Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 27. oktobrī, preses konferencē Rīgā pēc darba vizītes Briselē un Luksemburgā:

Turpinājums no 1.lpp.

Mums tiešām bija dzīvas un intensīvas sarunas par to, kādai būtu jābūt nākotnes Eiropai. Luksemburga ir maza valsts, daudz cietusi abos pasaules karos, tomēr ir spējusi atkopties un sasniegt ļoti augstu labklājības līmeni. Luksemburgā ne vien nav bezdarbnieku, tur ir pat brīvas darba vietas, un viņi importē darbaspēku no kaimiņu zemēm — Vācijas un Francijas. Un jāatzīmē arī fakts, ka Luksemburga, neraugoties uz to, ka ir maza valsts, ieņem ļoti nozīmīgu vietu Eiropas Savienības politikas veidošanā. Kopā ar Junkera kungu pārspriedām arī Latvijas iespējamo vietu jaunajā Eiropas Savienības modelī, un Latvijai simpātisks un labvēlīgs ir Luksemburgas viedoklis un atbalsts tādam Eiropas Savienības paplašināšanas modelim, kur katra valsts virzās uz priekšu ar savu ritmu, ar savu ātrumu, balstoties tikai uz savu gatavību un sasniegto progresu. Eiropas Savienības uzdevums būtu sakārtot pašai savu iekšējo sistēmu, veikt visas reformas, lai tā patiešām būtu gatava sākt nopietnu jaunu dalībvalstu uzņemšanas procedūru ar 2003.gada 1.janvāri. Un līdz tam laikam tās kandidātvalstis, kuras ātri virzītos uz priekšu, cerams, arī Latvija, savās pirmsiestāšanās sarunās būtu nonākušas tik tālu, ka varētu reāli domāt un spriest par uzņemšanu Eiropas Savienībā. Katrā ziņā Luksemburga ļoti atbalsta Latvijas uzaicināšanu sākt iestāšanās sarunas.

Pēc īsā atskata uz Briselē un Luksemburgā paveikto un pārrunāto Valsts prezidente atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kas skāra ne tikai darba vizīti ārvalstīs, bet arī aktualitātes Latvijas politikā.

— Vai Saeimai būtu jāpieņem kāds dokuments, kas nosodītu Krievijas rīcību Čečenijā?

— Situācija Čečenijā turpina degradēties, un Latvijas Ārlietu ministrija jau ir izteikusi savas bažas par civiliedzīvotāju ciešanām un lielo bēgļu skaitu. To pašu esmu darījusi es kā Valsts prezidente un varu to tikai atkārtot. Ja Latvija vēlētos pieņemt oficiālu nosodīšanas viedokli, par to noteikti būtu jādiskutē Saeimā.

— Vai, jūsuprāt, šāda viedokļa izteikšana būtu nepieciešama, un vai tas ko dotu Latvijai un valsts attiecībām ar Krieviju?

— Domāju, ka diezgan droši var apgalvot, ka tādā gadījumā mūsu attiecības ar Krieviju tikai pasliktinātos. Starptautiskajās attiecībās ir ļoti rūpīgi jāizsver katrs solis — ja to sper, ir jābūt pārliecībai, ka tam ir reāla iespēja dot kādus pozitīvus rezultātus, ir jārūpējas un jādomā par to, lai tam nebūtu nevajadzīgi nevēlamas sekas. Atkārtoju — tas ir Saeimā rūpīgi diskutējams jautājums.

— Sarunā ar Luksemburgas premjeru jūs esat nonākuši pie vienota secinājuma — nebūtu vēlams nosaukt konkrētu termiņu, kad kandidātvalstis varētu tikt uzņemtas Eiropas Savienībā. Pamatojiet, lūdzu, savu nostāju!

— Risks, nosaucot termiņus, ir tāds, ka termiņi vispirms būtu jāuzstāda valstīm, kas iestāšanās sarunas ir sākušas jau pirms diviem gadiem, tā saucamajām pirmās grupas valstīm. Ja cieši pastāvētu uz noteiktu termiņu principu, var gadīties, ka otrās grupas valstis, pie kurām pieder arī Latvija, gadījumā, ja pirmās grupas valstis savā progresā kavējas, tiek kavētas — pirmās grupas valstis var izveidot "korķi", kas aizšķērsotu ceļu uz priekšu citām valstīm. Turpretim atvērtais regates tipa modelis, kur nekādi datumi nav noteikti, izņemot pašas Eiropas Savienības noteikto 2003.gada janvāri kā uzņemšanas procesa sākumu, ļauj katrai valstij virzīties uz priekšu savā ritmā, saņemt atļauju virzīties uz priekšu pēc saviem nopelniem neatkarīgi no tā, ko dara citi. Ja kādai valstij rodas grūtības, tā var apstāties, atvilkt elpu, virzoties uz priekšu lēnāk, bet tā netraucē pārējās to ceļā. Šis modelis šķiet daudz loģiskāks salīdzinājumā ar to, kas noteiktu kādus mākslīgus termiņus un patiesībā varētu būt nelabvēlīgs un netaisns pret otrās grupas valstīm.

— Jums noteikti ir informācija par Latvijas vēstniecību Krievijā un tur it kā esošajām nelegālajām komerciestādēm. Vai jums ir savs viedoklis, kāpēc tieši tagad ir šāda dezinformācija un apvainojumi no Krievijas puses?

— Es domāju, ka būtu nevietā man uzminēt, kas citiem varētu būt viņu mērķi un nolūki. Latvijas Ārlietu ministrija ir lūgusi Krievijai tuvākus paskaidrojumus un pierādījumu nopietnajiem apvainojumiem, bet tādi vēl nav saņemti — neviens nav varējis pierādīt, ka tā patiešām ir, kā tas tiek traktēts. Mēs turpinām gaidīt.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore