Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra sēdē

 

AM: Par dotācijas piešķiršanu Latvijas skautu un gaidu centrālajai organizācijai

11.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par dotācijas piešķiršanu biedrībai “Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija””.

Apstiprinātais MK rīkojums paredz novirzīt no AM piešķirtajiem budžeta līdzekļiem dotāciju 9464 latu apmērā biedrībai “Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija” tās biroja darbības un starptautiskās sadarbības nodrošināšanai, tostarp mājaslapas rekonstrukcijai, informatīvo materiālu sagatavošanai un izdošanai.

Dotācijas mērķis ir veicināt biedrības iesaisti jaunatnes pilsoniskajā un patriotiskajā audzināšanā, sekmēt jauniešu sabiedrisko aktivitāti ar neformālās izglītības un brīvprātīgā darba palīdzību un veicināt viņu interesi par profesionālo dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos.

 

AM: Par termiņa pagarināšanu Nacionālo bruņoto spēku vienībām Irākā

11.decembrī Ministru kabinetā atbalstīts Aizsardzības ministrijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”.

Drošības situācija Irākā norāda uz starptautisko bruņoto spēku klātbūtnes nepieciešamību arī turpmāk, tāpēc Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi turpināt dalību koalīcijas spēku operācijā “Operation Iraqi Freedom”. Saeimas lēmuma projekts sagatavots atbilstoši likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” noteiktajam, proti, Saeima lemj par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par Hipotēku bankas attīstības koncepciju izstrādi

Ministru kabinets 11.decembrī nolēma pagarināt koncepcijas par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” attīstību 2007.–2013.gadam izstrādes termiņu līdz 2008.gada 1.aprīlim, jo Finanšu ministrijas vadītajai darba grupai nav pietiekamas informācijas un atsaucības no pārējām ministrijām par iespējām paplašināt un optimizēt bankas darbību.

Finanšu ministrijas izveidotajai darba grupai bija jāizstrādā un līdz 2007.gada 1.oktobrim jāiesniedz Ministru kabinetā koncepcija par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Hipotēku banka) turpmāko attīstību, paredzot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” un valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” pievienošanu Hipotēku bankai, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra” funkciju nodošanu Hipotēku bankai.

Pašreiz Finanšu ministrija ir saņēmusi ziņojumus no visām minētajām ministrijām, tomēr materiālos ietvertā informācija ir nepietiekama pilnvērtīgai Hipotēku bankas tālākās attīstības koncepcijas izstrādei. Piemēram, Satiksmes ministrija uzskata, ka plašāka sadarbība starp Hipotēku banku un akciju sabiedrību “Latvijas Pasts” pašreizējā brīdī nav lietderīga.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais materiāls paredz daļu Latvijas Garantiju aģentūras funkciju nodošanu Hipotēku bankai, vienlaikus gan norādot, ka gadījumā, ja funkciju nodošanas laiks sakrīt ar 2004.–2006.gada ES fondu plānošanas perioda programmu noslēgšanās laiku (2008.gada vidus), tad šo funkciju nodošana ir nelietderīga un ar nododamajām funkcijām saistītie resursi ir novirzāmi 2007.–2013.gada programmu realizācijai. Līdz ar to šo funkciju nodošana pašreizējā situācijā, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas izvirzītos nosacījumus, nav iespējama. Turklāt netiek dota atļauja Hipotēku bankai veikt pašreizējā garantiju portfeļa satura un kvalitātes izvērtēšanu, kas padara garantiju izsniegšanas funkcijas pārņemšanu par ļoti riskantu, kas nav pieņemams ne Hipotēku bankai, ne Finanšu ministrijai, kas ir atbildīga par Hipotēku bankas sekmīgu darbību.

Savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais materiāls paredz pozitīvas iespējas Hipotēku bankas tālākai attīstībai un sadarbībai ar pašvaldībām, tomēr pie šīs sadarbības modeļa vēl ir daudz jāstrādā kopā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālistiem, lai to varētu ietvert Hipotēku bankas attīstības koncepcijā jau kā konkrētu darbības plānu tuvākajai nākotnei.

Grūtības radušās arī saistībā ar rīkojumā minēto uzdevumu par sadarbību Lauku attīstības fondu, jo ir apgrūtināta finanšu informācijas apmaiņa, kas nepieciešama analīzes veikšanai par minētās organizācijas izsniegto garantiju kvalitāti un iespējamajiem riskiem, kas ir obligāts priekšnosacījums iespējamai Hipotēku bankas un šīs organizācijas apvienošanai.

Tādēļ Finanšu ministrija uzskata, ka ir jāturpina dialogs ar minētajām ministrijām, lai panāktu vienošanos par pieņemamiem sadarbības modeļiem vai izstrādātu citu Hipotēku bankas attīstības modeli, un ir nepieciešams pagarināt darba grupas darbības termiņu līdz nākamā gada aprīlim.

 

FM: Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu

11.decembrī Ministru kabinets apstiprināja jauno likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Tā mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Tāpat tika apstiprināti arī atbilstošie grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu izstrādātais likums definē to personu loku, uz ko attieksies likuma prasības, klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanas kārtību par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, atturēšanos no darījuma veikšanas un tā apturēšanu, uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumus, kā arī īpašās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Likuma subjekti ir kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, komercsabiedrību reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus.

Tāpat likuma prasības attieksies arī uz citām fiziskām vai juridiskām personām, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, mākslas un kultūras vērtību, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielākam apmēram.

Likuma subjektiem būs pienākums atsevišķos darījumos veikt klienta identifikāciju un klienta izpēti, noskaidrojot patieso labuma guvēju, iegūstot informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību un līdzekļu izcelsmi, kā arī veikt klienta darījumu uzraudzību pēc darījuma attiecību sākšanas un, identificējot neparastu vai aizdomīgu darījumu, ziņot par to Kontroles dienestam.

Paredzams, ka tiks ieviesta uz risku balstīta pieeja cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, paredzot, ka likuma subjekti veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un, vadoties no minētā novērtējuma, iekšējās kontroles sistēmā nosaka klientu izpētes apjomu. Gadījumos, kad likuma subjektiem ir pamatotas aizdomas vai ir informācija par to, ka darījums tiek veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai, tiem būs pienākums atturēties no darījuma veikšanas, ziņojot Kontroles dienestam.

Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā likuma Kontroles dienestam 14 dienu laikā būs jāpieņem lēmums par to, vai ir pamats sākt pārbaudi par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas faktu. Ja šāds lēmums tiek pieņemts, Kontroles dienests būs tiesīgs apturēt darījuma izpildi uz laiku līdz 30 dienām. Minētajā termiņā Kontroles dienests iegūs papildu informāciju par darījumu un tajā iesaistītajām personām un, ja iegūtā informācija liecinās, ka varētu būt pamats kriminālprocesa uzsākšanai, tiks pieņemts lēmums par darījuma apturēšanu uz laiku līdz 45 dienām un materiālu nodošanu procesa virzītājiem.

Tāpat jaunajā likumā precīzāk tiks regulēti jautājumi, kas saistīti ar klientu identificēšanu un patieso labuma guvēju noskaidrošanu.

Lai saskaņotu Kriminālprocesa likuma un jaunā likuma normas, ir sagatavoti atbilstoši grozījumi Kriminālprocesa likumā. Ar izmaiņām plānots saskaņot tiesību aktos lietoto terminoloģiju, kā arī papildināt Kriminālprocesa likumu ar norādi, ka mantu, kas atzīstama par noziedzīgi iegūtu, nosaka īpašs likums. Tā kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīcija noteikta speciālajā likumā, no Kriminālprocesa likuma plānots izslēgt likuma pantu, kas definē, kāda manta atzīstama par noziedzīgi iegūtu.

Izstrādājot likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, konsultācijas notikušas ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas–Amerikas finanšu foruma pārstāvjiem.

 

FM: Par veidlapas paraugu uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem

11.decembrī valdības sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) taksācijas gada deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu un to aizpildīšanas kārtību.

Noteikumi ne tikai apstiprina UIN taksācijas gada deklarācijas veidlapas paraugu un UIN avansa maksājumu aprēķinu veidlapas paraugu, bet arī kārtību, kādā šie dokumenti aizpildāmi. Veidlapu paraugi ietverti MK noteikumu pielikumā.

Noteikumi aizstās līdz šim šo jomu regulējošos MK noteikumus. Lai arī jaunie noteikumi pēc būtības saglabā līdzīgu deklarācijas veidlapas formu un tās aizpildīšanas kārtību, tie ir papildināti ar jaunām prasībām.

Deklarācijas formā ir iekļautas vairākas jaunas rindas, un tā papildināta ar trim jauniem deklarācijas pielikumiem, no kuriem divi ir saitīti ar informācijas iesniegšanu, piemērojot spēkā stājušās likuma par UIN normas.

Trešajā pielikumā ietveramā informācija ievērojami veicinās nodokļu administrācijas iespējas veikt ziedojumu saņēmēju un ziedotāju kontroli. Šis pielikums ir izstrādāts, lai uzlabotu kontroles vidi, ņemot vērā FM un nodokļu administrācijas pieredzi un Sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas darba grupas ieteikumus.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2005.gada 6.decembra noteikumi Nr.927 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”.

 

FM: Par izmaiņām Grāmatvedības padomes sastāvā

Grāmatvedības padomi turpmāk vadīs Finanšu ministrijas (FM) Grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas departamenta direktore Dace Šodnaka. Šīs un citas izmaiņas Grāmatvedības padomē paredz 11.decembrī apstiprinātie Ministru kabineta (MK) grozījumi rīkojumā par padomes sastāvu.

Grāmatvedības padomes sastāvā ir divi FM pārstāvji, divi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvji, divi Latvijas augstskolu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases, Valsts kontroles un Latvijas Grāmatvežu asociācijas.

Padomes sastāvā mainīsies Latvijas Bankas un Valsts kases pārstāvji, bet FM Grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas departamenta direktore D.Šodnaka Grāmatvedības padomes priekšsēdētāja amatā nomainīs Artūru Malēju.

Grāmatvedības padome organizē un vada Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanu, apspriešanu un saskaņošanu, izdod un aktualizē Latvijas grāmatvedības standartus un sniedz skaidrojumus par tiem, kā arī sniedz finanšu ministram priekšlikumus grāmatvedību reglamentējošu normatīvo aktu pilnveidošanai. Grāmatvedības padomes darbības mērķis ir veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu pārskatu sagatavošanu reglamentējošo standartu un noteikumu saskaņošanu ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

 

FM: Par apbūves zemes pārdošanas darījumu neaplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli

Ministru kabinets 11.decembrī apstiprināja Latvijas Republikas oficiālo nostāju par Eiropas Komisijas (EK) formālo paziņojumu pārkāpumu lietā, kas skar Finanšu ministrijas kompetences jomu – pievienotās vērtības nodokli. Latvija EK paskaidro, ka nepieciešamie grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli tiks izstrādāti līdz nākamā gada beigām.

EK 2007.gada 17.oktobra formālais paziņojums pārkāpuma lietā Nr.2007/2264 norāda, ka Latvija likumā par pievienotās vērtības nodokli nav pienācīgi ieviesusi Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK “Par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu” prasības – apbūves zemes pārdošanu aplikt ar pievienotās vērtības nodokli.

Turklāt EK uzskata, ka gadījumā, ja tiek pārkāpta direktīva un tā rezultātā samazinās Kopienas pašu resursi, Eiropas Savienība būs tiesīga saņemt attiecīgo pašu resursu kopējo summu, kā arī procentus.

Latvija atzīst, ka pašlaik likumā normas par apbūves zemes pārdošanas darījumu aplikšanu nav iekļautas un paskaidro, ka nepieciešamie likuma grozījumi tiks sagatavoti un iesniegti valdībā līdz 2008.gada 31.decembrim.

Latvija arī uzsver, ka tā nepiekrīt EK viedoklim, ka būtu jāveic jebkādi papildu aprēķini vai jāmaksā procenti par kavējumu Kopienas pašu resursu iemaksās, jo, sagatavojot un iesniedzot Eiropas Komisijai pārskatus par pievienotās vērtības nodokļa resursa bāzi par 2004., 2005. un 2006.gadu, tika aprēķinātas kompensācijas par apbūves zemes piegādēm šādā apmērā:

• 2004.gadā – 55 128 600 lati;

• 2005.gadā – 110 844 423 lati;

• 2006.gadā – 201 233 209 lati.

Līdz likuma par pievienotās vērtības nodokli attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās brīdim Latvija apņemas arī turpmāk veikt kompensācijas aprēķinus, iesniedzot EK pārskatus par pievienotās vērtības nodokļa resursa bāzi attiecībā uz apbūves zemes piegādēm.

Valdība apstiprināja Latvijas oficiālo nostāju un uzdeva Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā to iesniegt Eiropas Komisijai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par Latvijas pārstāvjiem Ziemeļu investīciju bankas direktoru valdē

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas interešu pārstāvēšanu Ziemeļu investīciju bankas (ZIB) direktoru valdē, Ministru kabinets 11.decembrī atkārtoti apstiprināja Finanšu ministra padomnieku Edmundu Krastiņu ZIB direktoru valdes direktora amatā uz laiku no 2008.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 31.maijam. Savukārt Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš iecelts ZIB direktoru valdes direktora vietnieka amatā uz tādu pašu termiņu.

Latvijas Republikas dalību ZIB un Latvijas pārstāvju dalību bankas pārvaldes struktūrās nosaka 2005.gada 1.janvāra līgums starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu investīciju banku.

Banka izveidota, lai veicinātu un attīstītu sadarbību starp ziemeļvalstīm, nodrošinot tādu investīciju projektu finansēšanu, kuri atbilst kopējām ziemeļvalstu interesēm.

 

FM: Par līdzekļiem Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai

11.decembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 9,1 miljona latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ES fondu projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 1 491 691 latu Ekonomikas ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanai;

• 24 154 latus Labklājības ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanai;

• Finanšu ministrijas padotībā esošajai Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai paredzēta apropriācija konsolidējamai pozīcijai – atmaksai valsts budžetā par veiktajiem izdevumiem – 7 592 028 lati.

MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Sākotnēji likumā par valsts budžetu 2007.gadam šiem mērķiem tika plānots piešķirt 60 300 000 latu. Līdz budžeta grozījumiem valdība ar rīkojumiem nozaru ministrijām no šiem līdzekļiem piešķīra 54 298 844 latus ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai. Bez iepriekš minētās pārdales grozījumos no šīs apakšprogrammas vēl tika pārdalīti līdzekļi 2 126 210 latu apmērā, kā arī papildus paredzēti 18 000 000 latu pašvaldībām ES fondu projektu īstenošanai piešķirtā finansējuma atjaunošanai. Tādējādi, stājoties spēkā grozījumiem likumā par valsts budžetu 2007.gadam, līdzekļu pārdali no šīs apakšprogrammas ir iespējams veikt 21 874 946 latu apmērā. Ar Ministru kabineta 2007.gada 9.novembra rīkojumu Nr.697 jau veikta 1 415 870 latu pārdale, tādējādi vēl var veikt līdzekļu pārdali 20 459 076 latu apmērā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētāju apbalvošanu

Divpadsmit Latvijas skolēni, kuri šogad starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs ieguva sešas bronzas medaļas un sešus Atzinības rakstus, kā arī viņu pedagogi tiks apbalvoti ar naudas balvām un Ministru kabineta goda diplomiem. Tā 11.decembrī lēma Ministru kabinets, atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu. Balvu kopsumma sastāda vairāk nekā 13 tūkstošus latu.

Par iegūto trešo vietu 700 latu liela balva tiks piešķirta Mihailam Arhangeļskim (Kembridžas universitātes 1.gada students), Romānam Čaplinskim (Rīgas 92.vidusskolas 11.klases skolnieks), Armandam Rīderam (Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 1.kursa students), Gintam Kalniņam (Salacgrīvas vidusskolas 12.klases skolnieks), Gļebam Ivanovskim (Maskavas Fizikas un tehnikas institūta Molekulārās un biofizikas fakultātes 1.kursa students) un Mārtiņam Puriņam (Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa students), bet 500 latu par iegūto Atzinības rakstu – Artūram Bačkuram (Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolnieks), Guntaram Kitenbergam (Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa students), Mārtiņam Kokainim (Viesītes vidusskolas 11.klases skolnieks), Vladimiram Murevičam (Kembridžas universitātes 1.gada students), Jurijam Varneļam (Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas fakultātes 1.kursa students) un Madaram Virzam (Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa students), naudas balvas tiks piešķirtas arī viņu pedagogiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par jauno Invaliditātes likumprojektu

Lai mazinātu cilvēkam risku kļūt par invalīdu un sniegtu papildu atbalstu cilvēkiem, kuriem invaliditāte jau noteikta, Labklājības ministrija (LM) kopā ar iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām ir sagatavojusi jauno Invaliditātes likuma projektu. Tas balstās uz trīs galvenajiem darbības virzieniem – invaliditātes profilaksi, invaliditātes ekspertīzes pilnveidošanu un invaliditātes radīto seku mazināšanu. Tas nozīmē atbalsta pasākumus cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, jaunas invaliditātes noteikšanas sistēmas ieviešanu, kā arī jaunus atbalsta pakalpojumus cilvēkiem, kuriem invaliditāte jau noteikta.

Viena no LM izstrādātā likuma būtiskākajām novitātēm ir preventīvais darbs invaliditātes riska novēršanai. Tas nozīmē prognozējamas invaliditātes noteikšanu un atbilstoši tai – valsts finansētus kompleksus ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas pēc iespējas palīdzētu mazināt cilvēkam risku kļūt par invalīdu.

Tāpat paredzēts pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu. Invaliditāte tiks noteikta pēc starptautiski atzītiem principiem, ņemot vērā cilvēka pašaprūpes, pārvietošanās, apmācības, komunikācijas, orientācijas u.c. spējas. Turklāt noteiktos gadījumos, piemēram, ja cilvēkam ir konkrēti anatomiski defekti, invaliditātes ekspertīze varēs notikt bez cilvēka klātbūtnes, tādējādi padarot to ātrāku un cilvēkiem ērtāku.

Lai novērstu nabadzības un sociālās atstumtības risku cilvēkiem ar invaliditāti, no 2011.gada pirmreizēji tiks noteikta tikai 1. un 2.invaliditātes grupa. Savukārt cilvēkiem ar darbspēju zaudējumu mazāku par 50%, kas šobrīd veido daļu no 3.grupas invalīdiem, būs iespēja saņemt medicīnisko, sociālo un nepieciešamības gadījumā arī profesionālo rehabilitāciju. Tas motivēs cilvēkus nepaļauties uz invaliditātes un citiem pabalstiem, bet aktīvi iesaistīties darba tirgū un kļūt finansiāli neatkarīgiem. Tiem cilvēkiem, kuriem līdz 2011.gada 1.janvārim būs noteikta 3.invaliditātes grupa, to saglabās.

Likumprojekts paredz invaliditātes noteikšanā iesaistīt arī papildu speciālistus, piemēram, sociālos darbiniekus, psihologus, nodarbinātības speciālistus un citus, kā arī nodrošināt invaliditātes ekspertīzi tuvāk cilvēka dzīvesvietai. Tāpat paredzēts arī izveidot jaunu invaliditātes noteikšanas institūciju – Invaliditātes ekspertīzes pārvaldi, kas aizstās Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju.

Sagatavotais likumprojekts paredz arī pakāpenisku jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanu cilvēkiem ar invaliditāti. Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem būs bezmaksas asistenta pakalpojuma ieviešana no 2009.gada invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tādējādi būtiski tiks atvieglota to invalīdu ikdiena, kuri nedzīvo ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.

Sākot ar 2009.gadu, paredzēts atbalsts tām ģimenēm, kurās bērnam pirmo reizi tiek noteikta invaliditāte. Lai palīdzētu ģimenēm sadzīvot ar jauno situāciju, bērns un viņa vecāki varēs saņemt apmaksātu psihologa un sociālo darbinieku konsultācijas un atbalstu.

Rehabilitācijas procesa efektīvākai nodrošināšanai katram cilvēkam ar invaliditāti būs jāizstrādā individuālais rehabilitācijas plāns. Tajā būs jānosaka atbildīgie par rehabilitācijas īstenošanu, piemērotākie rehabilitācijas pakalpojumi un to īstenošanas kārtība, kā arī paša cilvēka pienākumi rehabilitācijas laikā.

Jauno likumprojektu 11.decembrī apstiprināja valdība. Par to vēl būs jālemj Saeimai.

Invaliditātes likumprojektu izstrādāja LM izveidotā darba grupa. Tajā strādāja speciālisti no Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Veselības ministrijas, Invalīdu lietu nacionālās padomes, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento”, Latvijas Ergoterapeitu asociācijas un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas speciālisti.

 

LM: Par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi vispārīgā gadījumā

Nākamajā gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgā gadījumā paliks nemainīga – 33,09%, no kuriem darba devējs maksā 24,09%, bet darba ņēmējs – 9%, norāda Labklājības ministrija (LM). Šāda likme būs gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem: pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī jaunajai vecāku apdrošināšanai.

LM, balstoties uz plānotajiem 2008.gada budžeta rādītājiem, izstrādājusi sociālo iemaksu likmes sadalījumu atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām.

Nākamajā gadā tas būs šāds:

Darba ņēmēji, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem	33,09% (darba devējam – 24,09%; darba ņēmējam – 9%)
Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu	28,26% (darba devējam – 20,57%; darba ņēmējam – 7,69%)
Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai III grupas invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji	30,61% (darba devējam – 22,28%; darba ņēmējam – 8,33%)
Pašnodarbinātie (arī I vai II grupas invalīdi)	30,44%
Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu	28,02%
Namīpašnieki, zemes iznomātāji	26,00%
Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka	31,10%

Cilvēkam, kurš brīvprātīgi pievienojies pensiju apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme ir vienāda ar obligāto iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai. Tā nākamgad nedaudz samazināsies, t.i., 23,65% (šogad – 24,49%).

Cilvēkam, kurš brīvprātīgi pievienojies pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī vecāku apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme ir vienāda ar attiecīgajiem apdrošināšanas veidiem noteikto obligāto iemaksu likmju summu, kas nākamgad nedaudz paaugstināsies, t.i., 31,10% (šogad – 31,04% ).

Atgādinām: lai nākamajā gadā ieviestu jauno vecāku pabalstu, no 2008.gada 1.janvāra tiks noteikts jauns valsts sociālās apdrošināšanas veids – vecāku apdrošināšana. Tas nozīmē, ka jaundzimušā māte vai tēvs varēs saņemt vecāku pabalstu 70% apmērā no savas sociālās iemaksu algas, kas līdzināsies algai, ko vecāks saņem “uz rokas” pēc nodokļu nomaksas.

Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem nākamajā gadā būs šāds:

• valsts pensiju apdrošināšanai – 23,65%;

• sociālajai apdrošināšanai pret bezdarbu – 1,75%;

• sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām – 0,24%;

• invaliditātes apdrošināšanai – 2,92%;

• maternitātes un slimības apdrošināšanai – 3,45%;

• vecāku apdrošināšanai – 1,08%.

LM izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 11.decembrī apstiprināja valdība.

 

LM: Par Latvijas un Krievijas sadarbības līgumu sociālās drošības jomā

Lai uzlabotu to iedzīvotāju sociālo drošību, kuri pārvietojas no Latvijas uz Krieviju un otrādi, Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi Latvijas un Krievijas sadarbības līgumu sociālās drošības jomā. 

“Sadarbības līguma izstrāde ir būtisks solis, lai sakārtotu attiecības ar Krieviju sociālās drošības jomā. Tas ir svarīgi daudzajiem cilvēkiem, kas maina dzīvesvietu vai strādā otrā valstī, lai viņi būtu droši par savām sociālajām garantijām,” uzsver LM speciālisti.

Līgums izstrādāts, ievērojot proporcionalitātes principu, kas nosaka, ka, iestājoties tiesībām uz pensiju, katra valsts proporcionāli tās teritorijā uzkrātajam apdrošināšanas periodam izmaksās pensiju.

Tāpat līgums ļaus summēt abās pusēs nostrādāto darba stāžu, lai noteiktu iedzīvotāju tiesības uz pensiju. Patlaban saskaņā ar likumdošanu, lai saņemtu pensiju, apdrošināšanas stāžam Latvijā ir jābūt ne mazākam par 10 gadiem. Piemēram, cilvēks mūsu valstī ir strādājis piecus gadus (no 2001. līdz 2006.gadam), bet pirms tam piecus gadus (no 1996. līdz 2001.gadam) Krievijā. Viņam, nosakot tiesības saņemtpensiju Latvijā, tiks summēti darba periodi abās valstīs – tiks ņemti vērā ne tikai pieci Latvijā nostrādātie gadi, bet arī pieci gadi Krievijā. Aprēķinot Latvija piešķirs pensiju par pieciem gadiem, savukārt Krievijas pienākums būs maksāt pensiju par pieciem šajā valstī nostrādātajiem gadiem.

Tāpat līgumā ir noteikta pensijas piešķiršanas kārtība par apdrošināšanas (darba) stāžu līdz 1991.gada 1.janvārim. Par šo stāžu pensiju piešķirs tā valsts, kurā cilvēks dzīvo pensijas piešķiršanas brīdī.

Darbs pie līgumprojekta sagatavošanas tika sākts jau 1993.gadā

LM izstrādāto likumprojektu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā 11.decembrī apstiprināja valdība. Vēl līgums abām valstīm ir jāparaksta un jāratificē Saeimai.

Šobrīd Latvija ir noslēgusi divpusējos līgumus sociālās drošības jomā ar Ukrainu, Kanādu, Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī pagaidu līgumu starp LM un Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo lietu ministriju par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem. 

Vēl līgumus sociālās drošības jomā plānots noslēgt ar Baltkrieviju un Austrāliju.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par grozījumiem Emisijas kvotu sadales plānā 2008.–2012.gadam

11.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Grozījums Emisijas kvotu sadales plānā 2008.–2012.gadam”.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības nepārtrauktību Latvijā, plānā ir jāveic atkārtoti grozījumi, nosakot emisijas kvotu sadali atbilstoši Eiropas Kopienu komisijas 2007.gada 13.jūlija lēmumā noteiktajam kopējam emisijas kvotu daudzumam, t.i., ikgadēji 3,428116 miljoni emisijas kvotas.

Plāns izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 12.novembrī apstiprināto rīkojumu Nr.699 “Par Koncepciju par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.–2012.gada periodā”. Šīs koncepcijas mērķis ir nodrošināt pārdomāta, ekonomiski pamatota lēmuma pieņemšanu jautājumā par principiem, uz kuriem balstīsies grozījumi plānā, piedāvājot risinājuma variantus emisijas kvotu sadalei. Valdība atbalstīja koncepcijas 6.rīcības variantu, kas nosaka, ka esošām rūpniecības iekārtām ir emisiju pieaugums par 6% attiecībā pret 2005.–2006.gada vidējām emisijām, savukārt esošām enerģētikas iekārtām – samazinājums par 20%.

Plāna grozījumu sabiedriskā apspriešana notika no 2007.gada 15.novembra līdz 27.novembrim un publiskā apspriešana – 2007.gada 27.novembrī.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību

Valdība 11.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai novērstu normu, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos “Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, dublēšanos. Šajā normatīvajā aktā noteikta kārtība, kādā veic bīstamas infekcijas slimības – cūku vezikulārās eksantēmas – uzliesmojuma likvidēšanu un draudu novēršanu.

Noteikumu grozījumi paredz, ka izveidotās Krīzes vadības padomes priekšsēdētāju par epizootiju uzliesmojumu turpmāk informēs ZM. Iepriekš to veica Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par bīstamas cūku infekcijas slimības draudu novēršanas kārtību

Valdība 11.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, kuros noteikti bīstamas cūku infekcijas slimības – vezikulārās eksantēmas – uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumi mājas cūku novietnē un mežacūku populācijā.

Līdz šim infekcijas slimība Latvijas teritorijā nav konstatēta.

Cūku vezikulārā eksantēma ir sevišķi bīstama infekcijas slimība, kas ir grūti klīniski diferencējama no mutes un nagu sērgas. Slimība raksturojas ar strauju izplatību un masveidīgu dzīvnieku saslimšanu un bojāeju, kas rada lielus ekonomiskus zaudējumus.

Noteikumi nosaka plānveida pasākumus, kas veicami, lai apkarotu cūku vezikulāro eksantēmu. Tāpat noteikumi nosaka personu un institūciju kompetenci, personu pārvietošanās un dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumus, rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtību. Noteikumos ietverti nosacījumi, kādā veidā var medīt savvaļas dzīvniekus, slimības apkarošanas nosacījumi mežacūku populācijā, kā arī noteikta kārtība, kas jāizpilda ar dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvnieku līķiem. Tāpat dokumentā noteikta transportlīdzekļu dezinfekcijas un tīrīšanas kārtība, kā arī karantīnas noteikšanas un atcelšanas kārtība.

Zaudējumus, kas dzīvnieku īpašniekam būs radušies epizootiska rakstura slimību uzliesmojuma apkarošanas dēļ, kompensēs saskaņā ar MK noteikumiem “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā”.

Noteikumu ieviešana labvēlīgi ietekmēs sabiedrības veselību un pārtikas drošību. Tāpat vidē samazināsies piesārņojums un infekciju risks, kā arī uzlabosies dzīvnieku labturības un veterinārā kontrole.

Paredzēts, ka Pārtikas un veterinārais dienests veiks regulāru infekcijas slimību kontroli dzīvnieku ganāmpulkos un inficētos dzīvniekus un pārtikas produktus iznīcinās atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumos. Tādējādi vidē nenokļūs infekcijas slimību ierosinātāji.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību

Valdība 11.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumos Nr.78 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību””, kuros veikta finansējuma pārdale un tehniski administrēšanas nosacījumu precizējumi līdzšinējos noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību.

Lai efektīvāk izmantotu pieejamos finanšu līdzekļus, Zemkopības ministrija izvērtējusi šogad līdz 3.decembrim pieteikto subsīdiju līdzekļu pieprasījumu un izlietojumu un veikusi finansējuma pārdali MK “Noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību”.

Tādējādi neizmantotais finansējums no nacionālo subsīdiju pasākumiem “Atbalsts lauksaimniecības un meža zemes ielabošanai”, “Atbalsts augkopības attīstībai”, “Atbalsts izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai”, “Atbalsts lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai”, “Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai”, “Atbalsts lauksaimniecības nozaru risku samazināšanai” un “Atbalsts Eiropas Savienības nosacījumu ieviešanai” tiek novirzīts pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un iznīcināšanas atbalstam, tirgus veicināšanas un 2006.gada kredītprocentu daļējas dzēšanas atbalstam.

Pārdalot finansējumu, ievērojamu papildu summu saņems lauksaimnieki, kas pieteikušies atbalstam pasākuma “Investīciju veicināšana lauksaimniecībā” apakšapasākumam “Atbalsts 2006.gada kredītprocentu daļējai dzēšanai”, tas ir, iepriekš noteiktajam atbalstam 2,5 miljonu apmērā papildus iedalīts vairāk nekā pusmiljons latu (567 356 lati).

Šo finansējumu Lauku atbalsta dienests lauksaimniekiem pārskaitīs līdz šā gada beigām.

Noteikumu grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts nodevu par cirka dzīvnieku un to viesizrāžu vietas reģistrāciju

Valdība 11.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) “Noteikumus par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrācijas valsts nodevu”.

Noteikumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu regulas izpildi, ar kuru nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz cirka dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm. Regulā ir paredzēts, ka Eiropas Savienības (ES) teritorijā drīkst pārvietoties un uzstāties tikai reģistrēti cirki un cirka dzīvnieki. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt to dzīvnieku uzraudzību, kuri piedalās cirka izrādēs un bieži maina uzturēšanās vietu. Cirka dzīvnieku uzraudzību saskaņā ar regulu veic Eiropas Savienības dalībvalstu valsts veterinārās iestādes.

Zemkopības ministrijas izstrādātie noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numuru viesizrāžu vietas reģistrāciju un maksāšanas kārtību. Līdz šim nebija noteikumu, kas regulētu šādu valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību.

Normatīvais akts paredz cirka uzņēmējam iespēju veikt valsts nodevas maksājumu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un vienkāršotu administratīvo procedūru. Cirka uzņēmēji informāciju par rekvizītiem, lai veiktu bezskaidras naudas norēķinus par valsts nodevu, varēs saņemt Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Valsts nodeva par katra cirka un dresūras dzīvnieka vai visu cirka putnu un grauzēju sugas īpatņu kopuma reģistrāciju būs viens lats, bet par cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju – 25 lati.

Valsts nodeva jāmaksā pirms pakalpojuma saņemšanas, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu (ar pārskaitījumu) vai skaidrā naudā. Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par stingrākiem kritērijiem pārtikas piedevām

Valdība 11.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) “Noteikumos par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām, pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam”.

Noteikumu grozījumos ir iestrādātas 2006.gadā Eiropas Savienībā (ES) akceptētās direktīvas pārtikas piedevu jomā.

Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir sniegusi savus atzinumus par vairākām pārtikas piedevām. Pamatojoties uz šiem atzinumiem, izdarītas vairākas izmaiņas pārtikas piedevu lietošanas nosacījumos.

Pie galvenajām izmaiņām var minēt, ka ir mainīta nitrātu un nitrītu daudzumu lietošana gaļas produktu un siera ražošanā, lai saglabātu iespējami zemu nitrozamīnu daudzumu pārtikā. No pārtikas piedevu saraksta tiek svītrotas vairākas pārtikas piedevas, piemēram, E 216 propil-p-hidroksibenzoāts un E 217 nātrija propil-p-hidroksibenzoāts. Noteikumi paredz arī, ka tiek ierobežota pārtikas piedevu E 400–E 440 lietošana želejas minikapsulās, jo tās uzbriestot rada risku aizrīties.

Normatīvā akta grozījumos norādītas arī jaunas pārtikas piedevas, kuras varēs lietot dažādos pārtikas produktos, piemēram, eritirols (saldinātājs, poliols), etilceluloze un sojas pupu hemiceluloze. Uztura bagātinātājos un elpas atsvaidzinātājos turpmāk drīkstēs lietot arī E 1204 (pulluāns) un E 1452 (cietes alumīnija oktenilsukcināts).

Tāpat grozījumi noteikumos nosaka arī īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, kurām līdz šim tie nebija definēti vai arī tie ir precizēti atbilstoši tehnikas attīstībai.

Normatīvā akta grozījumi paredz, ka produktus, kas laisti tirgū vai marķēti līdz 2008.gada 28.janvārim un neatbilst šo noteikumu prasībām, drīkst tirgot, līdz beidzas to krājumi.

Noteikumu grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par elektronisko vēlēšanu sistēmas izveides koncepciju

Ministru kabineta (MK) sēdē 11.decembrī tika skatīts un atbalstīts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta izstrādātais projekts “Koncepcija par elektronisko vēlēšanu sistēmas izveidi”.

Koncepcija elektronisko vēlēšanu sistēmas izveidei paredz vēlētāja dalības elektroniskās reģistrācijas un elektroniskās balsošanas ieviešanu 2009.gada pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Koncepcijā ir izvērtētas ar jauna balsošanas veida (elektroniski) ieviešanu saistītās problēmas, neskarot esošās vēlēšanu sistēmas uzbūvi un normatīvajos aktos nostiprinātos vēlēšanu pamatprincipus.

Sekretariāts koncepcijas projektā norāda, ka jāveic grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, lai 2009.gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantotu elektronisku balsošanas sistēmu. Koncepcijas projektā tika piedāvāti trīs tehniskā risinājuma varianti, kas nodrošinātu e-balsojuma aizklātumu, kā arī atkārtotas balsošanas iespēju vēlēšanu iecirknī, lai vēlētājiem būtu tādas pašas iespējas, kā balsojot klātienē, un elektroniski veikto balsojumu varētu atsaukt, ja vēlētājs izlemtu balsot iecirknī.

Ministru kabinets atbalstīja sekretariāta ieteikto risinājuma variantu, kas nodrošina iepriekšēju un aizklātu e-balsošanu ar atkārtotas balsošanas iespēju. Šis risinājuma variants visaugstākajā līmenī nodrošina balsojuma aizklātumu.

Par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā Ministru kabinets ir noteicis Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu.

Saskaņā ar MK sēdē nolemto sekretariātam kopā ar Iekšlietu ministriju līdz 2008.gada 8.janvārim jāiesniedz Ministru kabinetā plāns koncepcijas īstenošanai.

Sekretariātam jāsagatavo un līdz 2008.gada 1.februārim Ministru kabinetā jāiesniedz normatīvo aktu projekti koncepcijā ietverto risinājumu īstenošanai.

2008.gadā sekretariāta budžetā ir iekļauts 120 tūkstošu latu finansējums e-vēlēšanu sistēmas izveidei. Turpmāko e-vēlēšanu sistēmas ieviešanu ir plānots finansēt un nepieciešamos līdzekļus (1 875 000 latu) gūt no Eiropas Savienības struktūrfondu programmēšanas perioda 2007.–2013.gadam 3.darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākuma “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība”.

Koncepcijas projekts ir izstrādāts, balstoties uz MK 2007.gada 1.augusta rīkojumu Nr.481 “Par Koncepciju par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” un deklarāciju par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļas “E-pārvalde un e-pakalpojumi” 11.punktu – “Izveidosim e-vēlēšanu sistēmu un lietosim to 2009.gada pašvaldību vēlēšanās”.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts