantojot vienīgi rentgenfluorescences spektrometrijas metodi.

Latvijas saimnieciskās darbības veicējiem ir brīva iespēja izvēlēties to proves uzraudzības iestādi Eiropas Savienībā (ES), kurā pārbaudīt un zīmogot savus ievestos vai izgatavotos dārgmetālu izstrādājumus, jo pārbaužu rezultāti tiek savstarpēji atzīti. Galvenais saimnieciskās darbības veicēju izvēli iespaidojošais faktors ir provēšanas un zīmogošanas izmaksu un pakalpojuma sniegšanas kvalitātes attiecība.

Latvijā, attīstoties tautsaimniecībai un pieaugot iedzīvotāju turībai, strauji attīstās dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirgus. Kopš Latvija pievienojusies ES, VPUI provēto dārgmetālu izstrādājumu skaits ir pieaudzis par 56%, tas ir, no 1,12 milj. (2004.gads) līdz 1,75 milj. (2007.gada prognoze) izstrādājumu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par elektronisko sakaru nozari reglamentējošiem noteikumiem

6.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja divus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus – “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība” un “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Elektronisko sakaru direkcija” elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības uzraudzības publisko maksas pakalpojumu cenrādi un samaksas kārtību”.

Pirmie nosaka VAS “Elektronisko sakaru direkcija” (ESD) publisko maksas pakalpojumu izcenojumus un to samaksas kārtību attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības uzraudzību.

Savukārt noteikumu projektā “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība” noteiktas ESD funkcijas un kārtība, īstenojot elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību, kā arī precizēti vairāki citi noteikumi. Šo noteikumu dēļ elektronisko sakaru tīklu ierīkošana un būvniecība kļūst sistemātiskāka, jo ESD kontrolēs būvnormatīva LBN‑262 ievērošanu.

Projektā paredzēts, ka turpmāk elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas tehniskos projektus izskata un atļauju ierīkot elektronisko sakaru tīklus izsniedz ESD. Elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai būvatļauja nav vajadzīga, taču tā ir nepieciešama, veicot elektronisko sakaru būvju būvdarbus. Šajā gadījumā šo būvatļauju izsniedz ESD.

Noteikumos norādīti tie dokumenti, kas pasūtītājam jāiesniedz ESD, lai saņemtu attiecīgās atļaujas, pirms tam veicot pakalpojuma apmaksu ESD atbilstoši jau iepriekš minētajam publiskajam maksas pakalpojumu cenrādim. Šis nosacījums attiecas gan uz elektronisko sakaru komersantiem, gan uz fiziskām personām).

Sagatavojot šo tiesību akta projektu, ņemta vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem.

Izstrādājot abus noteikumu projektus, tiek veicināta konkurence, pamatojoties uz caurskatāmām un publiski pieejamām procedūrām.

Minētie dokumenti vēl jāizskata MK komitejā un jāapstiprina valdībā.

SM: Par ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas paredz ieviest ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām.

Ar nodevas ieviešanu iecerēts atrisināt jautājumu par elektronisko sakaru komersantiem piešķirto numuru efektīvāku izmantošanu – novērst situāciju, kad numuru trūkst, jo tie ir piešķirti komersantam, lai arī reāli netiek izmantoti.

Noteikumu projekts “Par ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām” 6.decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Projekta mērķis ir ne vien noteikt ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām, bet arī tās aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kā arī atvieglojumus.

Ikgadējās valsts nodevas bāzes likme par numerācijas lietošanas tiesībām ir 0,12 lati gadā par vienu numuru. Nodevas apjomu aprēķina par katru numuru vai kodu, uz kuru ir piešķirtas lietošanas tiesības, ņemot vērā bāzes koeficientus piešķirtajam numerācijas resursam, kā arī dienu skaitu, uz cik ilgu laiku tas tiek piešķirts.

Nodeva attieksies uz komersantiem, bet ne uz galapatērētājiem. Tā netiks piemērota arī numuru sērijas, kas sākas ar “116” saskaņotajiem numuriem, jo tie ir paredzēti pakalpojumiem ar sociālo vērtību un valstij ir jānodrošina bezmaksas izsaukumi uz šiem numuriem.

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu un MK rīkojumu “Par koncepciju “Ikgadējā valsts nodeva par radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu lietošanas tiesībām””.

Lai noteikumu projekts stātos spēkā un nodeva tiktu ieviesta, projekts vēl jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par finanšu instrumenta prioritāšu otrā individuālo projektu iesniegumu konkursa nolikumiem

6.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Vides ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” otrā individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums” un “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Vides aizsardzība” otrā individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums”.

Individuālo projektu atklāto konkursu mērķis prioritātē “Ilgtspējīga attīstība” ir veicināt ilgtspējīgu attīstību, uzlabojot resursu izmantošanu un apsaimniekošanu. Savukārt individuālo projektu atklāto konkursu mērķis prioritātē “Vides aizsardzība” ir vides aizsardzība, samazinot piesārņojumu un veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Abi noteikumu projekti izstrādāti, lai uzlabotu projektu novērtējuma līmeni, veicot administratīvo, kvalitatīvo un specifisko izvērtēšanu. Noteikumu projektos ir noteikti administratīvie, kvalitatīvie un specifiskie kritēriji neatkarīgajiem ekspertiem projekta novērtēšanas posmos, kā arī precizēti kritēriju formulējumi un to procentuālais īpatsvars, nodrošinot to vieglāku un precīzāku izpratni un piemērošanu.

Tāpat noteikumu projektos ir precizēts projekta iesniedzējiem maksimāli pieejamais granta apjoms, nosakot, ka no finanšu instrumentiem projektiem pieprasītais līdzfinansējums nedrīkst būt mazāks par 250 000 eiro un nedrīkst pārsniegt 750 000 eiro. Šobrīd spēkā esošās redakcijas nosaka tikai to, ka minimālais pieprasītais granta apjoms nedrīkst būt mazāks par 250 000 eiro.

Projekti sagatavoti, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atklāta konkursa izsludināšanu ne vēlāk kā 2008.gada janvārī.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par jauno sēklu pārdošanu izmēģinājumiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā”, ko 6.decembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi likumā paredzēs bioloģiskās sēklas krājumu uzskaites administratīvās procedūras vienkāršošanu, tas ir, bioloģiskās lauksaimniecības sēklaudzētājam vairs nevajadzēs sniegt informāciju par bioloģiskās sēklas krājumiem, jo Valsts augu aizsardzības dienests jau ir izveidojis attiecīgo informācijas sistēmu.

Likumprojektā noteikts, ka turpmāk no Amerikas Savienotajām Valstīm vai Kanādas ievesto sēklu varēs apliecināt šo valstu Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) izsniegts sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments.

Grozījumi likumā noteiks, ka selekcionārs varēs pārdot izmēģinājumiem un testiem arī jaunās šķirnes sēklas, kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem. Savukārt tām institūcijām, kuras izmēģinās šo šķirņu sēklas, vajadzēs iesniegt to testa rezultātus.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”, ko 6.decembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumi nosaka ikgadējo valsts atbalsta apmēru lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī tā piešķiršanas kārtību.

Atbalsta pasākumu mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produktu efektīvas un ilgtspējīgas ražošanas harmonisku attīstību, veicinot arī lauku sociālekonomisko attīstību. Atbalstāmajiem pasākumiem piešķiramais subsīdiju līdzfinansējums 2008.gadā ieplānots 32 060 415 latu apjomā.

No šīs summas paredzēts atbalstīt šādus pasākumus: lopkopības attīstība – 9 472 000 latu, augkopības attīstība – 1 301 000 latu, izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana – 4 105 500 latu un lauksaimniecības zemes ielabošana – 200 tūkstoši latu.

Savukārt Latvijas un ārvalstu sadarbības projektiem paredzēti 100 tūkstoši latu, atbalstam investīciju veicināšanai lauksaimniecībā – 3,5 miljoni latu, kā arī atbalstam lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai – 700 tūkstoši latu.

Tirgus veicināšanā plānots ieguldīt 2,1 miljonu latu, lauksaimniecības nozaru riska samazināšanā – 1,25 miljonus latu, bet valsts pagaidu atbalsts plānots 167 063 latu apjomā.

Vietējo rīcības grupu integrēto lauku attīstības izmēģinājuma stratēģiju administrēšanas atbalstam paredzēti 49 500 latu un piena produktu iegādei izglītības iestādēs – 809 930 latu. Savukārt 2007.gadā noslēgto līgumu izpildi finansēs 8 305 422 latu apjomā.

Atbalstu, tāpat kā iepriekš, administrēs Lauku atbalsta dienests (LAD). Tāpat arī LAD nodrošinās informācijas pieejamību par atbalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Tā kā līdzšinējie valsts atbalsta pasākumi ir bijuši efektīvi, kā arī ir saglabājies valsts atbalsta pasākumu apjoma līmenis, nacionālo subsīdiju nozīme lauksaimnieciskajā ražošanā turpmākajos gados pieaugs. Vienlaikus saglabāsies tā galvenās funkcijas, tas ir, daļēji tiks kompensētas ražošanas izmaksas, ņemot vērā pieaugošās vides, pārtikas drošības un nekaitīguma prasības, kā arī pieaugs produkcijas ražošanas apjomi sektoros ar zemu pašnodrošinājuma līmeni. Daļa atbalsta finansējuma tiks novirzīta cilvēkresursu attīstībai un zinātnei. Tāpat tiks nodrošināta lauksaimniecības politikas stabilitāte un attīstības optimizācija. Izmantojot progresīvas audzēšanas metodes, paaugstināsies dzīvnieku produktivitāte.

ZM: Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu izlietojuma uzraudzību veterinārārstu praksēs

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, ko 6.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi nepieciešami, lai noteiktu, ka Pārtikas un veterinārais dienests veiks to praktizējošo veterinārārstu un veterinārmedicīniskās aprūpes komersantu uzraudzību, kuri dzīvnieku ārstēšanā izmanto Latvijā kontrolējamās narkotiskās un psihotropās vielas un zāles. Līdz šim likumā nebija ierakstīta funkciju sadale šādai uzraudzībai.

ZM: Par savstarpējās atbilstības konsultāciju pakalpojumu sniedzēju atzīšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā atzīst savstarpējās atbilstības konsultāciju pakalpojumu sniedzējus, to darbības uzraudzība un kontrole”, ko 6.decembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumos noteiks kārtību, kādā tiks atzīti savstarpējās atbilstības konsultāciju sniedzēji, kā arī noteiks katras savstarpējās atbilstības jomas konsultantu atestācijas kārtību. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt lauksaimniekiem nepieciešamās informācijas pieejamību par savstarpējās atbilstības jautājumiem. Noteikumu izpildes uzraudzību un kontroli veiks Lauku atbalsta dienests.

Par pakalpojumu sniedzēju varēs atzīt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētu juridisku personu vai vairākus pretendentus kopā saskaņā ar savstarpēji noslēgto sadarbības līgumu, ja izpildīti noteikumos minētie nosacījumi.

Savstarpējās atbilstības konsultantu atestācijai Latvijas Lauksaimniecības universitāte izveidos komisiju piecu cilvēku sastāvā, no kuriem trīs būs universitātes un divi Lauksaimnieku sadarbības organizāciju padomes deleģēti pārstāvji. Konsultants, kas vēlēsies iegūt apliecību par zināšanām, līdz katra gada 1.janvārim, 1.aprīlim, 1.jūlijam vai 1.oktobrim iesniegs komisijā iesniegumu.

Ja uz konsultāciju sniedzēja atzīšanu pretendēs vairāku pretendentu izveidota grupa, tad grupu pārstāvēs viens pretendents. Atzīšanas apliecību izsniegs uz sešiem gadiem, un tajā norādīs pakalpojuma sniedzēja nosaukumu, juridisko adresi un apliecības derīguma termiņu.

Pakalpojumu sniedzējs slēgs līgumu ar lauksaimnieku par konsultācijām, konsultēs lauksaimnieku, apmeklēs viņa saimniecību, kā arī aizpildīs saimniecības apmeklējuma lapu divos eksemplāros, no kuriem viens paliks saimniecībā, bet otrs – pie pakalpojumu sniedzēja.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMEPLS: Par valsts informācijas sistēmu savietotāju

Valsts sekretāru sanāksmē 6.decembrī izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par valsts informācijas sistēmu savietotāju izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību, kā arī kārtību, kādā nodrošināma valsts informācijas sistēmas funkcionalitāte integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju”. Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmu likuma 4.panta sesto daļu, un attiecas uz publiskās pārvaldes politikas jomu.

Tas nosaka kārtību, kādā notiek valsts informācijas sistēmu savietotāju izveidošana, uzturēšana un darbība, kā arī kārtību, kādā nodrošināma valsts informācijas sistēmas funkcionalitāte integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, izmantojot sistēmu savietotāju.

Sistēmu savietotāja izveidošana nodrošinās savietotāju nedublēšanos un netiks izveidoti sistēmu savietotāji ar nenozīmīgu funkcionalitāti. Līdz ar to valsts informācijas sistēmas turētājam nav jāiegulda finanšu līdzekļi analogas saskarnes izveidei ar citu valsts informācijas sistēmu, lai nodrošinātu integrētu valsts informācijas sistēmu funkcionēšanu. Sistēmu savietotāja izveidošana un tā pakalpojumu izmantošana ir brīvprātīga un atkarīga no iestāžu savstarpējās vienošanās. Tā kā noteikumi nosaka tikai procedūru un prasības sistēmu savietotāja izveidei un uzturēšanai, bet neuzliek pienākumu tos veidot un izmantot valsts informācijas sistēmu funkcionalitātei starp institūcijām, nav paredzēts plānot papildu budžeta līdzekļus, kā arī veidot jaunas institūcijas noteikumu projekta realizēšanai.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts