Piedaloties ES un Āfrikas valstu samitā Lisabonā

Valsts prezidents Valdis Zatlers 8.decembrī piedalījās ES–Āfrikas valstu samitā Lisabonā. Papildus samita oficiālajai programmai Valsts prezidentam bija arī vairākas neformālas tikšanās ar valstu līderiem, kas piedalās samitā.

Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Ēģiptes prezidentu Hosni Mubaraku, ar kuru pārrunāja Latvijas un Ēģiptes divpusējās attiecības, īpaši uzsverot iespēju un nepieciešamību intensificēt sadarbību ekonomikas un kultūras jomā. Abu valstu prezidenti pārrunāja Latvijas un Ēģiptes ekonomiskās intereses daudzpusējās sadarbības, piemēram, Eiropas Savienības un Āfrikas valstu sadarbības ietvaros. Sarunas laikā Valsts prezidents uzsvēra, ka abu valstu attiecību intensifikācijas katalizators būs Latvijas vēstniecības atvēršana Ēģiptes galvaspilsētā Kairā. Diplomātiskajā līmenī tikmēr notiek darbs pie iespējamas abu valstu vadītāju oficiālas tikšanās. Nepieciešamību intensificēt politiskos kontaktus nosaka tas, ka Ēģipte ir viena no ietekmīgākajām Āfrikas un arī Arābu līgas valstīm.

Valsts prezidenta Valda Zatlera un Ēģiptes prezidenta Hosni Mubaraka sarunas gaitā tika arī atzīmēts Latvijas speciālistu ieguldījums Ēģiptes kultūras pieminekļu izpētes un saglabāšanas jomā. Jāpiebilst, ka Ēģipte ir vienīgā no Āfrikas valstīm, kurā Latvijai ir diplomātiskā pārstāvniecība.

ES–Āfrikas valstu samita laikā Valsts prezidents neformāli tikās arī ar vairākiem Eiropas valstu vadītājiem, piemēram, Čehijas ārlietu ministru Karelu Švarcenbergu, Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu, Bulgārijas prezidentu Georgiju Parvanovu, kā arī samita namatēvu – Portugāles prezidentu Anibalu Kavaku Silvu. Ar Eiropas valstu vadītājiem Valsts prezidents pārrunāja Eiropas Savienības aktualitātes, kas saistītas vai izriet no Reformu līguma parakstīšanas nākamās nedēļas vidū, piemēram, ES kaimiņu politiku.

9.decembrī Valdis Zatlers turpināja vizīti Lisabonā, kur piedalījās Eiropas Savienības – Āfrikas valstu samitā.

Uzstājoties ar uzrunu samita plenārsēdē, Valsts prezidents akcentēja vairākus būtiskus starptautiskās politikas jautājumus. Piemēram, daudzām Āfrikas valstīm aktuālos cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumus, attīstības sadarbības programmas, kā arī klimata izmaiņu un globālās sasilšanas jautājumus. Savā uzrunā Valsts prezidents vērtēja starptautiskās sabiedrības atbildību, risinot globālās sasilšanas radītās problēmas, kā arī norādīja uz konstruktīva dialoga un sadarbības nepieciešamību klimata izmaiņu jautājumos. Turklāt, kā teica Valsts prezidents, sekmīgu klimata izmaiņu radīto problēmu risināšanu, ieviešot un izmantojot modernas tehnoloģijas, nereti apgrūtina labas pārvaldības principu neievērošana, nesakārtota uzņēmējdarbības vide, kā arī cilvēktiesību un brīvību ignorance.  

“Vislabāk demokrātijas priekšrocības var novērtēt tie, kuri zina, ko nozīmē dzīvot totalitārā valstī. Piemēram, mana valsts – Latvija – vairāk nekā 50 gadus bija prettiesiski iekļauta Padomju Savienības sastāvā. Šajos garajos okupācijas gados mēs ik dienas izjutām, ko nozīmē rupji cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumi, ko nozīmē vārda brīvības ignorance, nedrošība un liegums atstāt valsti. Taču jāsaka, cilvēku vēlme runāt un domāt dzimtajā valodā, nebaidīties paust savu viedokli, kā arī pašiem veidot un pārvaldīt savu valsti lika pamatu neatgriezeniskām izmaiņām sabiedrībā – lika pamatu mūsu valsts neatkarības atgūšanai. Šodien varu teikt, ka pēdējo gadu laikā esam spējuši uzbūvēt modernu sabiedrību, kura balstīta demokrātijas pamatvērtībās – cilvēktiesības, laba pārvaldība un tirgus ekonomika šodien ir neatņemama mūsu valsts sastāvdaļa. Minot savas valsts piemēru, gribu norādīt, ka izmaiņas ir iespējamas. Tām nepieciešams vien noticēt un apjaust, ka iespējams mainīt ne vien režīmu, likumus, valdošās vērtības un izpratni par lietu kārtību, bet arīdzan, kas ne mazāk svarīgi, ir iespējams mainīt attieksmi pret savu valsti un vidi, kādā dzīvojam. Veiksmes stāsts ir iespējams, turklāt ne vien Eiropā, bet arī Āfrikā. Kā valsts, kas pārdzīvojusi straujas izmaiņas, spējam dalīties pieredzē un piedāvāt zināšanas, kuras šo izmaiņu gados esam uzkrājuši. Taču tajā pašā laikā jāsaka, nav divu vienādu valstu, nav divu vienādu veiksmes stāsta scenāriju. Un tā ir katras valsts līdera atbildība – izvēlēties savai valstij un savai tautai piemērotāko,” teica Valsts prezidents.

Divas dienas ilgušais samits noslēdzās svētdienas pēcpusdienā ar kopīgu vienošanos par stratēģisko sadarbību un rīcības plānu šīs sadarbības īstenošanai. Stratēģiskās sadarbības galvenie mērķi ir ANO Tūkstošgades mērķu sasniegšana, ilgtspējīgas miera un drošības arhitektūras izveidošana, investīciju vides attīstība, izaugsmes un labklājības veicināšana, labas pārvaldības un cilvēktiesību principu ievērošana.