Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministre B.Rivža

Uz jaut. nr.38/J9 – dok. nr.1746

Par “Latviešu valodas slenga vārdnīcu”

Izglītības un zinātnes ministrija ir iepazinusies ar Latvijas Republikas
Saeimas 2007.gada 28.novembra vēstuli Nr.12/2–7–n/280-(9/07). Augsti vērtējot Saeimas deputātu ieinteresētību gan mācību procesa satura jautājumos, gan vēlmē stiprināt saikni starp sabiedrību un skolu kopīgas izpratnes veidošanā un atbildot uz deputātu jautājumiem (jautājumu reģistra nr.38/J9), sniedzam šādu informāciju.

1. “Latviešu valodas slenga vārdnīca” (kopējā tirāža – 1000 eks.) izdevējs un pasūtītājs ir apgāds “Norden AB”. Valsts valodas aģentūras 2005.gada 14.oktobrī izsludinātajā 2.projektu konkursā “Valsts valodas attīstība – 2005” 4.vadlīnijā (ar pieteikuma reģistrācijas numuru 4-7/14-2005) apgāda “Norden AB” projektam ““Latviešu valodas slenga vārdnīcas” izdošana” tika piešķirts finansējums (Ls 5000). Šo lēmumu ir akceptējusi Valsts valodas Projektu izvērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs prof. A.Veisbergs, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektore prof. D.Markus, Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras direktore E.Papule, Latvijas Skolotāju asociācijas viceprezidente A.Vanaga un Valsts valodas aģentūras direktors prof. J.Valdmanis.

“Latviešu valodas slenga vārdnīcas” materiāls veidots 30 gadu laikā kā divu zinātnieku, valodas pētnieku – Ojāra Buša un Vinetas Ernstsones – brīvā laika darbs. Abi valodnieki, veidojot savu vārdnīcu ar slenga vārdiem (t.i., ar neformālās situācijās lietojamo neliterāro leksiku), ir iekļāvušies vārdnīcu tradīcijā, kas dažādās valstīs kopta jau kopš 18.gadsimta, taču jo sevišķi pēdējo 70 gadu laikā arī tuvāko kaimiņtautu, piemēram, zviedru, somu un igauņu leksikogrāfijā, arī krievu valodas leksikogrāfijā pēdējo 15 gadu laikā.

2. Latviešu valodas apguves valsts aģentūra (turpmāk – LVAVA) īsteno Eiropas Sociālā fonda nacionālo programmas “Latviešu valodas apguve” projektu “Latviešu valodas kā valsts valodas apguve vidējās izglītības pakāpē”. Šī projekta laikā mazākumtautību vidusskolu skolēniem, arodskolu audzēkņiem un izglītības iestāžu ieslodzījuma vietās audzēkņiem tiek paplašinātas iespējas izmantot mācību un uzziņas literatūru bioloģijas, ģeogrāfijas, matemātikas, fizikas, ķīmijas, biznesa un ekonomikas pamatu, vēstures, latviešu valodas un literatūras apguvei.

Projekta ietvaros LVAVA ir 200 izglītības iestādēm visā Latvijā veikusi mācību līdzekļu komplektu piegādi, kas var tikt izmantots gan skolas bibliotēkas krājumu papildināšanai, gan nodarbībām mācību kabinetos. Mācību grāmatu un uzziņas literatūras komplektu izveide notika saskaņā ar ekspertu ieteikumiem un ņemot vērā esošo situāciju un iespējas grāmatu tirgū Latvijā.

Mācību un uzziņas literatūras komplektā, kas paredzēts mazākumtautību izglītības vidusskolām, tika ieļautas arī šādas grāmatas:

1) Bāliņa R. u.c. Latviešu valodas vārdnīca. Avots, 2006.

Šī vārdnīca ir moderna zinātniska skaidrojošā vārdnīca, kurā iekļauts aptuveni 8000 šķirkļu. Sniegta informācija ne vien par vārda vai izteiciena nozīmi, bet arī cilmi un lietojuma kontekstu, kas atspoguļots interesantos piemēros. Vārdnīcā ietvertais mūsdienīgais leksikas materiāls lieliski izmantojams skolēnu intereses un valodas apguves motivācijas veidošanai.

2) Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Norden AB, 2006.

Šī latviešu valodas leksikas skaidrojošā vārdnīca ir jauns izdevums, tajā ietverts 30 000 vārdu skaidrojumu. Skolā šīs vārdnīcas izmantojamas latviešu valodas stundās, lai skolēni varētu iepazīties ar bagātīgu leksikas materiālu un izvērtēt to. Latviešu valodas stundās vidusskolā liela uzmanība veltīta tieši leksikoloģijas apguvei.

Abi izvēlētie izdevumi ir izmantojami latviešu valodas apguves prasmju pilnveidošanai un sniedz iespēju vidusskolēniem gūt ieskatu visos latviešu valodas leksikas slāņos.

No vidusskolām ir saņemtas pozitīvas atsauksmes par saņemtajiem mācību un uzziņas literatūras komplektiem, tajā skaitā arī par “Slenga vārdnīcu”. Piemēram: “Mēs, Elejas vidusskolas latviešu valodas skolotāji, priecājamies par skaistajām grāmatām, kuras saņēmām kā dāvinājumu. Pateicamies par iespēju aplūkot un izmantot savā darbā “Lielo simbolu enciklopēdiju”, “Mitoloģijas vārdnīcu”, “Latviešu valodas vārdnīcu”. Skolēnu vārdā pateicamies arī par zinātniski korektu latviešu valodas neliterārās leksikas leksikogrāfisku apkopojumu jeb vienkārši “Latviešu valodas slenga vārdnīcu”.”

Mācību process mūsdienu skolā nodrošina skolēna personības attīstību, tai skaitā viņa prasmi spriest un vērtēt. Skolās māca literāro, normēto valodu, taču vidusskolas standartos iekļauti arī leksikogrāfijas jautājumi, kur jāiepazīstas ar dabisko jeb neliterāro valodu, kas ir daudz plašāka par literāri normēto. Skolotāji ESF nacionālās programmas projekta finansētajos kursos strādā gan ar LVAVA izdotajiem materiāliem, gan ar mācību komplekta grāmatām: kursu vadītāji sniedz metodiskos ieteikumus, kā izmantot šī komplekta izdevumus mācību procesā.

3. Ar Latvijas mazākumtautību pazemošanu un aizskaršanu “Latviešu valodas slenga vārdnīcai” nav nekāda sakara, jo vārdnīca nemāca mazākumtautības apzīmējošus pazemojošus vārdus un lamuvārdus.

Vārdnīcas visā pasaulē tiek veidotas tāpēc, lai tajās varētu atrast valodā eksistējošus vārdus un parādīt šo vārdu lietojuma iespējas, tajā skaitā arī neoficiālās situācijās lietojamos vārdus, kas neatbilst literārajā valodā noteiktajām normām, bet lietojumā sastopami diezgan bieži. Šo vārdu visās Eiropas valodās, t.sk. arī latviešu valodā, ir tūkstošiem, un tas veido tik apjomīgu leksikas slāni, ka to nevar izlikties neredzam, īpaši tāpēc, ka ārpus mācību stundām skolēni ar šiem vārdiem saskaras gan citu cilvēku runā, gan pašiem tos lietojot.

Slenga vārdnīcai ir jāveic vairāki uzdevumi.

1) Slenga vārdi vispirms ir jāfiksē un jādokumentē, lai valodnieki argumentēti varētu spriest par leksiskajiem, sociolingvistiskajiem procesiem 20. un 21.gadsimta mijā un veidotu precīzāku vārdu atlasi un stilistisko marķējumu katram vārdam.

2) Ja vēlamies sekmīgi strādāt valodas kultūras jomā, tad ir jāpārzina slenga leksika, ir jāpazīst pretstats kulturālai un izkoptai valodai, un tas ir iespējams tikai salīdzinājumā.

3) Skolotājam ir jāprot runāt par visiem vārdiem, ar ko sastopas skolēns, ir jāprot iepazīstināt ar dažāda tipa vārdnīcām, skaidrojot, kas kurā vārdnīcā un kāpēc ir atrodams un kā tas lietojams vai nav lietojams. Pūristiska attieksme pret valodu, liekulīgi nerādot nevēlamo, izliekoties, ka tas neeksistē, ir “vakardiena” gan valodniecībā, gan arī didaktikā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Izglītības un zinātnes ministrija nesaskata vajadzību izņemt no skolām “Latviešu valodas slenga vārdnīcas”.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Rīgā 2007.gada 4.decembrī