Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

• Arta Snipe, Normunds Šlitke. “Atbildētājs prasībā par zemes nomas līguma noslēgšanu”

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pants bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (atskaitot likumā minētos izņēmumus, kad tiem zemes īpašuma tiesības netiek atjaunotas) pēc pieteikuma iesniegšanas par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja uz tās atrodas trešajām personām piederošas celtnes, paredz trīs iespējas, no kurām mantinieks var izvēlēties: pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu uz konkrēto zemesgabalu un saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas maksu; pieprasīt nodot viņiem īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu zemesgabalu; saņemt vienreizēju kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Kopš 1997.gada 3.jūlija spēkā ir regulējums, ka ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā, un zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības. To likums nosaka arī šobrīd.

• Elizabete Krivcova. “Saistību tiesību komentāri. Laiks un vieta tiesiskā darījumā”

Termiņu var noteikt absolūti un relatīvi. Absolūts termiņš tiek noteikts kā zināms kalendārais datums. Relatīvs termiņš tiek noteikts kā laika posms – gads, mēnesis, nedēļa, diena. Civillikums nedefinē termiņa sākšanās brīdi, tomēr pēc vispārīga noteikuma relatīvo termiņu sāk skaitīt nākamajā dienā pēc notikuma.

Aprēķinot termiņu mēnešos, netiek ņemts vērā, cik attiecīgajā mēnesī ir dienu, bet tiek ievērots tas pats datums pēdējā mēnesī, savukārt par mēneša vidu ir jāuzskata 15.datums. Kalendārā diena ilgst no pusnakts līdz pusnaktij, relatīvā diena ilgst no attiecīga laika brīža vienā dienā līdz atbilstošam laika brīdim nākamajā dienā. Šaubu gadījumā ir jāizmanto kalendārā diena, pieņemot, ka termiņa sākums ir nākamā diena. Tātad, ja darbība ir jāizdara vienas dienas laikā, parādnieks var to veikt līdz nākamās dienas beigām. Izņēmuma gadījumos, ja uz to ir skaidra norāde, “diena” var nozīmēt gaišu diennakts laiku.

• Dimitrijs Trofimovs. “Saglabājamo datu problemātika”

2007.gada 3.maijā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīva 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK.

Jānorāda, ka Latvijā līdz šim spēkā bija regulējums, kas attiecas tikai uz noslodzes datiem un atrašanās datiem. Minētā direktīva noteica par pienākumu saglabāt un nodot datus plašākā apjoma, proti, papildus noslodzes datiem un atrašanās datiem tiek paredzēti arī ar tiem saistītie dati, kas ir nepieciešami abonenta vai lietotāja identificēšanai.

• Evija Vīnkalna. “Cēloņsakarības loma grupveida nodarījumos”

Dažādu valstu krimināltiesībās, gan pētot cēloņsakarības jautājumu, gan vairāku personu kopīgu piedalīšanos vienā nodarījumā, īpaša uzmanība tiek pievērsta arī šo divu institūtu savstarpējai saistībai, akcentējot cēloņsakarības lomu vairāku personu izdarītos noziedzīgos nodarījumos. Raksta ietvaros tiks akcentēta cēloņsakarības loma dalībā un atsevišķās dalības formās.

Krimināltiesībās kā viens no noziedzīga nodarījuma sastāva elementiem tiek atzīta noziedzīga nodarījuma objektīvā puse, kas ir personas uzvedības ārējā izpausme, kura rada vai var radīt kaitīgas izmaiņas apkārtējā pasaulē. Kā pamatpazīmes jeb obligātās pazīmes, kas raksturo noziedzīga nodarījuma ar materiālo sastāvu objektīvo pusi, ir darbība vai bezdarbība, darbības vai bezdarbības rezultātā radītās kaitīgās sekas un cēloņsakarība starp personas darbību vai bezdarbību un kaitīgajām sekām.

“Jurista Vārda” redakcija