Uzruna konferencē “Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai” 2007.gada 11.decembrī:

Godātais Ozola kungs [Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols]!

Konferences organizatori, dalībnieki un godātie uzņēmēji!

Ozola kungs tāpat kā visi uzņēmēji ātri runā un ātri soļo, tāpēc es domāju, ka konference šodien būs bagāta ar daudzām radošām domām un rezultātiem, kā tas uzņēmējdarbībā pieņemts.

Man ir patiess gods un prieks sveikt jūs šajā uzņēmējiem nozīmīgajā konferencē, kas iezīmē nākamā Eiropas Savienības fondu izmantošanas perioda sākumposmu. Vēl nekad Latvija nav saņēmusi tik ievērojamus finanšu resursus kā stimulu savai attīstībai, lai virzītos modernas, efektīvas un konkurētspējīgas ražošanas virzienā. Tā ir vienreizēja iespēja Latvijas uzņēmumiem un valstij kopumā – ar Eiropas Savienības palīdzību likt pamatus Latvijas nākotnei. Šodienas konferences uzdevums ir dot sava veida “ceļa karti” ES fondu apgūšanai un atbildēt uz vēl neskaidrajiem jautājumiem par ES struktūrfondiem un valsts atbalsta shēmām.

Latvija jau labu brīdi atrodas straujas ekonomiskās izaugsmes periodā, ko lielā mērā veicinājusi Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un ārējo finanšu resursu, tai skaitā ES struktūrfondu, pieejamība. Atskatoties uz pieredzi ES fondu apgūšanā pirmajos trijos gados, ir gūtas atziņas, kas būtu uzlabojams nākamajos sešos gados, piemēram, ir sākti projekti, kurus pašlaik nav iespējams pabeigt, jo to īstenotāji nav rēķinājušies ar cenu pieaugumu būvniecības nozarē. Vēlētos uzsvērt, ka ES fondu ieviešana nedrīkstētu neprognozējami kurināt jau tā augsto inflācijas līmeni valstī.

Svarīgākajai ES fondu izmantošanas prioritātei ir jābūt ražošanas ar augstu pievienoto vērtību veicināšanai. Ir jāatbalsta inovatīva, zināšanās balstīta uzņēmējdarbība, jāveicina konkurētspēja starptautiskajos tirgos. Būtisks valsts uzdevums šajā jomā ir sniegt garantijas inovatīvas uzņēmējdarbības sākšanai, kā arī sniegt eksporta garantijas. Nozīmīgas investīcijas izglītībā un cilvēku kvalifikācijas paaugstināšanā palīdzēs panākt pakāpenisku produktivitātes līmeņa pieaugumu. Tas savukārt dos iespēju cilvēkiem apgūt vajadzīgās prasmes, lai varētu strādāt tajās nozarēs, kur darbaspēks sāk pietrūkt. Esmu jau vairākkārt uzsvēris, ka reformas izglītības sistēmā visos tās līmeņos ir nepiedodami aizkavējušās un tas ir nopietns šķērslis ceļā uz modernu ekonomiku.

Valsts attīstībai ir svarīga arī pamata infrastruktūras un būvju attīstība, taču vajadzētu rūpīgi sekot, lai nepieļautu pārmērīgu lielo celtniecības projektu sadārdzinājumu. Latvijas ekonomika ir tik maza, ka katra lielāka finansējuma pieplūde un apjomīgu ES finansētu projektu īstenošana jūtami ietekmētu situāciju tautsaimniecībā. Un tas pašreizējās augstās inflācijas apstākļos nav pieļaujams.

ES fondu apguve būs tik veiksmīga, cik saprātīgi mēs tērēsim nacionālos līdzekļus un savus privātos līdzekļus. Mēs vēlamies, lai ES fondi dotu mūsu ekonomikai maksimāli pozitīvu ilgtermiņa rezultātu. Tādēļ ES līdzekļu apgūšanas pamatā jābūt skaidrai plānošanai un stingrai ieguldījumu lietderības izvērtēšanai. Tajā pašā laikā projektu vadības administratīvajām prasībām vajadzētu nevis palielināties, bet gan samazināties un vienkāršoties. Vēlētos uzsvērt, ka atbildīgajām institūcijām regulāri jāvērtē līdzekļu izmantošanas lietderība atbalsta programmās, lai jau 2009.gadā, ja tas būs nepieciešams, varētu veikt prioritāšu izmaiņas ES fondu sadalē.

Dāmas un kungi!

Latvijas uzņēmēji saskaras ar aizvien sīvāku konkurenci gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Domāju, ka ikviens zālē sēdošais piekritīs, ka ir svarīgi izmantot Eiropas Savienības līdzekļus mūsu uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai un jaunu nišu un sadarbības iespēju meklēšanai. Tikai no mūsu prasmes un veiksmes saimniekot būs atkarīgs, vai mēs, mūsu bērni un mazmazbērni tepat Latvijā varēs baudīt to pašu materiālās labklājības, izglītības un veselības aprūpes līmeni, kāds šobrīd ir attīstītākajās Eiropas un pasaules valstīs.

Latvijas ekonomiskās attīstības tempi nu jau vairākus gadus ir bijuši visstraujākie Eiropas Savienībā. Šī straujā attīstība, ko pavadījusi aizvien pieaugoša inflācija un tekošā konta deficīts, ir radījusi mūsu ekonomikai reālus “pārkaršanas” draudus, liekot valdībai domāt par pasākumiem to novēršanai. Īstenojot šos pasākumus, mūsu ekonomikas izaugsme varētu nebūt tik strauja kā līdz šim, taču tā nedrīkstētu apstāties vai būtiski samazināties. Mums visiem ir svarīgi, lai tā palēninātos pakāpeniski, paralēli panākot, ka samazinās mūsu patēriņš, bet vienlaikus palielinās ražošana, un panākot, ka produktivitātes pieaugums ir samērojams ar darba samaksu.

Runājot par situāciju ekonomikā, vēlētos uzsvērt, ka jaunajai valdībai būs nekavējoties jāizvērtē un jāīsteno ekonomikas stabilizācijas pasākumi. Tādēļ esmu izvirzījis konkrētas prasības ekonomikā Saeimā pārstāvētajām partijām un jaunajam valdības veidotājam. Uzskatu, ka inflācijas rādītāju samazināšana un stabilizācija ir un paliks mūsu svarīgākais uzdevums līdz brīdim, kad varēsim ieviest eiro. Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka eiro ieviešana ir mūsu stratēģiskais mērķis, pat vēl vairāk – tas ir mūsu nacionālās drošības un ekonomiskās stabilitātes jautājums.

Tuvākajā laikā būs jārisina arī darba tirgus problēmas – gan lai samazinātu darbaspēka aizplūšanu no Latvijas, gan lai nodrošinātu mūsu tautsaimniecību ar kvalificētiem speciālistiem. Jautājums par darba tirgus atvēršanu prasa skaidras atbildes un risinājumus jau šodien.

Viens no svarīgiem uzdevumiem ilgtermiņā ekonomikā ir Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšana. Par ES fondu sadali atbildīgajām institūcijām ir jāraugās, lai arī enerģētikas sektoram un energoefektivitātes uzlabošanai nākamajā plānošanas periodā tiktu piešķirti adekvāti līdzekļi.

Dāmas un kungi!

Nākamajos sešos gados ieliktais pamats mūsu ekonomikas tālākai izaugsmei lielā mērā noteiks, kā varēsim īstenot savas intereses un panākt mūsu valsts attīstību ilgtermiņā. Tādēļ mums jābūt skaidrībā par valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm un stratēģiju to īstenošanai. Ieguldījumiem, ko veicam šodien, jāsniedz mums vairākkārtīga atdeve nākotnē. Tādas iespējas mums vairs nebūs!

Noslēgumā vēlu uzņēmējiem būt radošiem un enerģiskiem, attīstīt kvalitatīvas biznesa idejas un piesaistīt tām Eiropas Savienības finansējumu. Bet vēl būtiskāk – valsts ierēdņiem, kas ir iesaistīti šajā ES fondu sadalē, vēlētos atgādināt, ka tieši no jums atkarīgas uzņēmēju iespējas vieglāk un vienkāršāk pārvarēt administratīvās procedūras. Jums ir jānodrošina atklātība un godīgums, kā arī pretimnākšana, sniedzot palīdzību un padomu uzņēmējiem. Šo principu ievērošana ir īpaši svarīga, lai ES struktūrfondi pietiekamā daudzumā nonāktu arī Latvijas reģionos un veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanu valstī.

Es novēlu jums šodien radošām idejām un sarunām bagātu dienu un veiksmi uzņēmējdarbībā arī turpmāk!

Valsts prezidenta preses dienests