Par nepieciešamību reformēt zivsaimniecības kontroli
Eiropas Komisija 5.decembrī atzinīgi novērtēja Revīzijas palātas publicēto ziņojumu par datu vākšanu, kontroli un noteikumu izpildi saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP).
Komisija jau iepriekš bija nolēmusi, ka KZP kontroles tiesiskā regulējuma pārskatīšana būs viena no stratēģiskajām prioritātēm tās 2008.gada darba programmā, un Revīzijas palātas ziņojums ir labs pierādījums nepieciešamībai pamatīgi reformēt KZP iestrādāto kontroles politiku. Palāta minētajās jomās ir veikusi plašu revīziju, kas aptvēra gan Komisijas funkcijas, gan zivsaimniecības pārvaldības iestāžu darbu KZP noteikumu īstenošanā sešās dalībvalstīs, proti, Dānijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā un Apvienotajā Karalistē. KZP kontroles, datu vākšanas un noteikumu izpildes mehānismi dalībvalstīs tiek ieviesti saskaņā ar visā Eiropas Savienībā kopīgiem pamatprincipiem. Revīzijas palāta šajās jomās konstatēja būtiskas nepilnības, kuras, pēc Palātas uzskatiem, ir pietiekami nopietnas, lai apdraudētu uz nozvejas ierobežojumiem balstītas zivsaimniecības pārvaldības pareizu darbību. Komisija kopumā piekrīt Revīzijas palātas secinājumiem, kuri apstiprina tās viedokli, ka 2002.gada KZP reforma minētajās jomās nav bijusi pietiekami tālejoša. Komisija jau ir ierosinājusi tiesību aktus, kurus īstenojot būs iespējams novērst dažas Revīzijas palātas norādītās problēmas, jo īpaši nepilnības datu vākšanas jomā. Tagad Komisija ir iecerējusi sadarboties ar dalībvalstīm un visām ieinteresētajām aprindām, lai risinātu sasāpējušos jautājumus un panāktu to, ka KZP veido patiesi ilgtspējīgu pamatu Eiropas zivsaimniecībai.
Eiropas zivsaimniecības un jūrlietu komisārs Džo Borgs atzina: “Revīzijas palātas ziņojums ir sagatavots īstajā brīdī. Komisija 2008.gada otrajā pusē plāno iesniegt jaunu regulu par zivsaimniecības kontroli. Lielākā daļa no Palātas secinājumiem sakrīt ar mūsu veiktajā analīzē konstatēto. Izmantojot Revīzijas palātas secinājumus, Komisija tagad sadarbosies ar dalībvalstīm Padomē un ar visām ieinteresētajām aprindām, lai izveidotu pilnvērtīgu kontroles sistēmu KZP.”
KZP 2002.gada reformas iemesls bija vajadzība modernizēt un nostiprināt tiesisko regulējumu, lai tas darbotos iespējami optimāli. Kopš tā laika Komisija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus tieši tajās jomās, ko tagad izvērtējusi Revīzijas palāta. Ziņojumā īpaša vērība pievērsta dažām tehniskām problēmām datu vākšanā un pārvaldībā, tieši tās risinātas nesen pieņemtajā regulā par elektroniskās ziņošanas sistēmām. Par Komisijas apņemšanos izveidot piemērotus kontroles un noteikumu izpildes mehānismus liecina arī nesen pieņemtā regula par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, tajā iestrādāts kontroles princips “no tīkla līdz galdam”.
Revīzijas palāta izvērtēja konkrētās kopējās zivsaimniecības politikas jomas, proti, datu vākšanu, kontroli un noteikumu izpildi, jo tā uzskata, ka tieši šīs sfēras ir būtiskas uz nozvejas ierobežojumiem balstītas zivsaimniecības pārvaldības politikas netraucētai darbībai.
Galvenie Revīzijas palātas secinājumi ir šādi:
• dalībvalstu savāktie zvejas dati nav drošticami, tie ir nepilnīgi un nepietiekami kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu noteikšanai;
• valstu veikto inspekciju procedūras pārkāpumu atklāšanai un novēršanai ir neefektīvas; kā arī
• sodi, kurus valsts iestādes uzliek par atklātajiem pārkāpumiem, nav pietiekami bargi, lai atturētu no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas.
Turklāt Revīzijas palāta norāda, ka Komisijai trūkst pilnvaru, lai laikus un pārliecinoši iespaidotu dalībvalstis, ja tās neievēro KZP noteiktās saistības, kā arī līdzekļu, lai efektīvi verificētu dalībvalstu sniegtos datus vai novērtētu to veikto inspekciju rezultātus.
Palāta secina, ka efektīvu politiku, kuras pamatā ir nozvejas ierobežojumi, nav iespējams īstenot, ja datu vākšanas, kontroles un noteikumu izpildes mehānismi nedarbojas pareizi.
Komisija atzinīgi novērtēja ziņojumā izdarītos secinājumus, kas lielā mērā saskan ar rezultātiem, kurus tā ieguvusi, analizējot KZP nepilnības šajās jomās. Daudzi trūkumi, kurus Revīzijas palāta minējusi ziņojumā, būtu novērsti, ja vien Komisijai būtu bijušas pilnvaras efektīvi rīkoties attiecīgajās jomās.
Revīzijas palāta arī norāda, ka flotu pārāk lielā zvejas jauda ir iemesls pārmērīgai nozvejai un mazāka nozvejas apjoma deklarēšanai, un izsaka nožēlu par to, ka arī pēc KZP reformas zvejas jaudas samazināšana tika atstāta dalībvalstu ziņā. Komisija uzskata, ka pārmērīgas zvejas jaudas samazināšana visā ES tiek rosināta, finansiāli atbalstot kuģu ekspluatācijas pārtraukšanas programmas, un ka līdzšinējā zvejas jaudas kontroles politika ir izrādījusies nelietderīga.
Kā viens no prioritārajiem pasākumiem 2008.gadā ir plānota KZP kontroles regulas radikāla pārskatīšana, un iespējas turpināt 2002.gada reformu Komisija izvērtēs arī plašākā skatījumā.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa