Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 6. decembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien otrajā lasījumā tika pieņemts priekšlikums, ka valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldības dome vēl gadu varēs lemt par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu. Diemžēl tas neattieksies uz 48 Ventspils pašvaldībai piederošo dzīvojamo māju īrniekiem, jo šīs mājas atrodas Ventspils brīvostas teritorijā, Sanatorijas ielā. Ventspils brīvostas valde nav saskaņojusi šo māju privatizāciju, un Ventspils dome brīvostas valdei ir piekritusi. Līdzīga situācija ir izveidojusies Liepājā, kur joprojām privatizācijai nav nodotas divas lielas daudzdzīvokļu mājas Atmodas bulvārī un Katedrāles ielā. Līdzīgs liktenis sagaida valstij piederošo 76 dzīvojamo māju īrniekus, jo Ventspils brīvostas valde nav saskaņojusi aģentūrā “Mājokļu aģentūra” šo māju nodošanu privatizācijā. Pamatā šīs mājas atrodas Dzelzceļnieku ielā un Ganību ielā Ventspilī.

Tātad, neskatoties uz Satversmes tiesas spriedumu, ka pašvaldībām nav tiesību kavēt īrnieku tiesības privatizēt dzīvokļus, Ventspilī un Liepājā joprojām tūkstošiem iedzīvotāju šādas tiesības ir liegtas. Un ne valdība, ne pašvaldības nenodrošina vienlīdzīgas tiesības privatizēt dzīvojamo telpu personām, kuras īrē pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas. Proti, daļai no šīm personām tiek atļauts privatizēt dzīvojamo telpu, bet daļai tas tiek liegts. Tāpēc, mūsuprāt, tiek pārkāpts Satversmē ietvertais vienlīdzības princips.

Šajā situācijā ir iespējams tikai viens likumīgs risinājums – īrniekiem beidzot jādod iespēja savus dzīvokļus privatizēt. Un, ja kaut kad tomēr radīsies nepieciešamība šīs daudzdzīvokļu mājas nojaukt, kā uzskata Ventspils un Liepājas pašvaldība, tad pašvaldībai šie dzīvokļi būs vai nu jāizpērk, vai to vietā jāpiešķir cits dzīvoklis.

Šodien Saeima noraidīja frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu, tāpēc mēs noteikti griezīsimies Satversmes tiesā, lai atceltu šos nepamatotos privatizācijas ierobežojumus. Šāda nostādne nepārprotami izriet no 2006.gada 6.jūnija Satversmes tiesas sprieduma. Manuprāt, deputāti, kuri šodien balsoja pret mūsu priekšlikumu ļaut cilvēkiem beidzot privatizēt savus dzīvokļus, drīz nokļūs visai neērtā situācijā kā cilvēki, kas nerespektē Latvijas likumus un Satversmes tiesu.

Mēs gan Liepājas domei, gan Ventspils domei esam devuši pietiekami daudz laika, lai sakārtotu šīs lietas. Bet šis termiņš jau ir notecējis, tāpēc tagad laiks lemt Saeimai par tūkstošu iedzīvotāju interesēm. Nu, bet tas nekas, jo es uzskatu, ka nav nereālu mērķu, ir tikai nereāli izpildes termiņi.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šķiet, ka šodien svarīgākais notikums ir saistīts ar pašreizējās valdības demisiju. Šodien Kalvīša kungs Saeimā ziņoja par apstākļiem, kādos valdībai nācās demisionēt, un par labajiem darbiem. Diemžēl nedzirdējām neko no tā, kāpēc šāda situācija izveidojās, un analīzi par to, kas noveda valdību līdz šādai situācijai. Mēs joprojām par to tā arī neko neesam dzirdējuši.

Es savukārt gribu apgalvot, ka tie procesi, kas šobrīd notiek ārpus Saeimas, šķiet, ir krietni vien svarīgāki par šodien lemtajiem likumprojektiem. Proti, tiek veidota jauna valdība. Ir notikušas jau vairākas sarunu kārtas starp esošo koalīciju un “Jauno laiku”. Tāpēc vēlos informēt par to, kā tad šīs sarunas attīstās un kas tuvākajā laikā varētu būt sagaidāms.

Mums – “Jaunajam laikam” – šķiet, ka sarunas īsti nopietnu gaitu uzņems tikai tad, kad tiks nosaukts nākamais premjera kandidāts. Līdz šim drīzāk tās ir bijušas nevis sarunas par valdības veidošanu, bet gan sarunas par esošo situāciju vai par viedokļu saskaņošanu, vai par izlūkdarbiem vienam otra nometnē.

Ko tad “Jaunais laiks” visu laiku apgalvo? “Jaunais laiks” uzskata, ka nākamajai valdībai savā darba kārtībā beidzot ir jāiekļauj vesela virkne sabiedrībai ļoti nozīmīgu jautājumu. Pirmkārt, tas ir jautājums par korupcijas apkarošanu. Visiem ir skaidrs tas, par ko jau gadu gadiem ir iestājies “Jaunais laiks” – ierēdņi nedrīkst ņemt kukuļus un politiķi varu nedrīkst izmantot sevis bagātināšanai. Lai tas nenotiktu, ir jābūt spēcīgam KNAB un kārtībsargājošajām iestādēm. To var panākt, šo kārtību ļoti konsekventi nostiprinot likumā. Tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko “Jaunais laiks” vēlas redzēt nākamās valdības darba kārtībā.

Protams, ļoti svarīgs ir arī ekonomikas jautājums. Proti, nodokļu reforma. Ja cilvēki vēlas saņemt lielāku algu, tad acīmredzot nodokļi no algām ir jāpārceļ uz patēriņu vai uz nekustamajiem īpašumiem, bet algu nodokļi ir jāsamazina. Šis arī ir viens no svarīgākajiem “Jaunā laika” uzstādījumiem.

Ļoti svarīgs uzstādījums, protams, ir arī nākamās valdības attieksmes maiņa pret pensionāriem, ģimenēm ar bērniem, invalīdiem un daudzām citām sociāli neaizsargātām grupām. Šī valsts faktiski eksistē galvenokārt tāpēc, lai šīm sociāli neaizsargātajām grupām nodrošinātu stabilu un apmierinošu līmeni. Diemžēl iepriekšējai valdībai šie jautājumi no darba kārtības nezin kāpēc bija izkrituši.

“Jaunais laiks” uzskata, ka vislabāk šos jautājumus nākamās valdības darba kārtībā mēs varētu iekļaut tad, ja tiktu nominēts un apstiprināts “Jaunā laika” premjera kandidāts Valdis Dombrovskis. Dombrovskim ir liela pieredze – viņš ir mācījies gan Latvijā, gan ārzemēs, ir bijis gan deputāts, gan finanšu ministrs, šobrīd arī Eiropas Parlamenta deputāts. Kompetences ir atliku likām. Tātad “Jaunā laika” premjers varētu būt garants, ka šie sabiedrībai svarīgie jautājumi tik tiešām tiek iekļauti nākamās valdības darba kārtībā. Pat tad, ja prezidents nosauks citu kandidātu, “Jaunais laiks” ļoti uzmanīgi vērtēs un ieklausīsies, vai tik tiešām mēs varam saņemt jelkādas garantijas, ka šādu jautājumu izskatīšana un pozitīva atrisināšana būtu iespējama nākamajā valdībā. Ja tādu garantiju nebūs, tad “Jaunajam laikam” šādā valdībā acīmredzot īsti nebūs ko meklēt.

U.Augulis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien – 6.decembra Saeimas sēdē – tika izskatīti vairāki likumprojekti. Kā vienu no tiem gribu atzīmēt Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumprojektu, kas tika atbalstīts otrajā lasījumā. Šī likuma mērķis ir nodrošināt zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu un dibināšanas un darbības pamatnoteikumu tiesisko regulējumu. Likums noteiks, ka zemnieku saimniecība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras komercdarbības joma galvenokārt ir lauksaimniecība un ar to saistītie pakalpojumi, kura ierakstīta Komercreģistrā kā zemnieku saimniecība. Faktiski šis likums atrisinās problēmu, ka zemnieku saimniecības dotajā brīdī atbild ar visu savu mantu, neskatoties arī uz to, ka tā netiek izmantota ražošanā. Šis likums to sakārtos. Tāpat zemnieku saimniecības, kā šobrīd, paliks ar to pašu nosaukumu – zemnieku saimniecības. Tāpat saimniecību varēs dibināt gan viena fiziskā persona, gan varēs būt arī vairāki īpašnieki. Ja būs viens īpašnieks, tad nevajadzēs izstrādāt ne dibināšanas līgumu, ne statūtus. Ja saimniecībā būs viens dalībnieks vai īpašnieks, tad šī persona pati veiks arī visus izpildinstitūcijas pienākumus. Zemnieku saimniecības nosaukums, kā jau minēju, arī būs zemnieku saimniecības nosaukums vai saīsinājums “ZS”, tāpat arī zvejnieku saimniecībām. Zemnieku un zvejnieku saimniecības būs jāpārreģistrē līdz 30.jūnijam. Vēl būs jāveic dažas darbības, lai pārveidotu vai ierakstītu Uzņēmumu reģistrā zemnieku saimniecību. Faktiski ir tā, ka, pieņemot lēmumu par zemnieku saimniecības ierakstīšanu Komercreģistrā, nebūs jāgatavo reorganizācijas prospekts un nebūs jāieceļ revidents. Ja būs pozitīva starpība starp parādiem, krājumiem, naudas līdzekļiem, kas pārsniedz divus tūkstošus latu pamatkapitāla nodrošināšanai, tad pietiks tikai un vienīgi ar īpašnieka apliecinājumu, ka šādi līdzekļi ir.

Šodien Ministru prezidents Kalvīša kungs paziņoja par Ministru kabineta atkāpšanos. Tāpēc es mazliet atskatīšos uz paveiktajiem darbiem nozarēs, par kurām atbild Zaļo un Zemnieku savienība.

Zemkopības ministrijā Latvijas lauku attīstības programmā 2007.–2013.gadam ir izstrādāti normatīvie akti, kas reglamentē atbalsta administrēšanu, uzraudzību un piešķiršanas kārtību. Šobrīd ir izsludināta un noslēgta pirmā projektu iesniegšanas kārta. 13.novembra Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta koncepcija par lauksaimniecības risku vadības politiku, kas paredz apdrošināšanas prēmijas, subsidēšanu un Lauksaimniecības risku fonda izveidi. Ir izveidots un sabiedrībai atklāts portāls “Lauku reģistra ģeogrāfiskā informācija”. Sekmīgi pildītas zivju resursu atražošanas programmas. Valsts meža dienests nodrošinājis mežu resursu pārvaldības uzraudzību, sabalansējot dabas aizsardzības prasības un mežu resursu racionālu izmantošanu. Izstrādātas un īstenotas ikgadējās dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības un apkarošanas programmas. Nodrošināts, lai lauku iedzīvotāji tiktu informēti par aktualitātēm lauksaimniecībā, lauku attīstības jomā, kā arī tiek atbalstīta lauku iedzīvotāju iniciatīvas veidošana un nodrošināta konsultantu darbība vairāk nekā 500 pagastos. Svarīgs ir prioritāro uzdevumu saraksts, kurš varētu un kurš būtu jāīsteno un vēl jāturpina. Tas ir – īstenot Latvijas lauku attīstības programmu 2007.–2013.gadam un Latvijas rīcības programmu Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstam, aktivizēt līdzdalību Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas organizēšanā, iestājoties par pakāpenisku atbalstu maksājumu izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpat arī turpināt darbu pie normatīvo aktu un procedūru radītā administratīvā sloga un izmaksu mazināšanas lauksaimniekiem un meža nozarē strādājošajiem – vienkārši samazināt birokrātiju.

Nākamā ir Izglītības un zinātnes ministrija. Un šoreiz tieši par profesionālo izglītību. Ir panākta vienošanās ar nacionāla līmeņa sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – par kopēju saskaņotu rīcību un līdzdalību profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Pirmo reizi Latvijā un Eiropā ir izstrādāta vienota metodika profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Tā rezultātā nozarē tiks sagatavoti darbinieki, kādus pieprasa – konkurētspējīgi, zinoši, spējīgi pilnveidot profesionālo meistarību, atbilstoši laikmeta prasībām, kuri sekmēs Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Uzsākts darbs pie neformālās izglītības atzīšanas un novērtēšanas, kas nodrošinās cilvēku resursu attīstību tautsaimniecībā un sekmēs mūžizglītību.

Ar 2007.gada 1.janvāri jau ir palielināts audzēkņu stipendiju fonds. No 1.oktobra maksimālā stipendija ir piecdesmit lati. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju lauksaimniecības programmu audzēkņiem tiek izmaksāts atbalsts – 35 lati mēnesī. Sadarbībā ar Labklājības ministriju Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi darbības astoņās profesionālās izglītības iestādēs, lai atvērtu profesionālās rehabilitācijas atbalsta punktus invalīdiem. Uzlabots ir profesionālās izglītības iestāžu materiāltehniskais nodrošinājums. Kopumā īstenoti ir 30 ERAF projekti. Atbilstoši Finanšu ministrijas darba grafikam ir saskaņoti kritēriji par ERAF projektiem profesionālās izglītības infrastruktūras uzlabošanai kopumā par 58 miljoniem latu, kas ir saskaņots ar Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Rīgas plānošanas reģionu attīstības padomēm.

Nākamā ir Labklājības ministrija. Ministrija ir panākusi, ka nākamā gada budžetā vairākām iedzīvotāju grupām būs iespējami uzlabojumi, tam atvēlot papildu finanšu līdzekļus. Pirmo reizi budžeta projektā ir rasta iespēja atbalstīt vairākas Labklājības ministrijas mērķgrupas, vienlaikus ievērojami tiks paaugstināta minimālā darba alga, bet vecāku pabalstiem no nākamā gada tiks atcelti ierobežojošie griesti. Tiks ieviests jauns pabalsts invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, bet pabalsts bērniem invalīdiem kopš bērnības tiks paaugstināts trīs reizes – no 50 līdz 150 latiem. Savukārt 80 procenti pensionāru papildus regulārajai indeksācijai no nākamā gada jūnija saņems piemaksas dubultā apmērā, lai gan iepriekš valdības deklarācijā šāds pasākums pat nebija ieplānots.

Nākamajā gadā, ņemot vērā līdzšinējo algu un sociālo iemaksu pieaugumu, plānoti lielākā sociālā budžeta izdevumi, no kuriem tiek finansētas pensijas un sociālās apdrošināšanas pabalsti. Šogad sociālā budžeta izdevumi plānoti 0,91 miljarda latu, bet no nākamā gada – 1,13 miljardu apmērā. Pensijās nākamgad plānots izmaksāt 0,85 miljardus latu.

Par Vides ministriju un e–lietu ministriju droši vien pastāstīsim nākošreiz.

Ir sācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks, tāpēc es visiem novēlu laimīgi un priecīgi sagaidīt Ziemassvētkus!

J.Pliners
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeimas plenārsēdē tika izskatīti apmēram 40 likumprojekti. Par tiem jau daļēji stāstīja iepriekšējie runātāji un, iespējams, stāstīs arī nākamie.

Es pieskaršos divām citām tēmām. Līdz šai baltai dienai es saņemu vēlētāju un nevēlētāju zvanus un vēstules par to, vai mēs patiešām negribam labumu Latvijai, un kāpēc mēs nobalsojām pret jau pieņemto budžetu 2008.gadam?

Mēs tieši gribam labumu Latvijas tautai. Lai Latvijas cilvēki dzīvotu brīvi, turīgi un laimīgi. Tieši tāpēc mēs nobalsojām pret. Mēs uzskatām, ka šis budžets ir antisociāls un amorāls. Mūsu valstī ir pārāk daudz ministriju, ierēdņu, dažādu uzņēmumu, iestāžu un uzņēmumu padomju. Ja mēs pareizi aprēķinājām, tad šogad valsts pārvaldei tiek izdalīti pieci procenti no iekšzemes kopprodukta, bet nākamajā gadā tiek plānoti 6,9 procenti. Runājot par veselības aizsardzību un ārstēšanu, mēs uzskatām, ka mums nav veselības aizsardzības, bet šogad tomēr bija 3,9 procenti un nākamajā gadā plānoti 3,4 procenti no IKP. Izglītībai šogad 4,2 procenti, bet nākamajā gadā plānoti tikai četri procenti no IKP. Un tā tālāk un tā joprojām.

Ja runājam par bezdeficīta budžetu, tad mēs uzskatām, ka tā īstenībā ir tautas mānīšana. Mūsuprāt, tas tomēr ir amorāli, ja no sociālā budžeta ņem naudu, lai “lāpītu” pamatbudžetu. Māstrihtas rekomendācijas budžetu deficītu atļauj arī līdz trīs procentiem. Šodien, kā zināms, Valsts kasē ir palikuši vairāk nekā 200 miljoni latu. Vai tos atdos tautai? Es ļoti šaubos.

Tagad par otru tēmu. Es visus apsveicu, jo šodien krita Kalvīša kunga valdība. Es saprotu un ceru, ka tuvākajās divās trijās nedēļās jau būs jauna valdība ar jaunu premjeru. No vienas puses, Kalvītis ar saviem ministriem izdarīja arī daudz ko labu. Algas tomēr palielinājās, bet mēs gribam lai vēl vairāk, pensijas arī. Un tā tālāk un tā joprojām. Kā pozitīvu es vērtēju to, ka beigu beigās mums ir noslēgts robežlīgums ar Krieviju. Bet, no otras puses, Kalvīša kungam ar saviem ministriem diemžēl neizdevās apkarot superdārdzību un inflāciju. Viņš diemžēl gribēja būt par kungu un ķeizaru, lai valsts aizsardzības un drošības iestādes pakļaujas tikai viņam. Diemžēl viņš pārkāpa sarkano līniju gadījumā ar Loskutovu. Un tā tālāk un tā joprojām. Un faktiski tauta attiecīgi izteica neuzticību.

Tātad valdība mainās. Bet partijas paliek, ministri vai vairums no viņiem paliks, un jaunā koalīcija būs jaunā vecā koalīcija, neatkarīgi, vai tajā būs vai nebūs “Jaunā laika” pārstāvji. Šodien premjera amatam nosaukti trīs kandidāti. Godmaņa kungs jau kādreiz bija premjers. Starp citu, es uzskatu, ka visgrūtākajā laikā, kad neviens neko neprata un nezināja. Viņš toreiz pierādīja, ka ir spējīgs pieņemt lēmumus. Tas ir pluss. Bet vai tie lēmumi bija un būs pareizi? Šaubos.

Dombrovska kungs – premjers jau bija viņa partijas biedrs Repšes kungs. Vai tauta kļuva laimīgāka un bagātāka? Vai viss bija izdarīts tā, kā gribēja tauta? Es atkal ļoti šaubos, un es domāju, ka Dombrovska kungs turpinās Repšes kunga kursu.

Zalāna kungs – priekš mums tumšs zirdziņš – bija Kuldīgas pilsētas mērs. Es domāju, ka viņš realizēs Tautas partijas līniju, kas tika realizēta jau pēdējos trīs gadus. Tātad būs jaunie vai jaunie vecie vēži jaunā kulītē, un man liekas, ka tauta diemžēl laimīgāka nekļūs. Lai Dievs dod, lai es kļūdītos. Ja piecas partijas veidos valdību, es domāju, ka tā strādās ne vairāk kā deviņus mēnešus. Viņiem tomēr arī ir pretrunas – vai valdība darbosies veiksmīgi, apkaros inflāciju un draudzēsies ar kaimiņiem, īpaši ekonomiskajā jomā, un tā tālāk un tā joprojām. Diemžēl es nedomāju, ka būs labāk, ka būs lētāk, ka būs laimīgāk un ka tauta kļūs bagātāka. Bet es novēlu sev kļūdīties.

Pirmās Adventes nedēļa tuvojas beigām. Es arī visiem novēlu klusas, mierīgas un laimīgas Adventes dienas un priecīgus Ziemassvētkus.

Dz.Jaundžeikars
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien mēs dzirdējām demisionējušā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša uzrunu, kurā viņš pateicās visiem cilvēkiem, ar kuriem kopā bija strādājis un ar kuriem bija saskāries savā darbā, tajā skaitā arī nevalstiskajām organizācijām un medijiem, kas bieži bija ļoti kritiski un, varētu pat teikt, bija Kalvīša valdības gāšanas galvenie iniciatori.

Izsakot savu personisko viedokli, uzskatu, ka daudzas no šīm organizācijām un žurnālistiem nebija pelnījuši premjera “paldies”. Arī man bija tas gods gadu būt iekšlietu ministra amatā. Arī es uz savas ādas izjutu, ko nozīmē mediju un “draudzīgo” nevalstisko organizāciju spiediens. Atgādināšu tikai vienu gadījumu. Kad es pirms plānotās geju un lesbiešu parādes Rīgas centrā paziņoju, ka policija nevar simtprocentīgi garantēt homoseksuālistu drošību, jo viņi apzināti provocē sabiedrību, es pār savu galvu saņēmu milzīgu kritikas vilni no laikraksta “Diena”, “Mozaīkas”, “Delnas” un citām Sorosa fonda atbalstītajām organizācijām. Tika pieprasīta mana demisija, tika vākti paraksti, rītā un vakarā “Diena”, Latvijas radio un “Panorāma” ziņoja, cik simti parakstu esot jau pret mani savākti. Bet tad izrādījās, ka pēc Romas katoļu baznīcas kardināla Jāņa Pujata iniciatīvas tika vākti paraksti manam atbalstam, un šo parakstu bija nevis simti, bet tūkstoši. Tie paši žurnālisti, tās pašas organizācijas, kas rīkoja un atbalstīja praidu, šogad uzbruka Valsts prezidentam Valdim Zatleram, organizēja Kalvīša gāšanas operāciju un tagad perina Saeimas atlaišanu. Mēs varam tikai zīlēt, kas notiks, ja viņiem šis plāns izdosies? Bet viens ir skaidrs jau tagad – praids būs Latvijas nacionālie svētki.

Kopumā vērtējot Kalvīša valdības darbu, es īpaši gribētu uzteikt mūsu visu kopīgi paveikto, likvidējot krīzi iekšlietu jomā. Tikai šajos trijos gados iekšējā drošība tika atzīta par prioritāti un tika nomaksāti parādi iekšlietu struktūrās strādājošiem. Pēdējo divu gadu laikā strauji pieaudzis policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju atalgojums. Saeima panāca, ka algas pieaugs arī nākamgad. Tika iegādātas vairāk nekā 800 jaunas automašīnas, ap 3000 datoru, iegādāti jauni formas tērpi policistiem un jauni darba spectērpi ugunsdzēsējiem, lai viņi varētu droši pildīt savus pienākumus. Iekšlietu ministrijai un policijai ar Satiksmes ministriju un CSDD kopīgiem spēkiem ar akcijām, bargākiem sodiem un aktīvāku kontroli ir izdevies būtiski samazināt bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem – tātad izglābt daudzu cilvēku dzīvības. Diemžēl uz Latvijas ceļiem joprojām iet bojā daudz cilvēku. Tāpēc šis darbs ir jāturpina.

Tāpēc mans aicinājums visiem cilvēkiem Latvijā ir spēt saskatīt patiesību, spēt būt kritiskiem pret savu un citu darbu, bet pamanīt arī paveiktos labos darbus.

Un noslēgumā novēlu visiem mieru šajā Adventes laikā, gaišus Ziemassvētkus un labiem nodomiem un darbiem bagātu Jauno gadu.

V.A.Krauklis
(Tautas partijas frakcija):

Vispirms tomēr gribu parunāt par šodienas Saeimas sēdē lemto un akcentēt vienu likumprojektu, kas ir ļoti gaidīts un būtisks Latvijas tautsaimniecībai. Tie ir grozījumi Būvniecības likumā. To sagatavošanā tika ieguldīts ļoti liels darbs – strādāja darba grupa un bija arī diezgan smagas diskusijas. Jāteic, ka šie grozījumi lielā mērā palīdzēs sakārtot šo nozari, kurā ir ne mazums problēmu. Es akcentēšu vienu lietu, kas attiecas tieši uz dažādu individuālo māju būvētājiem, jo jāatzīst, ka darba kvalitāte bieži vien nav pietiekama, cilvēki strādā bez darba līgumiem tā saucamajās melnajās brigādēs, no kuriem pēc tam arī nevar paprasīt nekādu atbildību un kuri valstij nemaksā nodokļus. Un tādēļ būs likuma norma, kas paredz, ka šādā būvniecībā obligāti būs jābūt rakstveida līgumiem, izņemot gadījumus, ja būvdarbos piedalās pirmās un otrās pakāpes radinieki. Es domāju, ka tā ir ļoti būtiska un jau sen vajadzīga norma, kas palīdzēs sakārtot šo jomu.

Bet tagad par vispārējo situāciju Latvijā. Mani kolēģi jau iezīmēja savus skatu punktus šajā jautājumā. Protams, ka arī mums – Tautas partijai – šis laiks ir ļoti nozīmīgs un ka Aigara Kalvīša, kas ir mūsu partijas priekšsēdētājs, atkāpšanās tika rūpīgi izsvērta. Es tomēr gribu teikt, ka, atmetot visas emocijas un vērtējot Kalvīša valdības paveikto, šim cilvēkam ir jāatdod gods, jāatdod gods arī ministriem, jo tik daudz padarītu smagu un arī nepopulāru darbu, kā šai valdībai, reti kura no iepriek­šējām valdībām paveica.

Par nākotni. Visi jau zina, ka Tautas partija kā premjera amata kandidātu ir izvirzījusi bijušo Kuldīgas pilsētas mēru, tagad reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu. Es Edgaru personīgi pazīstu ļoti sen un varu teikt, ka viņš ir ļoti gaišs un sadarbībai atvērts cilvēks. Būtībā viņš personificē labāko Tautas partijas daļu, kas ir darbīga, saprātīga un gudra un kurai ļoti svarīga ir visas Latvijas, ne tikai Rīgas attīstība.

Atceramies laiku, kad premjers bija Einars Repše un kad galvenais akcents tika likts – apturēt, kontrolēt, pārmainīt. Bet tās nav tās aktualitātes, kas Latvijai ir vajadzīgas šodien. Latvijai ir vajadzīgs stabils un prognozējams darbs tieši ekonomikā, reģionu attīstībā un izglītības jomā. Bez liekām emocijām un pragmatiski. Edgars Zalāns ir tas cilvēks, kas šo darbu noteikti var vadīt. Mūsu uzstādījums ir arī tāds, ka būtiski būtu jāmainās ministru sastāvam, jo tiešām ir nepieciešamas svaigas vēsmas, tur nav ko noliegt. Sarunu partnerus mēs noteikti aicināsim valdībā virzīt jaunus ministrus, lai nebūtu tikai tādas kosmētiskas izmaiņas. Protams, Kalvīša valdībai bija arī vājās vietas. Tomēr mēs ļoti ceram, ka sarunas izdosies arī ar “Jauno laiku” un ka koalīcija būs plašāka, kas šajā situācijā būtu loģisks risinājums. Bet mēs, protams, neesam gatavi pakļauties kaut kādiem ultimātiem vai prasībām, kurām nav loģiska pamata. Ja ir tādi jautājumi, par kuriem var diskutēt, es uzskatu, ka, līdzīgi kā Saeimas komisijās, kad mēs beigu beigās lielākoties tomēr atrodam kopīgu viedokli, arī valdības veidošanā var atrast kopīgu viedokli, bet ja ir vēlēšanās strādāt. Ja ir vēlēšanās nodarboties ar populismu un kaut kādu savu spalvu spodrināšanu, tad šīs sarunas, protams, nebūs veiksmīgas.

Es novēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai šīs sarunas būtu veiksmīgas, jo tās nākamajā gadā ietekmēs katru Latvijas iedzīvotāju. Novēlu arī visiem priecīgus Ziemassvētkus!

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Saeima šodien izskatīja vairākus desmitus likumprojektu – grozījumus dažādos likumos.

Minēšu tikai dažus. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kas personām, kurām ir kustību traucējumi, ļaus ērtāk parakstīties par tautas nobalsošanas ierosināšanu. Līdz šim par šiem cilvēkiem nebija padomāts.

Tāpat arī izmaiņas likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Sakarā ar to, ka strauji pieaugusi kadastrālā vērtība, īpaši lielajās pilsētās, tas varētu būt smags slogs zemes nomas maksātājiem. Tāpēc tuvākajos trijos gados tiks noteikts ierobežojums, ka zemes nomas maksas aprēķins nevar pārsniegt vairāk par 25 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā aprēķināto zemes nomas maksu. Šī norma jau šodien ir pieņemta un stāsies spēkā 1.janvārī.

Protams, būtiska ir ne tikai valdības aiziešana, bet arī jaunas valdības veidošana, kas tagad ieguvusi jau gluži oficiālu nokrāsu. Valsts prezidents tuvākajā laikā no trim piedāvātajiem kandidātiem izvēlēsies vienu. Mūsu partija – apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – nekādu sarkano līniju nav novilkusi, uzskatot, ka prezidenta izvēle būs tā, pie kā Saeimā esošajām partijām faktiski būs arī jāpieturas. Protams, mums ir vēlme būt valdībā, bet, ja kāds no premjera kandidātiem paredz, ka valdībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nebūs, tad šāds kandidāts, protams, mūs apmierina mazāk. Mēs esam gatavi strādāt gan piecu, gan četru partiju sastāvā. Galvenais, lai šīs partijas būtu noskaņotas darboties kopā un saturīgi strādāt pie valdības deklarācijas, kurā, mūsuprāt, ir svarīgi atzīmēt dažas lietas. Ir nepieciešams veikt izmaiņas nodokļu likumdošanā, lai šo slogu sadalītu taisnīgāk, to vairāk attiecinot arī uz ieņēmumiem no kapitāla. Tāpat arī atbrīvot pirmā mājokļa īpašniekus no nekustamā īpašuma nodokļa, bet nākotnes perspektīvā šo nodokli tomēr uzlikt personām, kurām ir vairāki šādi īpašumi. Nepieciešams ierobežot imigrāciju darba tirgū un neveicināt tādu personu iebraukšanu, kas nepieder ne Eiropas Savienībai, ne kvalificētam darba tirgum un kas brauks uz šejieni nevis uz laiku, bet gan uz palikšanu. Par to mūsu partija kategoriski iebilst. Jāveic arī pasākumi valsts valodas pozīciju nostiprināšanā, lai tomēr šī valodas politika tiktu ievērota, kas šobrīd ir ar lieliem trūkumiem. Ir jābūt institūcijām, kas nopietnāk var kontrolēt latviešu valodas ievērošanu sabiedriskajā sektorā, pakalpojumos un tamlīdzīgi. Par to arī mūsu partija cīnīsies valdības veidošanas gaitā.

Saeimas preses dienests