Par NATO valstu ārlietu ministru sanāksmi Briselē
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ārlietu ministru sanāksmē Briselē 7.decembrī NATO dalībvalstu ārlietu ministri vienojās par nepieciešamību uzlabot militāro un civilo spēku koordināciju Afganistānā, īstenojot visaptverošu pieeju drošības un stabilitātes veicināšanai Afganistānā.
Tāpat ministri apstiprināja, ka NATO miera uzturēšanas misija Kosovā arī turpmāk veiks savu darbu uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes rezolūcijas Nr.1244 pamata.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš norādīja, ka dalība NATO militārajā operācijā ISAF (International Security Assistance Force) Afganistānā ir Latvijas galvenā prioritāte drošības politikas jomā.
Darba sesijas ietvaros, diskutējot par Kosovas nākotnes statusu, Māris Riekstiņš uzsvēra transatlantiskās sabiedrības konsekventas un vienotas nostājas nozīmi šajā jautājumā, lai veicinātu situācijas stabilizāciju Kosovā.
Atsaucoties uz Latvijas pieredzi, Māris Riekstiņš NATO paplašināšanās kontekstā atzīmēja, ka perspektīva dalībai NATO ir būtiska jauno demokrātiju izveides procesā, taču visām pašreizējām NATO kandidātvalstīm ir jānodrošina sava atbilstība alianses izvirzītajiem kritērijiem.
Runājot par jaunajiem drošības politikas izaicinājumiem, Latvijas ārlietu ministrs pauda atbalstu Igaunijas iniciatīvai palielināt NATO spējas kiberaizsardzības jomā, norādot, ka Latvija piedalīsies NATO kiberaizsardzības centra (NATO Centre of Excellence for Cyber-Defence) projekta īstenošanā.
NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē, kā arī NATO un Krievijas ārlietu ministru tikšanās laikā diskusiju uzmanības lokā bija arī jautājums par Līgumu par parasto bruņojumu Eiropā un pretraķešu aizsardzību.